03.04.2025. 

Guntars Gritāns

MĀKSLAS VĒSTURE UN MILJONS EIRO

Maniem rakstiem RDMV mājaslapai arī ir jau savas tradīcijas. Divas reizes kaut kad ap šo laiku biju intervējis 1. kursa dažus audzēkņus, lai uzzinātu viņu domas par skolu, vai cerētais ir attaisnojies, izvēle bijusi pareiza. Divu vienādu cilvēku nav un, protams, katram ir sava pieredze, ko pastāstīt. Taču nemainīgi palika viens: šis pozitīvais stāsts un versija par kaut ko, kas “īsti nav”. Lai šoreiz izvairītos no atkārtošanās, uz sarunu aicināju piecus 1. kursa jauniešus no Grafikas dizaina, Produktu dizaina un Vizuālās mākslas nodaļām. Kāpēc tieši viņus? Jo tieši šie audzēkņi izrāda pastiprinātu interesi par mākslas vēsturi un kultūru. Viņu sacītais par mākslu, spriedumi un vērtējumi mani bieži vien pārsteidza. Pozitīvi. Tāpat kā pārsteigums bija tas, ka viņi atsaucās manam aicinājumam papildus (!) apmeklēt reizi nedēļā no rītiem (!) šīs disciplīnas nodarbības, kur mēs runājam par mākslu un ne tikai. Jā, arī par naudu. Kā slavenajā spēlē “Gribi kļūt miljonārs?” Jebkurā gadījumā – daudz vairāk par to, ko prasa skolas obligātā programma. Šāds gadījums manā praksē ir pirmais, un ceru, ka kādu no jauniešiem nākotnē varēšu saukt par kolēģi.

G.G. – Šodien mēs, protams, runāsim par jūsu “attiecībām” ar mākslas vēstures priekšmetu, bet iesākumā es vēlētos uzzināt, kāpēc jūs izvēlējāties šo skolu un konkrētās nodaļas?

Paula – Nākot uz šo skolu, man vēl nebija īsti skaidras vīzijas, ko es gribu darīt. Tieši mākslā. Izpētīju Produktu dizaina nodaļas programmu. Man patika, ka tur tiek apgūtas visdažādākās tehnikas un materiāli. Tas arī bija  noteicošais faktors.

Aleksandra – Izvēle par labu Vizuālās mākslas nodaļai bija tāpēc, ka, manuprāt, tā ir visradošākā nodaļa, ko RDMV piedāvā. Šeit var apgūt gan fotogrāfiju, gan digitālo mākslu, pat performances...Nebija grūti izlemt, jo šāda dažādība man sirdij ir vistuvākā.

Krista – Es izvēlējos Grafikas dizaina nodaļu, jo kaut kas tāds mani interesēja jau bērnībā. Es aizrāvos ar grāmatu vāku taisīšanu un ilustrēšanu. Dizains, kas māca burtu veidošanu tā, lai tie saskaņotos ar grāmatas tekstu. Arī kompozīcija – tā ir mana sfēra.

Ieva – Man bija ļoti grūti izvēlēties, jo mani interesē gandrīz viss...

G.G. – Daudzu radošo cilvēku problēma.

Ieva – Beigās izvēlējos Grafikas dizaina nodaļu tāpēc, ka iepriekšējā skolā, kur mācījos, šis prieksmets man ļoti patika, es tiešām to izbaudīju. Izvēloties nodaļu, man bija arī svarīgi tas, kā es to varēšu pielietot kā profesiju vēlāk. Mūsdienās grafiskais dizains, manuprāt, ir ļoti svarīgs. Īpaši jau reklāmās.

Markuss – Izvēle par labu grafikas dizainam ir saistīta ar manu mīlestību pret karikatūrām, plakātiem un žurnālu vākiem.

G.G. – Es īsti neatceros, kad man radās doma, ka vajag organizēt šādu “pulciņu”, taču man nebija šaubu par jums pieciem. Jūsu aktivitātes un spriedumus savās stundās pamanīju uzreiz. Vai varu lūgt jums atcerēties, kurš bija tas brīdis, kad jūs sāka interesēt viss tas, ko sauc par vēsturi? Un ne tikai mākslas. Jo būsim godīgi: tas, ko darāt jūs, ir samērā atšķirīgi no tā, kas interesē tādu tipisku mūsdienu jaunieti. 

Aleksandra – Man šķiet, ka manā gadījumā tas saistās ar intensīvu ceļošanu jau bērnībā. Mākslas vēsture saista arī manu mammu. Man patīk apmeklēt operu un baletu. Mācījos arĪ vijoļspēli mūzikas skolā un tieši mūzikas literatūras eksāmenā es apjautu, ka tas ir viens vesels kopums, kas mani saista. Kultūras vēsture kā tāda.

G.G. – Tev kā cilvēkam, kurš uzaudzis starpkultūru vidē, tas ir bijis rosinošs apstāklis?

Aleksandra – Varbūt, iespējams. Mani tiešām interesē, piemēram, islāma vēsture.

Paula – Īstenībā tas ir grūts jautājums...Es pat tādu brīdi, kad mani sāka interesēt mākslas vēsture, nemanīju, Tas notika ļoti dabīgi un organiski. Līdzīgi kā Aleksandrai, tādas intereses bija arī manā ģimenē. Arī draugu lokā. Kopā apmeklējām teātrus, operu...

G.G. – Draugi?

Paula – Pārsteidzoši, bet jā. Es jau uzreiz biju tādā vidē, kur jauniešus tas saistīja.

Krista – Līdzīgi kā Paulai, arī man tādi draugi ir. Taču mana interese par visu šo parādījās tikai pagājušajā gadā. Kaut kā mani ieinteresēja vairākas interneta platformas, kur bija informācija par visdažādākajām vēstures tēmām. Video, bildes... Tobrīd gan man nebija īsti skaidrs, par ko tas viss ir, bet jutu, ka mani tas saista. Bet es vēlējos to uzzināt un sāku jau pētīt ļoti apzināti un mērķtiecīgi. Kas ir šī personība, kas ir tas personāžs un kā viņi sasaistās kopā? Man bija interesanti atrast likumsakarības. Es ieguvu ļoti daudzus interneta draugus, kuriem bija līdzīgas intereses.

Ieva – Jau mācoties “rozentāļos” apguvu mākslas vēsturi, mums tā bija jau no 5. klases. Ja godīgi, tad no sākuma man tā neinteresēja un es nodarbībās garlaikojos.  Bet 7. klasē viss kaut kā mainījās. Vēl pēc gada sapratu, ka vēlos būt māksliniece. Un es nevaru tāda būt, ja es neizprotu mākslas vēsturi. Jo, lai veidotu jaunu mākslu, ir jāsaprot uz kā tas viss ir balstīts, kur tas sakņojas. Man ļoti lielu prieku radīja tas, ka, ienākot muzejā, es varēju atpazīt gleznas, mākslas darbus...Atpazīt stilus un virzienus. Un jāsaka, ka arī man bija domubiedri. Tas bija interesanti – apmainīties ar viedokļiem.

Markuss – Jau sākumskolā es sāku lasīt 2. Pasaules kara žurnālus. Tas raisīja tālāku interesi par vēsturi kā tādu. Tad jau sekoja mākslas vēsture. Savas mājas bēniņos atradu kaudzes ar žurnāliem “Dadzis”, sāku lasīt tos. Atradu karikatūras un padomāju: ja tādas ir bijušas padomju laikā, tad kas bija tas īpašais vēl iepriekš – Latvijas pirmajā brīvvalsts periodā. Iepazinu un sāku atšķirt mākslinieku rokrakstus: te ir Rihards Zariņš, tur – Sigismunds Vidbergs.

G.G. – Klausoties jūsu stāstus, tomēr varam teikt, ka ģimenes loma jūsu interešu attīstībā ir bijusi tā svarīgākā?

Krista – Laikam. Man mamma ir mūziķe un tā arī ir māksla.

G.G. – Kādu instrumentu spēlē Tava mamma?

Krista – Viņa ir pianiste. Jūs tak esat spēlējis ar viņu kopā Rundāles pilī, atceraties?

G.G. – (šeit ir atkāpe no teksta un kādreiz, iespējams, ja rakstīšu memuārus, varētu uzskaitīt tos daudzos gadījumus, kad gan RDMV, gan “dārziņu” mūzikas skolā, vairāki audzēkņi man atgādina manas biogrāfijas senus faktus un nodod sveicienus no vecākiem, ar kuriem esmu kopā studējis, muzicējis, vai dzīvojis blakus istabiņā kopmītnēs...Tas laiks, kad draugu un paziņu bērni ir tavi audzēkņi, ir diezgan dīvains un rosina pārdomas par laika plūdumu :) )

G.G. – Es, protams, esmu jums jau vairākas reizes izteicis komplimentus, bet tajā pašā laikā negribu aizvainot savus pārējos audzēkņus, no kuriem daudzi vienkārši godprātīgi mācās šo mācību priekšmetu, bet bez īpašas intereses. Jautājums ir par to: ja būtu iespēja jūs dalīt pa grupām kā tas notiek, piemēram, matemātikas stundās, jūs būtu ar mieru? Vai arī jums ir komfortabli savā klasē tā, kā ir?

Krista – Kas no tā mainītos?

G.G. – To mēdz saukt par izlasi.

Ieva – Man drīzāk dažreiz diskomfortu rada tas, ka vairākiem kursabiedriem māksla īsti neinteresē kā tāda...Un tas ir paradoksāli, atrodoties šajā skolā. Pieļauju domu, ka viņu sākotnējā doma ir par iedomāto “mākslas pasauli” un tas nesakrīt realitātē ar to, kas īstenībā šeit ir jādara. Un te nav runa tikai par mākslas vēsturi, bet vispār. Es kaut ko pagleznošu, pazīmēšu, bet nav vēlēšanās pēc dziļākas mākslas izpratnes. Jā, vienmēr var vēlēties vēl labāku vidi, kur visi būs ar mākslu pārņemti. Taču lielos vilcienos jāsaka, ka mūsu skolā lielākajai audzēkņu daļai ir gana skaidra vīzija, ko viņi grib darīt. Es vienmēr izvēlos savu draugu loku, kur mums ir līdzīgas intereses.

Paula – Es teiktu, ka jā. Priecātos par sadalīšanu grupās, ja būtu tāda iespēja. Ir dažreiz sajūta, ka man jāpagaida kāds kolēģis, kurš cenšas izprast kādu tēmu, kad es jau labprāt virzītos uz priekšu. Es domāju, ja būtu veidota šāda izlase, tas būtu tikai ieguvums. Bet varu teikt, ka es savā klasē jūtos komfortabli.

Aleksandra – Ja godīgi, tad man ir ļoti paveicies ar klasi! (Uz VM nodaļu bija vislielākais konkurss – G.G.) Mēs esam 24 audzēknes, un klasē valda interese par to, kas stundā notiek. Taču tas nenozīmē, ka es personīgi nevēlētos šo priekšmetu apgūt padziļināti.

Markuss – Es piekrītu visam, ko teica meitenes.

G.G. – Nerunāsim par nākotni, ko katrs no jums vēlas studēt. Vēl ir 3 gadi priekšā, kas gan arī nav nekas daudz. Bet, ja nu tādā fantāziju līmenī mēs iztēlotos, ka jūs studētu mākslas zinātni: pasakiet, kādas būtu tās tēmas mākslā, ko jūs labpāt pētītu kā zinātnieki?

Paula – Mani ļoti interesē padomju perioda māksla. Bet, ja pavisam konrēti, tad mani saista tā beigu fāze, Atmodas laika māksla. Iespējams, tā būtu iespiedgrafika. Žurnāli un preses noformējums.

Aleksandra – Mani interesē 20. gadsimta sākums, īpaši ART DECO laiks. Glezniecība un mode. Arī islāma arhitektūra, taču Latvijas kontekstā ar šādu tēmu būtu pagrūti.

Krista – Mani interesē 18. un 19. gadsimtu mijas māksla. Īpaši Napoleona periods, viņa laika estētika. Mani saista kara māksla, ar to domāju militāros tērpus.

Ieva – Mani interesē ekspresionisma laika glezniecība. Man šķiet, ka tas arī atbilst manai būtībai.

G.G. – Man jau šķiet, ka nē... Bet noteikti Tu to varētu pētīt!

Markuss – Mani interesē 20. gadsimta 20. un 30. gadu preses noformējumi. Īpaši žurnāla “Atpūta” vāki. Un, protams, jau manis minētās karikatūras.

G.G. – Mēs visi zinām, ka RDMV ikdiena, mācību process ir ļoti noslogots. Jāstrādā daudz. Taču vēlējos uzzināt, kā jūs plānojat savu brīvo laiku, ja ir paredzēts apmeklēt kādu mākslas notikumu. Kas ir tās preferences jeb visu nosaka gadījuma apstākļi?

Paula – Es varu tikai apskaust cilvēkus, kuri pieder kādam vienam “virzienam”: kino, teātris. Ar mani tā nav. Es ļoti gribētu būt tāds cilvēks, bet man nesanāk!

G.G. – Un nesanāks, saku no pieredzes...

Paula – Laikam es vairāk izvēlos teātri vai baletu, jo tur ir arī klātesošs vizuālais moments. Un kino ir palicis tik dārgs! Pēdējais, ko redzēju bija izrāde “Cilvēki laivās” Nacionālajā teātrī, kas mani ļoti uzrunāja. Teātrī ir tas labais, ka var iet atkārtoti, un aktieru spēle mainīsies. Kino tā nav.

Aleksandra – Man arī grūti runāt par kaut ko vienu. Bet vienmēr, kad man ir nauda, es dodu priekšroku simfoniskās vai džeza mūzikas koncertiem. Izstādes, paldies dievam, mums ir bezmaksas.

Krista – Jāsaka, ka pašreiz, kad mums ir noformējies mūsu “pulciņš”, tad nereti mūsu izvēle ir kolektīva izjūtas vadīta. Kopā apmeklēt kādu kultūras pasākumu un pēc tam to apspiest ir ļoti patīkami.

Ieva – Man pirmkārt ir aktuāli apmeklēt visas LNMM izstādes. Es tiešām visas apmeklēju! Dažreiz eju arī uz KIM (Kas ir māksla?), lai arī ne vienmēt viss tur ir skaidrs (smejas), bet nu ir jāapgūst laikmetīgā māksla.

Markuss – Es esmu absolūtais teātra cilvēks.

G.G. – Te jau pavīdēja frāze “kad man ir nauda”...Ja jums būtu ļoti daudz naudas, bet būtu atļauts to tērēt tikai mākslas priekšmeta iegādei, pils restaurācijai...Vienalga kam, kas saistīts ar mākslu. Kā jūst tērētu savu miljonu?

Aleksandra – Es laikam nopirktu tās daudzās grāmatas, kuras esmu jau ilgi kārojusi.

G.G. – Par visu miljonu???

Aleksandra – Nu labi, tur būtu arī vinila plates!

Paula – Ārprāts...Es labprāt iegādātos muižu un to restaurētu. Tas būtu interesanti. Tur varētu rīkot izstādes un būtu mazs stūrītis arī man, kur es varētu zīmēt un gleznot.

Krista – Es vēlētos ceļot un skatīties mākslu klātienē. Līdz šim man tas nav bijis iespējams.

Ieva – Es laikam iegādātos daudzas gleznas un sāktu veidot savu kolekciju.

Markuss – Es restaurētu kapteiņa Veides namu, kas atrodas manā pilsētā Ainažos. Tas ir burvīgs koka arhitektūras piemineklis.

G.G. – Vēlreiz par naudu, par kuru mēs, latvieši, bieži izvēlamies nerunāt. Droši vien esat dzirdējuši, ka ar mākslu tak nevar nopelnīt. Kā domājat risināt šo problēmu un kāda ir jūsu nākotnes vīzija?

Paula – Nauda ir svarīga, protams, bez tās nevar.

Aleksandra – Mans viedoklis ir tāds: ja cilvēks nodarbojas ar to, kas viņam patīk, viņam vienmēr būs nauda.

G.G. – Labi, iztiksim bez miljoniem pašreiz, bet, ja tagad būtu pietiekoši līdzekļu ceļojumam, kura būtu tā vieta, valsts, kurp jūs gribētu doties?

Markuss – Es brauktu uz Šveici, pie Alpiem. Izbaudīt dabu. Tā nav vizuālā māksla, bet man derētu.

Ieva – Tā būtu Itālija. Es gribu redzēt renesanses un baroka darbus.

G.G. – Skola šādus ceļojumus rīko!

Krista – Itālija vai Francija. Gribu apskatīt Luvras muzeju un Invalīdu namu Parīzē, kur atrodas Napoleona kaps.

Aleksandra – Indija! Jau vairākus gadus mani saista šīs valsts kultūra.

Paula –  Kādu no Āzijas valstīm. Japānu vai Koreju. Mani interesē šo zemju māksla un laikmetīgā mode.

G.G. – Un tagad visbanālākais un arī grūtākais jautājums: kas ir māksla?

Paula – Māksla ir dzīvesveids.

Markuss – Māksla ir brīvība.

Krista – Tā ir mana izglītība.

Aleksandra – Tas ir kaut kas, kas dod labas emocijas...ai, nē. Šito nerakstiet! Es nezinu.

Ieva – Māksla ir pasaules dvēsele.

G.G. – Jaunieši, paldies par sarunu un, pat, ja uz daudziem jautājumiem ne es, ne jūs vēl nevaram atrast atbildes, manī kārtējo reizi ir pārliecība, ka mūžīgās žēlabas par to, ka katra nākošā paaudze ir vārgāka, nelasa un neinteresējas ne par ko, nav pamatotas. Jūsu interese par mākslu un dzīvi pierāda to, ka katram laikam ir savi varoņi.