04.06.2023.
Neērtais dizains
Sliktu dizainu var pamanīt uzreiz, jo to var sajust lietošanas procesā. Neparocīga osa kafijas krūzei, neērts krēsls, uz kura nav vēlmes atkārtoti sēsties, ir tikai pāris piemēri ikdienas priekšmetiem, kuru sliktais dizains var samazināt mūsu ikdienas ērtības. Bieži nemaz nenovērtējam labu dizainu ikdienas priekšmetos, jo tas šķiet tik pašsaprotams. Grieķu arhitektes un dizaineres Katerinas Kamprani (Katerina Kamprani) darbi ar humoru mums parāda, cik neērts varētu būt slikts dizains.
Kamprani darbi man atgādināja kādu konceptuālās kompozīcijas uzdevumu, kad mācījos mākslas vidusskolā. Toreiz mums bija uzdots radīt vizuālu instrukciju kādai ikdienišķai darbībai. Kā piemēru mums toreiz rādīja ziepju lietošanas instrukciju soli pa solim, kā ziepju gabaliņu izņemt no papīra, kā to turēt zem ūdens krāna un kā saziepēt rokas. Absurdi un vienlaikus smieklīgi, taču lika aizdomāties par mūsu automātiskajām ikdienas darbībām, cik tās šķiet pašsaprotamas. Mani kursabiedri šo ideju attīstīja tālāk, piemēram, veidojot instrukcijas, kā, ar auto iebraucot peļķē, apšļakstīt kājamgājēju vai, sekojot ceļazīmēm (un tās burtiski nolasot jeb nepareizi interpretējot), iebraukt pa taisno pilsētas kanālā. Šis uzdevums lika apzināties, cik nozīmīga ir semiotika un lietošanas instrukcijas mūsu ikdienā. Arī dizaina lietošanā mēs neapzināti sekojam neaprakstītām lietošanas instrukcijām. Bieži lietojamība nosaka dizaina kvalitāti. Katerina Kamprani savos darbos izaicina skatītāju. Viņa izvēlas ikdienas objektus, kurus visi pazīst un zina, kā tie izskatās un kā tos izmanto, un tad, mēģinot pēc iespējas saglabāt šī objekta vizuālo izskatu, padara tos grūti izmantojamus, tādējādi samulsinot skatītāju.
Pirmajā mirklī, ieraugot zilo lejkannu ar saliekto snīpi, šķiet, tā varētu aplaistīt pati sevi, un, iztēlojoties šo skatu, idejas atbruņojošais naivums izraisa smaidu. Taču šajā objektā dizainere skatītāju apspēlē divreiz. Pirmajā – ar kannas “nepareizo” dizainu, kas sākotnēji liekas idejiski piemīlīgs, kad mēs kannai domās piešķiram funkciju apliet pašai sevi. Un otrreiz, kad pieslēdzas loģiskā domāšana un saprotam, ka pat šo “nepareizo” funkciju kanna nespēj izpildīt, jo, to sasverot liešanai, elementāra fizika to nepieļauj.
Attēlā: Watering Can. 2013. 3D vizualizācija. Foto: theuncomfortable.com
Attēlā: Watering Can. 2017. Printēts paraugs. Foto: theuncomfortable.com
Zilā lejkanna ir tikai viens no piemēriem viņas ilggadējā darbu sērijā The Uncomfortable, kura aizsākusies pēc ilgstošām pārdomām par savu vietu dizaina pasaulē. Katerina Kamprani studējusi arhitektūru Atēnu Nacionālajā tehniskajā universitātē, kuru absolvēja 2006. gadā. 2008. gadā viņa uzsāka studijas produktu un interaktīvo sistēmu dizainā Egejas Universitātē, lai mainītu savu karjeru, taču šīs rūpnieciskā dizaina studijas viņa nepabeidza un pēcāk uzsāka savu projektu The Uncomfortable. 2018. gadā uzstājoties TED konferencē Poznaņā, Polijā, Kamprani atzinās, ka bija kļūdījusies savā izvēlē studēt arhitektūru, un vēlāk arī industriālo dizainu, jo Grieķijā, tolaik pasaules lielās ekonomiskās krīzes laikā, nebija nekādas rūpniecības, līdz ar to arī darba iespēju. Taču pēc šīs neveiksmju sērijas viņai radusies ideja neveiksmi piemērot ikdienas priekšmetu dizainam. Kas notiktu, ja objekti patiesībā tiktu dizainēti sliktai lietotāja pieredzei nevis labai lietotāja pieredzei? Šī atklāsme viņu iedvesmoja un turpmāk kļuva par viņas darba galveno vadmotīvu – viņas radītajiem objektiem jābūt atjautīgiem un uzjautrinošiem, taču galvenais – nepraktiskiem. Dizainere atzina, ka šajās studijās viņa iepazinusies ar tādiem jēdzieniem kā lietotāja pieredze, lietotāju mijiedarbība un ko nozīmē būt par priekšmetu lietotāju. Tas devis impulsu analizēt ikdienišķu priekšmetu funkcionalitāti.
Lejkanna ar uz sevi vērstu snīpi, gumijas zābaki ar atvērtiem purngaliem, dakšiņa ar ķēdes posmu, šapmanieša glāze diviem, viena centimetra lineāls ir daļa no The Uncomfortable projekta darbiem, kas tapuši daudzu gadu garumā. Šie dizaini lielākoties paliek kā attēlos fiksēti 3D modeļi, un tikai daļu no tiem Kamprani attīsta tālāk kā prototipus un ar tiem piedalās izstādēs. Viņas mērķis ir dekonstruēt vienkāršu ikdienas priekšmetu neredzamo dizaina valodu un izmainīt priekšmeta pamatfunkcijas, lai pārsteigtu skatītāju, vienlaikus liekot novērtēt lietotāja un priekšmeta mijiedarbības komplicētību un tās dziļumu, tādējādi skatītājam liekot sev uzdot jautājumus, kas dizainu padara funkcionālu un cik funkcionalitāte mums ir svarīga ikdienā. Kamprani šajos dekonstruētajos ikdienas priekšmetos saglabā to dizaina sākotnējo semiotiku, tādējādi sākumā maldinot skatītāju un pēcāk sagraujot viņa ekspektācijas pēc atklāsmes, ka šiem objektiem ir piešķirta neprakstiska, absurda un brīžiem pat sirreāla īpašība. Kamprani darbu attēli izskatās pēc īstu produktu fotogrāfijām, lai viņas radītie risinājumi būtu pēc iespējas pārliecinošāki un skatītājā izraisītu lielāku pārsteigumu brīdī, kad skatītājs saprot, ka ar šiem objektiem kaut kas nav kārtībā.
Attēlā: Rain Boots. 2013. Foto: theguardian.com
Attēlā: Tea Set. 2017. Foto: theuncomfortable.com
Attēlos: Champagne Glases un Wine Glass. 2017. Foto: theuncomfortable.com
Attēlā: Ruler. 2018. 3D vizualizācija. Foto: theuncomfortable.com
Attēlā: Chain Fork. 2015. Foto: theuncomfortable.com
Kaut arī dizainere uzsvērusi, ka šos objektus rada priekam un viņas vienīgais mērķis bijis radīt visneērtāko un visnepiemērotāko priekšmetu, tomēr jāatzīst arī šī projekta izglītojošais aspekts. Caur radošu humoru un ar neērtu (jeb sliktu) dizainu Kamprani skatītāju mudina novērtēt vienkāršus ikdienas priekšmetus, kurus lietojam un kuru fukcionalitāte mums šķiet pašsaprotama. Tam patiešām jābūt labam dizainam, lai, to lietojot, mēs par to nedomātu. Lai arī būtībā viņa dara visu pretējo, ko māca dizaina skolās, radīdama neprakstiskus priekšmetus, Kamprani caur saviem darbiem savā ziņā arī izsmej pārdizainētus objektus, kuri ir sarežģīti lietojami un dažkārt ir tikai dizains dizaina pēc. Kaut pašmērķīgu dizainu varētu attiecināt arī uz The Uncomfortable, Katerinas Kamprani darbi drīzāk uztverami kā asprātīgi mākslas darbi, kuri vedina domāt, kas dizainā ir svarīgāks – inovācija, estētika vai fukcionalitāte?
Raksta autore: Kristīne Markus
Avoti:
1. https://www.theuncomfortable.com/
2.https://www.thegreekfoundation.com/creative/katerina-kamprani
3.https://metalmagazine.eu/en/post/interview/katerina-kamprani-design-to-frustrate
4. https://www.printmag.com/designer-interviews/the-uncomfortable-katerina-kamprani/
5.https://davinci-forum.de/embracing-the-uncomfortable/