31.10.2017.
"Tapio Virkala bija daudzpusīgs dizaina ģēnijs, plašāk pazīstams kā nozīmīgākā somu mūsdienu industriālās mākslas personība", tā par slaveno somu dizaineru raksta iittala, somu dizaina uzņēmums, kas vēl joprojām ražo un pārdod Tapio Virkalas dizainētos priekšmetus.
Šobrīd Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā skatāma izcilā somu dizainera Tapio Virkalas darbu izstāde "Dzeja stiklā, porcelānā un sudrabā", atspoguļojot, kā visi šie trīs materiāli ir vijušies cauri dizainera daiļradei mūža garumā, dizaineram sadarbojoties ar pasaulslaveniem ražotājiem un gūstot izcilus panākumus pasaulē. Tapio Virkala kā dizainers un mākslinieks savā daudzpusībā radījis darbus, sākot no stikla, mēbeļu, produktu un grafiskā dizaina līdz pat skulptūrām, pilsētplānošanai un somu nacionālās valūtas banknošu dizainam.
Tapio Virkala 20. gs. 50. gados
Tapio Virkala (1915-1985) savu bērnību pavadīja Hanko pilsētā Somijas dienvidu piekrastē. Vēlāk ģimene pārcēlās uz galvaspilsētu Helsinkiem, kur drīz vien skolā tika pamanīts Tapio zīmēšanas talants, kas tika izkopts Helsinku Centrālajā lietišķās mākslas skolā, apgūstot dekoratīvās tēlniecības mākslu. Virkala savu profesionālo karjeru kā komerciāls mākslinieks uzsāka agri, piedaloties dažādos konkursos un arī iegūstot prestižas balvas un atzinības.
1946. gadā Tapio Virkala uzvarēja konkursā, kuru organizēja somu stikla uzņēmums iittala, nodrošinot sev panākumus karjerā un sadarbību ar uzņēmumu mūža garumā. Kā iittala mākslinieciskais direktors Tapio Virkala ar savu unikālo māksliniecisko redzējumu spēja nostiprināt uzņēmuma atpazīstamību visā pasaulē. Savas leģendārās karjeras laikā Tapio Virkala uzņēmumam radīja vairāk nekā 400 stikla mākslas objektus, no kuriem daudzi, piemēram, Ultima Thule (1968) stikla glāžu sērija kā stilizēts Lapzemes kūstošais ledus, sākotnēji radīta kā Finnair pasūtījums, Chanterelle vāze (1947) (tulk. gailene) un Tapio sērijas trauki, joprojām tiek ražoti un pieprasīti.
Chanterelle vāze (1947) (tulk. gailene), ražotājs iittala Ultima Thule (1968), ražotājs iittala
Gadu vēlāk Tapio Virkala ieguva uzvaru Somijas bankas organizētajā banknošu dizaina konkursā. Bet par vienu no nozīmīgākajiem dizainera karjeras notikumiem jāpiemin iespēja veidot Somijas paviljonus Milānas Triennālē 1951. un 1954. gadā, kur abās reizēs dizainers saņēma trīs zelta medaļas: par ekspozīcijas dizainu un viņa veidotajiem stikla un koka dizaina darbiem. Paplāte Lehti (tulk. lapa) (1951) bija viens no pirmajiem Tapio Virkalas no saplākšņa radītajiem darbiem, kuru amerikāņu žurnāls House Beautiful izvēlējās par "Gada skaistāko objektu". Virkala par šo darbu teicis: "Visiem materiāliem piemīt savi nerakstītie likumi. Nekad nevajag būt vardarbīgam pret materiālu, ar kuru strādā. Dizaineram jātiecas būt harmonijā ar savu materiālu."
Paplāte Lehti (tulk.lapa) (1951), ražotājs Marti Lindqvist
Šie panākumi Tapio Virkalam nodrošināja starptautisku atpazīstamību visā pasaulē. Vēlāk sekoja virkne prestižu apbalvojumu: Lunning balva, Pro Finlandia medaļa, Zviedrijas Prinča Eugena medaļa par izciliem sasniegumiem mākslā un citas.
20. gs. 50. gadu sākumā Tapio Virkala sadarbojās un radīja dizainu somu uzņēmumam Kultakeskus. Lielākoties tie bija sudraba, bronzas un alumīnija priekšmeti. Tie izcēlās ar dabas formu daudzveidību – trauki lapas formā, tulpveida vāzes, putnu atveidi u.tml.
Objekts "Purva mērkaziņa" (1982), ražotājs Kultakeskus Trauks (1955), ražotājs Kultakeskus
Jaunas vēsmas Tapio Virkalas profesionālajā karjerā ienesa 1955. gads, kad viņš devās gadu ilgā darba pieredzē uz Raimonda Levī (Raymond Loewy) dizaina biroju Ņujorkā, ASV, ļoti daudz iemācoties par industriālo dizainu un rūpniecisko ražošanu. Tieši Raimonds Levī viņu iepazīstināja ar Filipu Rozentālu (Philip Rosenthal), kurš vēlāk 1957. gadā uzaicināja Virkalu radīt dizainu Rosenthal fabrikas produktiem, tā uzsākot gadiem ilgu sadarbību ar somu dizaineru. Tapio Virkala uzņēmumam radīja neaizmirstamus porcelāna, stikla un galda piederumu dizainus, kā Century, Composition, Kurve, Polygon, Taille, Variation. Ierobežotā skaitā tika radīta vāze Aphrodite (1973) (200 eksemplāri), kas šobrīd ir apskatāma arī izstādē Rīgā. Tāpat viens no iecienītākajiem Rosenthal uzņēmuma produktiem ir dizainera radītā "burzītā" porcelāna vāze Paper bag (1977).
Objekts Aphrodite (1973), ražotājs Rosenthal – Studio L-line Vāzes Paper bag (1977), ražotājs Rosenthal
Turpmākais laiks Tapio Virkalas karjerā bija ļoti aktīvs: viņš sadarbojās ar virkni dizaina uzņēmumu, radot tiem dizainus gan stiklā, gan mēbeļu un lampu dizainā, rīkoja izstādes un bija vairāku uzņēmumu mākslinieciskais direktors, arī jau pieminētajam iittala uzņēmumam. 1958. gadā Virkala iekārtoja Somijas paviljonu Briselē notiekošajā Pasaules izstādē, kur ieguva kārtējo godalgu – šoreiz par nākotnes urbānās vides mājokļa konceptu.
Pieaugot viņa starptautiskajai atpazīstamībai, viņš arvien biežāk piedalījās izstādēs visā pasaulē, taču savā būtībā viņš tomēr palika vientuļnieks. Tapio Virkalas iecienītākā vieta bija viņa mājoklis Somijas vidienes mežu biezoknī Lapzemē, uz kurieni viņa radītā dizaina prototipi esot tikuši piegādāti ar helikopteru, jo neviens autotransports tur nav varējis nokļūt. Tieši dabā viņš atrada savu tik ļoti iemīļoto vientulību un iedvesmu formām, kas vēlāk tika pārvērstas mākslā vai industriālai ražošanai.
Skice vāzei Iceberg (tulk. aisbergs) (1950) Iceberg vāze (1950), ražotājs iittala
20. gs. 60. gadu vidū Tapio Virkala nodibināja pats savu dizaina studiju Design Tapio Wirkkala, uzsāka sadarbību ar itāļu stikla ražošanas uzņēmumu Venini, kas prezentēja Virkalas pirmos krāsainos stikla darbus, kā arī radīja slaveno formas dizainu pudelēm Finlandia Vodka somu uzņēmumam Alko.
Bolle vāzes (1966), ražotājs Venini
1972. gadā māksliniekam tika piešķirts akadēmiķa goda nosaukums. 1981. gadā pēc viņa dizaina studijas Design Tapio Wirkkala projekta tika rekonstruēta bijusī stikla ražotnes Riihimäki ēka Somijā, kuras vietā tika atvērts jaunais Somijas stikla muzejs, kura ekspozīcijā atrodama plaša Tapio Virkalas darbu kolekcija. Sadarbībā ar Somijas Stikla muzeju līdz 5. decembrim slavenā dizainera darbi nu ir skatāmi arī Rīgā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.
Raksta un attēla autore: Kristīne Markus