07.05.2024.

RDMV+TRADĪCIJAS = ROMAS CEĻOJUMS

Iespējams, ka vairāk vai mazāk, bet esam jau pieraduši pie tā, ka mūsu skola organizē izglītojamajiem mācību ekskursijas uz kādu no Eiropas pilsētām. Tīri formāli šādi ceļojumi vairāk ir saistīti ar mākslas un kultūras priekšmetā apgūto zināšanu pielietošanu praksē, taču diez vai kāds no mums šaubīsies par vēl kādu no ieguvumiem: šajās ekskursijās mūsu skolas audzēkņi iegūst motivāciju turpmākajiem darbiem, nomaina vidi un iegūst praktisku pieredzi. Nenoliedzami, atšķirībā no Erasmus programmas, kur piedalās ļoti daudzi audzēkņi, taču stipendiju iegūst attiecīgi labākie un motivētākie, šajos ceļojumos var piedalīties ikviens. Izdevumus, kas saistīti ar ekskursijām, sedz audzēkņi paši, taču viņiem tiek attaisnotas kavētās mācību stundas. Šajos īsajos ceļojumos (parasti 3 – 4 dienas) audzēkņi apmeklē kultūrvietas un muzejus kopā ar skolotāju, pēcpudienā ir brīvais laiks, dienas izskaņā – visbiežāk kopīgās vakariņas. Šāds dienas ritms jeb scenārijs mums izveidojās ar pašreizējo RDMV 4. kursu, ar kuru paspējām noorganizēt 3 ceļojumus 2 gadu laikā: uz Romu, Parīzi un Sicīlijas pilsētām. Nu jau šie izglītojamie ir savu studiju finiša taisnē, prioritātes ir kvalifikācijas darba izstrāde un rūpīga nākotnes studiju vai profesionālās darbībās apcere un izvērtēšana. Taču no vairākiem audzināmajiem (daži piedalījās visos 3 ceļojumos) izskanēja doma, ka mēs visi atkal varētu kaut kur aizbraukt – jau kā kolēģi un vienkārši draugi. Tādas uzslavas un ieteikumi priecē, jo tas kārtējo reizi apliecina, ka šādas, ārpus tiešā mācību procesa rīkotās aktivitātes ir nepeciešamas un dod rezultātus.

Pašreiz pēdējā, 4. skolas organizētajā mācību ekskursijā uz Romu, kas notika aprīļa beigās, piedalījās 3. kursa izglītojamie: faktiski no visām nodaļām un šoreiz rekordliels skaits – 31 dalībnieks. Ja nu kādam no RDMV mājaslapas lasītājam ir “paslīdējusi garām” informācija par šo ekskursiju organizēšanas niansēm, tad nemainīgi vienmēr esam izmantojuši RYANAIR avio kompānijas pakalpojumus (tā nav reklāma – G.G.), skola nodrošina ceļotāju veselības apdrošināšanu. Parasti visa lielā grupa sadalās pa 4 un 5 cilvēki, kas attiecīgi noīrē dzīvokļus un tad – realizējam jau iepriekš minēto programmu, kur, protams, neiztiek bez improvizācijas momenta. Visu izplānot līdz vissīkākajai detaļai ir pagrūti. Savulaik dziesminiece Austra Pumpure par saviem koncertiem mēdz teikt, ka nekad nesanāk tā kā ieplānots...jo sanāk vēl labāk!

3. kursa izglītojamo Mākslas un kultūras vēstures programma pašreiz jau ir tajā fāzē, ko mēs saucam par klasiskā modernisma periodu. Tāpēc tīri formāli, visi daudzie iepriekšējie periodi: Antīkā māksla, Viduslaiki, Renesanse, Baroks, Klasicisms un vēl daudzie “ismi” viņiem ir zināmi. Cik nu tas viss ir tā dēvētajā “aktīvajā atmiņā” paliek diskutējams jautājums, taču Roma tiešām ir pilsēta, kas visus šos periodus piedāvā dāsni un, kas svarīgi, ļoti daudzi objekti, baznīcas ir apskatāmi par velti. Pirmais vakars Roma alla notte (Roma naktī  – it.) faktiski jau ir kā prelūdija tam citātam, ko tad, iespējams, līdz pat banalitātei mēs mēdzam atkārtot: “visi ceļi ved uz Romu!” Kolizejs, kurš ir tik majestātiski izgaismots naktī (nedaudz gan pašreiz traucē iesāktie metro līnijas C darbi blakus amfiteātrim), Trajāna laukums un kolonna, Venēcijas laukums ar karaļa Vittorio Emmanuele II pieminekli centrā, Mikelandželo projektētais Kapitolija laukums, no kura augstumiem tik labi pārredzams Romas forums, bija mūsu galvenie pieturas punkti pirmā vakara ekskursijā. Man jau ir pazīstami šie izsaucieni: “Eu! Šo es atceros! Tas mums bija 1. kursā! Tā, doriskais vai korintiskais kapitelis?...” Gandrīz visiem no grupas  Roma bija atklājums, tās pirmā apciemošanas reize. Roma, manuprāt, ir tā drošā “biļete”, ar kuru var sākt šādus izglītojošos ceļojumus. Arī tad, kad mākslas paliek par daudz, ir iespēja nozust pilsētas šaurajās ieliņās uz vienkārši klīst pa tām.

Otrā diena sākās ar Vatikāna Sv.Pētera bazilikas apmeklējumu. Arī tur nemainīgi notiek remontdarbi un ne vienmēr viss ir apskatāms. Tā šoreiz izpalika Bernīni slavenais baldahīns virs Sv.Pētera kapa, jo tas pašreiz ir restaurācijā un apsegts, stalažas bija arī pie Kasio Sv.Pētera skulptūras. Taču Mikelandželo “Pieta” un kupols, visas celtnes varenība ar tās daudzajām skulptūrām un gleznām neliek vilties nekad! Bernīni savu vareno laukuma kolonādi bija iecerējis kā tādas simboliskas katoļu baznīcas rokas, kas ieskauj visu pasauli, taču šāds arhitektoniskais risinājums labāk palīdz uztver visu baziliku kopumā un tā pa īstam novērtēt Mikelandželo ģeniālo kupolu. Nu, bet mums, attiecīgi, perfekta lokācija laukuma centrā pie Ēģiptes obeliska, lai satiktos, ja nu kāds pazūd. Jau dodoties pāri Trasteveres upei virzienā uz Romas senāko daļu, vēl varējām apbrīnot iespaidīgo Sant – Andželo mauzoleju, ko imperators Adrians 2.gs. bija iecerējis sev kā kapa vietu. Laiki mainījās, kristietība nostiprinājās un šo Sv. Eņģeļa pili 15. gs. vēlāk pārņēma katoļu baznīca. Tagad tur ir muzejs. Ja varam ticēt visam, kas ir izcilā itāliešu komponista Džakomo Pučīni operas “Toska” libretā, tad tieši no šīs pils jumta galvenā varone Toska ieleca Trasteveres upē, bēgot no saviem vajātājiem. Izskatās gana tālu un tāds cienīgs tāllēcēja rekords, bet operai un itāļu temperamentam viss ir iespējams! Nedaudz bija jāpagaida, kamēr beidzās mise baznīcās, taču Sv.Ignācija baznīcas baroka meistara Poco apgleznotie griesti un Kjeza dei frančesi (Chiesa dei francesi) ar savām Karavadžo gleznām no evaņģēlista Mateja dzīves allaž ir tās vietas, kur visiem gribas pakavēties ilgāk. Dienas izskaņa bija kopīgas vakariņas restorānā, kur, jāatzīst, tik lielu grupu bija faktiski neiespējami ievietot vienā telpā.

Trešā diena sākās ar Kapitolija muzeju apmeklējumu. Lai arī sākumā bija plānots apmeklēt Vatikāna muzejus, jāteic, ka biļetes uz šo objektu bija izpārdotas jau marta sākumā, tāpēc visiem tiem, kas plānots apmeklēt Romu un šos muzejus, ieteikums rezervēt biļetes jau ļoti laicīgi! Kapitolija muzeji, lai arī ne tik apjomīgi kā Vatikāna, nenoliedzami atstāj ļoti pozitīvu iepaidu. Šeit ir izcila Romas un vēlāko mākslas periodu tēlniecības kolekcija, vairāki glezniecības šedevri, Karavadžo “Čigānieti” ieskaitot, un bagāta porcelāna priekšmetu kolekcija. Šis pēdējais aspekts noteikti ir jāņem vērā arī turpmākajos ceļojumos. Esmu pamanījis, ka mūsu skolas jauniešus ļoti uzrunā tieši dekoratīvi lietišķās mākslas priekšmeti, tā zināmā mērā ir viņu profesionālā ievirze un specifika. Arī Parīzes ceļojuma laikā apmeklētais krāmu un antikvariāta tirgus raisīja lielu interesi. Pēc muzeja apmeklējuma aizbraucām apskatīt arī Sv. Pāvila baziliku (St.Paolo fuori le mura), kas ir pāvesta oficiālā ārpus Vatikāna baznīca. Šajā bazilikā ir saglabājušās vēl Bizantijas laika mozaīkas, taču pats dievnams ar savām korintiskajām kolonnām, kas izvietotas pa pāriem un skaisto krustejas dārzu, kur jau pavasaris ir pilnā plaukumā, atstāj tādu nedaudz atsvešināta, bet bezgala skaista mākslas pieminekļa oreolu. Tas laikam būs nedaudz personīgi, bet man, ceļojot pa Romu un Itāliju, vienmēr nojūk šīs robežas starp sakrālo un profāno. Bet, iespējams, šajā bellezza (skaistums) divi saplūst vienā?

Arī šajā dienā tās otro pusi katrs pavadīja pēc saviem ieskatiem vai pa mazām grupiņām. Un, jāsaka, tas noteikti ir vajadzīgs, jo, manuprāt, katram ir jāatrod “sava Roma” un personīgās attiecības ar šo caput mundi. Ņemot vērā iepriekšējā vakara ne pārāk veiksmīgo pieredzi ar vakariņām, tad šoreiz jau iepriekš sameklēju tipiski itālisku restorānu, kur mēs varējām būt visi kopā, redzēt un sajust viens otru un – kas galvenais! – baudīt izcilu itāļu virtuvi. Carbonara, bolognese, lasagna...vino di casa! Daudzi šeit nobaudījām slaveno tiramisu, saldais ēdiens, kurš tulkojumā ni itāliešu valodas nozīmē “cel mani augšā!” Un tas notika, jo viens puisis no grupas, kuram bija bažas, ka ir piemetušās iesnas un būs jākavē skola, pavisam noteikti apliecināja, ka šis ēdiens ir fantastisks un visas bēdas noteikti zudīs! Visi mēs zinām par tradīciju, ka Trevi strūklakā jāiemet monētiņa, lai atgriestos Mūžīgajā pilsētā. Man tā bija 13. reize un es nezinu, vai būs vēl 13, taču pavisam noteikti zinu, ka tādas noteikti sekos! Tāpat esmu pārliecināts, ka arī RDMV jauniešiem jau ir savi plāni, ko redzēt, atkārtot un par ko sapņot. Kas, vismaz mani, ļoti uzrunāja, ir fakts, ka daudzi jaunieši paši bija pelnījuši naudu, kaut ko ietaupījuši un iekrājuši, lai realizētu šo ceļojumu.

Nobeigumā vēl varu pateikt, ka šādas ārpus stundu attiecības nekādā mērā negatīvi neietekmē mūžīgi aprunāto tematu skolotājs – audzēknis. Par šo problēmu tad skolotājiem gads no gada jānoklausās kursi, kur nereti jādzird frāze “dārgie kolēģi! No kā jāizvairās un jābaidās...”. Iespējams, ka tā, varianti var būt visdažādākie, bet esmu sapratis vienu: ja pie šiem faktiski jau pieaugušajiem cilvēkiem vēršas kā pie līdzvērtīgiem, no savas balss pedagogs noņem pamācošās intonācijas, tad mēs – abas puses – izjūtam un saprotam, kas ir tās robežas, ko nepārkāpsim un cieņa, ko nezudējam viens pret otru. Vēl ir humors – nekas labāks pasaulē par to nav izdomāts un maniem audzēkņiem tāds noteikti ir! Noslēgumā dažu izglītojamo pārdomas pēc ceļojuma, bet es tikai varu teikt klasisko alla prossima! Līdz nākošajai reizei, Roma!

Paula Urtāne (GD): “Šo ceļojumu uz Romu es raksturotu kā īsu, bet ļoti iespaidīgu un labi pavadītu laiku. Viss bija ļoti labi organizēts, laiks apskatīt vēsturiskos pieminekļus,  atpūsties atsevišķi vai kopīgi grupiņā. Skolotāja slavenās prezentācijas powerpoint vienmēr bija interesanti skatīties stundās, taču visu to redzēt acu priekšā bija pavisam kas cits! Noteikti gaidīšu nākamobraucienu uz Itāliju! Grazie, ciao!”

Kārlis Hermanis (PD): “Parasta cilvēka prātam domāti vārdi nespēj nodot to, ko izjutu šajā ceļojumā. Baznīcas ir elpu aizraujošas. Juties pacilāts, bet mazs tajā pašā laikā, redzot šo milzīgo darbu apjomu. Itālija naktīs, mazajās, šaurajās ieliņās deva tik mājīgu sajūtu!”.

Mārcis Galenieks (PD): ’’Brauciens uz Romu bija patiesi neaizmirstams ceļoums! Romas vēsture un tās kultūra ir fascinējoša, tās arhitektūra ir viens no lielākajiem iemesliem kāpēc tur vajadzētu braukt. Itāliešu ēdiens un vīns ir slaveni visā pasaulē un tieši Romā to var izbaudīt pagatavotu tā – pa īstam, kā to dara itālieši. Roma ir viena no pilsētām, kas paliek atmiņā uz visu mūžu. Īpaši, ja brauc skolēni kopā ar skolotāju."

Raksta autors: Guntars Gritāns