03.04.2019.

Ik gadu aprīlī Milānu pārņem dizaina drudzis. Arī šogad no 9. līdz 14. aprīlim norisināsies "Salone Internazionale del Mobile" – starptautiskais mēbeļu un dizaina priekšmetu tirgus. Tas notiks jau 58. reizi un, kā ierasts, vienkopus pulcēs ražotājus, tirgotājus, dizainerus un arhitektus. Gaisā virmos steiga, jaunumu jūsma, vispārēja un pilnīgi pašsaprotama dārdzība, pilsētu pārņems nervoza drūzmēšanās, vīns, uzkodas, sarunas un atkalsatikšanās, urdoša nepacietība uzzināt jaunumus, slavenību spozme un elegance, plaukstošu ziedu pavasaris, alkatīgas gaidas paspēt visu un visur, pārgurums, saprotot to, ka dažu dienu laikā iespējams redzēt vien mazu daļu no iecerētā. Milānas "Rho" paviljonos vien šogad plānots uzņemt ap 360 000 apmeklētāju no 188 pasaules valstīm, bet krāšņā dizaina dzīve pulsējot pilsētas dažādajos rajonos, aicinās ikvienu interesentu, kas gatavs ienirt neskaitāmo pasākumu gūzmā.

Skats uz plaisu Antarktīdas pussalas "Larsena C" šelfa ledājā (2016) / Foto: NASA/John Sonntag

Un, ja līdzās šim dizaina debesmannas kalnam paliek dažas stundas brīva laika, tad tās varētu veltīt Milānas triennāles apmeklējumam. Lasot atsauksmes un recenzijas par te skatāmo izstādi "Broken Nature: Design Takes on Human Survival", gan šķiet, ka ar tik īsu laika sprīdi te ir stipri par maz. Protams, tikai tajā gadījumā, ja ir vēlme iedziļināties un saprast – kas ir šīs izstādes sāls un kāda varētu būt dizaina loma šodienas pasaulē. Stipri kontrastējot Milānas dizaina skrējiena ātrumam, izstāde, iespējams būs vizuāli blāva un ne pārāk uzpērkoša.

Kāpēc gan šī izstāde būtu jāredz? Visupirms, tā skatāma dizaina un mākslas muzejā Milānas Triennālē, pilsētas centrā esošā Sempiones parka dienvidrietumos. Muzeja ēka izbūvēta no 1931 līdz 1933. gadam, to projektējis politiski neviennozīmīgi vērtētais milānietis, arhitekts Džovanni Mucio (Giovanni Muzio), namu ieskauj angļu stilā ieturētā parka zaļumi 38 hektāru platībā. Sākotnēji dēvēta par "Palazzo dell’ Arte", ēka 1933. gadā pārņēma, kopš 1923. gada Monsā notiekošās "Starptautiskās dekoratīvās un industriālās mākslas un modernās arhitektūras izstādes" rīkošanu. Izstādes piektā atklāšanas reize tika svinēta, iedibinot Milānas triennāli. Lai arī sauktas par triennālēm, visu šo gadu desmitu laikā izstādes dažādu iemeslu dēļ notikušas ne gluži ritmiski un dažbrīd trīs gadu ritms nojucis pat teju padsmit gadu garumā. 2007. gadā šeit atvērts Itālijas Dizaina muzejs, kura krājumā ir ap 1600 ikonisku, pasaulslavenu dizaina darbu, bet šogad ar starptautisko izstādi Broken Nature, tiek atzīmēta triennāles XXII reize.

Izstādes "Broken Nature: Design Takes on Human Survival" kuratore Paola Antonelli / Foto: Marton Perlaki

Izstādi "Broken Nature" jeb "Salauztā daba" kūrējusi Paola Antonelli (Paola Antonelli), Ņujorkas Modernās mākslas muzeja ("MoMA") izpētes un attīstības departamenta vadītāja, kā arī dizaina un arhitektūras departamenta kuratore. Dzimusi Itālijā, studējusi arhitektūru Milānas Politehnikuma universitātē, veidojusi publikācijas "Domus" un "Abitare" žurnāliem, kā lektore ar dizaina vēstures un teorijas zināšanām dalījusies Kalifornijas Universitātē, Losandželosā un Harvarda Universitātes Dizaina skolā, bet kopš 1994. gada pievienojusies "MoMA" kuratoru pulkam. Paola ir neparasta personība mākslas pasaulē. Viņa veidojusi daudzas provokatīvas izstādes, izaicinot un skaidrojot dizaina jēdzienu, tā ietekmi ikdienas dzīvē. Saņēmusi ietekmīgā laikmetīgās mākslas žurnāla "ArtReview" atzinību kā viena no 100 ietekmīgākajām personībām mākslas pasaulē. Paolas uzstādījums ir mainīt dizaina uztveri un izpratni tā, lai cilvēki pieņem kā pašsaprotamu dizaina nozīmību ikdienas dzīvē.

Ik pa laikam mūsu apziņu satricina izmirstoši dzīvnieki, putni, kukaiņi, zivis, izcirsti mežu masīvi, strauji kūstoši ledāji un milzu plastmasas klājums pasaules okeānos – bildes, kas it bieži "uzpeld" sociālajos tīklos. Jā, tā ir skaudra realitāte, un tomēr apzināti izslēdzam to no savas ikdienas, pārvietojot šo informāciju galvas datu krātuvē kā kaut ko tādu, kas mūs kā konkrētus cilvēkus tieši neskar un visnotaļ neattieksies uz mums vēl tuvāko trīsdesmit gadu griezumā. Trīsdesmit gadi ir tieši tik ilgs laika nogrieznis lielām vispasaules vides pārmaiņām, ko spēj uzmodelēt drūmāko scenāriju pētītāji. Daudzviet pasaulē notiek skolnieku un studentu protesti, kas aicina domāt par aktīvu rīcību, lai apturētu šīs postošās izmaiņas. Kopš  2018. gada, kad piecpadsmitgadīgā zviedru skolniece Grēta Tunberga (Greta Thunberg) izlēma pamest skolu un, ar saukli "kāpēc mācīties, ja nebūs nākotnes?", piektdienās sāka protestēt iepretim Zviedrijas parlamentam, pasauli ir pārņēmuši līdzīgi protestējošu jauniešu pūļi. Bet vai šī kustība spēs ko ietekmēt – it īpaši pasaulē, kurā valda tikai biznesa intereses un nauda?

Izstāde "Broken Nature: Design Takes on Human Survival" Milānas dizaina triennālē / Foto: publicitātes attēls

Varētu domāt, ka šī izstāde ir kārtējā spekulatīvā mākslas skate par jau tik nodeldēto tēmu "ekoloģija". Pēdējas desmitgadēs bieži lietotie vārdi "eko, zaļš, dabisks, ilgstpējīgs" jau griež ausīs un gala rezultātā tomēr sniedz vilšanos, jo kopējā pasaules aina kļūst jo dienas, jo drūmāka. Izstādes "Broken Nature" kuratores Paolas Antonelli skats ir tiešs – "Mēs izmirsim, tas ir tikai laika jautājums, bet dizaina uzdevums ir paveikt to eleganti". Jautājums ir par atbildīgu skatījumu nākotnē – tuvākā vai tālākā. Saprotams, dizains viens pats nebūs pasaules kārtības mainītājs. Bet caur dizaina prizmu var izdarīt spiedienu uz politiķiem, kuri savukārt var ietekmēt atbalstu (naudas plūsmu) zinātnei. Inovācijām ir jāiet roku rokā ar labu dizainu, bet lielākās izmaiņas iespējamas vien tad, ja procesos atbildīgi iesaistās visa sabiedrība. Izstādes iecere radusies jau 2013. gadā, bet savu briedumu tā sagaidījusi tikai tagad. Jau krietnu laiku pirms izstādes atklāšanas, 2018. gada vasarā, notika pirmais ieskaņas simpozijs (kopumā tādu bijis jau trīs – Milānā, Ņujorkā un šogad martā, izstādi atklājot atkal Milānā) – aicinot domāt par ierastām lietām citā gaismā. Daudzi no izstādes darbiem ir ilgtermiņa projekti, kas cieši saistīti ar reālo pasauli. Apvienojot dizainu, zinātni, mākslu un tehnoloģijas, Paola Antonelli aicina saskatīt risinājumus. Izstādes virtuālā platforma vien ir milzīgs resurss, kuru vērts pētīt gan pirms, gan pēc izstādes iepazīšanas (te ir atsevišķa lapa ar ieteicamo literatūru, kā arī lapa ar daudzām saitēm uz līdzīgiem projektiem, izstādēm un norisēm). Liekot kopā izstādes radošās komandas prātus, radusies ideja par atjaunojošo dizainu (angļu val. – "restorative design") kā parafrāze par restorānu kustību, kas dzimusi Francijā 18. gadsimtā – veidojot publiskas telpas, ēdnīcas, kur cilvēkiem piedāvāt veselīgu, atjaunojošu ēdienu, bet pēcāk kļūstot par vienkārši patīkamām vietām, kur satikt cilvēkus un baudīt gardu maltīti. Paolasprāt, līdzīgi, vajadzētu notikt ar atjaunojošo dizainu.

Izstāde ir skatāma līdz šī gada 1. septembrim. Centrālajā tematiskajā ekspozīcijā iekļauts 21 starptautisku dalībnieku projekts kā arī īpaši izstādei radīti darbi, kuri reflektē par dizaina iespējām saredzēt reālus risinājumus vides izaicinājumiem. Katrs darbs aicina iedziļināties un pētīt. Lūk, daži piemēri ieskatam.

Viens no ASV sadaļas "RECKONstruct" pārstāvētajiem projektiem ir "Gudrais okeāns" jeb amerikāņu industriāla dizainera Nīlsa Defrienta (Niels Diffrient) leģendārā ergonomiskā krēsla "Smart" jaunais veidols (2016), ko uzņēmums "Humanscale" radījis vienīgi no atjaunoto resursu materiāliem – okeānā pamesto zvejas tīklu un plastmasas ražas.

Izstāde "Broken Nature: Design Takes on Human Survival" Milānas dizaina triennālē / Foto: publicitātes attēls

"Ledus stūpa" (2013-14) – mākslīgs ledājs, kurš risina klimata pārmaiņu radītās ūdensapgādes problēmas kalnainajā Ladakas reģionā Indijā. Līdz ar ledāju straujo kušanu, samazinās ūdens pieejamība. Jaunveidotā stūpa (budismā – svēta celtne, parasti bez iekštelpām, ar terasveida pamatni meditācijām), kas veidota no mākslīgā ledus, palīdz nodrošināt ūdens saglabāšanu ilgākam laikam. Vides projekts tapis sadarbojoties "SEMCOL" Alternatīvajam institūtam un Pejangas klosterim.

Izstāde "Broken Nature: Design Takes on Human Survival" Milānas dizaina triennālē / Foto: publicitātes attēls

Modes dizaineres Paolas Bei (Paola Bay) un arhitekta, dizainera Armando Bruno (Armando Bruno) eleganti smalkais "Relikvārijs" (2018). Šķiet, ka pēc simt gadiem uz zemes vairs nebūs dabīgu materiālu, jo viss būs kļuvis atjaunots. Perfektajā stikla vitrīnā tiek eksponēti uz zemes vēl saglabājušies īstie elementi – nepiesārņots ūdens, zeme un gaiss, lai atgādinātu par to, ka visai tuvā nākotnē tas, kas tagad vēl sastopams pārpilnībā, būs izmiris un kļuvis patiesi vērtīgs.

Izstāde "Broken Nature: Design Takes on Human Survival" Milānas dizaina triennālē / Foto: publicitātes attēls

Iespējams arī uzzināt, ar ko cilvēks atšķiras no kazas – vai vairāk ir līdzību vai tomēr atsķirību? Kazas ādā piedāvā iejusties Tomass Tveits (Thomass Thwaites). Par kāju protēžu tapšanas procesu un kazu emocionālo inteliģenci var plašāk lasīt žurnāla "Rīgas Laiks" publicētajā rakstā: "Kā tas ir - būt dzīvniekam". Paralēli izstādei "Broken Nature" notiek citi, ne mazāk interesanti satelītpasakumi. Kā vienu no tiem gribas izcelt Bērnija Krauzes (Bernie Krause) "United Visual Artists" instalāciju "Great Animal Orchestra" (2016). Mākslinieks, kurš iesoļojis devītajā gadu desmitā, 1968. gadā izveidojis organizāciju "Wild Sanctuary" un vairāk nekā 50 gadus ieraksta skaņu ainavas. Izveidotais arhīvs sniedz bagātīgu priekšstatu par dabas skaņām un izmaiņām, kas neizbēgami ienāk pasaulē līdz ar urbanizāciju un tehnoloģijām. 

Pavasaris ir atnācis. Laiks ieklausīties sevī un dabā, apdomāt vai un kā varam būt līdzdalīgi un atbildīgi nākotnes veidošanā. Un cerēt, ka salauzto dabu tomēr būs iespējams salabot.

Izstāde "Broken Nature: Design Takes on Human Survival" Milānas dizaina triennālē / Foto: publicitātes attēls

Autore: Daina Vītoliņa

Titulattēls: Bērnija Krauzes "United Visual Artists" instalācija "Great Animal Orchestra"

Reklāmkarogs: Kristīne Markus