08.02.2017.
Mobilitātes programmas “Nordplus Junior 2016” ietvaros no 07.01.2017.– 15.01.2017. PIKC „Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola” reklāmas dizaina izglītības programmas pedagoģe Inese Vēriņa- Lubiņa, zīmēšanas pedagoģe Santa Salmiņa- Balode un direktora vietniece ārpusklases un audzināšanas darbā Aija Kalvāne devās pieredzes apmaiņas braucienā uz “Menntaskólinn á Tröllaskaga” vidusskolu Islandē ar mērķi novērot skolas mācību procesus, metodes un iepazīties ar skolas programmām.
“Menntaskólinn á Tröllaskaga” ir vidusskola, kas atrodas nelielā ciematā Olafsfjordūrā (Ólafsfjörður), Islandes ziemeļos. Lai gan skola ir jauna (uzsākusi darbu 2010. gada rudenī), tā rada stabilas institūcijas iespaidu, kas darbojas uz pārdomātām un inovatīvām metodēm. Iepazīstot skolu un tās mācību procesu, rodas pārliecība, ka skola tiešām reprezentē veiksmīgu jaunākās Islandes izglītības likumdošanas ieviešanu praksē – mācību darbs fokusējas uz izglītojamo faktisko sniegumu, patstāvību un elastību izglītības programmās. Šobrīd skolā pieejamas tādas izglītības programmas kā “Sociālo zinātņu studijas”, “Sports”, “Dabaszinātnes”, “Māksla” un “Speciālā izglītība”. Izglītības programma “Māksla” ir sadalīta trīs apakšprogrammās – “Vizuālā māksla”, “Fotogrāfija” un “Mūzika”. Mobilitātes programmas ietvaros mērķis bija fokusēties uz “Fotogrāfijas” un "Vizuālās mākslas" programmas iepazīšanu.
Arī klātienes izglītojamajiem liela daļa mācību darba noris tālmācības formā, izmantojot tīmekļa platformu “Moodle”, kā arī tādas lietojumprogrammas kā “Skype” vai sociālā tīkla vietni “Facebook”. Ņemot vērā ievērojamo jauno tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā, liela daļa skolas pedagogu veic savu darbu attālināti, tajā skaitā arī vada nodarbības klātienes izglītojamajiem. Tas skolas vadībai dod iespēju piesaistīt augsti kvalificētus pedagogus – arī tādus, kas dzīvo ārpus Islandes. Nodarbības notiek islandiešu valodā, un personīgā portatīvā datora esamība ir skolas prasība. Skola ir ļoti labi tehniski nodrošināta – “Mākslas” programmās ir pieejama aprīkota gleznošanas darbnīca, foto studija, mūzikas studija un videospēļu klase.
Atšķirībā no tā, kā tradicionāli saprot tālmācību – izglītības formu, kuras pamatā ir studijas bez tieša kontakta ar mācībspēku – šajā skolā mācību process bez individuāla kontakta ar pedagogu nav iedomājams. Novērojot, kā strādā “Vizuālās mākslas” vai “Fotogrāfijas” programmas pedagogi un izglītojamie, skaidri iezīmējas atstrādāta pieeja – individuālas pārrunas par mācību uzdevumiem notiek regulāri- neatkarīgi no tā, vai izglītojamais ir klātienes vai neklātienes izglītojamais. Planšetdators, viedtālrunis vai portatīvais dators blakus molbertam nodarbību laikā, lai sazinātos ar pedagogu, šeit ir ikdiena. Pedagogi, kas vada nodarbības attālināti, uz skolu atbrauc vairākas reizes mācību gadā, lai sniegtu klātienes nodarbības un pieņemtu gala eksāmenus, kas “Mākslas” apakšprogrammās līdzīgi kā PIKC „RDMV” notiek skates un gala izstādes formā.
Īpaši vērtīgi bija iepazīt formu, kādā notiek mācības visā skolā, tajā skaitā arī “Mākslas” programmā – katru nedēļu jāveic konkrēts mācību uzdevums, kura rezultāti jāiesniedz elektroniski. “Fotogrāfijas” programmā šie mācību uzdevumi pārsvarā sastāv no teorētiskās un praktiskās daļas par konkrētu tēmu. Pedagogs ir sagatavojis linkus un materiālus digitālā formātā, kas ir jāizstudē, un praktisku uzdevumu, kas variējas no tekstu rakstīšanas līdz fotogrāfiju uzņemšanai. Katra uzdevuma beigās ir skaidri definēti vērtēšanas kritēriji. Izglītojamā uzdevums ir iesniegt prasīto apjomu līdz nedēļas beigām neatkarīgi no apstākļiem. Slimība, personīgas problēmas vai interneta pieslēguma neesamība nav attaisnojoši apstākļi. Par laikā neiesniegtu darbu izglītojamais nesaņem vērtējumu. Neiesniegtu darbu pašreizējajā kursā nav iespējas labot. Kursa beigās tiek aprēķināts vidējais vērtējums, ņemot vērā arī neiesniegtos darbus. Ja izglītojamā vērtējums ir nepietiekošs, nākamā mācību perioda laikā šis kurss ir jāveic atkārtoti.
Spriežot pēc pedagogu stāstītā un personīgajiem novērojumiem, šāda nedēļas uzdevumu sistēma darbojas ar lieliskiem rezultātiem. Izglītojamais netiek “vajāts” par neizpildītiem uzdevumiem vai nesekmīgām atzīmēm. Tā vietā izglītojamais uzņemas atbildību pats par savu izglītību, kā rezultātā tiek trenēta spēja patstāvīgi strādāt, organizēt savu laiku un izvirzīt prioritātes, kas, jāatzīst, bieži pietrūkst jauniešiem Latvijā – pabeidzot vidusskolu un nonākot augstākās izglītības vai darba vidē, jaunietis bieži nav gatavs strādāt patstāvīgi un risināt radušās problēmas.
Uzmanību piesaistīja vēl kas – līdzīgi kā citās Skandināvijas valstu izglītības iestādēs, arī šajā skolā ir krietni atšķirīga attieksme pret izglītojamo vajadzībām. Sākot jau ar to, ka, ienākot skolas ēkā, gaiteņos ir dzirdama mūzika un katram ir pieejams individuāls skapītis personīgajām mantām, beidzot ar izglītojamo atpūtas telpas iekārtojumu – tā ir vieta, kurā ir jauni dīvāni, kafijas automāts, trauki, grāmatas, filmas un video spēles. Skolas direktore Lara Stefansdottir, prezentējot šo telpu, uzsvēra, cik ļoti būtiski ir tas, lai izglītojamais vēlētos uzturēties skolas ēkā un izglītības iegūšana saistītos ar pozitīvām emocijām. Lara dalījās nākotnes plānos par to, ka vēlas atpūtas telpai nodrošināt arī virtuālās realitātes brilles un citu aprīkojumu izglītojamo vajadzībām. Starp citu, datorspēļu lietošana gan izglītības metodikā, gan jēgpilnā brīvā laika pavadīšanā ieņem būtisku vietu skolas praktizētajā pieejā.
Viena nedēļa Islandē iespējams ir pārāk mazs laika periods, lai izvirzītu viennozīmīgus apgalvojumus, tomēr skaidri iezīmējās islandiešu dabiskā spēja būt izteikti patstāvīgiem un organizēt savu laiku, darbu un sadzīvi. Šo spēju var novērot visās vecuma grupās. Domājams, ka lielā mērā tas ir izglītības sistēmas nopelns – izglītība, kas fokusējas uz personas izaugsmi, individualitātes veidošanu un patstāvību.
Teksts: Inese Vēriņa-Lubiņa
PIKC “RDMV” Reklāmas dizaina izglītības programmas pedagoģe
Foto: Aija Kalvāne
Projekta finansētājs: Nordplus
