18.12.2023.
SIMBOLISKAIS PASAULES MODELIS - PUZURIS
Ziemas saulgriežos vieni no senākajiem latviešu darinātajiem rotājumiem bijuši puzuri. Latviešu etnogrāfijā puzuris (arī lukturis, krīģis, spurgulis) ir no dabas materiāliem, parasti salmiem, veidots iekarams rotājums telpu dekorēšanai. Puzurus darināja, uz diega saverot niedru, smilgu, rudzu vai kviešu salmu posmiņus, nereti papildinot tos ar ēveļskaidām, dzīpariem, putnu spalvām, olu čaumalām, lupatu vai papīra gabaliņiem. Puzuru tradicionālais pamatelements ir astoņskaldnis jeb oktaedrs, saukts par kristālu, kuru veido 12 kopā savērti salmiņi.
Senāk puzurus gatavoja no rudens līdz pavasarim. Kaut gan mūsdienās puzurus lielākoties pazīst kā Ziemassvētku rotājumus, senatnē tie bija neiztrūkstoši rotājumi arī vedībās, krustabās, bedībās un citos godos. Atbilstoši svētkiem puzuri tika papildināti ar citiem elementiem, piemēram, Lieldienās - ar krāsainām olu čaumalām, Mārtiņos - ar gaiļa spalvām. Pēc svētkiem puzurus parasti sadedzināja un nākamajiem svētkiem gatavoja no jauna.
Dažādi vērumi un figūras senatnē bija pazīstami ne tikai latviešiem, bet tādus darināja arī Ziemeļeiropā, Austrumeiropā un Centrāleiropā. Citviet pasaulē izplatīts puzuru nosaukums ir himmeli, kas cēlies no ģermāņu valodu grupas un nozīmē “debesis”. Latviešu tradicionālās kultūras pētnieki puzuru nozīmi skaidro kā simbolisku pasaules modeli un tā vēršanu pielīdzina kosmogonijai. Puzuru meistare Brigita Ektermane skaidro: “Latvju kultūrā standarta puzura moduļa pamatforma sastāv no Dieva, Māras un Akas zīmēm. Oktaedrs veidots no divām piramīdām, augšējā veido Dieva zīmes trīsstūri, kas tiecas uz debesīm, bet apakšējo veido uz zemi vērsts trīsstūris, kas simbolizē Māru, raupjās pasaules un zemes dzīves dievību. Vēl starp abiem šiem trīsstūriem atrodama Akas zīme – kvadrāts, kas centrā savieno abas piramīdas un simbolizē pasaules pamatus, caur kuriem plūst laiks un jaunas iespējas, jauns sākums. Dieva un Māras zīme aizsargā centrā esošo potenciālu. Kopumā šie elementi veido veselumu, tāpat kā visums sastāv no daudzām mazākām pasaulēm, elementiem. (..) Vēl viena puzura moduļa struktūras interpretācija izriet no tā plaknēm un stiebriņu skaita. Kopā oktaedram ir astoņas plaknes. Atkarībā no konteksta, piramīdas četras, uz āru vērstās plaknes var simbolizēt četras debespuses, četrus vējus, četras stihijas vai četrus gadalaikus. Savukārt divpadsmit stiebriņi, kas veido figūru simbolizē divpadsmit gada mēnešus.”
Attēlā: Viena no puzura darināšanas metodēm. Avots: zimjuspeks.lv
Lielu ieguldījumu puzuru darināšanas tradīcijā mūsdienās devusi tautas lietišķās mākslas daiļamata meistare Ausma Spalviņa, kura ir viena no zināmākajām un pieredzes bagātākajām puzuru darināšanas meistarēm Latvijā. 2016. gadā Swedbank ēkā, Balasta dambī 15, tika atklāts Ausmas Spalviņas vadībā izgatavots Latvijā lielākais puzuris, kas svēra teju 7 kilogramus un gan augstumā, gan platumā pārsniedza četrus metrus. Puzuri veidoja 1800 kristāli un kopumā tā izgatavošanai tikai izmantoti aptuveni 22 tūkstoši salmiņu.
Video: Latvijā lielākā puzura tapšana. Avots: Swebank Latvia
Šovasar Kultūras centrā “Siguldas Devons” bija skatāms vēl kāds dižpuzuris, kas lielumā un gradiozitātē mērojās ar iepriekšminēto. Mākslinieces Ārijas Bērzes darināto smalkais meistardarbs bija aptuveni 4,5 metrus augsts un plats milzu puzuris, kuru veidoja aptuveni 100 tūkstoši salmiņu.
Attēlos: Ārijas Bērzes puzuris Siguldas Devonā. Publicitātes foto
Puzuru gatavošana ietver ne tikai darināšanas prasmes, bet arī izpratni par latvisko dzīvesziņu, dabas un Visuma likumiem, kā arī ģeometrijas likumsakarībām. Mūsdienās puzuru darināšanas prasme un tradīcija saglabājusies, pateicoties tautas lietišķās mākslas studijām, taču senāk zināšanas tika nodotas ģimenēs – no paaudzes paaudzē. 2021. gadā puzurus un to darināšanu iekļāva Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Pēdējos gados, šķiet, arvien sāk atdzimt vēlme pēc šī senā rotājuma gatavošanas. Par to liecina gan daudzās puzuru izstādes dažādās Latvijas vietās, gan puzuru darināšanas meistarklases. Puzuru popularitātes pieaugums vērojams ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās – par to arī liecina neskaitāmie Etsy un citu vietņu piedāvājumi iegādāties puzuru darināšanas komplektus, tādējādi izvairoties no garā un laikietilpīgā puzuru materiāla sagatavošanas procesa un padarot šo puzuru darināšanas tradīciju arvien pieejamāku mūsdienu cilvēkam. Mūsdienās salmu vietā tiek rasti arvien jauni materiāli, piemēram, papīra, stikla, platsmasas vai metāla caurulītes.
Attēlos: Daiņa Pundura darbi izstādē “Porcelāns un apzinātie sapņi”. Foto: arterritory.com
Puzuru stilizētas formas vērojamas ne vien Ziemassvētku dekorācijās pilsētu ielās, bet arī mūsdienu dizainā (piemēram, lampās) un mākslā. Tos varētu dēvēt par kinētiskiem interjera objektiem. 2018. gadā mākslinieka Daiņa Pundura izstāde “Porcelāns un apzinātie sapņi”, kurā latviešu tradicionālā puzura ģeometrija bija pārvērsta smalkos porcelāna salmiņos, tika nominēta “Purvīša balvai”. Tas ir apliecinājums, ka puzuru ideja mums joprojām ir nozīmīga un to tradīcija kopjama. Nupat Lietuvas “salmu dārzi”, kas ir līdzīgi mūsu puzuriem, iekļauti Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) nemateriālās kultūras vērtību sarakstā, un kāpēc ne arī latviešu puzuri?
Starp citu, līdz 24. janvārim Valmieras muzeja Izstāžu namā skatāma izstāde “Puzuri”, kurā vienkopus skatāmi vairāk nekā četrdesmit puzuri, kurus darinājuši meistari no visas Latvijas.
Attēlā: Ausmas Spalviņas darinātais puzuris izstādē “Puzuri’ Valmieras muzja Izstāžu namā. Foto: Klāvs Vasiļevskis
Raksta autore: Kristīne Markus
Avoti:
https://nematerialakultura.lv/Elementi/elements-3/
https://www.zimjuspeks.lv/puzuri/
https://www.zimjuspeks.lv/2017/10/19/par-puzuriem-latviesu-kultura-un-viedi-ieteikumi-to-veidosanai/