17.04.2020.

Sejas aizsargmaska – no aizsardzības funkcijas līdz modes aksesuāram. 1. daļa

Mūsdienās gandrīz katru jaunu rakstu par vīrusu izplatību pasaulē medijos ilustrē maskās esošo cilvēku fotogrāfijas. Pēdējos mēnešus viena no pieprasītākajām precēm pasaulē ir tieši sejas aizsargmaska. Par to nepieciešamību saistībā ar Koronavīrusa izplatību pasaulē medijos diskutēts gandrīz katru dienu, izglītojot cilvēkus un stāstot par aizsargmaskas funkcionalitāti vai nefunkcionalitāti. Jau kopš pašiem aizsargmasku lietošanas pirmsākumiem tās dizains nav īpaši mainījies, jo tās galvenā funkcija ir aizklāt cilvēka degunu un muti. Tomēr šobrīd, kad pasauli ir pārņēmusi pandēmija, sejas aizsargmaskas darbojas ne tikai funkcionāli, bet iegūst arvien nozīmīgāka vizuāla aksesuāra lomu. Jau daudzus gadus sejas aizsargmaskas ir populāras Āzijas valstīs ne tikai kā aizsarglīdzeklis pret gaisa piesārņojumu vai līdzcilvēku pasargāšanu no paša slimības, bet arī kļuvušas par modes aksesuāru līdzīgi kā saulesbrilles, kad gribas noslēpties no apkārtējo skatieniem. Sejas aizsargmaskām nu jau ir semiotiska, vēstoša nozīme, un šķiet, ka daudziem pasaulē tā ir iespēja paust savus uzskatus un nostāju ne tikai pandēmijas lietā, bet arī dzīves uzskatos un filozofijā.

Auduma aizsargmaska

Auduma sejas aizsargmaska ir izgatavota no vienkāršiem tekstilmateriāliem, parasti - kokvilnas, un valkājama virs mutes un deguna. Atšķirībā no ķirurģiskajām maskām un respiratoriem, piemēram, N95 maskām, tās nav pakļautas regulām, un pašlaik nav daudz pētījumu vai norāžu par to efektivitāti kā aizsardzības līdzekli pret infekcijas slimībām vai gaisa piesārņojumu. Sejas aizsargmaskas pirmo reizi parādījās 19. gadsimta beigās. Ārsti tās izmantoja kā aizsarglīdzekli operācijas laikā, lai novērstu gaisā esošo baktēriju iekļūšanu atvērtā brūcē. Pēc reģistrētajiem datiem pirmo reizi sejas auduma aizsargmasku izmantoja franču ķirugrs Pols Bergers 1897. gadā kādā operācijā, Parīzē. 20. gadsimta sākumā maskas sāka lietot aizsardzībai pret infekcijas slimībām. Ķīniešu ārsta Lien-teh Wu, kas strādāja Ķīnas varasiestāžu labā, 1910. gada rudenī buboņa mēra uzliesmojuma laikā radītās maskas bija pirmās, kas pārbaudītos testos aizsargāja lietotājus no baktērijām. Šī pieredze iedvesmoja izmantot maskas arī 1918. gada spāņu gripas pandēmijas laikā, un to izmantošana kļuva par globālu parādību. 1940. gados sejas maskas tika izgatavotas no marles, un tās izmantoja, lai pasargātu medmāsas no tuberkulozes.

Attēlā: 1918. gada oktobris. Ielu tīrītājs Ņujorkā, spāņu gripas pandēmijas laikā, valkājot auduma aizsargmasku.

60. gados auduma maskas lielā mērā tika aizstātas ar mūsdienīgām ķirurģiskām maskām, kas tika izgatavotas no neausta materiāla. Tomēr jaunattīstības valstīs auduma masku izmantošana joprojām turpinājās. Tās joprojām izmantoja Āzijā arī SARS uzliesmojuma laikā no 2002. līdz 2004. gadam un Rietumāfrikā no 2013. līdz 2016. gada Ebolas epidēmijas laikā. 2019. gada nogalē un 2020. gada sākumā Koronavīrusa pandēmijas laikā ASV Slimību kontroles un profilakses centrs auduma sejas aizsargmaskas ieteica kā pēdējo līdzekli veselības aprūpes darbiniekiem gadījumā, ja nav pieejami respiratori un ķirurģiskās maskas. Tomēr, apsverot šo iespēju, darbinieki tika aicināti ievērot piesardzību. Tāpat sekoja ieteikums plašākai sabiedrībai valkāt auduma sejas maskas sabiedriskās vietās, kur ir grūti uzturēt citus sociālās distancēšanas pasākumus, piemēram, pārtikas preču veikalos un aptiekās, īpaši vietās, kur ir iespējama ievērojama vīrusa izplatība, lai ierobežotu inficēšanos no cilvēkiem, kas ir asimptomātiski vai pirmssimptomu slimības fāzē.

Šobrīd internetā daudzas tīmekļvietnes (piemēram, CNN Health) piedāvā dizaina paraugus un shēmas, kā pašam mājas apstākļos uzzšūt auduma sejas masku. Tā ir iespēja gan radoši izpausties, gan pasagrāt sevi un apkārtējos no gaisā esošiem, nevēlamiem pilieniem.

Attēlā: CNN Health piedāvā auduma sejas maskas šūšanas pamācību soli pa solim savā tīmekļvietnē 

Ķirurģiskā jeb medicīniskā maska

Ķirurģiskā maska, kas pazīstama arī kā procedūru maska, medicīniskā maska vai vienkārši kā sejas aizsargmaska, paredzēta lietošanai veselības aprūpes speciālistiem operāciju un pacientu aprūpes laikā, lai aizturētu baktērijas, kas izdalās no nēsātāja mutes un deguna. Ķirurģiskās maskas ir izgatavotas no neausta materiāla, kas ražots, izmantojot kausēta polimēra šķiedras, izpūšot tās uz virsmas, un, šķiedrām atdziestot, veidojoties audumam. Ķirurģisko masku dizains ir atkarīgs no veida, bet parasti tām ir trīs kārtas (slāņi). Šo trīsslāņu materiālu veido kausēts polimērs, visbiežāk polipropilēns, kas ievietots starp diviem neausta auduma slāņiem. Maskai izmantotais materiāls darbojas kā filtrs, kas novērš mikrobu iekļūšanu un izkļūšanu. Plisējumu maskām veido, lai lietotājs varētu izvērst masku tā, lai tā aptvertu zonu no deguna līdz zodam. Maskas ir piestiprināmas pie galvas ar ausu cilpām, galvas saitēm vai elastīgiem stiprinājumiem.

Attēlā: Ķirurģiskā jeb medicīniskā maska

Ķirurģisko un auduma masku lietošanu mūsdienās īpaši iecienijuši Austrumāzijas valstu - Ķīnas, Japānas un Dienvidkorejas iedzīvotāji, lai samazinātu aerogēno slimību izplatību, kā arī lai novērstu gaisa piesārņojuma radīto putekļu ieelpošanu. Sabiedrības uztverē masku nēsāšana darbojas kā zīme par izpratni par veselību un pilsonisko pienākumu. Tas ir pilnīgi pieklājīgi, ja valkājat masku, lai izvairītos no šķavas savam līdzcilvēkam. Turklāt ķirurģiskās maskas ir kļuvušas par modes tendenci, īpaši mūsdienu Austrumāzijas kultūrā. To veicina masku popularitāte Japānas un Dienvidkorejas popkultūrā, kurai ir liela ietekme uz Austrumāzijas jauniešiem.

Attēlā: Dienvidkorejas kulta popgrupas BTS dziedātājs Kim Tae-hyung ar auduma sejas masku

Putekļu aizsargmaska

Putekļu maska, visbiežāk, ir veidota no papīra, ko virs deguna un mutes tur elastīgas vai gumijas lences, un tā nodrošina aizsardzību pret putekļiem. Tās nav paredzētas aizsardzībai pret toksiskām vielām. Putekļu maskas ir paredzētas aizsardzībai pret putekļiem, kas radušies būvniecības vai tīrīšanas laikā, piemēram, pret putekļiem no ģipškartona, ķieģeļiem, koka, stikla šķiedras, silikāta (no keramikas vai stikla apstrādes). Putekļu masku var vilkt arī aizsardzībai pret alergēniem, piemēram, ziedu, koku un zāles putekšņiem. Putekļu maska tiek izmantota arī, lai neļautu lietotājam ieelpot putekļus vai smiltis smilšu vētras laikā. Putekļu maskas neaizsargā pret ķīmiskām vielām, piemēram, tvaikiem un aerosoliem. Šī iemesla dēļ nedrīkst sajaukt putekļu maskas ar respiratoriem, kurus drīkst izmantot elpceļu aizsardzībai, piemēram, krāsošanas laikā. Dažām putekļu maskām ir uzlabojumi, piemēram, divas stiprinājuma lences (viena augšpusē un viena apakšpusē), alumīnija sloksne maskas ārpusē virs deguna, lai pielāgotu to katra cilvēka deguna formai, un putu gumijas sloksne iekšpusē, lai maska labāk piekļaujas gadījumos, kad alumīnija sloksne nenodrošina nepieciešamo maskas formu virs deguna.

Attēlā: Putekļu aizsargmaska

Respiratori

Respirators ir ierīce, kas paredzēta lietotāja pasargāšanai no bīstamu vielu, ieskaitot izgarojumus, tvaikus, gāzes un daļiņas, piemēram, putekļus un gaisā esošos mikroorganismus, ieelpošanas. Ir divas galvenās kategorijas: gaisu attīrošs respirators, kurā ieelpojamo gaisu iegūst, filtrējot piesārņotu gaisu, un respirators, kas tiek apgādāts ar gaisu ar tam pievienotu skābekļa pievadu. Katrā kategorijā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai samazinātu vai novērstu piesārņota gaisa ieelpošanu.

Respiratori var būt gan salīdzinoši lētas, vienreiz lietojamas sejas maskas, kuras dažreiz dēvē arī par putekļu maskām, līdz pat izturīgiem, atkārtoti lietojamiem modeļiem ar maināmiem kārtridžiem, piemēram, gāzmaskām. Visiem respiratoriem ir sava veida pamatnes, kas ar siksnām, auduma lencēm vai kādu citu metodi tiek turēti pie lietotāja galvas. Respiratoru pamatnes ir dažādu stilu un izmēru, lai pielāgotos visu veidu sejas formām. Tā dizaina atšķirības ietekmē respiratoriem noteiktie aizsardzības faktori, t.i., respiratora aizsardzības pakāpes.

Attēlā: Respiratoru veidi, sākot no vienkāršām maskām līdz elpošanas aparātiem

Ir trīs makrodaļiņu respiratoru kategorijas: makrodaļiņu filtrējošos respiratorus ir jānomaina, ja tie higiēnas apsvērumu vai fizisku bojājumu dēļ vairs nav piemēroti turpmākai lietošanai; elastomēra (elastīgs polimēra materiāls) respiratorus var izmantot atkārtoti, jo pamatne ir mazgājama un izmantojama atkārtoti, bet filtru patronas ir maināmas, kad tās kļūst nepiemērotas turpmākai lietošanai; un respiratori, kam ir ar akumulatoru darbināms pūtējs, kas gaisa plūsmu pārvieto cauri filtriem. Ir respiratori, kas sedz sejas apakšdaļu no deguna līdz zodam, un tādi, kas sedz visu seju. Piemēram, lietojot aerosola krāsas, var valkāt respiratoru, kas sedz tikai sejas apakšdaļu, bet, strādājot ar hlora gāzi, jālieto respiratoru, kas pasargā visu seju.

Daudzas rūpniecības nozares izmanto respiratorus - tos lieto veselības aprūpē un farmācijā, aizsardzības un sabiedriskās drošības iestādes (policija, ugunsdzēsēji), naftas un gāzes rūpniecībā, ražošanā (autorūpniecība, matālapstrāde, pārtikas ražošana, kokapstrāde, papīra un celulozes ražošana), ieguves rūpniecībā, būvniecībā, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, cementa ražošanā, enerģijas ražošanā, kuģu būvē un tekstilrūpniecībā. Šobrīd tieši respiratori atzīti par visdrošākajām sejas aizsargmaskām pandēmijas laikā, kurus lietojot iespējams izairīties no inficēšanās. Tomēr pietiekami augstās cenas dēļ tie nav izplatīti sabiedrībā, un pašlaik tikpat kā nav pieejami, jo to pieprasījums pasaulē pārsniedz piedāvājumu, tādēļ veikalos tie šobrīd ir deficīts. Tos galvenokārt lieto medicīnas darbinieki, kas ikdienā nonāk saskarē ar vīrusu infekcijas pacientiem. Tomēr dizaineri nesnauž, un jau ir radīti daudzi inovatīvi respiratoru dizaini, kas varētu būt pievilcīgi ne tikai strādniekiem vai medicīnas darbiniekiem, bet arī plašākai sabiedrībai.

Teksts: Kristīne Markus