24.01.2017.

Ir atlikusi vēl viena nedēļa, lai pieteiktos Latvijas Dizaina gada balvai (www.dizainabalva.lv). Balva  šogad norisināsies pirmo reizi un būs jauna tipa konkurss, kas veicinās sabiedrības interesi par dizainu un jēgpilnu tā lietojumu. Devāmies ciemos pie organizatoriem - dizaina biroja «H2E» - un izjautājām komandas pārstāvi Ingūnu Eleri par jaunā apbalvojuma mērķiem un iecerētajām aktivitātēm.

Kāpēc tiek organizēta Latvijas Dizaina gada balva un ar ko tā būs īpaša?

Balvas idejas iniciatori ir Kultūras ministrija, un viņi ir tie, kuri sniegs precīzāko atbildi uz jautājumu "kāpēc?". Mēs savukārt atsaucāmies uz aicinājumu piedalīties konkursā par balvas rīkošanu un darījām to vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tādēļ, ka mums jau bija pieredze "Dizaina manifestācijas" organizēšanā, un arī manifestācijas aktivitāšu mērķis bija mazināt vakuuma sajūtu dizainā - rosināt diskusiju un palielināt jēgpilnu dizaina lietojumu Latvijā. Tā ir mūsu sociālā nostāja - ja mēs paši, dizaineri, par to nerunāsim, mēs nevaram sagaidīt, ka kāds cits to darīs mūsu vietā. Strādādami katrs savā birojā, esam pārāk pieklājīgi, klusi un čakli, mums pietrūkst asas un produktīvas viedokļu apmaiņas - kritikas un diskusijas, jo tikai tā veicina attīstību. Ir vērtīgi paust un saņemt godīgu viedokli, nevis tikai glaudīt pa spalvai.

Otrs mūsu intereses iemesls bija tas, ka mēs paši esam snieguši daudz pieteikumus dažādiem dizaina konkursiem, un nevis, lai gūtu pirmo, otro vai pēdējo vietu, bet gan atgriezenisko saiti. Darba novērtējums un jēgpilna analīze ir svarīgāka par diplomu vai medaļu. Ārzemju konkursos šo vērtīgo komentāru sniedz nesaistīti profesionāļi, bet diemžēl Latvijas konkursu vērtējums līdz šim ir aprobežojies ar atzinumu, ka kaut kas ir izdarīts labi. Bet kāpēc ir labi? Jebkurš, kurš kaut ko rada, ir relatīvi vientuļš sava radīšanas procesā. Un, ja tiek veidots kaut kas patiesi inovatīvs un pretējs vispārpieņemtiem stereotipiem, tas izraisa pretreakciju un diskusijas. Bieži cilvēki izvairās no patiesa radošuma, jo pirmajā acu uzmetienā tas nozīmē neērtības. Drošāk ir kaut ko nedaudz paskaistināt un saņemt garantētus aplausus, bet nākt klajā ar patiesu inovāciju ir izaicinājums. Dizaina balvai ir jākļūst par apliecinājumu dizainera vai dizaina komandas darbam un viņu meklējumiem, jo tikai meklējumos rodas inovācijas. Var eksperimentēt un var kļūdīties, un iespējams tieši kļūdas būs lielākais ieguvums, nevis tas, kas iegūts, ejot pa iemītām takām. Dizaina gada balva būs jauna tipa konkurss, kurā uzsvars būs likts uz analīzes sniegšanu un atpakaļsaites radīšanu kompetentas žūrijas izpildījumā. Tas cerams būs tas, kas dos grūdienu Latvijas dizaina attīstībai, iedvesmos jauniem darbiem un jaunām dizaina attiecībām starp dizaineri, ražotāju un lietotāju.

Foto: www.dizainabalva.lv

Vai dizaina analīze tiks sniegta visiem konkursa pieteikumiem?

Sniegt vērtējumu visiem pieteikumiem diemžēl fiziski nav iespējams, bet to noteikti saņems katrs no divdesmit finālistiem un, protams, uzvarētājs. Tas būs argumentēts žūrijas lēmumus, kas skaidros, ar ko katrs fināla risinājums ir īpašs un kādēļ apbalvojums pienākas konkrētam dizaina projektam. Balva nekad nav tikai balvas pēc. Līdzās tam, ka Dizaina balva ir rīks, kas nodrošinās darba novērtējumu, konkurss sniedz arī iespēju paraudzīties uz Latvijas nacionālo dizainu kopumā. Izvērtēt, cik stipri esam, kāds ir mūsu dizains šodien un kāds tas būs pēc trijiem gadiem.

Šobrīd aktīvi norisinās pieteikšanās, un konkursanti ir aicināti iesniegt savus pieteikumus vēl līdz janvāra beigām. Kas var pieteikties un vai uz dalību var pretendēt arī skolēns?

Šis ir profesionāls konkurss, un viena no lietām, kas to atšķir no citām balvām, ir tas, ka mēs nedalām pieteikumus kategorijās. Šajā gadījumā tas nebūs grafikas dizains ar trīsdesmit apakškategorijām variācijā no iepakojuma līdz grāmatas un reklāmas dizainam. Tieši otrādi, uzverot mūsdienu dizaina starpdisciplināro dabu, mēs rēķināmies, ka daudzus projektus ir sarežģīti klasificēt kā piederīgus vienai noteiktai kategorijai. Autors var pieteikt konkursam krēslu un norādīt to kā produktu dizainu, bet tā tikpat labi var būt arī dizaina stratēģija mēbeles izgatavošanai pirms krēslu kāds ir sācis ražot. Katrs pieteikums tiks izskatīts atsevišķi, vadoties pēc vienādiem vērtēšanas kritērijiem: inovācijas, ilgtspējības, atbilstības mērķim un citiem būtiskiem faktoriem.

Šodien dizains ir starpdisciplināra nozare, un dizaina projektu izstrādē piedalās dažādu jomu pārstāvji, sākot ar antropologiem un psihologiem, beidzot ar pilsētplānošanas speciālistiem. Gadījumi, kad dizaineris darbojas viens vai šaurā izstrādātāju lokā, kļūst arvien retāki. Dizains ir komandas darbs, līdz ar to pieteikuma iesniedzējam nav obligāti jābūt dizainerim. Balstoties uz mājas lapā norādītajiem kritērijiem, autoram ir patstāvīgi jāizvērtē, vai darbs ir piemērots pieteikumam konkursā. Pieteikums ir jāiesniedz apraksta formā, atspoguļojot arī informāciju par dizaina risinājuma veicinātiem uzlabojumiem un to mērīšanas iespējām. Šādi fakti ļaus kopīgiem spēkiem pierādīt, ka dizains nav tikai "skaistāk" vai "citādāk", bet, ka tas ir rīks, kas sniedz reālus uzlabojumus.

Runājot par skolām, šogad mēs neveidojām atsevišķu izglītības iestāžu pieteikumu sadaļu, jo pirmais gads daudzējādā ziņā būs eksperimentāls, taču nolikumā esam definējuši, ka skolas var iesniegt divus labākos darbus, kas ir tapuši mācību procesā. Arī tas ir starpdisciplināras komandas darbs, kurā piedalās skolnieks, skolotājs vai vairāki pedagogi.

Foto: www.dizainabalva.lv

Kāda veida projekti var tikt iesniegti dizaina balvai?

Dizains ir tik starpdisciplināra un tik plaša nozare, ka dažkārt šķiet, ka viss, kas ir apkārt, ir dizains. Tas noteikti nav tikai priekšmetiskais dizains, un tā ir viena no domām, kuru mēs vēlamies aktivizēt - dizains tikpat labi ir arī stratēģija vai digitālais risinājums. Starp citu, pasākuma partneris Accenture Latvia pasniegs specbalvu divās nominācijās tieši jaunajiem digitālo risinājumu autoriem.

Runājot par vērtētājiem un atpakaļ saites sniedzējiem, kā notika profesionāļu izvēle, kuri veiks žūrija pienākumus?

Mēs ļoti vēlējāmies, lai pirmajai balvai ir īpaši spēcīgs žūrijas sastāvs, tāds, kuru veido jomas autoritātes un viedokļa līderi - profesionāļi, kuri spēj argumentēt, pamatot un komunicēt. Stéphane Vial ir dizaina filozofs un vairāku grāmatu autors. Dizaina filozofija ir jauna nozare, kas meklē atbildes uz ļoti aktuāliem jautājumiem, piemēram, pēta nevis to, kā uzražot jaunu mēbeli, bet vai tas vispār ir nepieciešams. Vēsma Kontere McQuillan ir latviešu izcelsmes arhitekte, kas Rīgā ir absolvējusi arhitektūras fakultāti un Latvijas Mākslas akadēmiju un šobrīd ir profesore Vesterdālas komunikāciju un tehnoloģiju augstskolā. Vēsma ir profesionāle ar asu prātu, kura bieži atrodas kaut kam opozīcijā un ir ar starpdisciplināru darbības pieredzi. Barbara Ābele ir dizaina eksperte, kuru var dēvēt pat Latvijas dizaina vizionāri, jo lietas, par kurām Barbara runāja pirms pieciem gadiem, viņas klausītāji sāk saprast, novērtēt un tām runāt līdzi tikai tagad. Rihards Funts ir sociāli aktīvs dizaina praktiķis, kurš par dizainu komunicē gan ar starptautiskās dizaina vasaras skolas MAD, gan uzņēmuma RIJADA starpniecību. Inese Baranovska ir dizaina muzeja vadītāja, un viņa ir tas cilvēks, kas veido un kas ir atbildīgs par Latvijas nacionālā dizaina kolekciju. Islandietis Hringur Hafsteinsson ir multimediju dizaina uzņēmuma radošais direktors. Visbeidzot, mūsu lepnums un prieks - Robert Thiemann, Frame žurnāla redaktors, kurš pievienosies žūrijas komandai Rīgā finālistu atlases mirklī.

Pirmā vērtēšanas kārta norisināsies digitāli, tās laikā katrs žūrijas loceklis atlasīs pats savu finālistu divdesmitnieku. Atšķirībā no citiem konkursiem mums nebūs pirmās kārtas, kurā darbojas nacionālā žūrija un nodot stafeti starptautiskajiem kolēģiem. Jaukta tipa žūrijas komanda izslēgs privātu interešu virzīšanu, un turklāt bieži ārzemnieks pamana patiesi unikālas nianses, kuras mēs paši, uz vietas esot, neesam novērtējuši. Žūrija satiksies darba sesijā arī klātienē, vērtējot darbus un lemjot par kopējo divdesmit labāko darbu atlasi. Nākošajā darba sesijā no atlasītajiem divdesmit tiks izvēlēts uzvarētājs.

Foto: www.dizainabalva.lv

Žūriju veido dažādu jomu pārstāvji - akadēmiķi, praktiķi, muzeju un mediju pārstāvji. Arī no pasākuma organizatoriskā viedokļa tiek pieminētas vairākas iesaistītās puses. Kā šajā procesā realizēsies Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja un Latvijas Mākslas akadēmijas klātbūtne?

Latvijas Mākslas akadēmijas dalība realizēsies izglītības programmā jeb, precīzāk - diskusijas nodrošināšanā, kas norisināsies 3. martā plkst. 11.00. Diskusijā piedalīsies visa žūrijas komanda, un papildus ar īpaši sagatavotām lekcijām uzstāsies Robert Thiemann, Vēsma Kontore, Stéphane Vial. Žūrijas locekļi iepazīstinās paši ar sevi un, neatklājot uzvarētāju, paudīs konkursa laikā definētās dizaina tendences, kā arī to, kas viņus ir saistījis noteiktu konkursantu darbos. Šīs ir ārkārtīgi būtiskas sarunas, kas, cerams, veicinās spraigas visu klātesošo diskusijas.

Savukārt Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja komanda iesaistīsies jau pēc rezultātu paziņošanas - muzejā norisināsies labāko divdesmit darbu izstāde. Rezultāti tiks paziņoti 3. martā, un izstāde būs pieejama apmeklētājiem no 4. marta līdz 9. aprīlim. Izstādes laikā muzejs organizēs izglītojošas aktivitātes, ietverot sērijas "Vārds dizainam" pasākumus, ģimenes dienas un dažādas citas norises, kurās būs aicināti iesaistīties gan apmeklētāji, gan konkursa finālisti. Izstādes ekspozīcija tiks veidota tā, lai apmeklētājam būtu iespēju balsot par darbiem, vai nu piekrītot žūrijas komisijas lēmumam vai izvirzot pašam savu viedokli. Tas ir būtiski, jo lielākais dizaina balvas mērķis ir aktivizēt sabiedrību. Balvai ir jāraisa diskusijas, un tām savukārt sabiedrības interesi par dizainu un jēgpilnu tā lietošanu. Dizainu, kas ir ne tikai vizuāls elements, bet arī stratēģisks rīks, kas vienlīdz piemērots var būt gan individuālai lietošanai, gan kā pamats liela uzņēmuma menedžmentam. Un ir patiess prieks, ka viens no globāli veiksmīgiem piemēriem dizaina stratēģijas ieviešanai biznesa modelī ir arī mūsu sadarbības partneris Accenture.

Cik liela, Tavuprāt, mūsdienās ir nacionālā dizaina nozīme?

Nacionālam dizainam ir būtiska nozīme. Kā vēsta zīmīga vārdu spēlē: "Jo lokālāks tu būsi, jo būsi globālāks". Pasaulei mēs esam saistoši tiešu ar savu lokālismu. Lielāku popularitāti par lielajiem zīmoliem šobrīd iemanto mazie, vietējie ražotāji - zīmoli, kas nav katrā mājā un kuru produkcija ir unikāls veidojums. Neesmu tas, kurš var precīzi definēt mūsu šī brīža nacionālās dizaina skolas raksturlielumus, jo esmu dizaina praktiķis, nevis teorētiķis, taču mums nešaubīgi piemīt tieši šim reģionam raksturīgas īpatnības, pateicoties, kurām mūs novērtē arī ārpus Latvijas robežām. Ārpasaulei esam interesanti tieši ar savām atšķirībām, un to jūtam arī mēs, piesakot darbus starptautiskiem konkursiem. Mums ir savs skatījums un sava pieeja, un mums Latvijā nevajadzētu to pazaudēt, akli mēģinot līdzināties kādam citam. Ir svarīgi pierādīt sevi starptautiskos konkursos, un tas arī veiksmīgi notiek - esam konkurētspējīgi ar lielo nāciju dizainu skolām. Tagad tikai ir jāatrod iespēja ar to ne tikai lepoties, bet šos risinājumus izmantot dzīvē. Un tas ir tas, kas dizaina balvai ir jāiekustina - jāaicina sabiedrība izmantot šos labos dizaina risinājumus.

Raksta autore: Jeļena Solovjova

Attēls: Kristīne Markus