29.12.2020.

Šī ar izaicinājumiem bagātā gada izskaņā ir noslēdzies arī kāds pozitīvs notikums, kas kalpojis par atbalstu māksliniekiem šajā grūtajā laikā. Tas ir Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansēts un Latvijas Laikmetīgā mākslas centra īstenots pētniecības un izstādes projekts, kas veidots kā atbalsta mehānisms vizuālās mākslas pārstāvjiem Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai, vienlaikus īstenojot kvalitatīvas pārmaiņas pilsētvidē. Pirmā Covid-19 viļņa laikā tika izsludināts publisks konkurss, kuram tika pieteikti 41 pilsētvides objekts, kurus bija paredzēts īstenot visā Latvijā. Rezultātā tika izvēlēti un atbalstīti 10 projekti, kuri lielākoties līdz 2021. gada 10. janvārim ir skatāmi pilsētvidē Rīgā, Cēsīs, Valmierā, Madonā, Daugavpilī un Liepājā.

“Programma paredz mijiedarbi starp mākslas darbu autoriem un viņu radīto objektu atrašanās vietām, kā arī ar iedzīvotājiem, apkaimju biedrībām, institūcijām un pašvaldībām. Atrašanās kopā ir arī publiskās telpas iezīme, tādēļ mākslinieki bija aicināti domāt par jaunradītajiem mākslas darbiem kā par indivīdu, kopienu un sabiedrību vienojošiem elementiem jeb vietu, kur satikties”, teikts programmas aprakstā.

Video: Publiskās mākslas programmas KOPĀ “Objektu parāde”

“Objektu parāde” tika atklāta jau novembrī, tāpēc, iespējams, daudzi šos objektus savā pislētvidē jau ir pamanījuši. Rīgā skatāma puse no atbalstītajiem projektiem, proti, tie ir pieci, jauni pilsētvides objekti. Savukārt ārpus galvaspilsētas īstenotie projekti rīdziniekus var pamudināt nelieliem ceļojumiem un otrādi.

Rīga

Operas skvērā atrodas Kristas un Reiņa Dzudzilo “Metamorfozes” ar oriģinālām, 157 gadus senām Operas nama fasādes skulptūru detaļām. Arhitekts Ludvigs Bonštets 1860. gadā radīja projektu Rīgas Pilsētas teātra ēkai. Ēkas fasādes oriģinālās skulptūras veidoja Hermanis Vitigs un Hugo Hāgens, un tās tika atlietas cinkā 1863. un 1886. gadā, un tās rotāja ēkas fasādi līdz pat 1996. gadam. Latvijas Nacionālās operas ēkas rekonstrukcijas periodā no 1991. līdz 1995. gadam tās tika aizstātas ar betonā atlietām kopijām. Mākslinieku pāris ar šiem senajiem skulptūru fragmentiem sastapušies, pateicoties tēlniekam Oļegam Skarainim un viņa sievai Irēnai Skarainei, kuri šos skulptūru fragmentus esot glabājuši savā dārzā.

Video: Kristas un Reiņa Dzudzilo “Metamorfozes”. Objekta veidotāji: Latvijas Nacionālā opera un balets.

Apzinoties to vērtību, Latvijas Nacionālā opera kopā ar māksliniekiem vēlas sniegt iespēju Latvijas sabiedrībai paraudzīties uz savu vēsturi, kā arī operas namu no pietuvināta, personīga skatupunkta. Krista un Reinis Dzudzilo padarīja tās pieejamas arī lielākam cilvēku skaitam, izvietojot šos vēsturiskos atradumus netālu no to sākotnējās atrašanās vietas – tieši pretī operas fasādei Operas skvērā. Vizuāli projekts īstenots kā metāla skulptūru dārzs, kur šīs atsevišķās fragmentu detaļas it kā levitē gaisā. Programmas KOPĀ konkursa žūrijas locekle Daina Auziņa par projektu saka: “Kristas un Reiņa Dzudzilo “Metamorfozes” piedāvā nepastarpinātu sastapšanos ar šķietami zudušu Rīgas kultūras mantojuma daļu – oriģinālajām operas fasādes būvplastikas detaļām. Īslaicīgi tās atgriežas pilsētvidē, tiešā savas sākotnējās lokācijas tuvumā, atklājot pārsteidzošu stāstu. Tā centrā ir pārvērtību metafora, ko materializē pakāpeniski un neizbēgami bojā ejošie tēlniecības darbi, kas savulaik realizēti mērķim neatbilstošā, pārāk strauji novecojošā materiālā – cinkā. Šķietami levitējot gaisā, faktiski – balstoties uz vieglām metāla konstrukcijām cilvēka acu augstumā, tie aicina veidot dialogu ar un par laiku.” Objekts apskatāms līdz 2021. gada martam.

Attēlā: Ances Vilnītes skulptūra “Neredzamie”. Sadarbības partneris: Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”. Foto: Didzis Grodzs

Vidzemes tirgū pie ieejas no Matīsa ielas meklējama sociālkritiska Ances Vilnītes skulptūra “Neredzamie” – komentārs par invaliditāti un cilvēku ar kustību traucējumiem ikdienu pilsētā. Objekta aprakstā skaidrots, ka par vides pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti pārsvarā aizdomājas tikai tad, kad tas skar pašu cilvēku: “Tad tiek saprasts, cik ļoti daudz iespēju invalīdam tiek liegtas tikai tādēļ, ka cilvēki ir prioritizējuši dizainu un ekonomiskumu pāri cilvēcībai. Nepieejamu vidi veido ne tikai kāpnes bez roku balstiem, bet arī sabiedrība, kas dzīvo neziņā un stereotipos. Sabiedrība, kas cilvēkiem ar invaliditāti liek justies nošķirtiem un nevēlamiem, padara viņus neredzamus. Taču ikkatram no mums ir iespēja palīdzēt. Šis darbs ir par to, cik tālu varam tikt, ja vien ir, pie kā pieturēties (dažkārt burtiskā nozīmē), un arī par visu to, ko, steidzoties ātrāk tikt augstāk, esam atstājuši lejā.” Programmas KOPĀ konkursa žūrijas locekle Solvita Krese par projektu sacīja: “Projekts “Neredzamie” pievērš uzmanību neredzamajai sabiedrības daļai – cilvēkiem ar kustību traucējumiem, invalīdiem. Ances Vilnītes darbs ne tikai aktualizē pilsētvides nepiemērotību šo cilvēku kustības nodrošināšanai, bet arī aicina veidot iekļaujošāku un iecietīgāku sabiedrību. “Neredzamie” – izpildīti māksliniecei tipiskajā brutāli robustajā tēlniecības plastikā – kļūst ne tik vien par pamanāmu akcentu Rīgas pilsētvidē, bet arī par aizkustinošu izsaukuma zīmi.” Objekts pēc 2021. gada 10. janvāra mainīs atrašanās vietu.

Attēlā: Aijas Baumanes-Līces objekts no projekta “Zvēri neaizmirst!”. Objekta veidotāji: Āgenskalna apkaimes biedrība. Foto: Didzis Grodzs

Āgenskalnā bērnus priecē Aijas Baumanes-Līces “Zvēri neaizmirst!” – klausāmi rotaļu objekti ap kādreizējo bērnu bibliotēku “Zvirbulis” Jaunatnes dārzā. Tie vērš sabiedrības uzmanību uz Āgenskalnā zudušo ģimenes un bērnu bibliotēku “Zvirbulis” un tās vēsturiskās ēkas vairāk nekā 140 gadus seno stāstu. Šī vieta pāris mēnešus atdzimst brīvdabas lasītavā – kopienas tikšanās vietā. Tā uzrunā garāmgājējus ar košiem, grāmatu rosinātiem fantāzijas tēliem, aicina rotaļāties, piesēst un palasīt jaukajā parka atmosfērā, mainīties ar grāmatām un neaizmirst šīs vietas savdabīgo stāstu. Programmas KOPĀ konkursa žūrijas locekle Selga Laizāne par projektu sacīja: “Projekta koncepcija asprātīgi un koši iedzīvina šobrīd novārtā atstātas vietas funkcionalitāti. Mākslinieces Aijas Baumanes-Līces bērnu grāmatu tēlu skulpturālie veidoli apvienojumā ar audiāliem efektiem un interaktivitāti aizvedīs mūs ceļojumā uz sava veida ārtelpas bibliotēku.”

Attēlā: Annas Līvas Traumanes un Harija Vucena objekts “Zilais miglas vāls”. Objekta veidotāji: Anniņmuižas biedrība Riga Annenhof. Foto: Didzis Grodzs

Anniņmuižas parkā Imantā iemājojis skulpturāls, spilgts un funkcionāls Annas Līvas Traumanes un Harija Vucena veidots vides objekts “Zilais miglas vāls” ar domu pievērst apkaimes iedzīvotāju uzmanību Vecanniņmuižas parkam. “Aicinām spert soli pļavā un izzināt to kopā!” par objektu saka autori. Tas izmantojams atpūtai un citām aktivitātēm. Objekts atrodas pļavā, kurā bieži novērojama migla pat tad, ja citviet apkaimē tās nav. Konkursa žūrijas locekle Evelīna Ozola par projektu teica: “Projektā izmantoti pasaulē jau pārbaudīti pilsētvides dizaina paņēmieni, kas garantē objekta veiksmīgu funkcionalitāti un estētisko pievilcību. Tas ir īpaši aktuāli Imantā, Zolitūdē un citās lielmēroga dzīvojamās apkaimēs, kur augstvērtīgs vides dizains sastopams reti. Projektam ir rūpīgi pārdomāts tehniskais risinājums un materialitāte.”

Savukārt mākslinieka Miķeļa Mūrnieka un dzejnieka Henrika Eliasa Zēgnera projekts “Tavs nogurums nav tava vaina” apdzīvo 10 dažādas Rīgas apkaimes, aicinot apkaimju iedzīvotājus piesēst uz krāsainiem soliņiem ar dzejas elementiem. Miķeļa Mūrnieka radītais dizains objektiem piešķir skulptūrai līdzīgu estētisko vērtību, un katrā objektā iekļauta viena Henrika Eliasa Zēgnera miniatūra dzejas rinda. Vienlaikus tie ir praktiski pielietojami, pilnībā funkcionāli soliņi.

Attēlā: Miķeļa Mūrnieka un dzejnieka Henrika Eliasa Zēgnera projekts “Tavs nogurums nav tava vaina”. Sadarbības partneri: Rīgas Apkaimju alianse, Anniņmuižas biedrība Riga Annenhof, Sarkandaugavas attīstības biedrība, biedrība Kundziņsala, Trīsciema biedrība, Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrība, biedrība Brasa. Foto: Didzis Grodzs

Programmas KOPĀ konkursa žūrijas loceklis Guntars Ruskuls par projektu sacīja: “Projekts reflektē par utilitāro padomju laika mantojumu – bērnu laukumu elementiem mikrorajonos. Bieži vien šajās vietās ir degradēta vide un šie bērnu laukumiņi ir aizauguši un ekspluatācijai nederīgi. “Tavs nogurums nav tava vaina” piedāvā kvalitatīvu refleksiju par šo tēmu, izveidojot soliņus ar iegravētiem dzejas citātiem, tādā veidā piešķirot šiem disfunkcionālajiem elementiem sava veida dvēseliskumu.”

Soliņu atrašanās vietas:

• Bišumuiža, pie Bišumuižas pils
• Dārziņi, Daugavmalas iela (posmā starp 16. līniju un Taisno ielu)
• Kundziņsala, pludmale pie 6. šķērslīnijas un Tvaika ielas stūra
• Lielie kapi, Indrānu ielas tuvumā
• Purvciems, zāliens pie Mēbeļu nama, Dzelzavas iela 72
• Sarkandaugava, skvērs pie Zāģeru un Sarkandaugavas ielām
• Tērbatas iela 59-55
• Trīsciems, Jaunciema gatve, netālu no autobusa pieturas Langa
• Ziepniekkalns, Ēbeļmuižas parks, netālu no Zaļenieku un Tumes ielu stūra
• Zolitūde, pagalms pie Aleksandra Bieziņa ielas 9b

Cēsis

Ilgtspējīgas arhitektūras un aprites ekonomikas principi pielietoti daudzfunkcionālā un videi draudzīgā vides objektā “Pieturvieta RUCKA” – šūpolēs un ar tām saistītiem sēdelementiem Ruckas muižas parkā, Cēsīs. Projekta autori ir Nomad Arhcitects. “Pieturvieta RUCKA” veidošanā izmantoti ilgtspējīgas arhitektūras un aprites ekonomikas principi, atkārtoti lietoti būvniecības pārpalikumi, tādējādi mazinot būvniecības ietekmi uz klimata pārmaiņām un ierobežojot resursu patēriņu. Projekta aprakstā uzsvērts, ka būvniecības atkritumi ir viena no arhitektūras un būvniecības radītajām problēmām, kurai bieži netiek pievērsta uzmanība: “Ir pierasts uzskatīt, ka ēkas pēc to uzbūvēšanas turpina pastāvēt mūžīgi, taču statistikas dati rāda, ka tā nav patiesība. Ēku vidējais dzīves cikls ir tikai 60 gadi. Mūsdienās, kad klimata krīzes dēļ arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta gan siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanai, gan kopējam ekoloģiskās pēdas nospiedumam, potenciālie risinājumi ir rodami tieši aprites ekonomikas principos, pēc iespējas vairāk atkārtoti izmantojot un pārstrādājot materiālus.”

Attēlā: Nomad Arhcitects vides objekts “Pieturvieta RUCKA”. Objekta veidotāji: Ruckas mākslas un izglītības centrs. Foto: Didzis Grodzs

“Pieturvieta RUCKA” būvniecībā solu pamatnes un šūpoļu sēdelementi veidoti no nojauktas koka ēkas. Terrazzo plāksnes soliem veidotas, izmantojot kokmateriālu atgriezumus, kas savākti būvniecības atkritumu šķirotavā vai radušies vides objekta veidošanas procesā. Savukārt veca sintētiskā futbola zālāja atgriezumi kalpo kā solu malu apdares materiāls. Vides objekta nesošās konstrukcijas drošības apsvērumu dēļ veidotas no jauniem materiāliem, taču to savienojumi veidoti tā, lai nepieciešamības gadījumā tos nākotnē varētu viegli demontēt un atkārtoti izmantot citos objektos, nesabojājot materiālu. Konkursa žūrijas locekle Solvita Krese atbalstu objekta izveidei pamatoja, uzsverot: ““Pieturvieta Rucka” piedāvā atraktīvu un pievilcīgu vidi dažādu paaudžu cilvēkiem un veido jaunu, atvērtu un iekļaujošu publisko telpu pilsētas kartē. Projekta veidotāju sadarbība ar Ruckas mākslas fondu garantē objekta uzturēšanu lietošanas kārtībā un ilgtermiņa mijiedarbību ne tikai ar Ruckas muižas rezidenču programmas aktivitātēm, bet arī ar vietējo sabiedrību.”

Valmiera

“VA (Various Artists)” jeb Zahars ZE, Nameda Zemīte un Alvis Berngards radījuši legālu grafiti sienu ar vietzīmes potenciālu Vienības laukumā, Valmierā. Tas ir publiskās mākslas objekts, kas nodots valmieriešiem kā iecere iepazīstināt un iesaistīt pilsētniekus ielu mākslas radīšanā. “Publiskajai telpai jāpieder visiem un jākalpo dažādiem mērķiem. Ikviens valmierietis vai pilsētas viesis aicināts būt radošs un radīt publisku grafiti mākslas darbu,” uzsvērts objekta aprakstā.

Attēlā: “VA (Various Artists)” jeb Zahars ZE, Nameda Zemīte un Alvis Berngards radītā grafiti siena. Foto: Didzis Grodzs

Konkursa žūrijas locekle Evelīna Ozola par projektu sacīja: “Vides objekts dzīvīgi papildinās Valmieras skeitparka ainavu un kalpos par pamatu košam un laika gaitā mainīgam kolektīvam mākslas darbam. Iepriecina pilsētas vadības uzticēšanās projekta autoriem un vides objekta lietotājiem — jauniešiem, kuriem būs jāspēj savstarpēji vienoties par sienas labāko izmantojumu. Vides objekts rosinās sarunas par ielu mākslu — tās vietu pilsētā, vērtību un vēstījumu. Risinājums ar V un A burtiem sienas galos rosina iztēli un piešķir objektam Valmieras vietzīmes potenciālu.”

Madona

Jauniešus saistīs mākslinieku apvienības GolfClayderman “Robotkaķēns Indriķis XIII” Madonā – skeitošanas objekts ar latviešu animācijas filmas “Fantadroms” varoņa figūru centrā (tēla autors – mākslinieks Aivars Rušmanis). Darbā izmantots arī animācijas filmas oriģinālais fons. Konkursa žūrijas locekle Santa Hirša par projektu sacīja: “Mākslinieku apvienība GolfClayderman Latvijas laikmetīgajā mākslā sevi ir apliecinājusi ar konceptuāli smalku ironiju par masu kultūras zīmēm un formām, iesaistot mākslas darbu un faktu radīšanā dažādu subkultūru pieredzes. Madonā iecerētais skeitošanas objekts ir šai nodarbei funkcionāli piemērots. Papildināts ar Anša Bērziņa animācijas filmas "Fantadroms" varoņa Robotkaķēna Indriķa XIII skulptūru, tas atgādina par Latvijas animācijas vēsturi un iekļauj tās radītos tēlus mūsdienu kontekstā. Turklāt tas būs pirmais skeitborda mākslas objekts Latvijā, tuvinot laikmetīgo mākslu jaunai auditorijai.”

Attēlā: GolfClayderman veidotais skeitošanas objekts “Robotkaķēns Indriķis XIII”. Foto: Didzis Grodzs

Daugavpils

Tehnoloģiju interesentus uzrunās Ginta Gabrāna paplašinātās realitātes skulptūra “Apaļā horizonta līnija. Rotko lifts”. Virtuālā skulptūra redzama visā Daugavpilī ar papildinātās realitātes aplikāciju SAN (aplikācija lejuplādējama SAN vietnē san.lv, kā arī App Store, Google Play). Ap centrālo asi (Rotko kosmisko liftu) 200 m rādiusā ap Marka Rotko mākslas centru vijas spirāles ar mākslīgā intelekta ģenerētiem Rotko gleznu motīviem. Tālākā spirāle ar rādiusu 10 km apņem visu pilsētu, bet skulptūras kopējais augstums ir 25 km.

Attēlā: Ginta Gabrāna paplašinātās realitātes skulptūra “Apaļā horizonta līnija. Rotko lifts”. Objektu veido: Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, SIA “SAN”. Mūzika – Platons Buravickis, AR animācija – Aldis Kopštāls, 3D atmosfēra un gaisma – Mārtiņš Upītis. Foto: Didzis Grodzs

Nonākot objekta centrā pie Marka Rotko mākslas centra, ieslēdzas cits lietotnes režīms, un skatītāja skata punkts sāk celties uz augšu – virs Rotko centra, virs pilsētas, un paceļas līdz stratosfērai gandrīz 30 kilometru augstumā, kur redzama zeme no augšas ar apaļu horizonta līniju. Stratosfērā “Rotko lifts” noslēdzas ar apaļu caurspīdīgu orbitālo galeriju, kurā ir īpašas, ar mākslīgo intelektu ģenerētas gleznas. Konkursa žūrijas locekle Santa Hirša par projektu sacīja: “Gints Gabrāns pēdējos gados ir aktīvi attīstījis virtuālās tēlniecības formas un iespējas. Objekts ļauj uz Rotko daiļradi palūkoties caur jaunģenerētas realitātes prizmu, piedāvājot jaunus skatpunktus šķietami vispārzināmu mākslas vērtību izpratnē. Jaunu redzamības un redzēšanas zonu meklējumi ir raksturīgi gan Marka Rotko, gan Ginta Gabrāna daiļradei, tādēļ piedāvātais projekts šķiet ļoti veiksmīgs māksliniecisko elementu savienojums.” Objekts 10 kilometru rādiusā ap Marka Rotko mākslas centru Daugavpilī būs skatāms ar lietotni SAN līdz 2023. gada novembrim.

Liepāja

Liepājas pludmalē pārdomās par vēju, aizvēju un caurvēju aicina iegrimt Ērika Boža “Vēja paviljons”. Vernakulārās arhitektūras stilā veidotā objekta konstrukcijā izmantotie vecie logu rāmji un durvis atgādina par pilsētas kultūrvēsturisko mantojumu un roku darbam piemītošo unikalitāti. Konkursa žūrijas loceklis Krišs Salmanis par projektu sacīja: ““Vēja paviljonā” viss ir pareizi. Projekts precīzi atbilst KOPĀ noteikumiem, piestāv Liepājai un vienlaikus dabiski turpina mākslinieka Ērika Boža līdzšinējo darbu. Božis jau sen strādā ar ikdienas arhitektūru, ko pakļauj skaidras domas apstrādei, atklājot vērtīgo iekaramajos griestos, lodžiju restēs, putekļos un tagad – šķībos leņķos. Kolosāli!”

Attēlos: Ērika Boža “Vēja paviljons” Liepājas pludmalē. Foto: Didzis Grodzs

Mākslas darbi publiskajā telpā ir radīti cilvēkiem, lai tos iemīļotu, gūtu prieku un iedvesmu, kā arī iezīmētu jaunas vietas kartē un izceltu līdz šim nepamanīto. Tas, kā objekti iedzīvosies uzstādītajās vietās, būs atkarīgs arī no sabiedrības attieksmes. Programmas KOPĀ “Objektu parādes” apskate var notikt individuāli vai vienas mājsaimniecības locekļiem, papildus ievērojot ārkārtējās situācijas ierobežojumus un piesardzības prasības. Visi objekti uzstādītajās vietās būs skatāmi vismaz līdz 2021. gada 10. janvārim. Cerams, ka lielākajai daļai no programmas KOPĀ ietvaros tapušajiem objektiem atradīsies saimnieki un tie būs skatāmi arī pēc programmas beigām.

Visi publiskās mākslas programmas KOPĀ objekti atrodami Google maps kartē.

Apskatu sagatavoja: Kristīne Markus

Reklāmkarogs: Kristīne Markus

Avots: Latvijas Laikmetīgas Mākslas centrs