13.12.2018.
Līdz 2019. gada 27. janvārim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā skatāma izstāde "TIEŠI LAIKĀ. Dizaina stāsti par Latviju".
Kā skaidro izstādes pieteikums, izstāde caur materiālās kultūras liecībām atskatās uz 100 gadiem kopš Latvijas dibināšanas, kad dizains pakāpeniski kļūst par patstāvīgu disciplīnu, atšķeļoties no mākslas, arhitektūras, amatniecības un rūpniecības. Šī ekspozīcija nav hronoloģisks stāsts par sasniegumiem simtgades griezumā – epizodes dizaina vēsturē virknētas, meklējot kopīgās tēmas un izejas punktus dažādu paaudžu dizaineru darbībā.
Izstāde "Tieši laikā. Dizaina stāsti par Latviju" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā / Foto: Andrejs Strokins
Latvijas valsts simtgade ir laiks, kad Latvijas iedzīvotājam tiek piedāvāts ārkārtīgi plašs dažādu kultūras pasākumu klāsts. Līdzīgi kā ar citiem lielajiem svētkiem – svinību beigās jau ir jaušams tāds pārsātinājums, ka pat visgardākā kūka vairs nešķiet gana laba. Gada nogalē jaunatvērtā izstāde ir kā Latvijas dizaina torte simtgades griezumā.
Aplūkojot izstādi, pārņem dalītas jūtas. Protams, ir liels prieks par sen gaidītu notikumu, kurā apkopoti un izsvērti valsts nozīmīgākie notikumi, norises, dizaineri. Prieks par dažām izcilām veiksmēm – piena stāstu, kas ietver gan vēsturisko datu lakonisku pārveidi infografikas dizainā un izstādes kulmināciju – uz podesta rotējošo Gunāra Glūdiņa motociklu, virs kura neona gaismās staro izstādes grafiskās identitātes zīme. Bet tikpat liels ir mulsums, kas rodas kā pēcgarša, pārdomājot redzēto.
Izstāde atsedz Latvijas dizaina situācijas realitāti. Ir skaidrs, ka dizains kā salīdzinoši nesena joma Latvijā ir maz pētīts un analizēts. Pietrūkst pētnieciskās bāzes un līdz ar to neveidojas nākamais slānis – pārdomas un refleksija, kas veidotu plūdenu naratīvu šādas visaptverošas ekspozīcijas veidolam. Vienlaikus tā ir arī liela drosme veidot šādu izstādi īsā laika posmā, kad skatītāja atmiņā vēl iespējams iegūlusi gada sākumā skatītā Somijas simtgades dizaina izstāde. Salīdzinājumam – arī kaimiņvalsts ekspozīcija tikusi "būvēta", pamatā liekot stāstu principu – katram gadam vienas lietas stāsts. Tīri emocionāli šķiet, ka Somijas tēls pārliecināja ar gaišumu un tīru eleganci, nevairoties no vienkāršības un īso stāstu iedarbīguma.
Izstāde "Tieši laikā. Dizaina stāsti par Latviju" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā / Foto: Andrejs Strokins
Izstādes kuratore – Inese Baranovska, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, un ekspozīcijas dizaina koncepcijas veidotāji Ilze Kalnbērziņa–Praz un Zigmunds Lapsa savu Latvijas dizaina simtgades stāstu veidojuši izvairoties no pieturēšanās pie vēsturiskās hronoloģijas. Izstāde nav veidota pēc principa – no senatnes līdz mūsdienām, lai gan ekspozīcijas pirmais posms svinīgi, teju barokāli smagnēji ieskandina pirmo tēmu – Latvijas valsts rašanās sākotnes posmu. Tieši šis perioda atsegums izstādes apskati aicina turpināt, domājot vēsturiskā laika līnijas ietvarā. Nedaudz atstatu novietoti daži mūsdienu dizaina piemēri, tostarp uzņēmuma "Vaidava" keramika. Pēc nelielas minstināšanās, kurā virzienā doties, pakļaujoties sienas izbūves slīpumam, ekspozīcijas apskate turpinās ar virzību šaurā ejā. Kā pavērsiens nākamajā stāstā par saziņas dizainu, atklājas sablīvēts vairāku tēmu pārklājums – plakāts kā grafiskās izteiksmes forma, politiskā aģitācija, valsts ekonomikas sasniegumi, porcelāns. Vēsturiskais skatījums šajā stāstā ietver gan pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu Latvijas pirmās brīvvalsts laikus, gan šodienas rīku datu vizualizācijai "Infogram". Viens no uzmanību piesaistošākajiem stāstiem skatāms tieši šeit – piena apjomu infografika, kas demonstrē Ulmaņlaika Latvijas veiksmes stāstu. Otrpus sienai – plakāts kā aģitācijas materiāls – daži piemēri, kuri lielos vilcienos raksturo grafikas valodas attīstību no trīsdesmito gadu estētikas līdz mūsdienām. Turklāt hronoloģiskas apskates virzienam pretējā plūsmā. Vēl kāds neliels stāsts še pat rāda Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas rekonstrukciju Latvijas PSR laikos.
Izstāde "Tieši laikā. Dizaina stāsti par Latviju" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā / Foto: Andrejs Strokins
Saplākšņa stāstu izceļ dizainera Kārļa Irbīša lidmodeļi un arhīva materiāli, Alda Circeņa radītais un Rīgas Krēslu fabrikā ražotais, no vienas saplākšņa loksnes izgatavotais šūpuļzirdziņš "Rho" un tā liekšanas formas.
Muzeja izstāžu zāles, bijušās baznīcas, altārdaļā neona gaismās mirdz košs un draisks izstādes logo. Zem tā uz rotējošas baltas platformas izvietots Gunāra Glūdiņa 1969. gada diplomdarbā dizainētais mocis. Nostatus uz pieticīgas pamatnītes novietots dizainera radītais rūpnieciskā ražošanā tiražētais trīsritenis "Spārīte". Stikla vitrīnās iegūluši fabrikas "Laima" krāsainie šokolādes papīri, "Rīgas audums" paraugu katalogs, rūpnīcas "VEF" ražotā "Minox" spiegu kamera. Latvijas veiksmes stāsti, kas lasāmā veidā izvietoti lielformāta izdrukās, sniedz plašākas ziņas arī par rūpnīcu "VEF", porcelāna dizaina izstrādājumus, Iļģuciema stikla fabriku, "RAF" mikroautobusiem. Ausij patīkami skan bezrūpīga, dzīvespriecīga mūzika.
No tumšinātās kopējās telpas ieejot nelielajā, baltas gaismas pielietajā telpā, te aplūkojama esence no Latvijas dizaina un dekoratīvās mākslas dažādiem vēsturiskajiem posmiem, tostarp gan darbnīcas "Baltars" porcelāns, gan Sarmītes Māliņas veidotie žurnāla "Avots" vāki, gan Artūra Riņķa viesnīcai "Latvija" (tagad – "Radisson Blue Latvija") veidotais kinētiskais objekts "Sakta", gan šobrīd pasaulē zināmā, latviešu izcelsmes dizainera Germana Ermiča objekts.
Izstāde "Tieši laikā. Dizaina stāsti par Latviju" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā / Foto: Andrejs Strokins
Un nu, iznākot no šīs spozmes, atkal jānonāk tumšā, telpas apjomā, kas aizpildīts vien ar dažiem aizgājušo laiku plakātiem, izstādes noslēgumā atkal sastopoties ar Laimas Grigones kolekciju "Eclipse", Elīnas Zariņas bioloģiski noārdāmajiem stādu podiņiem un vēl dažiem citiem ekoloģiski atbildīga dizaina paraugiem.
Izstādi papildina izglītojošas programmas un pasākumi, kā arī rakstu krājums, kurā apvienoti pētījumi un intervijas. Viegli lasāmais izdevums ietver stāstus par Latvijas dizaina procesiem no pagājušā gadsimta 30. gadiem līdz mūsdienām – Jūlija Madernieka mantojumu, Armijas ekonomisko veikalu kā modernāko Baltijā 1930. gados, Kārļa Irbīša konstruētajām saplākšņa lidmašīnām, rūpnīcas "VEF" grafisko identitāti, Artura Riņķa kinētiskās mākslas objektu "Sakta". Tāpat izdevumā ir iekļautas sarunas ar Džemmu Skulmi, Beatrisi Kārkliņu, Jāni Borgu, Laimoni Šēnbergu, Zaigu Gaili, Ingūnu Eleri un Jāni Godiņu. Jāatzīmē, ka izstāde būtu tikai ieguvusi, ja grāmatas noformējuma vieglums, kā arī pārskatāmā struktūra grodi ieaustos ekspozīcijas tēlā, kas dažbrīd rada jautājumus par burtveidolu dažādības un pielietojuma konsekvenci, citkārt balansējot uz teksta nesalasāmības robežas.
Arturs Riņķis, Valdis Celms, Andulis Krūmiņš. Plakāts izstādei „Forma. Krāsa. Dinamika". 1978. Krāsu ofseta druka. 90 x 60 cm. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja kolekcija / Foto: publicitātes foto
Savukārt līdz 2019. gada 17. februārim muzeja 3. stāvā ir aplūkojama ekspozīcija "Izstādei Forma. Krāsa. Dinamika 40". Te iespējams iepazīties ar mākslinieku Valda Celma, Artura Riņķa un Anduļa Krūmiņa novatorisko izstādi, kas 1978./1979. gada mijā bija iekārtota arhitektūras piemineklī Pēterbaznīcā. Kinētiskās mākslas objekti tika raksturoti ar "unikālā dizaina" jēdzienu un to daudzfunkcionalitāte liecināja par sintēzes meklējumiem, nojaucot robežas starp dažādiem mākslas veidiem. Šobrīd skatāmā nelielā, kompaktā un ļoti izzinošā izstāde – skices, fotogrāfijas, fakti un prototipi sniedz ieskatu tā laika izstādes tapšanā.
Atbildi uz jautājumu, ko ar izstādes un satelītnorišu kopainu ir gribēts pateikt, jāsteidz meklēt izstādes ievadā. Tas sākas ar infografiku, kas skaidro dizaina planētas riņķojumu mākslas un estētikas galaktikās, kā arī jēdzienu un izpratnes maiņu, līdz nonākam tuvāk tam, ko šodien cenšamies saprast ar vārdu "dizains”.
Un, visbeidzot, tieši laikā rodas jautājums par iespēju iekļaut vismaz dažus no izstādē skatāmajiem eksponātiem muzeja pamatekspozīcijā.
Autore: Daina Vītoliņa
Reklāmkarogs: Kristīne Markus, publicitātes attēls