19.03.2025.
Ludolfs Liberts – krāsu karalis, jeb viņa darbu hipnotiskais spožums izstādē "Ludolfs Liberts (1895–1959). Art Deco hipnotiskais spožums"
Raksta autore: Agnese Tauriņa
Ludolfs Liberts ir unikāla personība latviešu mākslinieku vēsturē, un tikpat unikāls ir viņa atstātais mantojums. Lai arī dzimis alus darītavas meistara un mājsaimnieces ģimenē, savas dzīves laikā sasniedzis spožu karjeru un iezīmējis Latvijas vārdu pasaules kartē. Gleznotājs, scenogrāfs un pedagogs, kurš ar savu daudzpusīgo talantu un radošo darbību atstājis paliekošu iespaidu uz Latvijas mākslas vēsturi.
Īsi ieskicēsim Ludolfa ceļu līdz mākslas laukam. Pēc dienesta kara laikā Polijā, viņš tiek ievainots un nonāk gūstā Vācijā. Pēcāk, atgriežoties dzimtenē, Liberts aktīvi iesaistījās mākslas dzīvē. Darbojas žurnālā ‘’Ho-Ho’’ (1922–1924), strādā par Latvijas Nacionālās operas dekoratoru un režisoru (1924–1937). Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs (1923–1932) un figurālās glezniecības meistardarbnīcas vadītājs (1942–1944). Liberts bija viens no nedaudzajiem latviešu māksliniekiem, kurš varēja sarīkot savas personālizstādes gan Parīzē (1927), Briselē (1929), Berlīnē (1930, 1938), Stokholmā (1938) un Kopenhāgenā (1938). Piedalījās dažādās starptautiskās izstādēs, kurās viņa darbi tika augstu novērtēti.
Liberta nozīmīgākā daiļrades daļa bija scenogrāfija. Arī izstādes iekārtojums ir veidots tā, ka ieejot mēs jūtamies kā tēli kādā no viņa krāšņajām izrādēm. Sākotnēji viņa darbos bija jūtama krievu skatuves (no S.Djagiļeva trupas) glezniecības tradīciju ietekme, taču vēlāk viņš izveidoja savu stilu. Vērojot Liberta darbus LNMM izstādē, var tikai apbrīnot viņa bezgalīgo iztēli (bez Pinterest un MI palīdzības), radošumu, krāsu spozmi un vērienu. Viņa scenogrāfijas darbi izceļas ar krāšņumu un detalizētību. Personīgi varu atzīt, ka man pietrūkst mūsdienās šādu dekorāciju, bieži vien tik ierastajā operu un baletu iestudējumu minimālismā. 20. gadsimta 20.–30. gadi Latvijas Nacionālajā operā bija Liberta laikmets. No 1924. līdz 1937. gadam tās bija 43 viņa noformētās un 12 režisētās izrādes! Pieminēšu vien dažas, R.Vāgnera ‘’Parsifāls’’, P.Abrahama ‘’Havajas puķe’’, K.Sensāna ‘’Samsons un Dalila’’, Dž.Verdi ‘’Aīda’’ u.c.
Meistara inscenējumi nevienu neatstāja vienaldzīgu: daudzi bija sajūsmā un aplaudēja dekorācijām, citi kritizēja un pārmeta pārāk lielu nosacītību, raibumu un pārspīlētu dekorativitāti. Mūsdienās tomēr ir skaidri redzams, ka viss Ludolfa Liberta paveiktais šajā jomā pilnībā atbilst Art Deco stilistikai, kam raksturīga tieksme pēc formu ģeometrizācijas un ornamentalizācijas, dekorativitāte, izsmalcināts grafiskums, vēlme apburt, apžilbināt skatītāju. Libertam piemita fenomenāla spēja just aktuālās tendences mākslā, viņa dekorāciju un kostīmu skicēs parādījās Art Deco mākslinieku iemīļotie motīvi – debesskrāpji, strūklaku lejupslīdošie ritmi, zigzagi un citi ģeometriskie ornamenti. /Nataļja Jevsejeva, mākslas zinātniece, izstādes kuratore/.
Izstādē ir vairāki deponējumi no Lietuvas muzejiem, kā, piemēram šis dekorāciju mets Džuzepes Verdi operai ‘’Aīda’’ (pirmizrāde Valsts teātrī Kauņā 10.11.1926., režisors Nikolajs Tihomirovs, diriģents Mīkols Bukša). 1926. Kartons, guaša. LNMM kolekcija.
Izstādē apskatāmi darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Lietuvas Teātra, mūzikas un kino muzeja, Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja, Latvijas Nacionālās operas, Lietuvas Literatūras un mākslas arhīva, Rietumu Bankas krājuma, Zuzānu kolekcijas un citām privātkolekcijām. Kopumā ir pārstāvēta krietna virkne mākslas veidu – grafika, scenogrāfija un kostīmu meti, oriģinālie kostīmi, eļļas glezniecība, porcelāns. Ekspozīcijā redzamas skices, zīmējumi, gleznas, video, tērpi, trauki, fotogrāfijas, teātra skatuves maketu fragmenti.
Otrā pasaules kara beigās, Liberts bija spiests emigrēt. No sākuma uz Austriju, vēlāk uz Vāciju, kur piedalījās Eslingenes latviešu mākslas skolas darbā. 1950. gadā viņš pārcēlās uz ASV, kur turpināja gleznot, piedalījās izstādēs un strādāja par pedagogu. Pāris gadus vēlāk viņš saņēma Amerikas Latviešu apvienības Kultūras fonda goda balvu par nopelniem mākslas jomā.
Bet atgriežoties pie izstādes. Ludolfs Liberts ir viens no izcilākajiem Art Deco stila pārstāvjiem Latvijā. Viņa darbi tiek augstu novērtēti gan Latvijā, gan ārvalstīs. Un 2024. gada nogalē Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atklātā izstāde ‘’Ludolfs Liberts (1895–1959). Art Deco hipnotiskais spožums’’, ir pirmā tik apjomīga mākslinieka retrospekcija. Un lai gan Liberta uzvestās operas un operetes nav saglabājušas videoierakstos, izstādē ir iespēja gūt nelielu priekšstatu par tām – noskatoties fragmentus no ‘’Brodvejas melodija’’ un ‘’42 Street’’. Jāatzīmē, ka izstādes atmosfērā un laikmetā lieliski palīdz iejusties muzejā fonā skanošā mūzika. Neskaitot atklāšanu, izstādi esmu apmeklējusi jau 3 reizes, jo tā ir tik daudzslāņaina, ka vienā reizē var pievērsties daļai eksponātu. Grandiozas, bet vienlaikus stilizētas skatuves telpas, strūklaku lejupslīdošie ritmi, debesskrāpji, dažādi ģeometriski ornamenti, senās Ēģiptes estētika – tas viss ir Liberts, kuru jūs varat piedzīvot izstādē.
Izstādē 2 mazākās zāles atvēlētas arī Liberta gleznām un porcelānam. Stājglezniecībā viņa agrīnie darbi bija ar konstruktīvisma iezīmēm, bet vēlāk viņa stils kļuva impresionistiskāks ar virmojošu un sidrabainu kolorītu (satriecoši skaisti un dzīvi ir Parīzes un Venēcijas gleznojumi). Viņa daudzveidīgās pilsētu ainavas varētu būt cieši saistītas ar pieredzi teātrī – mākslinieks bieži attēlojis ielu skatus nakts apgaismojumā, eksperimentējot ar gaismas un ēnu spēlēm. Krāsu palete un kompozīcijas struktūra šajos darbos daļēji līdzinās teātra dekorāciju stilistikai.
Liberta darbi atrodas daudzu pasaules mākslas muzeju kolekcijās, un viena no Ludolfa gleznām ir rotājusi ASV prezidenta Eizenhaura kabinetu Baltajā namā. Tas bija viens no ievērojamākajiem notikumiem viņa karjerā - gleznas pasniegšana ASV prezidentam Dvaitam D. Eizenhaueram. Šī glezna attēloja brīvības simboliku un tika dāvināta kā pateicība par ASV atbalstu Baltijas valstu trimdiniekiem. Tiek uzskatīts, ka tā ir ainava ar spilgtu kolorītu (gleznā attēlots Vecrīgas skats no Daugavas pretējā krasta) un dinamisku atmosfēru, kas raksturīga Liberta rokrakstam. Glezna tika pasniegta Eizenhaueram 1950. gadu vidū, un šis žests nostiprināja Liberta atpazīstamību ASV mākslas aprindās. Glezna uz izstādi atvesta, pateicoties ASV vēstniecības un Latvijas goda konsula Pensilvānijas pavalstī Džona Medvecka atbalstam.
Foto no Toma Zvirbuļa personīgā arhīva
Taču tas nav viss. Līdz ar izstādi apgāda “Neputns” sērijā “Lielā mākslas klasika” izdots monogrāfisks mākslas albums “Ludolfs Liberts” (sastādītāja un galvenā redaktore – Laima Slava, mākslinieks – Brālis Y). Grāmata veidota kā krāšņs veltījums gleznotājam, kura darbi šodien pārsteidz ar varenu temperamentu, tēmu daudzveidību, spožu Art Deco stila izjūtu un fantāzijas vērienu scenogrāfijā. Grāmata ir izcils eksemplārs gan kā coffee table priekšmets, gan mājas bibliotēkā tiem, kas interesējas par šo laikmetu, kā ar latviešu mākslas vēsturi, teātra scenogrāfiju un kultūras mantojumu kopumā. Nepārsteigs, ja šis izdevums ar laiku kļūs par bibliogrāfisku retumu. Izcila izstāde, izcils kuratora darbs, lieliska izstādes scenogrāfijas izvēle.
