27.03.2023.

Seviljas sēnes: lielākā koka konstrukcija pasaulē

Staigājot pa Seviljas vecpilsētas šaurajām ieliņām, kādā acumirklī starp ēku stāviem skatienam pavīd neparasti koka konstrukciju apjomi, kas paceļas virs apkārtējo ēku jumtiem. Šķietami neiederīgi klasiskās spāņu arhitektūras kontekstā, tie tomēr noslēpumaini vilina turpināt ceļu pa ielu labirintiem un arvien pietuvoties, lai visbeidzot piedzīvotu pārsteigumu pašā Seviljas sirdī. Šādi, iespējams, ikvienu pilsētas apmeklētāju vilina Las Setas de Sevilla – par lielāko koka konstrukciju pasaulē devētā ēka pilsētas senajā La Encarnación laukumā.

Attēlā: Skats uz Las Setas de Sevilla no kādas šķērsielas Seviljā, Spānijā.

Diez vai vietējā sabiedrība šīs neparastās būves ierūmēšanos pilsētas laukumā uztvēra ar tikpat satraucošām gaidām kā gandrīz miljons tūristu katru gadu, kas to apmeklē. Iespējams, tāpēc vietējiem iedzīvotājiem šīs ēkas apmeklējums ir bez maksas. Iekams La Encarnación laukumā “izauga” mūsdienīgā, vietējā sabiedrībā par Seviljas sēnēm dēvētā koka konstrukcija, te kopš 19. gadsimta 30. gadiem atradās pirmais Seviljā zināmais pārtikas tirgus. Tolaik tas tika uzcelts veca viduslaiku augustīniešu klostera Convento de la Encarnación vietā, un no šī nosaukuma radies arī laukuma nosaukums - Plaza de la Encarnación. Tirgū atradās vairāk nekā četrsimt tirdzniecības stendu, kuros vietējie iedzīvotāji varēja iegādāties visdažādākos svaigos produktus. Gadiem ilgi šo tirgu uzskatīja par Seviljas centrāltirgu, jo sava lieluma un izdevīgās atrašanās vietas dēļ tirgus spēja ar pārtiku apgādāt visu pilsētu. Tolaik tas bija moderns tirgus ar aktīvu rosību, un tas kļuva par nozīmīgu saviesīgas satikšanās vietu vietējiem seviljiešiem.

Attēlā: Tirgus La Encarnación laukumā, Seviljā, Spānijā. Arhitekts: Melchor Cano (1794-1842). Foto: setasdesevilla.com

Attēlā: La Encarnación laukums pēc tirgus nojaukšanas 20. gadsimta 2. pusē. Foto: setasdesevilla.com

20. gadsimta mijā tirgus sāka piedzīvot savu norietu. Daļa tirdzniecības stendu bija savu laiku nokalpojuši, parādījās pirmie lielveikali, arī pilsēta auga un tika pārveidota, lai pielāgotos jaunajai Seviljas dzīvei un satiksmes pieplūdumam. Daļa tirgus ēkas tika nojaukta saskaņā ar pilsētvides atjaunošanas plāniem, lai paplašinātu ielu, kas veda cauri tirgus laukumam. Tirgus turpināja funkcionēt līdz 1973. gadam, līdz to pilnībā nojauca. Laukuma apkārtnē tirgotājiem tika iekārtotas telpas, lai viņi varētu turpināt tirgošanos, kamēr taps jaunais tirgus. Laiks, kas bija paredzēts kā pagaidu periods līdz trim gadiem, ieilga līdz 37 gadiem. Pēc tirgus nojaukšanas vieta, kas gadu desmitiem bija pilsētas komerciālais un sociālais centrs, kļuva par nožogotu teritoriju un izraisīja šīs pilsētas apkaimes degradāciju. Laukums palika neizmantots līdz pat 20. gadsimta 90. gadiem, kad pilsēta beidzot sarosījās un nolēma uzsākt tirgus ar pazemes autostāvvietu būvniecību. Taču projekts tika apturēts, pēc tam kad būvniecības procesā te tika atklātas drupas no romiešu un mauru valdīšanas laika.

Visbeidzot 2004. gadā pilsēta nolēma atkārtoti mēģināt iedzīvināt šo laukumu un izsludināja starptautisku ideju konkursu laukuma atjaunošanai. Šīs iniciatīvas mērķis bija atgriezt La Encarnación laukuma seno spozmi un rosību un beidzot tirgotājiem sniegt sen apsolīto tirgošanās vietu. No 65 priekšlikumiem starptautiskā žūrija izvēlējās vācu arhitekta Jirgena Maijera (Jürgen Mayer, 1965) novatorisko projektu Metropol Parasol  jeb Metropoles saulessargu, kas pilnībā atbilda Seviljas pilsētas būtībai. Projekts paredzēja ne tikai atdot pilsētas iedzīvotājiem tik ilgi gaidīto tirgu, bet arī zem ēkas ažūrās konstrukcijas sniegt pavēni no saules dienas karstākajā laikā, lai atjaunotu senāk iecienīto seviljiešu satikšanās vietu pilsētā. Ēkas dizainu esot iedvesmojuši simtgadīgie fikusa koki netālajā San Pedro laukumā un Seviljas katedrāles velves.

Attēlā: Seviljas katedrāles Santa María de la Sede velves.

Pasaulē lielākās koka ēkas būvniecība sākās 2006. gada pavasarī un ilga gandrīz piecus gadus. Un ne bez grūtībām. Sākotnēji ēku bijis paredzēts uzcelt divu gadu laikā, taču tās sarežģītā risinājuma dēļ celtniecība ieilga un attiecīgi arī tās celtniecības izmaksas. Projekts jau no paša sākuma bija ļoti ambiciozs un nozīmēja izaicinājumus būvniecībai, jo īpaši pats koka klājs. Celtniecības procesā inženieri paziņoja, ka konstrukcija ir tehniski neiespējama, ņemot vērā to, ka vairāki strukturālie risinājumi nebija pārbaudīti, un tādējādi projekts šķietami pārkāpa zināmas materiāliem piemītošo spēju robežas. Bija grūti atrast īsto risinājumu struktūras atbalstam, jo tie lielākoties izrādījās nepraktiski konstrukcijai pievienotā svara dēļ. Beidzot 2009. gadā tika pieņemts īstais risinājums, kur konstrukcijas stiprības nodrošināšanai līme pildīja armatūras funkciju. Pēc dažām aplēsēm celtniecības aizkavēšanās dēļ konstrukcijas kopējās izmaksas tuvojās 100 miljoniem eiro. 2010. gada nogalē durvis vēra modernais tigus - Mercado de la Encarnación, pēc trim mēnešiem tika atvērts pilsētnieku satikšanās laukums Plaza Mayor un muzejs Antiquarium ar drupām, kas atklājās arheoloģiskajos izrakumos. Kulminācija bija 2011. gada 6. maijā, kad ar skatu platformas un laipu atklāšanu pilnībā tika atklāta Metropol Parasol.

Attēlā: La Encarnación laukums un Las Setas de Sevilla Seviljā, Spānijā. Foto: setasdesevilla.com

Attēlā: Las Setas de Sevilla ieeja uz tirgu. Foto: jmayerh.de

Attēlā: Las Setas de Sevilla kāpnes uz Plaza Mayor Seviljā, Spānijā.

Konstrukciju veido seši, savstarpēji saistīti “saulessargi”, un tā ir organizēta četros līmeņos. Pazemes līmenī atrodas muzejs, ielas līmenī atrodas tirgus, bet jumts virs tā ir publiskais laukums, kuru noēno virs laukuma esošie koka ažūrie “saulessargi”. Visbeidzot ar liftu var nokļūt augstākajā līmenī – terasē ar laipām un laukumu ar panorāmas skatu pāri pilsētai. Unikālās konstrukcijas izmēri ir grandiozi – 70 x 150 metrus liela celtne, kas izslejas 28 metru augstumā. Konstrukcijas celtniecībā tika izmantotas 3500 Somijas priedes saplākšņa Kerto plāksnes, kuras kopā satur gandrīz 3000 savienojumi ar 16 miljoniem skrūvju un naglu. Lai aizsargātu konstrukciju no laikapstākļu ietekmes, koksne ir pārklāta ar ūdensizturīgu, elpojošu un elastīgu poliuretāna krāsu. Celtniecība bija ilgtspējīga – Somijas mežos katras nocirstās priedes vietā tika iestādītas trīs. Šis bija viens no iemesliem, kas deva iespēju Jirgenam Maijeram izcīnīt bronzu Reddot Award 2012 — Best of the Best kategorijā “Ilgtspējīga būvniecība”. 2013. gada janvārī ēka bija Mies van der Rohe laikmetīgās arhitektūras balvas fināliste.

Ēkas izskats, atrašanās vieta, būvniecības kavēšanās un izmaksu pārsniegšana sabiedrībā izraisīja daudz diskusiju. Ja ēkas neparastums piesaista tūristus, kas vēlas tikt pārsteigti ar kaut ko neredzētu, tad vietējiem seviljiešiem ēkas funcionalitāte acīmredzot bija noteicošā. Ja šobrīd, šķiet, tūristu galvenais galamēķis ir ēkas 250 metru garās serpentīnveida laipas, kas paceļas 21 metru augstumā un skatu laukumā pat 28 metrus virs pilsētas, tad vietējiem tas noteikti ir laukums, kur visu diennakti kūsā dzīve. Laukumā bērni spēlē futbolu tikai pēc viņiem zināmiem noteikumiem, kamēr vecāki piesēduši kafejnīcās laukuma malās malko kādu dzērienu, pie reizes uzmanot savas atvases, jaunieši uz kāpnēm ēd take away pusdienas, citi satiekas uz pusdienām tuvējos restorānos. Vakaros celtni izgaismo krāsainas, mainīgas gaismas, kas rada pavisam citu atmosfēru. Jebkurā gadījumā seviljiešiem un pilsētas viesiem tā ir iespēja izbaudīt Seviljas kultūru, vēsturi un vidi no jauna, pārsteidzoša skatupunkta.

Attēlā: Las Setas de Sevilla ar laipām un skatu laukumiem. Foto: jmayerh.de

Attēlā: Las Setas de Sevilla gaismas šova Aurora laikā. Foto: Kristīne Markus

To, ka vietējie ir pieņemuši šo ēku par savas pilsētas daļu, liecina jau tas, ka sākotnēji nosaukto Metropol Parasol seviljieši to ir mīļi pārdēvējuši par Las Setas (tulkojumā no spāņu valodas - sēnes). Jāatzīst, ka šī konstrukcija jebkuram, kas reiz dzīvē skatījis sēni, patiešām varētu asociēties ar, piemēram, gailenēm. Tā radās Las Setas de Sevilla jeb Seviljas sēnes – pilsētas ikona, kas apvieno vēsturi un kolektīvās atmiņas vietu ar mūsdienīgu vidi atpūtai un komercijai.

Rakstu sagatavoja: Kristīne Markus

Avoti:
https://setasdesevilla.com/
https://jmayerh.de/metropol-parasol/