09.04.2020.
Klīstot pa Dienvidfrancijas mazo ciemu šaurajām ieliņām februāra nogalē, domas kavējās pie trīsdesmitajos gados saules veldzi baudošajiem latviešu māksliniekiem, kas starpkaru posmā šeit nereti uzturējās visai bieži un ilgi. Televīzijas ziņu pārraide stāstīja par bažīgiem pilsētniekiem Ziemeļitālijā un vienu vecu, mirušu ķīniešu tūristu kaut kur Francijā. Nicā notiekošais karnevāls pulcēja krāsaini saģērbtus ļaužu tūkstošus un nekas vēl neliecināja par klusumu, kas pēc dažām nedēļām valdīs daudzviet Eiropā un pasaulē. Mājupceļā, Viļņas lidostā, pilnā aizsargtērpa formā sagaidošais mediķu personāls likās krietni pārspīlēta ārišķība, bet Lietuvā izsludinātais ārkārtas stāvoklis - prātam neiedomājams. Līdz divas nedēļas vēlāk, marta vidū arī Latvijā ieviests, tas vairs nešķita kaut kas neparasts. Ārvalstu ziņu deva šajā laikā kļuvusi par manu neatņemamu rīta rituālu. Ikviens cits temats, par ko varētu rakstīt, šķiet mazsvarīgs. Un tā nu šobrīd, apdomājot vīrusa pēkšņi mainīto pasaules kārtību, mēģinu ieskatīties un saprast, kāda ir dizaina atbilde šai situācijai.
Marta sākumā arvien kustīgākas kļuva animētās skaitļu grafikas, kas atspoguļoja Covid-19 vīrusa izplatību. Savukārt, visas pasaules saslimušo, mirušo, izveseļojušos datu strauji mainīgie un tiešsaistē vērojamie cipari uzskatāmi demonstrē informācijas apmaiņas apjomu un ātrumu, tehnoloģiju klātbūtni ikvienā pasaules malā. Nav zināms kad un kā šis viss atrisināsies, bet pat visoptimistiskākās prognozes vēsta - šis nebūs sprints, bet maratons.
Karantīna ir cilvēku un preču pārvietošanas ierobežojums ar mērķi mazināt slimību un kaitēkļu izplatību. Šis koncepts ir zināms kopš seniem laikiem. Pats vārds karantīna radies no 14. - 15.gs venēciešu lietotā quarantena, kas apzīmēja 40 dienas, kuras mēra laikā kuģu apkalpei un pasažieriem jāiztur pirms pietauvošanās krastā.
Zīmīgi, ka tieši Veneto reģions bija viens no pirmajiem Ziemeļitālijā, kur šogad, atceltā karnevāla laikā, tika ieviesta pilnīga karantīna. Pasaules apstādināšanu ikdienu atgādināja arvien biežāk atceltie sporta notikumi, tirdzniecības meses, izstādes, slēgtie muzeji un pat Olimpisko spēļu pārcelšana. Divi zīmīgākie Eiropas dizaina notikumi - ikgadējā Milānas mese notiks nākamā gada vasarā, bet Venēcijas Arhitektūras Biennāles atklāšana plānota šī gada augusta nogalē.
Līdz ar brīdi, kad visa pārējā Eiropa sekoja Ķīnas piemēram un ne tikai pilsētas, bet atsevišķas valstis atjaunoja savas robežas, tās vienlaikus slēdzot pašizolācijai un karantīnai, kā pirmie pamanāmie pārmaiņu vēstneši bija vērojami grafikas dizaina “jociņi” - kā pareizi distancēties.
Slovēņu dizainera Jure Tovrljan skatījumā pārtapušie Olimpiskie riņķi
McDonald Brasil reklāma
Tas, kas šķita esam tik tālu, jo Ķīna taču ir “kaut kur tur, aiz trejdeviņām jūrām un kalniem”, kā arī “nu cik tad ir to, kas šogad brauc slēpot Itāliju” un ka “ar mani personīgi jau nekas nevar notikt” - visas šīs ilūzijas sabruka kā kāršu namiņš brīdī, kad ārkārtas situāciju jau 13. martā noteica arī Latvijā un sociālās distancēšanās normas nu ir jāpielāgo arī katram no mums.
Neapstrīdami erudītā un respektablā pasaules dizaina tendenču prognozētāja Lī Edelkorta (Lidewij Edelkoort) uzskata: “Šis vīruss, manuprāt, ir mūsu sirdsapziņas atspulgs. Tas izgaismo visu, kas mūsu sabiedrībā ir tik ārkārtīgi greizs un kas kļūst arvien skaidrāk redzams ikkatru dienu. Tas māca apstāties, samazināt ātrumu un mainīt paradumus”. Dzimusi 1950. gadā, Nīderlandē, no 1998. līdz 2008. gadam vadījusi Eindhovenas Dizaina Akadēmiju, kļuvusi par kuratori, pasniedzēju, publicisti un dizaina virzienu attīstības ietekmīgāko prognozētāju vadošo modes un interjera zīmolu dizaineriem, stratēģiem, mārketinga speciālistiem. Lai arī var apstrīdēt viņas pausto viedokli par vīrusa dāvāto iespēju visu sākt kā uz baltas lapas, nenoliedzami, daudz kas no viņas teiktā ir vērā ņemams un skaidrs, ka visu pasauli uz mirkli apstādinot, cilvēcei ir dota iespēja atsākt dzīvi “pa jaunam” - gudrāk, sakārtotāk, atmetot bezgalīga patēriņa kultūras paradumus. Bet, vai tas pasaulei tiešām būs pa spēkam? Cilvēces atmiņa ir īsa.
Vīruss ir radījis daudzus, vienlaikus un ātru risinājumu gaidošus jautājumus. Tas ir radījis līdz šim nepieredzētu starptautisku sadarbību medicīnas, izpētes un zinātnes jomā - pasaules gudrākie prāti sadarbojas vakcīnas radīšanā. Rūpnīcu un robežu slēgšana likusi izvērtēt nepieciešamību izvietot preču masveida ražošanu Ķīnā. Aviosatiksme drastiski samazinājusies un daudzas aviokompānijas pilnībā apturējušas savas flotes lidojumus.
Flightradar24 infografika
Ir apstādināts tūrisma un izklaides patēriņš, pasaules ekonomika piedzīvo lielāko lejupslīdi kopš otrā pasaules kara beigām. Optimisti lūkojas uz šo krīzi kā iespēju, ja ne klimata pārmaiņu apturēšanai, tad kaitīgo izmešu daudzuma samazinājumam. Un, tomēr, ja ieskatāmies vērīgi, ražošanas apjomi kritušies dažās nozarēs, bet citās vairākkārt palielinājušies. Mediķu aizsargaprīkojums - tostarp sejas maskas un darba apģērbs, kļuvis par pieprasītāko preci visā pasaulē - tā apjomi arvien nepietiekami, pasaulē rada gana daudz atkritumus kā ražošanas procesos, tā arī vienreizējā pielietojuma īslaicīguma dēļ. Valstu valdības cīnās par šī aprīkojuma piegādēm. Lieli ražošanas uzņēmumi pārveido savu pamatražošanu atbilstoši krīzes pieprasījumam. Kā viens no emocionālākajiem piemēriem - Armani paziņojums marta nogalē, laikā, kad Milānas modes un dizaina industrija pārdzīvo vispārēju sabrukumu, uzņēmumam piederošajās četrās Itālijas rūpnīcās ražošanas līnijas šuj sejas maskas un vienreizlietojamo aizsargapģērbu mediķiem.
Tapšanas procesā Itālijā ražotie Armani aizsargtērpi
Francijā, LWMH grupas zīmols Louis Vuitton kopš marta vidus savas smaržu rūpnīcas ražotni pielāgojis roku dezinfekcijas līdzekļu ražošanai. Arī Latvijā uzņēmums Latvijas Balzams, atbilstoši pieprasījumam, jau kopš marta vidus ražo roku dezinfekcijas līdzekli Virudes un šobrīd, pat vairāk kā sākotnēji plānots, palielināta tā ražošanas jauda.
Excel halle - pagaidu slimnīca, Lielbritānija
Vairākās valstīs (Zviedrija, Lielbritānija, ASV) tirdzniecības izstāžu halles pārveidotas par pagaidu slimnīcu zālēm. Lielbritānijā arhitektu un inženieru biroja BDP vadībā par slimnīcu pārveidots Excel centrs. Džeims Hepberns (James Hepburn), BDP par šo pārveidi stāsta: “Jo mazāk kaut kas ir jābūvē vai jāpārveido, jo ātrāk viss notiek. Risinājumiem ir jābūt vienkāršiem, atkārtojamiem un modulāriem”.
Excel halle - pagaidu slimnīca. Tehniskais risinājums ietver norādījumu izmantot gan esošos materiālus, gan esošo darbaspēku. Lielbritānija
Sejas aizsargu prototipus radījuši gan studenti, gan profesionāli dizaineri un atzīti arhitektu biroji. Foster + Partners piedāvājums tapis pētot ražošanas procesus: sākotnēji tika pieņemts, ka šos aizsargus varēs radīt izmantojot 3D drukas tehnoloģiju, taču nonācām pie secinājuma, ka daudz ātrāk rezultāts sasniedzams ar lāzer-griešanas aprīkojumu.
Foster + Partners sejas aizsarga izklājums, kas pieejams brīvai lejuplādei un lietošanai. Vienas lāzergriešanas iekārtas jauda ir 217 masku vienības stundā
Mainījušies iepirkšanās un brīvdienu pavadīšanas paradumi. Slēgti muzeji, kinozāles, lielveikali, sporta zāles. Noteikta sabiedrisku vietu apmeklējuma kārtība - personu distancēšana ievērojot 2 metru robežu, notikušas izmaiņas restorānu darbībā - tiek piedāvāta ne vien ēdienu līdzņemšana, bet arī piegāde līdz namdurvīm. Ārkārtīgi palielinājies pieprasījums pēc pakošanas un piegādes pakalpojumiem - pieaudzis pārtikas un medicīnas preču tiešsaistes pārdošanas apjoms.
Līdz ar pārtikas iegādes paradumu maiņu, arhitektu biroji piedāvā savu redzējumu ielu tirdzniecības un pilsētas tirdziņu konceptam. Iepriekš sagatavotu paku izvietošana, ievērojot distanci un izvietojot vairākas nelielas tirdzniecības vietas it visur pilsētā.
Tehnoloģiju pielietojums kļuvis arvien uzstājīgāks. Krīzes situācija pieļauj mobilo datu izsekošanu. Kārtības ievērošanas nodrošināšanai Ķīnā tikuši piesaistīti droni, Tunisijas ielās - roboti.
Vīruss ir neparedzami mainījis dzīvi dažu mēnešu laikā. Vai jaunapgūtās iemaņas un prasmes tiks paturētas? Vai dzīve pēc krīzes atgriezīsies iepriekšējās sliedēs? Vai arī būs jau cita, jaunā “normalitāte”? Skaidru atbilžu nav.
Ķīnā krīze ir garām. Pirmais un otrais vilnis pārslimots. Skarbie un mēnešiem ilgie izolācijas pasākumi mīkstināti. Atsākusies ražošana. Cilvēki izvēlas sauli un daudzskaitlīgos pūļos apmeklē tūristu iecienītos dabas skatus. Varbūt tas ir tikai mānīgs šķitums.
Autore: Daina Vītoliņa
Reklāmkarogs: Kristīne Markus
Avoti:
1. https://www.dezeen.com/2020/03/09/li-edelkoort-coronavirus-reset/
2. http://www.edelkoort.us/new-pages
3. https://www.edelkoort.com/lidewij-edelkoort/
4. https://www.dezeen.com/2020/04/03/shift-architecture-urbanism-designs-social-distancing-into-the-food-market/
5. https://www.fosterandpartners.com/news/archive/2020/04/foster-partners-shares-the-prototype-design-for-a-reusable-face-visor/