16.10.2020.
Kā skaidrojošā vārdnīca stāsta - serpentīns - smalki, veikli, vilinoši mainīga pēc formas vai kustības, čūskas šaudīguma un neparedzamiem līkločiem bagāta - tāda arī pēc būtības ir pasaules kultūras krustpunktā Londonā esošā, laikmetīgās mākslas un arhitektūras viedokļu institūcija - Serpentīns. Šogad jau 50 gadus pēc kārtas nebeidz pārsteigt ar izpratni, spēju pielāgoties un vienlaikus būt pasaules avangardā.
Serpentīna galerijas piedāvātā izstāžu programma intriģē gan ar satura konceptu, gan vizuāli. Ik gadu top arī pārsteidzoša, īpaši šai vietai radīta, pļavas vidū novietota, telpiska būve - paviljons. Šī tradīcija aizsākusies pirms apaļiem divdesmit gadiem. Pandēmijas skarta, Serpentīna aktīvā kultūrtelpa gandrīz pilnībā pārcēlusies digitālajā vidē. Tomēr apmeklētājiem joprojām pieejama viena no izstāžu zālēm - Serpentīna Saklera galerija.
Steidzīgās megapoles pašā centrā esošie Karaliskie parki Bekingemas pils apkārtnē - Haidparks un Kensingtonas pilij piegulošais dārzs - apbur ar mierpilnu atpūtas gaisotni. Abu parku viduci iezīmējošās, laikmetīgās mākslas galerijas - Serpentīns un Serpentīna Saklera galerija savus nosaukumus aizguvušas no blakus esošā, mākslīgi veidotā Serpentīna ezera. Šo ūdenstilpni ar kājām pa tiltiņu šķērsojot, pāreja no vienas galerijas uz otru aizņem vien dažas minūtes.
Divās atsevišķās ēkās - Saklera galerijā (Serpentine Sacler Gallery) un Serpentīna galerijā (Serpentine Gallery - šobrīd slēgta), publiskai apskatei bez maksas pieejamas lieliskas laikmetīgās mākslas un arhitektūras ekspozīcijas. Abu galeriju vadmotīvs ir ekoloģija, klimata pārmaiņas, līdztiesība, izglītība, arhitektūra, kā arī digitālo un jauno tehnoloģiju ietekme.
Serpentīna galerija. Publicitātes foto
1934. gadā uzbūvētais tējas namiņš aizstāja agrāku būvi, kura, kopš 1855. gada, arī bija kalpojusi kā atspirdzinājumu nams, bet mākslas galerija Serpentīns tika dibināta 1970. gadā un kopš šī brīža ēka piedzīvojusi ne vienu vien pārvērtību - te izstādījušies vairāk kā 1600 gan mazpazīstami iesācēji, gan starptautiski nozīmīgi mākslinieki un arhitekti. Serpentīns var lepoties ar pasaulslavenu māklinieku vārdiem - Henrijs Mūrs, Endijs Varhols, Demjens Hērsts, Džefs Kūnss, Anišs Kapūrs, Marina Abramoviča un citi, bet, vienlaikus, tā ir arī starta pozicija jaunajai mākslinieku paaudzei. Ieeja galerijā ir bez maksas, ar ieteikumu veikt simbolisku ziedojumu 1 mārciņas apmērā. Koenig Books grāmatu veikals pie ieejas galerijā tiek uzskatīts par vienu no labākajiem Apvienotajā Karalistē. Galerijas direktore ilgus gadus bija Jūlija Peitone-Džonsa (Julia Peyton-Jones), bet radošais direktors joprojām ir mākslas pasaulē labi zināmais izstāžu kurators, mākslas vēsturnieks, Londonā dzīvojošais šveicietis Hanss Ulrihs Obrists (Hans Ulrich Obrist).
Serpentīna Saklera galerija. Publicitātes foto
Serpentīna Saklera galerija durvis vēra 2013. gadā, ēkā, kurā 19 gs. sākumā bjis munīcijas un šaujampulvera veikals. Irāņu izcelsmes britu arhitekte Zaha Hadida būvei radīja iespaidīgu paplašinājumu - plastisku, gaišu struktūru. Patīkama kafejnīca un ar mākslu saistītu nieciņu veikals. Saklera galerijā parasti skatāmas četras izstādes gadā, kas mainās līdz ar katru gadalaiku.
Kopš atvēršanas, Serpentīna galerija ir krietni paplašinājusi darbības robežas, kļūstot par nozīmīgu mākslas procesu virzītāju pasaules mākslas ainavā, mērķtiecīgi piesaistot un paplašinot auditoriju, piedāvājot gan ideju maratonus, gan izveidojot ekoloģijas programmu, kā arī radot plaši pieejamu digitālo saturu. Robežu nojaukšana un uzdrīkstēšanās ir raksturlielumi, ar kuriem var izteikt šīs neparastās mākslas galerijas darbības pamatprincipus. Tagad, kad ceļošana ir kļuvusi par plaši pieejamu ilūziju, un apmeklējumam līdz gada beigām atvērta tikai Staklera galerija, Serpentīns aicina ielūkoties virtuālajā krātuvē un gadu desmitos tapušos mākslas darbus iepazīt tiešsaistē. Visticamāk, daudzas no idejām savu ietekmi un spēku nav zaudējušas arī šodienā.
Avoti: https://www.serpentinegalleries.org/
Raksta autore: Daina Vītoliņa
Reklāmkarogs: Kristīne Markus