02.12.2013. 

Aptuveni divus gadus ilgušajos atjaunošanas darbos galvaspilsētas lielākā vienstāva koka ēka (neskaitot baznīcas) atbrīvojusies no balstiem, kas to noturējušas stateniski, atguvusi reiz ugunsnelaimē zaudēto bēniņstāva apjomu, kā arī tumšu pažobeļu vietā var lepoties ar jaunām darba telpām.

MALKAS APKURE BIJA UN PALIKS

Pirms diviem gadiem, sākot renovāciju, daļēji nojaukti klasicisma stilā celtās ēkas bēniņi, bet atlikušais ēkas karkass uz domkratiem pacelts gaisā, lai no jauna nostiprinātu gandrīz divsimt gadu laikā izdrupušos ēkas pamatus. Vēl tagad "Google maps" neskaidrajos satelītuzņēmumos celtne redzama bez jumta.

Pēcāk tā atkal nolaista uz jaunajiem pamatiem un kā no spēļu klucīšiem salikta kopā. Vienīgais ēkas sienu siltinājums ir pildījums starp baļķiem, taču nekāds reģipsis vai cits klājums un pat krāsojums uz sienām nav plānots. Kā skaidro renovācijas projekta vadītāja arhitekte Zaiga Gaile, sienas arī paliks plikas, lai bērniem raisās fantāzija.

Būvnieki smejas, ka "Rīgas siltums" arī bijis sarūgtināts, kad atteikta centrālās apkures pieslēgšana. "Mums te vienmēr bijusi malkas apkure un tā arī paliks, ar to šai ēkai pilnīgi pietiek," skaidro skolas direktors. Skolēni gan jau sen malku nenes, siltuma gādāšanai tiek algots kuriķis.

DEGUSI DIVREIZ

Jau vairākas desmitgades lielās koka ēkas vienā galā tradicionālais trijslīpu jumts bija "saplacināts". Šī rēta skolas iemītniekiem atgādināja par 1978. gada ugunsgrēku, kurā nams zaudēja vienu bēniņu spārnu (skatīt bildēs pirms renovācijas). Tiesa, tagad jumts ne tikai atjaunots, bet vēl paplašināts, izveidojot divslīpu jumtu ar plašiem jumta logiem, kurus gan no ielas nevar redzēt.

Pārmaiņas piedzīvojis arī viss pārējais bēniņstāvs, kļūstot par pilnvērtīgu otro stāvu. Tur, kur agrāk pa tumsu no kāpnēm skolotāji dažādos laikos taustījušies uz saviem dzīvoklīšiem vai skolotāju istabu, tagad iekārtotas vairākas plašas zāles. Savukārt virs agrākajām skolotāju istabām izbūvēta pat neliela trešā stāva telpa.

"Zaigas Gailes biroja" arhitekts Ingmārs Atavs norāda, ka arī otrā bēniņstāvu galā renovācijas laikā atklājušies nomelnējuši baļķi, kas liecina, ka ēkā arī agrāk bijis ugunsgrēks. Tā kā pirms renovācijas ēkas spāres turējušās uz skārda, nevis otrādi, bet ēkā viscaur bija izvietotas stutes, tad no bēniņstāva konstrukcijām oriģinālas detaļas ir saglabātas mazāk.

Lai gan liela daļa sienas baļķu ir vecie, starp tiem tagad labi izšķirami arī jaunie. Tāpat bijuši jāmaina visi izpuvušie starpstāvu pārsegumi, un no tā saucamajiem koka krāģiem, kas balsta jumtu, arī saglabāts tikai viens.

Avots: Delfi.