05.01.2021.

Aizvadot Latvijas valsts simtgadi, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja lielajā zālē ir skatāma vērienīga izstāde “Madernieka stils”. Dzirkstoša krāsainība spītīgi stājas pretim bezsniega ziemas pelēcībai un vīrusu sāgas emocionālajam spiedienam.

Smejoši velniņi un spārnus vicinošas pūces, roku rokā saķērušies nebēdnīgi virpuļo rozā krāsas dejā. Tik ļoti spilgts, pašpietiekams, bagātīgs un arī rotaļīgs ir Jūlijs Madernieks savas, 150. dzimšanas dienas jubilejas izstādē.

Izstādes “Madernieka stils” suvenīru līnijas ietvaros tapušās sveces ar citātu: “Viegli izrunāt vārdu “stils”, bet viņu radīt – mūža darbs. Jūlijs Madernieks”. Foto: © Latvijas Nacionālā mākslas muzeja zīmola fonds

No mūslaiku skatpunkta raugoties - novators, reformators, jauno mākslinieku mentors un viens no pirmajiem profesionālajiem latviešu dizaineriem - tāds ir Jūlijs Madernieks. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs kā ik pa laikam kā nacionālos dārgumus prasmīgi izceļ spožākos Latvijas dizaina pamatlicējus - jau esam labi iepazinuši Ansi Cīruli, Romanu Sutu, Jūliju Straumi - nu pienākusi Madernieka kārta būt atpazīstamības virsotnē. Un, interesanti, ka gan Suta, gan Cīrulis bijuši Madernieka skolnieki!

Jūlijs Madernieks. Karnīzes motīvs. 20. gs. 20.-tie gadi. Papīrs, akvarelis, krāsainas tušas. © Latvijas Nacionālais mākslas muzeja krājums

Jūlijs Madernieks (1870–1955) ir vēris ceļu Latvijas dizainam, veidojis nozīmīgus sabiedriskos interjerus un mēbeles, radījis metus tekstila darbiem, veidojis grāmatu un lietišķās grafikas, sazīmējis vairākus burtveidolus. Madernieka darbos redzamas bagātīgas vizuālās atsauces uz Latvijas dabu un etnogrāfijas mantojumu. Izkopojot savu unikālo rokrakstu, dažādās jomās darbojoties, ar pieredzi un zināšanām labprāt dalījies gan kā pedagogs, gan mākslas kritiķis.

Šīs izstādes vizuālo valodu veidojuši Dace Džeriņa un Mārtiņš Ratniks - labi zināmas radošās personības Latvijas laikmetīgās mākslas ainavā. Abu mākslinieku skatījums atsedz Madernieka radošo mantojumu jaunā, mūsdienīgā gaismā. Dāsns ornamentu izvietojums sienu plaknēs burtiski vilina uni ievelk krāsu ritmu spēlē. Aplūkojamas skices un zīmējumi, fotogrāfijas, mēbeļu un tekstila darbu oriģināli. Ekspozīcija pārskatāmi strukturēta vairākās tematiskās sadaļās. Tas ļauj izsekot Jūlija Madernieka radošā rokraksta mainībai, dažādu mākslas virzienu ietekmei un viņa vēlmei iet kopsolī ar pasaules elpu, vienlaikus dziļi respektējot latviskās saknes.

Viens no izstādes vadmotīviem neapšaubāmi ir ornaments. Šķietami nemanāmi, tomēr pārliecinoši redzama Madernieka darbos esošo grafikas līniju attīstība, saskatot tajā sākotnēju jūgendstila plastiskumu, vēlāk izteiksmīgu ekspresivitāti un abstraktumu. Ar šodienas acīm raugoties uz Madernieka tekstila skicēm vai izšūšanas paraugiem, neapzināti ieraugām tajos datora ģenerētu pikseļu ornamentu.

Jūlijs Madernieks. Ainava. Izšūšanas ornamenta zīmējums. 20. gs. 20.-30-tie gadi. Papīrs, tempera. © Latvijas Nacionālais mākslas muzeja krājums.

Jūlijs Madernieks dzimis Gulbenes Vecmadernieku mājās. No 1891. līdz 1892. gadam mācījies Rīgas vācu amatniecības skolā, pēc tam turpinājis mācības Pēterburgas Šttiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas Dekoratīvās glezniecības nodaļā, kuru absolvējis ar izcilību. Radošā stipendija ļāvusi nākamos gadus veltīt vairāku Eiropas valstu apceļošanai, tā liekot pamatus izpratnei par aktuālajiem pasaules mākslas procesiem.

Jūlijs Madernieks piederēja mākslinieku pulciņa “Rūķis” paaudzei, kura uzskatīja, ka latviešu profesionālā māksla jāveido kopsolī ar Rietumeiropas modernajām strāvām. Viņš meklēja tādas mākslinieciskās izteiksmes iespējas, kas paustu 20. gadsimta sākumam aktuālo jūgendstila estētiku. Tā ietvēra ideju par mākslas visaptverošu klātbūtni, formas meklējumus dabas studijās, kā arī centienus apliecināt nacionālo savdabību. Vēlāk, etnogrāfisko paraugu pētniecības ietekmē, Madernieks pievērsās formu ģeometriskai stilizācijai, attīstot nacionālā dekoratīvisma strāvojumā balstītu spilgti individuālu stilu.
Kā talantīgs gleznotājs un zīmētājs Madernieks popularitāti iemantojis pēc pirmā pasaules kara. Viņa atpazīstamību veido radošais rokraksts, kurā dominē stilizēti ornamenti, kas šķiet esam atvasināti no Latvju rakstiem. Augu, dzīvnieku stilizācijas ar asiem, šķautņainiem, laukumiem, veido grafikas košos toņos.

Jūlijs Madernieks. Ornaments 20. gs. 20.-30.-tie gadi. Papīrs, guaša, tuša. © Latvijas Nacionālais mākslas muzeja krājums.

Mākslinieks daudzpusīgi darbojies interjera dizainā: mēbeļu projekti, skices dekoratīvām tekstilijām, tapešu rakstiem, meti keramikas objektiem, metālkalumiem un citiem interjera priekšmetiem. Jau neatkarīgās Latvijas laikā, turpinot strādāt interjera dizainā, kļuvis par vienu no respektablākajiem profesionāļiem. Starpkaru periodā Madernieks projektējis virkni sabiedrisko interjeru, tostarp Valsts kancelejas (tagad – Ārlietu ministrijas ēka) griestu un sienu dekoratīvo apdari. Tā realizēta 1925./1926. gadu mijā un diemžēl nav saglabājusies.

Jūlijs Madernieks bija pirmais latviešu mākslinieks, kas mērķtiecīgi strādājis ar grafikas dizainu un ir izveidojis vairākus burtveidolus. Viens no alfabēta zīmējumiem uzrunā īpaši - tas papildināts ar mīlīgiem, punktotiem zvēriņiem. Arī izstāde aicina iesaistīties un salikt vārdus ar Madernieka radītajiem burtiem.

Jūlijs Madernieks. Burtveidoli no oriģinālzīmējumu krājuma “Ornaments”, 1913. © Latvijas Nacionālais mākslas muzeja krājums.

Īpaša stāsta vērta ir tēma - Madernieks un tekstils. Daudz, dažādu skiču un metu kompozīciju radīts tieši tekstilam. Autors pētījis gan linu dreļļos austos Latvju rakstus, gan dabas ainavu koloristiku, līniju un laukumu attiecības. Ģeometriskās kompozīcijas tapušas uz rūtiņu papīra, zīmēts ticis viss, kas nepieciešams telpas interjera izveidei - mēbeļaudumi, durvju un logu aizkari, paklāji. Madernieka metus it bieži publicēja populāri preses izdevumi, savukārt čaklās latvju zeltenes naski izšuva spilvendrānas un galda celiņus - tā ģeometriski stilizētie Latvijas putni, dzīvnieki, kukaiņi, koki un augi ar laiku ienāca teju vai ikkatrā mājā.

Čaklās rokas nerimst arī šodienā un Madernieka dzimtajā pusē šogad plaši svinēta viņa lielā jubileja. Gulbenes muzejā jaunatvērta pastāvīgā ekspozīcija “Divi Jūliji”, kas stāsta ne vien par Madernieku, bet arī otru izcilo novadnieku - Jūliju Straumi. Te aplūkojami Gulbenes Tautas lietišķās mākslas studijas “Sagša” meistaru austie dvieļi un šalles, kā arī adītie vilnas cimdi ar Madernieka un Straumes motīviem. Variācijas par abu autoru tēmām radījušas arī tekstilmāksliniece Ieva Krūmiņa, un porcelāna mākslinieču Ingūnas Skujas un Melisas Braden tandēms. Tomēr visnepārspējamākie šajā ekspozīcijā ir Tebrīzā (Irāna) šogad tapušie paklāji, sumaki un kilims. Tajos redzamas senās aušanas tradīcijas, kuras interpretē Madernieka un Straumes motīvus. Irānas zīds un vilna, dabiskām krāsvielām paspilgtināta, it koši ienākusi Latvijas ainavā.

Tebrīzas Universitātes (Irāna) profesors Karim Mirzaee demonstrē pēc Jūlija Straumes (pa kreisi) un Jūlija Madernieka (pa labi) skiču motīviem tapušos paklājus, kas nu atceļojuši uz Gulbeni. Publicitātes foto.

Autore: Daina Vītoliņa

Reklāmkarogs*: Kristīne Markus

*Attēlā Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja 2020. gada novembrī jaunatklātās pastāvīgās ekspozīcijas "Divi Jūliji" iekārtojumam, pēc Madernieka un Straumes metiem īpaši radītie, Irānā no dabiskās vilnas un zīda, ar rokām austie paklāji. Publicitātes foto