18.10.2024.

Izstādes recenzija

“Utopiskās šūnas” – multisensora pieredze ārpus laika un telpas

Glezna priekšplānā: Epitēlijs (EPITHELIUM (SNOWY), 2019)

Foto: Ansis Starks

Raksta autore: Elga Sīle

Donnas Huankas (Donna Huanca) multisensoro jeb vairākas maņas skarošo izstādi “Utopiskās šūnas” apmeklēju tumšā, aukstā oktobra vakarā, kad ārā smidzināja lietus un cilvēki, šķiet, vēl svārstījās izvēlē starp lietusmēteļiem un pilnu ziemas garderobi. Izstādes baltais, gaismas pielietais, viegla, plīvojoša materiāla ieskautais noformējums uzreiz radīja sajūtu, ka atrodos citā realitātē, kas ir pilnīgi atšķirīga no ierastā pasaules ritma un krāsu gammas aiz mākslas telpas durvīm.

Pirmie iespaidi

Foto: Ansis Starks

Tiem, kuri jau paspējuši sajust rudens nomāktību, Donnas Huankas izstāde ir iespēja uz mirkli atgriezties sajūtu pasaulē, kas piepildīta ar krāsām un brīvi plūstošu radošo enerģiju. Izstādes apmeklējums bija piedzīvojums, ko gribas atkārtot.

Izstādes telpa sadalīta vairākos nodalījumos jeb “šūnās” ar puscaurspīdīgu, baltu, plānai celofāna plēvei līdzīgu biodegradējamu materiālu, ko izstādes radītāji sauc arī par “membrānu”. Kā portālam “LSM” māksliniece stāstījusi izstādes atklāšanā, tas darīts, lai mīkstinātu un padarītu sapņaināku mākslas centra industriālo arhitektūru.

Savukārt spilgtais apgaismojums, mākslas darbu košās krāsas, daudzveidīgās formas un to saspēle, smarža un meditatīvais muzikālais pavadījums rada īpašu pieredzi, kas izstādes apmeklējumu padara par ceļojumu ārpus laika un telpas gaišā, atmodinātu maņu un sajūtu piesātinātā pasaulē.

Daudzdimensionāla pieredze

Foto: Ansis Starks

Izstādes autore, laikmetīgā Bolīviešu-Amerikāņu māksliniece Donna Huanka (1980.) savos darbos apvieno dažādas mākslas formas, piemēram, glezniecību, fotogrāfiju, alumīnija skulptūras, vides instalācijas, skaņas pavadījumu un pat īpašu, Dienvidamerikas svētā koka palo santo smaržu, kas ieskauj izstādes apmeklētājus. Visi šie elementi apvienojas vienā, teju transcendentālā pieredzē, kas atdzīvina tādas tēmas kā meditatīvu rituālu vai ceremoniju praksi, pamatiedzīvotāju kultūras, sievišķību, kā arī garīguma līdzsvaru ar ķermeni un maņām.

Izstādes darbi – gleznas, skulptūras un instalācijas – bija izteikti ekspresīvi. Gleznas māksliniece radījusi, izmantojot ne tikai eļļas krāsu, bet arī pievienojot tai tekstūru, sajaucot krāsu ar smalkām smiltīm. Vērojot mākslinieces gleznas, to faktūra paspilgtināja izstādei cauri plūstošo kustības efektu un fiziskās klātbūtnes sajūtu. Rūpīgi ieskatoties, šīs smiltis iespējams ieraudzīt arī uzbērtas dažu no izstādē redzamo skulptūru un instalāciju pamatnēm.

Īpašu dimensiju darbiem piešķīra arī gleznu audekli, jo māksliniece gleznojusi nevis uz balta, bet jau digitāli apdrukāta audekla ar fotogrāfijām no viņas iepriekšējiem darbiem, kuros apgleznoti kaili cilvēku ķermeņi. Krāsas uzklātas ar plašām, ekspresīvām roku kustībām (nevis ar otu!), un gleznojumi izstādē papildināti ar trīsdimensionālām instalācijām un fonā skanošiem skaņu celiņiem. Šī vairākas maņas iekļaujošā pieeja ļāva izjust ļoti spēcīgu emocionālo saikni ar mākslinieces radošo procesu.

Foto: Ansis Starks

Svarīga bija arī skatītāja mijiedarbība ar darbiem. Skatoties no attāluma, bija iespējams gūt ne tikai kopējo iespaidu par izstādes eksponātiem, bet arī izbaudīt to savstarpējo saspēli, piemēram, gleznām atstarojoties vai spīdot cauri vertikālām skulptūrām. Dažas no instalācijām šķita atgādinām tēlus, kas izkāpuši no Huankas gleznu pasaules (iespējams, tādējādi aizstājot kailās, apgleznotās modeles, kas šādi mijiedarbojas ar Huankas darbiem citās izstādēs). Māksliniece stāstījusi, ka izstādes eksponāti izkārtoti tā, lai to kustības viena otru turpinātu un papildinātu dažādos elementos un formās, un rūpīgam skatītājam šī saikne būs pamanāma.

Pietuvojoties mākslas darbiem, iespējams atklāt vēl vairāk interesantu detaļu un dziļāk iztēloties radīšanas procesu. Piemēram, pamanīju ar nagiem veidotus skrāpējumus un formas krāsas faktūrā, pirkstu kustību virzienu un nospiedumus uz audekla un pat no alumīnija veidotajās skulptūrās. Tuvplānā labāk saskatāmas arī zem krāsām slēptās fotogrāfijas, kurās bija redzamas ķermeņu ādas šūnas dažādās variācijās – te sievietes ķermenis pilnā augumā, te ādas tuvplāni, te šķietami mikroskopiskā līmenī pietuvinātas šūnas.

Metālā fiksēta jūras vētra

PMA dienasgrāmata (PMA DIARY (AZUL), 2022), tuvplāns.

Foto no mākslas centra “Zuzeum” mājaslapas.

Lai arī izstādes noskaņas pamatu veidoja tieši lielizmēra gleznas, kas radīja fonu pārējiem darbiem, uz mani īpašu iespaidu atstāja tieši viena no metāla skulptūrām – “PMA dienasgrāmata” (PMA DIARY (AZUL), 2022). Aptuveni metru augstā alumīnija skulptūra ar tumši ziliem akcentiem, iegravētiem elementiem un izteiktiem roku nospiedumiem vispirms piesaistīja uzmanību, jo šķita veidota gluži kā māla vai plastilīna figūras.

Ieskatoties darbā tuvāk, atklājās aizvien vairāk detaļu, kas padarīja darbu daudzdimensionālu un neparastu. Pirkstu un roku nospiedumi uz alumīnija virsmas atgādināja par radošo procesu, kurā māksliniece mijiedarbojas ar materiālu tiešā un intīmā veidā līdzīgi kā tas atspoguļots viņas ar rokām gleznotajās gleznās. Pievienotie metāla āķi un pīrsingiem līdzīgās bumbiņas deva darbam papildu dimensiju, vienlaikus sasaucoties ar citiem, līdzīgiem elementiem izstādes gleznās, skulptūrās un instalācijās. Savukārt alumīnija pelēkais, azūra zilais un ar laku noklāto elementu spīdums paspilgtināja kopējās asociācijas ar nemierīgiem ūdeņiem. Neregulārās formas, raksti un metāla reljefa detaļas pastiprināja ilūziju par kustību, it kā materiāls pats būtu mainījies un veidojies zem mākslinieces rokām. Šis darbs likās vienlaikus intensīvs un netverams kā metālā fiksēts gabaliņš vai slānis no jūras vētras. 

Šķiet, ka noskaņa, ko skatītājā radīja šis darbs, bija raksturīga arī visai izstādei. Apmeklējot izstādi “Utopiskās šūnas”, radās sajūta, ka esi daļa no nepārtrauktas, jutekliskas pieredzes, kur katrs mākslas darbs ir kā fragments no lielāka, dzīva organisma. Tas bija ceļojums, kurā skatītājs tika aicināts atklāt savas robežas starp ķermenisko un garīgo, iekšējo pasauli un ārējo vidi, procesā mazliet dezorientējot un mentāli restartējot.

Pirms došanās uz izstādi

Foto: Ansis Starks

“Utopiskās šūnas” ir pirmā lielā mākslinieces personālizstāde Baltijā un ir apskatāma mākslas centrā “Zuzeum” līdz 24. novembrim.  Tā patiks visiem, kuri meklē svaigus iespaidus, bagātīgu sajūtu pieredzi vai iedvesmu saviem radošajiem procesiem.

“Zuzeum” darbojas visu nedēļu, izņemot pirmdienas. Pirms apmeklējuma ieteicams pārbaudīt konkrētās dienas darba laiku, jo tas mainās atkarībā no nedēļas dienas. Tāpat ir vērts iepazīties ar biļešu cenām – mākslas centrs piedāvā 50% atlaidi studentiem un pensionāriem, kā arī bezmaksas biļetes bērniem un jauniešiem līdz 18 gadu vecumam un citām sabiedrības grupām.

Noslēgumā vēlos pievērst uzmanību izstādes vizuālajam noformējumam, kas apzināti veidots ar viegli dezorientējošu efektu. Spilgtā gaisma un tās atstarošana no baltām virsmām var radīt diskomfortu cilvēkiem, kas ir īpaši jūtīgi, sevišķi, ja ir jūtība pret gaismu. Ja piederat šai grupai, ieteicams iepriekš sagatavoties vai veikt pielāgojumus izstādes apmeklējuma laikā, piemēram, iekļaujot plānotajā izstādes apmeklējuma laikā brīžus atpūtai.