27.09.2017.

Venēcijas mākslas biennāles vilinājumu izjutis visticamāk gandrīz ikviens mākslas profesionālis un mākslas baudītājs. Katru tās norises reizi tā pievilina tūkstošgalvainus apmeklētāju pūļus no visas pasaules, pārpludinot jau tā pilnās Venēcijas ielas. Šogad Latviju pārstāv mākslinieks Miķelis Fišers.

Venēcijas biennāles vēsture aizsākās jau vairāk nekā pirms 120 gadiem, kad 1895. gadā Venēcijas pilsētā tika organizēta pirmā starptautiskā mākslas izstāde La Biennale di Venezia. Vēlāk 20. gs. 30. gados Venēcijas biennāles aktivitāšu sarakstam pievienojās arī citas mākslas disciplīnas, kā mūzika, kino un teātris. Starp citu, prestižais Venēcijas kino festivāls, kas aizsākās 1932. gadā, bija pirmais kino festivāls pasaules vēsturē. Savukārt 1980. gadā aizsākās Venēcijas arhitektūras biennāle. Kā pēdējā no mākslas formām 1999. gadā Venēcijas biennālei pievienojās deja.

La Biennale centrālais paviljons Giardini. Foto: © Haupt & Binder

Venēcijas biennāle jau izsenis tiek uzskatīta par prestižāko mākslas notikumu pasaulē līdzīgi kā Olimpiskās spēles. Katru otro gadu ar savām ekspozīcijām tajā piedalās teju visas pasaules valstis, kas vēlas prezentēt savu kultūru un mākslu, tai skaitā arī Latvija. Biennāle centralizēti notiek divās Venēcijas pilsētas vietās – Dārzos (no itāļu val. Giardini) un Arsenālā (no itāļu val. Arsenale). Dārzi ir viena no retajām zaļajām oāzēm Venēcijas kanālu labirintos, kurā atrodas pasaules lielvalstu izstāžu paviljoni, un kur tad arī tiek izvietotas nacionālās ekspozīcijas. Savukārt Arsenālā, kas atrodas 10 minūšu gājienā no Dārziem, ir biennāles vajadzībām pielāgoti veci kuģu doki, kur vienā no daudzajām telpām savu ekspozīcijas vietu jau otro gadu ir iekarojusi arī Latvija. Paralēli centrālajām izstādēm daudzu valstu nacionālās ekspozīcijas ir izvietotas pa visu Venēciju, piemēram, vecajās pilīs un baznīcās. Tāpat vienlaicīgi ar Venēcijas biennāli pilsētā notiek daudzi satelītpasākumi un nozīmīgas izstādes.

Arsenale teritorija. Foto: © Kristīne Markus

Šī starptautiskā mākslas izstāde, kam šogad piešķirts nosaukums VIVA ARTE VIVA (tulk. Lai dzīvo māksla), norisinās jau 57. reizi, pievilinot aptuveni 500 tūkstošu apmeklētāju. Papildus 86 nacionālajiem paviljoniem Dārzos un Arsenālā notiek šī gada biennāles kuratores Kristīnes Maselas (Christine Macel) veidota izstāde VIVA ARTE VIVA, kurā piedalās 120 aicināti mākslinieki no 51 valsts.

Jau otro reizi Latvijas nacionālā ekspozīcija Venēcijas biennāles apmeklētājiem ir skatāma līdzās pasaules mākslas lielvalstu paviljoniem Arsenāla izstāžu zālēs. Līdz tam Latvijas ekspozīcija bija skatāma dažādās Venēcijas vietās ārpus biennāles centrālās norises vietas. Latvija Venēcijas biennālē piedalās kopš 1999. gada. To ir pārstāvējuši tādi mākslinieki kā Kristaps Ģelzis, Ilmārs Blumbergs, Gints Gabrāns, Evelīna Deičmane, Miks Mitrēvics, Kaspars Podnieks, Krišs Salmanis, kā arī pagājušajā biennālē pirmoreiz Arsenālā Latvijas ekspozīciju veidoja Katrīna Neiburga un Andris Eglītis.

Šogad Latviju ar izstādi "Kas slikts var notikt?" pārstāv mākslinieks Miķelis Fišers (1970). Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu (1995), darbojas dažādos mākslas žanros – glezniecībā, instalācijā, tēlniecībā, video un scenogrāfijā. 2015. gadā saņēmis Purvīša balvu par izstādi "Netaisnība".

Miķeļa Fišera izstāde “Kas slikts var notikt?” Latvijas paviljonā. Foto: © Kristīne Markus

Miķeļa Fišera izstāde “Kas slikts var notikt?” Latvijas paviljonā. Foto: © Kristīne Markus

Izstādes ekspozīciju veido trīs daļas: lielizmēra glezna "Izlaušanās. Ardievas esībai", gaismas instalācija "Reptiloīds imobilizē halucinējošos darvinistus" un ilustrējoša kokgriezumu sērija, kuru nosaukumi tos pilnībā arī raksturo, piemēram, "Milzu sienāži slepkavo tūristus pie Gīzas piramīdām", "Senie citplanētieši soda pārlieku sekmīgos raķešu konstruktorus Palenkē, Meksikā", "Organizēta iepirkšanās tūre citplanētiešiem Elizejas laukos Parīzē". Gan gaismas un skaņas instalācijā, gan kokgriezumos redzamas sazvērestības teorijas un ezotērika. Tie ir ilustratīvi veidoti darbi, bet to vēstījums ir ironisks un kritisks pret mūsdienu pasauli un sabiedrību kopumā. Pēc mākslinieka teiktā vispirms tapuši nosaukumi, un tikai pēc tam sižets un pati kompozīcija.

Miķelis Fišers. “Reptiloīds imobilizē halucinējošos darvinistus.” 2017. Skaņas un gaismas instalācija, 600x600x600cm. Foto: © Kristīne Markus

Miķelis Fišers. “Milzu sienāži slepkavo tūristus pie Gīzas piramīdām”, 2017. Koks, pulēta krāsa, krāsakokgrebums, 21x29.5cm                                            

Miķelis Fišers. “Organizēta iepirkšanās tūre citplanētiešiem Elizejas laukos Parīzē”, 2017. Koks, pulēta krāsa, kokgrebums, 21x29.5cm

Pavisam citāda ir Miķeļa Fišera gleznotā lielizmēra glezna, kas, sākotnēji uzlūkota, šķiet abstrakta, bet, arvien ilgāk to skatot, tā it kā atdzīvojas un tajā nojaušama kustība un nosacīta tēlu klātbūtne. Mākslinieks par šo darbu teicis: "Man liekas, ka pie šī audekla esmu kādas simts reizes miris! (..) Protams, ikviens tur ieraudzīs kaut ko savu un skatīsies uz to pa savam. Bet es redzu to tā, ka augšējā daļā attēlots kā reiz tas pats "kliedzošais ego". Un tā pasaule, kas tur parādīta, ir ļoti vienkārša, tā ir mūsu materiālā pasaule. Ļaunais, labais, slava, nauda, tiekšanās apspiest to, kas vājāks. Un kad šim ego draud tas, ka viņam noraus masku un atteiksies no viņa (..), tad sākas cīņa, sākas slānis, kurā var nolasīt kaut kādas alas vai labirintus, vai cilvēka orgānu struktūru, vai kāpņu elementus. Tas ir tas, kas atrodas zem mūsu realitātes, tas, ko mēs neredzam, tomēr kas ir tās iekšējā struktūra. Bet vēl zemāk gleznā atrodas kāda nenoteiktu iespēju pasaule, kas tev atklājas, kad tu sasniedz līmeni, kurā iegūsti prasmi to ieraudzīt."

Miķelis Fišers. “Izlaušanās. Ardievas esībai.” 2017. Audekls/eļļa, 508x322 cm.

Venēcijas biennālē Latvijas paviljona stāsts neatstāj vienaldzīgu ar savu provokāciju, sazvērestības teorijām, misticismu, viegli lasāmu ilustrāciju, humoru, ironiju un pat mazliet cinismu. Nejaušais vai retoriskais jautājums ir atbilstošs vietā un laikā: "Kas slikts var notikt?"

Venēcijas biennāles un Miķeļa Fišera izstādes vilinājumam vēl var ļauties līdz šī gada 26. novembrim: http://www.labiennale.org/it/arte/2017

Raksta un attēla autore: Kristīne Markus