15.06.2020.

Ārkārtas situācijā pavadītie trīs mēneši paskrējuši vēja spārniem. Vīrusa pandēmijas radītie ierobežojumi mazpamazām tiek atcelti, un vasara pārņem ar vilinošo ilūziju, ka viss turpmāk atkal būs jauki un mierīgi.

Atskatoties uz šo laiku, radušies daži secinājumi vispirms jau par ikdienišķajām lietām. Ēdiens kā pašsaprotama vajadzība uz brīdi bija kļuvis tiešām eksistenciāli svarīgs. Jā, protams, bez ēdiena taču cilvēka esība vispār nav iedomājama! Bet pirms krīzes par šo, visticamāk, nedomājām kā par izdzīvošanas jautājumu.

Marta vidū, brīdī, kad tika izziņota ārkārtas situācija, strauji mainījās vērtību skala un ikdienai nepieciešamās ēdiena rezerves nekautrīgi un stihiski tika pirktas tādos apjomos, ka veikalu plaukti daudzviet kļuva tukši. Ja vien domātu, ka tikai Latviju bija pārņēmusi šāda publiska panikas lēkme, bet nē, teju visas, karantīnai pakļautās valstis saskārās ar sabiedrības vēlmi veidot pārtikas krājumus lielos apmēros.

Pandēmijas laika našķi un kārumi. Hiperreālistiski veidotā kūciņa - ābols/ Foto: Cedric Grolet

Produktu ikdienas iegādes spontāno pirkšanas praksi nomainīja rūpīga un pārdomāta plānošana. Veikalu apmeklējumam atvēlot neilgu laika sprīdi, raitā solī, ar garu pirkumu sarakstu rokā, ātri tika sameklētas nepieciešamās sastāvdaļas. Priekšroka tika dota produktiem ar ilgu uzglabāšanas termiņu, bet svaigajiem produktiem - vietējo ražotāju precēm. Kad pirmais drudzis bija pārgājis, un dzīves ritms nostabilizējies mājas režīmā, sākās interneta veikalu izpēte un testēšana. Jāatzīst, ka pat lielās pārtikas piegādātāju ķēdes sākotnēji netika galā ar ārkārtējo pieprasījumu. Jaunie loģistikas risinājumi, kas iepriekš būtu prasījuši ilgstošu plānošanu un ieviešanas testēšanu, šajā situācijā tika pārbaudīti darbībā. Pārtikas pirkums tiešsaistē pēkšņi kļuva par visai pašsaprotamu lietu. Tāpat arī ēdienu piegāde līdz namdurvīm. Restorāniem, nelielajām kafejnīcām un nišas produktu ražotājiem tas dīkstāves periodā ļāva nodrošināt vismaz jelkādu apgrozījumu un minimālu spēju darboties savukārt pircējam radās lieliska, līdz šim brīdim maz apgūta iespēja baudīt restorāna kvalitātes maltīti mājas apstākļos. Šis ir lielisks pakalpojuma dizaina piemērs, kurā situācijas pieprasījums rada praktisku, visiem derīgu risinājumu. Turklāt zibenīgi radītie e-veikali saņēma tūlītēju lietojamības testu no patērētāju puses. Daļa no šiem jaunieviestajiem pakalpojumiem noteikti iesakņosies palikšanai uz ilgu laiku.

Cita joma ir DIY (dari pats) sektors. Draugu un paziņu lokā dalīšanās ar receptēm un gatavo izstrādājumu bildēm kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Variējot mājās pieejamo produktu klāstu ar tradicionālajām un inovatīvajām cepšanas, vārīšanas, konservēšanas un, protams, servēšanas metodēm, jūtami palielinājās sabiedrības prasmju un zināšanu apjoms. Trīs mēneši bija unikāla iespēja ikdienu praktizēt mājās gatavota ēdiena prieku. Sociālie tīkli savukārt kļuva par lielisku zināšanu apmaiņas platformu senajām un mūsdienu receptēm - pašcepta maize, zupas, sautējumi, smūtiji un plātsmaizes. Pat jauniešu iecienītajā radio “Pieci” ēdiena gatavošanas raidījumi kļuva daudz biežāki kā gadu iepriekš. Patīkams un būtisks akcents - aicinājums ēdiena gatavošanā izvēlēties vietējos un gadalaikam atbilstošos pārtikas produktus, eksperimentēt ar dārza garšaugiem un pļavas, mežu pavasara veltēm.

Svaigi cepta franču maize/ Foto: Cedric Grolet (@cedricgrolet)

Ja aicinājums ēdienkartē ieviest nepieradinātās dabas elementus vēl ir pavisam saprotams, tad pamudinājumam ēdienu bankas uzkrājumu veidošanā līdzi nāca arī dažāda veida atklāsmes par lauksaimniecības darbiem. Cītīgā rušināšanās pa dārzu visticamāk gandarījumu sniegs vasaras otrajā pusē un rudenī. Bet par savdabīgu fenomenu pavasara mēnešos kļuva cāļu iepirkšana. Vistu audzēšana vienlaikus bija tikpat aktuāla kā Latvijā, tā Anglijā un citviet Eiropā. Dzīvnieku aizsardzības biedrības brīdināja par sekām, kuras iestāsies brīdī, kad beigsies laukos pavadāmais laiks un nāksies atgriezties pilsētas biroja darba ritmā.

Pandēmijas smagāk skartajās Eiropas valstīs par simbolisku ieradumu bija kļuvusi mediķu ikvakara godināšana - ar aplausiem salutējot smagā darba veicējiem. Dažādas ziedojumu kampaņas sniedza atbalstu ārstiem, kas uz spēku izsīkuma robežas cīnījās par cilvēku dzīvībām. Viens no franču slavenākajiem konditoriem, pasaules līmeņa superstārs - Sedriks Grolē (Cédric Grolet) Parīzes slimnīcu mediķus uz Lieldienām pārsteidza ar XXL Lieldienu olu dāvinājumu.


XXL olas - Lieldienu sveiciens Parīzes slimnīcu mediķiem / Foto: Cedric Grolet (@cedricgrolet)

“Skaistums ir tas, kas pievelk pircēju, bet garša liek atgriezties” - tā Sedriks Grolē. Instagram zvaigzne savus 1.6 miljonu sekotājus regulāri lutina paša fotografētiem, kārdinošiem un vizuāli uzpērkošiem gardumiem. Grolē pirmskrīzes ikdiena - luksuss konditorejas izstrādājumu izgatavošana Parīzes smalkākās viesnīcas Le Meurice maiznīcā. Viņa specializācija - dažādu augļu super-reālistisks atveidojums un kūkas. Konditora darinājumi ir kā mākslas un mazo formu tēlniecības darbi. Taisnību sakot, mazā butika plaukti nav pārpildīti - apskatei izlikti vien seši atšķirīgi paraugi. Katra kūciņa tiek iesaiņota izmeklētā papīra kārbā, par vienu nākas šķirties no 20,- EUR, tikai īpaši turīgajiem pa kabatai ir kubiks-rubiks kūciņa, kuras vērtība ap 170,- EUR un tā iemantojusi kulta preces titulu. Dienas sākumā pie mazā veikaliņa parasti neliela pircēju drūzmēšanās - saimnieks un viņa komanda iznāk sasveicināties un paspiež roku ikkatram. Vēl bērnībā viņa lielākais prieks bija dekorēt tortes vectēva vadītās viesnīcas viesiem. 20 gadu vecumā Sedrika prasmes tika augstu novērtētas, un viņš saņēmis vairākas godalgas. Smalkā izglītība Parīzē un Pekinā, kā arī skološanās pie augstākās raudzes meistariem ļāva izveidot viņam vien raksturīgo rokrakstu ne tikai vizuāli, bet arī izcili, sabalansējot garšas un tekstūras. Vīrusa krīzes risinājumi - interneta pasūtījumi ļāvuši beidzot tikt pašam pie savas mājaslapas.

Kūciņa "Kubiks-rubiks” un groziņkūkas/ Foto: Cedric Grolet (@cedricgrolet)

Franču virtuvē dominē izsmalcināts krāsu un formu spēles līdzsvars ar garšas sajūtām, bet Eiropas ziemeļos, Somijā, dizaineri pēta iespēju atklāt pasauli caur spēli ar ēdamlietām. Kā bērni līdz zināmam pieaugšanas brīdim mīl spēlēties ar ēdienu, tā garša, krāsa un forma ir tās lietas, kuras dizainerei Kukkai-Marijai Kiuru (Kukka-Maria Kiuru) ir svarīgas, lai radītu  daudzsajūtu eksperimentus. Viņa piedāvā radošo darbnīcu Candy Play Workshop, kura ļauj pieaugušajiem atraisīt intuīciju un radošumu, kā arī izjust prieku un radīt enerģiju. Ar ēdamlietām veidojot krāsainas ilustratīvas kompozīcijas var atvērt sajūtas. Spēles ļauj mācīties un sasniegt neparedzamus risinājumus. Tā kā šo radošo darbnīcu norisē nav jebkādu striktu noteikumu, nav arī nepareizu rezultātu un līdz ar to tiek zaudēta baiļu sajūta kļūdīties.

Kukka-Maria Kiuru, Candy Play. Rifs. 2017

Kukka-Maria Kiuru, Candy Play. Matemātika. 2017 

Kukka-Maria Kiuru, Candy Play. Totēms. 2017

Dizainere stāsta: “Spēle rada prieku, un daudz vairāk rotaļu, turklāt tā ir lieta, ko vari veikt patiešām pats. Uzņēmējdarbībā spēle tiek lietota kā metode, jo līdzās citiem mērķiem un uzdevumiem, tā sniedz jaunas perspektīvas. Spēle atbrīvo no rutīnas un iesīkstējušiem paradumiem. Ar rokām tiek darinātas lieliskas lietas, mūsu ķermenim un sajūtām ir nepieciešami stimuli, kas smadzenēs sēj sēklas jaunām idejām”.

Vasaras sākumā garšas sajūtas lutina dabas veltes. Nesenā krīze - iespēja ikvienam izprast ēdiena būtisko nozīmi. Nepirkt par daudz, neradīt bezjēdzīgus pārpalikumus. Ļauties sajūtām un radīt. Izspēlēt formu, krāsu un garšu salikumus, kas sniedz sātu un labsajūtu ķermenim un garam.

Autore: Daina Vītoliņa

Reklāmkarogs: Kristīne Markus, attēlā: Kukka-Maria Kiuru, Candy Play. Arka. 2017.

Avoti:

https://www.instagram.com/cedricgrolet
https://cedric-grolet.com
https://www.kukkamariakiuru.com/candy-play