05.11.2019.

Slavenais Žorža Pompidū Nacionālais mākslas un kultūras centrs (Le Centre national d’art et de culture Georges-Pompidou) Parīzē vienaldzīgu neatstās nevienu apmeklētāju ne tikai savas arhitektūras, bet arī tajā aplūkojamo mākslas darbu kolekciju dēļ. Centrs nosaukts par godu franču politiķim un toreizējam Francijas prezidentam Žoržam Pompidū (1911-1974).

Vēsture

1969. gadā Francijas prezidents Žoržs Pompidū nolēma, ka brīvais Bobūra laukums Parīzē būtu jāizmanto pilnīgi jauna tipa daudznozaru kultūras centra celtniecībai. Šī ideja paredzēja apvienot vairākas institūcijas un pakalpojumus vienā kultūras centrā: jaunas bibliotēkas lasītavas izveidi Parīzes centrā, Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas ekspozīcijai atbilstošu telpu nodrošināšanu un jauna mūzikas centra izveidi pēc franču komponista Pjēra Bulēza idejām.

Attēlā: Projekta makets. Arhitekti Renzo Piano un Ričards Rodžerss. 1973. Foto: © Centre Pompidou

Attēlā: Pompidū centrs Parīzes pilsētas ainavā. Foto: www.dezeen.com

Tika izsludināts arhitektūras metu konkurss. Tas bija pirmais šāda veida konkurss Francijā, kurā varēja piedalīties arhitekti no visas pasaules. Konkursā tika iesniegts 681 projekts no 49 valstīm. Starptautiska žūrija izvēlējās inovatīvu projektu, kuru radīja trīs cilvēku komanda: britu arhitekts Ričards Rodžerss (Richard Rogers) un divi itāļi Renzo Piano (Renzo Piano) un Džanfranko Frančini (Gianfranco Franchini) – tolaik vēl nepazīstami arhitekti. Projekta galvenā iezīme paredzēja visas komunikācijas izvietot ēkas ārpusē, tādējādi iegūstot pēc iespējas vairāk telpas iekšpusē. Ēkas celtniecība ilga sešus gadus no 1971. gada, un plašākai publikai Pompidū centrs savas durvis vēra 1977. gada 2. februārī. Jau kopš atvēršanas brīža Pompidū centrs piedzīvoja milzīgus panākumus, strauji kļūstot par vienu no populārākajām kultūras norišu vietām pasaulē un vienu no visapmeklētākajām vietām Francijā.

Attēlā: Pompidū centrs. Foto: www.dezeen.com

70. gadu beigās un 80. gados Pompidū centrā tika izrādītas ļoti nozīmīgas izstādes, kas devušas lielu ieguldījumu 20. gadsimta mākslas vēsturē: sērija “Parīze - Ņujorka”, “Parīze - Berlīne”, “Parīze - Maskava”, “Parīze - Parīze” un citas. Ievērojami paplašinājās Nacionālā Modernās mākslas muzeja kolekcija, un tā kļuva par vadošo modernās un laikmetīgās mākslas jomā pasaulē.
1992. gada reorganizācijā tika izveidota Kultūras attīstības nodaļa, kas nodarbojas ar pasākumu programmu, filmu demonstrēšanu, lekciju, simpoziju un diskusiju organizēšanu. Modernās mākslas muzeja un Industriālā dizaina centra apvienošana deva pamatu arhitektūras un dizaina kolekcijai, kas nu ir kļuvusi par vienu no iespaidīgākajām pasaulē.
Pompidū centra celtniecība izmaksāja 993 miljonus franku. Tomēr jau pēc divdesmit darbības gadiem, uzņemot vairāk nekā 150 miljonus apmeklētāju, no 1997. gada oktobra līdz 1999. gada decembrim Pompidū centrā notika vērienīgi atjaunošanas darbi. Valdība finansēja pastāvīgās kolekcijas izstāžu telpu paplašināšanu un performanču telpu labiekārtošanu. Pēc renovācijas Pompidū centrs darbu atsāka 2000. gada 1. janvārī, atkal piedzīvojot lielus panākumus un togad katru dienu uzņemot vidēji 16 tūkstošus apmeklētāju.
Pompidū centrā atrodas: Nacionālais Modernās mākslas muzejs, forums ar divām kino zālēm, koncertzāli un konferenču zāli dažādām kultūras norisēm, publiskā bibliotēka, kas vienlaikus spēj uzņemt līdz 2200 apmeklētāju, specializētā mākslas bibliotēka pētniekiem – “Kandinska bibliotēka” (la Bibliothèque Kandinsky), un Eiropas mūzikas un akustikas pētniecības institūts (IRCAM). Pompidū centrs šobrīd gadā uzņem 3.5 - 3.8 miljonus apmeklētāju.

Arhitektūra

Attēlā: Pompidū centrs. Foto: www.fpompidou.org

Attēlā: Pompidū centra ēkas fragments. Foto: www.dezeen.com

Žorža Pompidū centra ēka ir 20. gadsimta postmoderisma un High-Tech arhitektūras paraugs. Ēkas kopējā platība ir 103 305 m2. Galvenā ēkas arhitektūras iezīme ir arhitektu noteiktā strukturālā krāsu shēma ārpusē izvietotajos komunikāciju elementos, piemēram, ūdens caurules ir zaļas, ventilācijas caurules - zilas, elektrības vadi - dzelteni, lifti un eskalatori - sarkani, bet armatūra - balta.

Attēlā: Pompidū centra fasādes fragments. Foto: © Centre Pompidou

Pompidū centrs var lepoties ar virkni tehniskiem risinājumiem, kas kalpojuši par iedvesmu un prototipu jaunās paaudzes muzejiem un kultūras centriem pasaulē. Ar 15 tūkstošu tonnu tērauda izmantošanu ēkas celtniecībā, stikla fasādes izklāšanu 11 tūkstošu kvadrātmetru platībā un nesošo konstrukciju izvietošanu ēkas ārpusē, šī bija patiešām savam laikam novatoriska un revolucionāra dizaina ēka, industriālā laikmeta dižo dzelzs celtņu mantiniece. Lai arī sākotnēji ēku salīdzināja ar naftas pārstrādes rūpnīcu, mūsdienās tā ir kļuvusi par 20. gadsimta arhitektūras ikonu un vienu no Parīzes “vizītkartēm”.

Māksla muzejā

Francijas Nacionālā modernās mākslas muzeja kolekcijā ir vairāk nekā 100 tūkstoši modernās un laikmetīgās mākslas darbu, kas radīti, sākot no 1905. gada līdz mūsdienām. Muzeja kolekcijas ietver vizuālo mākslu, fotogrāfiju, mediju mākslu, eksperimentālās filmas, arhitektūru un dizainu. Muzeja kolekcija ir viena no lielākajām un nozīmīgākājām 20. gadsimta modernās un 21. gadsimta laikmetīgās mākslas kolekcijām pasaulē.

Modernisma kolekciju veido vizuālās mākslas darbi (gleznas, skulptūras un objekti), kas radīti laika posmā no 1905. gada līdz 60.gadiem un kuru autori ir dzimuši pirms 1920. gada. Kolekcijā atrodami tādu tā laika nozīmīgāko mākslas virzienu mākslinieku kā fovistu Anrī Matisa un Raula Difī, kubisma pārstāvju Pablo Pikaso, Žorža Braka un Huana Grisa, tēlnieka Konstantīna Brankuši, orfisma pamatlicēju Robēra un Sonjas Delonē, Fernāna Ležē, ready-made un dadaisma pamatlicēju Marsela Dišāna un Hansa Arpa, abstrakcionistu Vasīlija Kandinska un Františeka Kupkas darbi. Pēckara periods kolekcijā pārstāvēts ar Neformālo mākslu, Lirisko abstrakciju un CoBrA kustību.

Laikmetīgās mākslas kolekciju veido darbi, sākot no 20. gadsimta 60. gadiem līdz 90. gadiem. Tajā ietilpst gleznas, zīmējumi, skulptūras fotogrāfijas un jauno mediju instalācijas, kuru autori dzimuši pēc 1920. gada, piemēram, Frānsiss Beikons, latviešu izcelmes mākslinieks Marks Rotko, Īvs Kleins, Žans Tingelī, Džaspers Džonss, Roberts Raušenbergs, Endijs Vorhols, Džozefs Boiss, Kristians Boltanskis, Anete Mesažē un Bils Viola.

Laikmetīgās mākslas un progresīvās jaunrades darbu kolekciju veido darbi, kas radīti no 1990. gadiem līdz pat mūsdienām, un kurus radījuši mākslinieki, kas dzimuši pēc 1960. gada, piemēram, Jaels Bartana, Karla Bleka, Mirža Kantors, Olafūrs Eliasons, Koo Jeong A, Romāns Ondaks, Gabriels Orosko, Filips Parreno, Anri Sala, Adrians Vijārs Rohas. To veido aptuveni 400 gleznas, skulptūras un instalācijas, bieži multidisciplināra māksla, kas eksponēta gan ēkas iekšpusē, gan ārpusē.

Attēlā: Alvar Aalto atzveltnes krēsls Paimio. 1930-1931. Foto: © Alvar Aalto Foundation © Jean-Claude Planchet - Centre Pompidou

Muzejs lepojas ar plašu dizaina kolekciju, kuru veido vairāk kā 5 tūkstoši darbi no gandrīz 400 dizaineriem. Kolekcijā ietilpst modernisma darbi (Union des Artistes Modernes), kā arī Itālijas un Skandināvijas dizaina meistardarbi no Šarlotes Periānas, Pjēra Šaro, Alvara Ālto, Eilīnas Grejas un Žana Pruvē. Monogrāfiju kolekcijas, kas dāvinātas Pompidū centram, veltītas tādiem izciliem dizaineriem kā Serge Mouille, Ettore Sotsass, Michele de Lucchi, Philippe Starck, Richard Sapper un Vincent Perrottet. Kolekcija tiek regulāri papildināta ar jaunākajiem dizaina darbiem.

Mākslas muzejam ir lielākā fotogrāfijas žanra kolekcija Eiropā, kurā ir 40 tūkstošu drukātu fotogrāfiju un vairāk nekā 60 tūkstošu negatīvu. Tā satur vairākas nozīmīgas vēsturiskās kolekcijas, un ir viena no retajām kolekcijām pasaulē, kurā atrodama visa modernisma un laikmetīgās fotogrāfijas vēsture visās tās izpausmēs. Spožākie darbi no 20. gadsimta 20. un 30. gadiem ir no Mena Reja, Brasaī, Konstantīna Brankuši, New Vision un sirreālisma māksliniekiem, savukārt jaunākie papildinājumi ietver mūsdienu fotogrāfijas no 80. gadiem līdz mūsdienām.

Muzeja kolekcijā pārstāvēts arī kino žanrs ar eksperimentālām un mākslinieku radītām filmām, filmu instalācijām un video. Šobrīd kolekcijā ir 1300 mākslinieku un režisoru darbi sākot no Žorža Meljesa filmas Voyage dans la lune (1902) līdz Trišas Donelijas Untitled  (2015). Pompidū centrā atrodas arī lielākā jauno mediju kolekcija pasaulē: 160 multimediju instalācijas un gandrīz 2 tūkstoši videolentu, sakņu celiņu, CR-ROM un tīmekļvietnes, kas radīti sākot no 1963. gada līdz mūsdienām.

Savukārt grafikas darbu kolekcijā ir ap 20 tūkstoši drukas darbu un zīmējumu, kuru autori ir Marks Šagāls, Marsels Dušamps, Robērs Delonē, Vasīlijs Kandinskis, Anrī Matiss, Žuans Miro, Františeks Kupka, Žans Dibifē, Viktors Brauners un Antonins Arto.

Attēlā: Frānsisa Beikona darbs. Foto: GETTY IMAGES

Līdzās pastāvīgajai kolekcijai, Pompidū centrā skatāmas arī vairākas mainīgās izstādes . Pašlaik nozīmīgākā ir līdz pat 2020. gada 20. janvārim skatāmā Frānsisa Beikona (1909-1992) retrospektīva izstāde Francis Bacon: Books and Painting.

Pompidū pasaulē

Šobrīd Eiropā ir atklāti vēl divi Pompidū kolekcijas satelītmuzeji – viens atrodas Mecā, Francijā (2010) un otru var apmeklēt Malagā, Spānijā (2015).

Teksts: Kristīne Markus
Avots:  Centre Pompidou https://www.centrepompidou.fr/en#