01.03.2021.

Purva lapsa – pirmais dizaina elektrolīnijas balsts Baltijā

Izdzirdot vārdu salikumu elektrības stabs, droši vien prātā ienāk skats ar vienkāršiem koka stabiem vai metāla torņiem, kuri tur kilometriem garus elektrības vadus. Pavisam noteikti nenāk ne prātā, ka šie balsti varētu būt kaut kas vairāk kā tikai funkcionāls veidojums, kas redzams ikkatras valsts ainavā. Igaunijas energosistēmu operators Elering pagājušajā gadā Igaunijā uzstādīja un atklāja unikālu objektu – dizaina augstsprieguma elektrolīnijas balstu, kas būtībā ir pirmais šāds dizaina objekts Baltijā.

Soorebane jeb starptautiskajai atpazīstamībai Bog Fox, kas tulkojumā nozīmē purva lapsa, atrodas netālu no Risti ciemata Lēnes (Lääne) apriņķī, Igaunijas rietumos. 2016. gadā Elering sadarbībā ar Igaunijas Arhitektu savienību izsludināja konkursu augstsprieguma elektrolīnijas balsta dizaina izstrādei – konceptuāli pirmo šāda veida konkursu uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē. Uzņēmuma valdes priekšsēdētējs Tāvi Veskimegi (Taavi Veskimägi) uzskatīja, ka īpaša dizaina elektrotīkla tornis nepieciešams, lai veicinātu tehnoloģiski advancēta elektrotīkla iekļaušanos dabiskajā vidē un vienlaikus palielinātu Igaunijas iedzīvotāju izpratni par elektrotīklu nozīmi mūsdienu sabiedrībā. Dizaina idejas mērķis bija panākt risinājumu, kas arhitektoniski un funkcionāli vislabāk iekļautos apkārtējā vidē.

Starptaustiskajā konkursā par Harku-Lihula-Sindi 330/110 kilovoltu augstsprieguma tīkla torņa konceptuālā dizaina izstrādi tika iesniegti 18 pieteikumi. Starptautiska konkursa žūrija vienprātīgi par uzvarētāju izvēlējās igauņu arhitektūras biroja PART iesniegto dizaina ideju Soorebane jeb Bog Fox. Koncepcijas autori bija arhitekti Sille Pīlaka (Sille Pihlak) un Sīms Tuksams (Siim Tuksam). Bog Fox no citām iesniegtajām idejām izcēlās ar spēcīgu formu un tehnisko risinājumu. Žūrija slavēja arhitektus par to, ka viņi domā kā inženieri, bet rīkojas kā dizaineri - uz torni ir patīkami skatīties, un jaunajiem arhitektiem ir bijusi laba izpratne par nepieciešamo struktūru.

Sākotnēji arhitekti vēlējās šo dizaina torni veidot no koka, pat uzsākot izpēti, kādos apstākļos varētu izmantot kokmateriālus. Iedvesmojoties no norvēģu pieredzes koka tiltu būvniecības jomā, sāka meklēt risinājumus kokmateriālu noturībai pret laikapstākļiem. Lai nodrošinātu kokmateriālu izturību, bija nepieciešams ievērot noteiktus principus: savienojumu skaitam konstrukcijā bija jābūt pēc iespējas mazākam, un tie labi jāaizsargā no ūdens, kā arī visas virsmas, kas pakļautas lietum, jāapstrādā pret saskari ar ūdeni. Arhitekti galvenokārt koncentrējās uz to, lai būtu pēc iespējas mazāk konstrukcijas elementu. Šādas konstrukcijas projektēšana bijusi reizē arī optimizācijas vingrinājums, kā iegūt 40 metru augstu balstu, izmantojot pēc iespējas mazāk materiāla. Pēc daudzu testu veikšanas arhitekti secināja, ka konstrukcijai ir nepieciešami vismaz četri zari. Lai aprēķinātu strukturālo izturību, izmantoti Austrijas inženieru aprēķini. No tūkstošiem iegūto risinājumu galīgajai atlasei tika izvēlēti desmit, līdz visbeidzot arhitekti nonāca pie viena risinājuma. Balsts ir projektēts kā slīps pilons ar atzarojumiem – trīs atzarojumi balstās zemē, bet divi atzarojumi vērsti uz augšu. Balsta skulpturālā forma bijusi sagadīšanās. Tās līdzību ar tupošo lapsu arhitekti pamanījuši tikai projekta vizualizācijās.

Tomēr, lai arī arhitektu sākotnējā iecere bija veidot šo konstrukciju no koka, tā kā Igaunijā līdz šim nebija līdzvērtīgu projektu, tika nolemts mainīt materiālu un veidot to no tērauda.  Konstrukcijas sastāvdaļas tika izgatavotas Rumānijā un pēc tam ar trim kravas automašīnām nogādātas Igaunijā. Ārējie slāņi, kas ir saskarē ar lietu, ir pārklāti ar velmētu metālu, bet apakšējās daļas ir izgatavotas no koka. Izmantotais COR-TEN tērauds purva lapsai piešķir raksturīgo rūsas krāsas toni. Lai gan ārējās virsmas praktiskām vajadzībām bija jāpārklāj ar lokšņu metālu, tas vēl vairāk atgādināja lapsas kažokādu. Šim tēraudam ir dabisks un izturīgs patina slānis, kas laika gaitā, reaģējot uz laikapstākļiem, unikāli noveco. Patina slānis sākotnēji ir sarkanīgi brūnā krāsā, kas ar laiku kļūst arvien tumšāks. Pareizi izmantots, tas ir ilgmūžīgs un neprasa apkopi. Arhitekti atzina, ja tērauds kā materiāls būtu izvēlēts jau no paša sākuma, konstrukcijas forma noteikti būtu pavisam cita. Arhitektūrā arhitektam vienmēr ir bijis svarīgi zināt materiāla unikalitāti un objektu loģiski veidot attiecībā pret to. Ja nejaušībai vai pārveidošanai arhitektūrā parasti ir negatīva nozīme, dažreiz tas var radīt aizraujošu risinājumu kā Bog Fox gadījumā.

Video: Bog Fox celtniecība. 2020

Bog Fox atrodas Ēsmē-Hāpsalas (Ääsmäe-Haapsalu) un Risti-Virtsu (Risti-Virtsu) ceļu krustojumā purvainā apvidū, Marimetsa-Õmma dabas rezervātā. Tas ir 45 metrus augsts un sver 38,5 tonnas. Korpusa diametrs tā platākajā daļā ir 1,66 metri, bet tā sienas biezākajās vietās ir tikai 22 mm. Tas esot daudz vairāk, nekā prasa stiprības aprēķini. Balsts tika uzcelts pagājušā gada jūlijā, bet 17. septembrī tas tika pieslēgts elektrolīnijām.

Bog Fox ir lieliska iespēja kļūt par vides objektu, kas veicina tūrismu. Vietējā pašvaldība jau iekļāvusi purva lapsu vietējo tūrisma objektu apskates vietu sarakstā, kļūstot par pierādījumu, ka pat elektrolīnija var kļūt par pievilcīgu apskates objektu. Augstsprieguma elektrolīnijas dizaina balsts Bog Fox ir ne tikai unikāls infrastruktūras arhitektūras elements, kura dizainā apvienojas vietējā folklora, arhitektūra un infrastruktūras inženierija, bet arī sava veida apkārtnes orientieris ar spēcīgu personību, kas veido vietas identitāti. Tas neapšaubāmi kļūs par vietējās kopienas tēla daļu.

Raksta autore: Kristīne Markus

Reklāmkarogs: Kristīne Markus