18.04.2019.

Mūsdienās celtie mākslas muzeji savā unikalitātē vairs neatpaliek no mākslas darbiem, kas tajos tiek eksponēti — rotāties ar izteiksmīgu un mūsdienīgu muzeju arhitektūru, kas ne tikai pildītu savu praktisko funkciju, nodrošinot telpas mākslas darbu eksponēšanai, bet arī iemiesotu jaunākās arhitektūras tendences, ir kļuvusi par goda lietu valstij vai pilsētai. Brīžiem pat šķiet, ka arhitektūras vilinājums varētu būt lielāks par paša muzeja saturu.

BILBAO EFEKTS

Viens no pasaulē zināmākajiem muzeja arhitektūras fenomeniem ir slavenā Gugenheima mākslas muzeja ēka Bilbao, Basku zemē, Spānijā. Pirms muzeja atklāšanas Bilbao bija rūpnieciska pilsēta bez izteiktiem sejas vaibstiem, bet līdz ar muzeja ēkas atklāšanu 1997. gadā sākās Bilbao pilsētas ekonomiskā un kultūras atdzimšana. Jau pirmajos divpadsmit mēnešos pēc Gugenheima muzeja atklāšanas basku ekonomiku papildināja ap 160 miljonu ASV dolāru peļņa, kas ik gadu turpina pieaugt nezūdošās tūristu intereses dēļ. Pēc ēkas atklāšanas pasaulē sāka lietot "Bilbao efekta" jēdzienu, ko turpmāk attiecināja uz ekonomisko un kultūras augšupeju pēc inovatīvas un ikoniskas arhitektūras celtniecības. Citur pasaulē joprojām veiksmīgi un mazāk veiksmīgi seko šim piemēram, mēģinot radīt arvien jaunus "Bilbao efektus", ceļot grandiozas un ambiciozas ēkas.

Gugenheima muzejs Bilbao / Foto: publicitātes attēls

GUGENHEIMA MUZEJS

Gugenheima muzejs Bilbao ir viens no četriem slavenās Gugenheima kolekcijas muzejiem pasaulē un viens no lielākajiem mākslas muzejiem Spānijā. Tas atrodas Bilbao ostas bijušajā industriālajā rajonā, Nervionas upes krastā. Pievilcīgu laukumu un avēniju ieskauts, muzejs atrodas jaunattīstītā pilsētas rajonā, kurā nekas vairs neliecina par tā industriālo pagātni. Interesanti, ka Bilbao Gugenheima muzeja tapšanu Solomona R. Gugenheima fondam 1991. gadā ierosināja basku valdība, piedāvājot finansēt tā celtniecību, turpmāk to paredzot kā galveno Bilbao pilsētas ienākumu avotu. Basku valdība sedza celtniecības izmaksas 100 miljonu ASV dolāru apmērā un noslēdza vienošanos ar Gugenheima fondu par ikgadējām subsīdijām 12 miljonu ASV dolāru apmērā muzeja uzturēšanai. Turpretī Gugenheima fonds apņēmās pārvaldīt muzeju, pastāvīgajā ekspozīcijā izvietot savas vērienīgās kolekcijas darbus, kā arī regulāri organizēt starptautiskas mākslas izstādes.

Gugenheima muzejs Bilbao / Foto: publicitātes attēls

ĒKAS ARHITEKTŪRA

Pēc muzeja atklāšanas ēka uzreiz tika nosaukta par 20. gadsimta arhitektūras šedevru, un tas bija retais gadījums, kad par to bija vienisprātis pilnīgi visi — gan nozares profesionāļi un kritiķi, gan sabiedrība. Ēkas arhitekts ir Kanādā dzimušais amerikāņu arhitekts Frenks Gerijs (Frank Gehry, 1929), kurš šogad 28. februārī atzīmēja savu 90. dzimšanas dienu. Frenks Gerijs ir viens no nozīmīgākajiem un ietekmīgākajiem arhitektiem pasaulē, un Gugenheima muzeja ēka Bilbao ir viena no slavenākajām viņa radītajām ēkām. Lai savu koncepciju spētu prezīci pārvērst atbilstošā konstrukcijā un atvieglotu būvniecības plānošanu ēkas dizaina matemātiskās sarežģītības dēļ, arhitekts nolēma strādāt ar modernu programmatūru, kas sākotnēji bija paredzēta kosmosa industrijai. Skulptūrai līdzīgās ēkas fasādi arhitekts nolēma noklāt ar 33 tūkstošiem ļoti plānām titāna loksnēm, kas, mainoties laikapstākļiem un diennakts gaismām, katrreiz rada neaizmirstamu iespaidu. Pārējie ēkā dominējošie materiāli ir kaļķakmens un stikls, kas ēkas iekšpusē rada viegluma sajūtu un nodrošina dabisku apgaismojumu. Ienākot muzejā, apmeklētājs nonāk milzīgā, gaismas pielietā telpā — ātrijā ar stikla sienām un jumtu un izliektiem sienu apjomiem, kam apkārt izkārtotas izstāžu galerijas trīs stāvos. Tā ir muzeja patiesā sirds un Frenka Gerija raksturīgākā arhitektūras pazīme. Ēkas kopējā platība ir 24 tūkstoši kvadrātmetri, no kuriem 11 tūkstoši kvadrātmetri ir paredzēti mākslas darbu ekspozīcijām. Augšējo stāvu izstāžu galerijās var nokļūt ar stikla un titāna liftiem, bet galerijas virs ātrija ir savienotas ar izliektas formas gājēju tiltiem. Tādējādi ātrijs ir centrālā ass visām divdesmit izmēros un formās atšķirīgajām galerijām. Pārsteidzoši, bet neskatoties uz sarežģīto uzbūvi, ēkas celtniecība ilga vien četrus gadus un tika pabeigta laikā, kā arī iekļāvās paredzētajā budžetā. Nu šī ēka ir kļuvusi par starptautiski atpazītu Bilbao pilsētas ikonu, kas iedvesmojusi daudzus arhitektus projektēt līdzīgas konstrukcijas ēkas citviet pasaulē.

Ričarda Serras instalācija "Laika jautājums" (1994-2005) / Foto: publicitātes attēls

MĀKSLA MUZEJĀ

Lai gan Gugenheima muzeja ēka Bilbao tiek kritizēta kā pārāk pašpietiekama arhitektūra, kur neesot vietas mākslai, tomēr tā trīs stāvos pastāvīgajā ekspozīcijā vien satilpst ap 130 nozīmīgu un ikonisku mākslas darbu, sākot no 20. gadsimta kubisma darbiem līdz pat mūsdienu medijiem. Lielākā daļa no tiem ir no Gugenheima mākslas kolekcijas, taču muzejs papildus ir iegādājies amerikāņu abstraktā ekspresionisma mākslinieku Villema de Kūniga (Willem de Kooning), Marka Rotko (Mark Rothko) un Kliforda Stilla (Clyfford Still) gleznas, kā arī pasūtījis jaunus itāļu mūsdienu mākslinieka Frančesko Klementes (Francesco Clemente), vācu mūsdienu gleznotāja un tēlnieka Anselma Kīfera (Anselm Kiefer), amerikāņu mākslinieces Dženijas Holceres (Jenny Holzer) un amerikāņu tēlnieka Ričarda Serras (Richard Serra) darbus. Lielākajā no galerijām — 30 x 130 metrus plašajā telpā — atrodas Ričarda Serras iespaidīgā, monumentālā instalācija "Laika jautājums" (The Matter of Time, 1994—2005), ko veido astoņas liekta tērauda skulptūras. Muzejā regulāri skatāmas jaunas starptautisku un vietējo mūsdienu mākslinieku darbu izstādes, kā arī staptautiskas ceļojošas kolekciju izstādes, kad iespējams vienuviet skatīt kādas īpašas kolekcijas darbus vai kāda mākslinieka darbu retrospekciju. Ēkas ārpusē ir eksponēti vairāku mākslinieku darbi, piemēram, Francijā dzimušās amerikāņu mākslinieces Luīzes Buržuā (Louise Bourgeois) zirnekļa skulptūra, basku mākslinieka Eduardo Čilidas (Eduardo Chillida) tērauda skulptūra, franču mākslinieka Īva Kleina (Yves Klein) uguns strūklaka, Fujiko Nakajas (Fujiko Nakaya) miglas skulptūra, amerikāņu mākslinieka Džefa Kūna (Jeff Koons) krāsainās "Tulpes" (Tulips, 1995—2004) un dzīvo ziedu "Kucēns" (Puppy, 1992). Muzeja ēku vienā pusē šķērso La Salve tilts, kam 2007. gadā franču konceptuālists Daniels Burens (Daniel Buren) izveidoja skulptūru "Sarkanā arka" (Arcos rojos / Arku Gorriak). Muzeja ārpusē esošos mākslas darbus brīvi var apskatīt ikviens, kā arī pašu ēku var brīvi apskatīt no dažādiem rakursiem, bet iespaidīgākais skats uz Gugenheima muzeju paveras no upes puses.

Džefs Kūns "Kucēns" (1992) / Foto: observer.com

Autore: Kristīne Markus

Titulattēls: Gugenheima muzejs Bilbao (publicitātes attēls)

Reklāmkarogs: Kristīne Markus