26.06.2024.
Raksta autore: Elga Sīle
LĪDZDALĪBAS MĀKSLA
Līdzdalības māksla, kopienas māksla vai sociālā māksla – tai ir vairāki nosaukumi. Kā no tiem noprotams, līdzdalības mākslā iesaistīts vairāk nekā tikai mākslinieks. Tā ir forma, kurā mākslas darba radīšanā piedalās arī auditorija, kopā radot unikālu performanci, notikumu vai improvizāciju. Tās mērķi, iezīmes un spilgtākie piemēri liek domāt par kopienas spēku radošuma un inovāciju attīstībā.
Kas ir līdzdalības māksla un kā tā radās?
Mākslinieces Martas Minujīnas (Marta Minujín) performance “Avīžu lasīšana” (“Leyendo las noticias”), 1965. Foto: Wikimedia Commons
Līdzdalības mākslas (angliski: participatory arts vai community arts) saknes meklējamas futūrisma un dadaisma performancēs 20. gadsimta sākumā, vēsta Teita muzejs (Tate Museum). To mērķis sākotnēji bijis provocēt, satraukt vai pat radīt skandalozu reakciju auditorijas vidū.
Līdzdalības mākslu raksturo auditorijas aktīva iesaiste radošajā procesā, padarot parasti pasīvo dalībnieku vai skatītāju par līdzautoru. Mūsdienu līdzdalības mākslai nereti ir noteikts mērķis, piemēram, diskusiju raisīšana, sociālā aktīvisma veicināšana vai kopienu apvienošana, skaidro mākslas organizācija Avant Arte.
Viens no pirmajiem līdzdalības mākslas radītājiem bija amerikāņu tēlnieks Alans Keprovs (Allan Kaprow). Viņa radītais virziens hepenings centās smazināt plaisu starp skatītāju un mākslinieku. Viņa teatralizētais pasākums “18 hepeningi sešās daļās” notika izstāžu zālē ar trīs telpām. Katrā no tām notika divas performances. Skatītājus iesaistīja, pie ieejas katram no viņiem dodot uzdevumu, kad aplaudēt, apsēsties vai mainīt vietas pasākuma telpās.
Savukārt japāņu dziedātāja, multimediju māksliniece un aktīviste Joko Ono (Yoko Ono) 1964. gadā radīja interesantu performanci “Bag Piece” jeb “Maisa gabals”. Performances laikā skatītāji tika aicināti ielīst auduma maisā. Process simbolizēja muzeja apmeklētāju pārtapšanu aktieros un izraušanos no sabiedrības uzspiestajiem ierobežojumiem.
Mūsdienu līdzdalības mākslas piemēri
Marinas Abramovičas performance “Mākslinieks ir klātesošs”, 2010. Foto: Andrew Russeth, Wikimedia Commons
Mūsdienās līdzdalības māksla ir kļuvusi par daudzveidīgu un ietekmīgu radošās izpausmes formu, kuras mērķis ir ne tikai estētiska pieredze, bet arī sociālās pārmaiņas un dialoga veicināšana. Trīs izcili mūsdienu mākslinieki, kuru darbos spilgti izpaužas līdzdalības mākslas principi, ir Entonijs Gromlijs (Anthony Gromley), Marina Abramoviča (Marina Abramović) un Tanja Brugera (Tania Bruguera).
Entonijs Gromlijs
Britu tēlnieks Entonijs Gromlijs bieži izmanto cilvēka ķermeni kā galveno savu darbu tēmu un radošās izpētes objektu. Piemēram, vienā no viņa pazīstamākajiem projektiem “Viens un cits” (“One & Other”, 2009) 2 400 cilvēki no Apvienotās Karalistes pavadīja vienu stundu uz postamenta Trafalgāras laukumā Londonā, radot neparedzamas performances un uzsverot sabiedrības dažādību un individualitāti. Kopā performance ilga 100 dienas, 24 stundas dienā, un tajā tika atainotas visdažādākās dzīvās statujas un performances. Piemēram, kāds IT konsultants savu stundu uz postamenta pavadīja, laižot gaisā zaļus balonus, bet kāds cits dalībnieks aicināja skatītājus īsziņās sūtīt viņam savus noslēpumus, ko viņš tad nolasīja publiski.
Marina Abramoviča
Serbu performanču māksliniece Marina Abramoviča ir slavena ar visai radikālu pieeju, kurā bieži izmanto savu ķermeni kā mākslas objektu. Performancē “Mākslinieks ir klātesošs” (“The Artist is Present”, 2010) Ņujorkas modernās mākslas muzejā (MoMA), māksliniece trīs mēnešus pēc kārtas, astoņas stundas dienā sēdējā klusa un nekustīga, ļaujot viņai pretī apsēsties cilvēkiem un veltot viņiem savu uzmanību.
Kopā viņa tā nosēdēja 736 stundas, veidojot acu kontaktu ar apmeklētājiem. Tādējādi viņa pētīja cilvēciskās saiknes un skatītāja lomu mākslas darbos. Performanci apmeklēja gan vairākas slavenības kā dziedātāja Bjorka, aktrise Šārona Stouna, gan viņas bijušais vīrs un mākslinieciskais partneris Ulajs (Ulay). Bija cilvēki, kas, skatoties māksliniecei acīs, raudāja, citi mēģināja provocēt. Par šo līdzdalības mākslasdarbu izveidota arī dokumentālā filma “Marina Abramovic: The Artist Is Present”.
Tanja Brugera
Kubiešu māksliniece Tanja Brugera ir pazīstama ar politiskajām performancēm, kas pievēršas sociālajai taisnīgumam un cilvēktiesībām. Ar laiku viņas darbi no līdzdalības mākslas vai performanču mākslas paplašinājās uz līdzdalības pasākumiem. Vēlāk viņa radīja arī jēdzienu “noderīgā māksla” (arte útil), kā mērķis bija piedāvāt praktiskus risinājumus problēmām sabiedrībā. Savas drosmīgās mākslinieciskās darbības dēļ Brugera veirākas reizes bijusi pat arestēta. Bruguera izmanto dažādas līdzdalības formas, lai piesaistītu uzmanību aktuālām sociālām problēmām, uzsverot mākslas potenciālu politiskām un sabiedrības pārmaiņām.
Piemēram, kādā viņas performancē Teita Modernās mākslas muzejā apmeklētājus bez iepriekšēja brīdinājuma sagaidīja divi policisti zirgos. Viņi agresīvi patrulēja telpā, izmantojot dažādus pūļa kontroles paņēmienus, kā, piemēram, izeju slēgšanu vai cilvēku sadzīšanu ciešos bariņos. Performances mērķis bija pievērst uzmanību policijas brutalitātei un nemieru apspiešanai, ļaujot muzeja apmeklētājiem piedzīvot līdzīgu pieredzi kā vēsturiski sabiedrībā apspiestām ļaužu grupām. Performances skaidrojumu un attēlojumu angļu valodā iespējams noskatīties īsā Tate muzeja video.
Ko darīt, ja pašam gribas būt daļai no līdzdalības mākslas?
Mākslas darbs, kas atspoguļo cilvēku katastrofās zaudēto Indonēzijā. Foto: Jakop Iskandar, Unsplash
Ja vēlies izmēģināt līdzdalības mākslu, ir vairākas iespējas, kā to darīt gan kā skatītājam, gan dalībniekam vai pat māksliniekam.
Piedalies līdzdalības mākslas pasākumos
Meklē vietējos un starptautiskos līdzdalības mākslas pasākumus, izstādes, hepeningus un performances. Piemēram, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs vai Kim? Laikmetīgās mākslas centrs nereti rīko interaktīvas izstādes un pasākumus. Ja esi gatavs ceļot, vari izpētīt Teita muzeja (Tate Modern) piedāvātās interaktīvas izstādes un pasākumus.
Izmanto digitālās platformas
Arī tiešsaistes platformas un sociālie mediji nereti piedāvā daudzveidīgas iespējas iesaistīties digitālās līdzdalības mākslas aktivitātēs. Piemēram, vietnes, kā Artsy rīko virtuālas izstādes un kampaņas kā #ClimateStrikeOnline aktualizē sabiedrībā svarīgus jautājumus ar interaktīvas mākslas aktivitāšu palīdzību.
Organizē savu projektu
Ja jūties iedvesmots, vari mēģināt savu līdzdalības mākslas projektu organizēt pats. Tas var būt neliels kopienas pasākums, interaktīva izstāde vai digitāla kampaņa. Piemēram, vari sākt ar vietējo kultūras centru vai sadarbību ar citiem māksliniekiem un aktīvistiem, izmantot sociālo mediju mirkļbirkas, lai aktualizētu kādu tēmu vai jautājumu, ko vēlies izpētīt. Arī flešmobi jeb zibakcijas, kur dalībnieki sapulcējas vienā vietā, veic neparastas darbības un tūlīt pēc izklīst, varētu būt labs līdzdalības mākslas piemērs, ko pamēģināt uzrīkot.
Kopīgās tēmas mūsdienu līdzdalības mākslā
Mūsdienu līdzdalības mākslā izceļas vairākas kopīgas tēmas, piemēram, ķermeņa kā mākslas objekta izmantošana, politisku problēmu pētīšana, robežu testēšana un simbolisms. Tāpat bieži tiek izmantotas jaunākās tehnoloģijas un sociālo mediju platformas, lai radītu interaktīvas pieredzes un iesaistītu skatītājus jaunos veidos. Arvien vairāk mākslinieku ar saviem darbiem cenšas arī pievērst uzmanību vides jautājumiem un aicināt uz ilgtspējīgu rīcību.
Līdzdalības māksla ar savu daudzveidību un ietekmi turpina izaicināt tradicionālās mākslas formas un veicināt jaunas radošās izpausmes, aicinot auditoriju būt ne tikai skatītājiem, bet arī aktīviem līdzautoriem mākslas radīšanas procesā. Tas ir mākslas veids, kas nereti palīdz māksliniekiem izpētīt sabiedrības normas un provocēt skatītājus pārdomāt savas vērtības un uzskatus.