10.01.2017.

Mūsu piemirsto vērtību pūrā ir arī kāda šķietami necila manta – vienkāršs, reiz tautā iecienīts krēsls. Vienkāršs - tikai pirmajā acumirklī. Jo tā cēlā dizaina vērtība izrādījusies pārlaicīga. Runa ir par tā saukto Vidzemes krēslu jeb kā to senākos laikos tālumnieki dēvējuši par Latviešu krēslu.

VIDZEMNIEKA TĀLIE RADI

Mūsu tautieši tad vēl nepaļāvās uz importiem, bet visu dzīvei nepieciešamo tiecās sarūpēt paši savām rokām savās mājās. Amatnieciska krēslu ražošanas tradīcija Vidzemē veidojās 18. gadsimta nogalē. Miglā tīta ir Vidzemes krēsla prototipu izcelsme un ienākšana Latvijā, bet visticamāk tie ievesti no Vāczemes vai Zviedrijas. Pirms kļūt par zemnieku sadzīvē iecienītu mēbeli, to ārzemju  “radiniekus” vispirms, domājams, lietoja kungu mājās, muižās, baznīcās... Vidzemes krēslam ir baroka saknes. Pētot mēbeļu vēsturi, varam rast šī tipa konstrukciju senākus līdziniekus daudzās Rietumeiropas zemēs – Nīderlandē, Anglijā, Francijā... Un arī jaunākos laikos parādījušās aizvien svaigākas interpretācijas. Vidzemes krēsla veidola vienkāršībai vistuvāk varbūt stāv Amerikas šeikeru (18.gs. no Anglijas ieceļojušu kristiešu reliģiska sekta, kas izcēlās ar īpaši askētisku dzīves veidu) darinājumi. Viņi attīstīja ļoti puritānisku un racionālu mēbeļu stilu. Līdzīgu krēslu dizainu 19. gadsimta beigās Anglijā veidoja arī Mākslas un amatniecības kustības (Arts and Crafts movement) meistari.  Attālas līdzības varam rast arī Vindzoras krēslu smalkajos virpojumos.

Vidzemē krēslinieku amatam pakāpeniski pievērtās gandrīz “katrā otrajā” saimniecībā. Dažos pieGaujas pagastos bija vairāk kā 90 ražotnes, kas kopā gada laikā jaudāja izgatavot ap 12 tūkstošus  krēslu. Stipri vairāk, kā pašiem vajadzēja. Tos tad krāva ratos un veda uz apkārtnes tirgiem. Bez tam, kā 1905. gadā žurnālā “Austrums” atzīmēts: "Krēsli tika izvadāti no pašiem sīkrūpniekiem pa visu Baltiju. Uz citām Krievijas guberņām (Igauniju, Somiju...) un pilsētām krēsli tika transportēti pa dzelzceļu. Bet uz Prūsiju tos lielā skaitā izsūtīja ar kuģiem." Tas jau bija vērienīgs tirdzniecisks bizness un ienesīgs zemkopju iztikas papildavots. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas šādi pie turības tikušie zemnieki varēja ātrāk izpirkt savas mājas.

Foto: Agnese Zvaigzne

KĀ TAPA VIDZEMES KRĒSLS?

Vidzemes krēslinieku nozares lielais uzplaukums attiecināms uz 19. gadsimtu un 20. gadsimta pirmajām desmitgadēm.  Viņi izgatavoja klasiskus atzveltnes krēslus. Vēl bija Saimnieka krēsli ar roku balstiem. Un dažāda veida bērnu sēdeklīši. Vidzemes krēsla detaļas tika virpotas jeb kā senāk teica – dreijātas. Tiem bija raksturīgs krustveidā pīts meldru sēdeklis jeb “viducītis”. Krēslu sastāvdaļas stiprināja ar tapiņām un līmi. Taču tika lietota arī bezlīmes tehnoloģija, savstarpēji montējot sausa un “zaļa” koka detaļas, kuru stingru saķeršanos nodrošināja mitra un sausa materiāla berzes fizika. Stāsta, ka daži meistari savu produkciju pārbaudījuši nežēlīgā “tehniskajā kontrolē”, jaunizgatavotos krēslus žvidzinot pa gaisu. Par labiem atzinuši tos, kas, zemē atsitoties, palika veseli. Pārējiem, izjukušajiem, ja tādi gadījās, ceļš veda uz malkas kaudzi.

Krēslu gatavošanā dalību mēdza ņemt visa saime. Tos gatavoja ziemā, kad visi bija brīvāki no lauku darbiem. Vieni vāca un gatavoja kokmateriālu. Parasti izmantoja bērzu, bet smalkākai produkcijai vairāk derēja oša koks. Vīri veica dreijera pienākumus. Sievas un bērni gādāja par meldriem un “viducīšu” pinumiem. Sevišķi iecienīti bijuši Limbažu Dūņezera meldri. Vidzemes krēsliniekiem izveidojās savas dzimtas un dinastijas. ...Bērziņi, Kaņepi, Krūmiņi, Legzdiņi, Zakalauski... Starp tiem pazīstamākais, daudzās izstādēs godalgotais krēslu rūpnieks - Briežu pagasta “Vecpricēnu” Mārtiņš Šķerbergs (dzim.1883. g.). Viņam bija pat savs zīmogs un “bizneskarte”. 

NORIETS

Vidzemes krēslinieku amata noriets saistīts ar vairākiem nelabvēlīgiem moderno laiku faktoriem. 1859. gadā Austrijā parādījās viens no pirmajiem industriālā dizaina produktiem - Mihaela Toneta veidotais «krēsls №14», ko pazīstam kā populāro Vīnes krēslu. Tas bija modīgs sīkamatniecības ražojumu konkurents. Apmēram pusgadsimta laikā tika pārdoti 50 miljoni šo krēslu. Kapitālisma attīstība rosināja milzīgu produkcijas daudzveidību un patērētāju kaislības... Un vecā, labā Vidzemes krēsla vērtība saruka līdz provinciālas lauku mēbeles nozīmei. Šo latviešu amatniecības nozari pērnā gadsimta 40. - 50. gados galīgi piebeidza padomju aizliegumu politika. Amatniekus - mājražotājus pielīdzināja sīkajiem kapitālistiem, “kulakiem”, tātad teju “šķiras ienaidniekiem”. Vēlāk, piemēram, tautas keramiķus no šī statusa izdevās reabilitēt, pasludinot tos par māksliniekiem. Bet krēslinieku amats izrādījās pārāk “utilitārs”, lai to saistītu ar mākslām. Tas neatdzīvojās un tika aizmirsts. Īstus senos Vidzemes krēslus tagad varam baudīt Brīvdabas muzejā, kā arī Vaidavas pagasta Lejasbrežģu Krēslu kolekcijas ekspozīcijās.

Foto: Agnese Zvaigzne

NENOVĒRTĒTĀ VĒRTĪBA

Vidzemes krēslam piemīt unikālas estētiskās kvalitātes, kuru tapšanā sava nozīme ir gan tautas kultūrai, gan, domājams, arī protestantisma atturības ideoloģijai. Šīs kvalitātes salīdzinājumā ar dažādiem analogiem citur pasaulē (palūkosimies, piemēram, Vincenta van Goga slaveno Krēsla “portretu”, kur atainots visai robusts country stila darinājums) pārsteidz ar sava izcilo eleganci, vienkāršību un skaidro racionālismu.  Mūsu ražotāji to diemžēl vēl nav pamanījuši un adekvāti reaģējuši. Šķiet, neizmantota eksporta niša joprojām stāv tukša. Ir vērojami tikai atsevišķi dizaina entuziastu centieni iedvest Vidzemes krēslam jaunu dzīvību. Piemēram, Helsinkos izglītota latviešu dizainere Elīna Bušmane attīstīja uz Vidzemes krēsla idejām būvētu EkoChair / Made in Latvia koncepciju. Savukārt mūsu interjeru dizaina klasiķis Jānis Pipurs tradicionālos Piebalgas krēslus iedzīvināja jau 90. gadu sākumā, renovējot Kārļa Skalbes “Saulrietu” mājas iekštelpas.

Vai spēsim būt cēlās vēstures izaicinājuma cienīgi un atkal celt pasaules godā latviešu amatniecības tradīcijas un sasniegumus? Iespēja ir dota...

Foto: Agnese Zvaigzne

Raksta autors: Jānis Borgs
Attēls: Kristīne Markus