Metālmākslas kolekcija Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
25.09.2014.
Metālmākslas kolekcija atspoguļo šīs lietišķās mākslas nozares attīstības vēsturi Latvijā no 20. gs. 20. gadiem līdz mūsu dienām. Tajā ir aptuveni 1000 eksponātu – vāzes, trauki, sporta balvas, svečturi, dekoratīvas kompozīcijas, dizaina priekšmeti un rotas.
Kolekcijā atrodamie Arvīda Dzērvīša, Stefana Berca, Jāzepa Vedeiko, Eižena Auniņa, Arnolda Naikas, Ēvalda Veidemaņa, Jāņa Zibens darbi sniedz ieskatu pirmās Latvijas brīvvalsts metālmākslas un juveliermākslas procesos.
Pēckara perioda metāla apstrādes tendences kolekcijā pārstāv Arnolda Naikas, Džema Bodnieka, Visvalža Pelča mākslas darbi, kuros izmantotas stilizētas latviešu tautas mākslas formas un ornaments. Staļina personības kulta laika mākslas stilistikas spilgtākā izpausme kolekcijā ir Džema Bodnieka darinātais sudraba dokumentu futrālis. Pakāpeniska atteikšanās no pārsātināta etnogrāfiska rotājuma vērojama Eižena Auniņa un Oto Ozola 60. gados darinātajos vara traukos. Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu beigušie metālmākslinieki – Raimonds Rinkēvičs, Jānis Martinsons, Zigfrīds Rozenbergs, Ināra Gulbe, Vilnis Zibens, kuri 70. – 80. gados veidoja vērienīgas telpiskas formas, kolekcijā pārstāvēti ar traukiem, dekoratīviem objektiem, svečturiem. Pasaules modernās mākslas strāvojumu un Skandināvijas valstu dizaina ietekmi kolekcijā reprezentē Igaunijas Valsts mākslas institūta absolventu Jura Gagaiņa, Vilmas Zariņas, Maijas Sniedzītes, Ināras Jansones, Ulda Sokolovska sniegums. Tendenci metāla darinājumos risināt tēlotājas mākslas uzdevumus raksturo metālmākslas kolekcijā atrodamie Jura Gagaiņa, Gundara Pekeļa, Induļa Urbāna, Ulda Sokolovska dekoratīvie objekti un emaljas darbi.
Kolekcijā pārstāvētos jaunākā unikālā dizaina paraugus – gaismas ķermeņus un mēbeles – veidojuši Juris Gagainis, Arvīds Endziņš, Māris Gailis. Dinas Dubiņas un Māra Šustiņa metāla "gleznas" un tēlniecībai radniecīgās Armanda Vecvanaga dekoratīvās formas kolekcijā demonstrē mūsdienu mākslai aktuālos robežpārklājumu procesus.
Rotas veido skaitliski lielu metālmākslas kolekcijas daļu. Arvīda Dzērvīša 20. gs. 20. gados darinātās un ar emalju rotātās sudraba saktas šajā daļā ir vecākie eksponāti. Rotu mākslas attīstību pēckara perioda atspoguļo dzintara rotu kolekcija, kas radīta 20. gs. 50. – 70. gados. Kolekcijā atrodami Liepājas rotkaļu Mirdzas Burves, Oļģerta un Helēnas Keterliņu, Voldemāra Ansuļa, Jāņa Sudmaļa un Rīgas mākslinieku Līvijas Andrjukaitītes, Georga Romuļa, Austras Melderes, Eižena Auniņa, Ēvalda Veidemaņa darbi un Artura Bērnieka dzintara sīkplastika.
20. gs. 70. gadu mākslas tendences ar novatoriskiem meklējumiem metāla tehnoloģiju jomā rotaslietu kolekcijā pārstāv Ināras Neilandes, Laimdotas Ences, Anitas Smilgas, Andra Smilgas darbi. Tajos izmantots varš, melhiors, sudrabs un citi materiāli – gliemežvāki, dažādi pusdārgakmeņi. Kolekcija ietver arī Jura Gagaiņa, Dinas Dubiņas, Māra Auniņa, Maijas Sniedzītes, Ulda Sokolovska un citu Igaunijas Valsts mākslas institūta absolventu darinājumus. Tāpat te atrodamas 70. un 80. gados šajā nozarē strādājušo Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas absolventu Martas Krastas, Gundara Pekeļa, Induļa Urbāna, Paula Spridzāna un Aivara Riekstiņa asociatīvi tēlainās rotas. Jaunākie kolekcijas ieguvumi ir Jura Gagaiņa, Aināra Sila, Andra Laudera, Gunta Laudera no retiem cēlmetāliem un to sakausējumiem veidotās rotas, kas pārstāv 20. gs. 90. gadu tendences rotu dizainā.
Avots: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.
Attēls: Ursula Gerber Senger. "Nesteidzies II". 2010.