07.10.2021.
Jebkuram, kurš sajūsminās par ielu mākslu, iesākumā būtu vērts atbildēt uz jautājumu – ja mans īpašums bez atļaujas naktī tiktu pārkrāsots, vai es par to priecātos vai tomēr mēģinātu atjaunot sākotnējā stāvoklī? Šobrīd, kad grafiti funkcionē arī kā mākslas forma, ir vērtīgi atcerēties, ka tas ne vienmēr ticis uzņemts ar sapratni.
Divdesmitā gadsimta 60. gadu vidus bija laiks, kad pirmie grafiti zīmētāji jeb raiteri (no angļu rakstīt – write ) uz sienām rakstīja savus vārdus. Par modernā grafiti aizsācēju tiek uzskatīts Filadelfijā dzīvojušais Derils Makkrejs (Darryl McCray), kurš 1965. gadā, 12 gadu vecumā radīja savu unikālo parakstu CornBread. Rakstīšanai raiteri izmantoja flomāsterus vai arī vārdu vienkārši ieskrāpēja uz sienas. Vēlāk daudz noturīgāks uz košāks efekts tika panākts ar krāsu baloniņiem.
70. gados grafiti bija īpaši izplatīts Ņujorkā. Plašais pilsētas metro tīkls kombinācijā ar zemo uzraudzību un niecīgajiem pilsētas budžeta līdzekļiem, radīja labvēlīgu augsni metro vagonu noklāšanai ar dažādiem pašapliecinošiem uzrakstiem un burtu kombinācijām.
Ņujorkas mērs Džons Lindsijs (John Lindsay) 1972. gadā pasludināja oficiālu cīņu pret grafiti. Runa bija par ko vairāk kā tikai estētiku - Lindsijs uzskatīja, ka grafiti klātbūtne ir saistīta ar kriminogēnās situācijas pasliktināšanos pilsētas ielās. Nākošajos 17 gados pilsēta atvēlēja trīssimt miljonus dolāru, lai metro vilcienus attīrītu no grafiti. Pirmos desmit gadus cīņa nebija pārāk sekmīga, taču tad 1985. gadā pilsētā uzsāka programmu ar nosaukumu “Tīro vilcienu kustība” (Clean Train Movement) – tās uzdevums bija ikvienu netīrais metro vilcienu galapunktā nomainīt uz tīru. Līdz 90. gadu sākumam metro tika atgūts un grafiti pakāpeniski tika atspiesti uz citiem pilsētvides objektiem.
Ielu māksla
Ja sava vārda daudzkārtēja rakstīšana publiskā telpā vienā atpazīstamā veidā nedaudz līdzinās suņa tieksmei iezīmēt savu teritoriju, tad grafiti jēdzienu paplašināja ielu māksla. Tā vairs nebija tikai sava ego apliecināšana, bet gan dalīšanās ar kādu ideju, vēstījumu. Parādījās pirmās publiskās diskusijas par to vai šāds grafiti var tikt uzskatīts arī par mākslas formu. 1974. gadā amerikāņu žurnālists Normans Mailers (Norman Mailer) publicēja eseju “Grafiti liktenis”, iekļaujot tajā savas sarunas ar grafiti māksliniekiem.
Ar nākamo grafiti mākslinieku paaudzi pieauga grafiti daudzveidība. Parādījās uzlīmes, stencili, plakāti un skulptūras. 80. gados mākslas pasaule sāka grafiti uztvert nopietnāk, mākslinieki izstādīja grafiti darbus galerijās un savās studijās. Jomas celmlauži bija Žans Mišels Baskiats (Jean-Michel Basquiat) un Kīts Herings (Keith Haring).
1. Kīts Herings , Kokaīns ir muļķības (Crack is wack), 1986., grafiti. Foto:
https://gothamtogo.com/restoration-begins-on-keith-harings-mural-crack-is-wack-in-east-harlem/
2. Žans Mišels Baskiats, kadrs no filmas Downtown 81, 1980., grafiti. Foto: https://www.widewalls.ch/magazine/street-art-legends-best-of-basquiat-art
Grafiti pievilcīgums slēpās arī faktā, ka tas bija brīvi izstādāms un aplūkojams. Publika varēja jebkurā brīdī tam doties garām, pieskarties, uzņemt fotogrāfijas. Pasaulslavenais grafiti mākslinieks Benksijs (Banksy) ir sacījis: “Grafiti ir viens no retajiem izpausmes veidiem, kuru var lietot arī tad, kad gandrīz nekas nepieder. Un pat ja nenāc klajā ar attēlu, kas izdziedēs pasauli no nabadzības, tas vismaz vari likt kādam pasmaidīt dabisko vajadzību nokārtošanas laikā.”
Taču tieši tāpēc, ka grafiti māksliniekam nepieder virsma uz kuras tiek radīts grafiti, joprojām pastāv neatrisināts konflikts starp izrotātā objekta īpašnieku un grafiti autoru. Ar pašvaldību vai būves īpašnieku nesaskaņota grafiti zīmēšana ir sabiedriskās kārtības pārkāpums, par kuru pienākas naudas sods.
Grafiti subkultūra sākotnēji noraidīja ideju par komerciālu mākslu peļņas nolūkos un tāpēc interesants pavērsiens ir iekļaušanās legālajā mākslas un reklāmas biznesā. Pirmā ielu mākslas darbu izsole notika 2008. gadā, izsoļu namā Bonhams, Londonā. Grafiti izteiksmes formu sāka izmantot arī uzņēmumi savu logo atveidošanai. Reklāmas biznesā noteikumi bija skaidri – publiskā telpa informācijas izvietošanai pieder tikai tiem, kuri par to ir samaksājuši.
Ekoloģija
Iekļaujoties laikmetīgās mākslas vidē daļā grafiti mākslinieku izvēlējās attēlot sabiedrībā aktuālas tēmas, piemēram, cilvēku darbības ietekmi uz apkārtējo vidi un klimata izmaiņām. Sākotnējais anarhisms pārvērtās par politisko aktīvismu. Havaju salās dzimušais mākslinieks Šons Joro (Sean Yoro) ar pseidonīmu Hula, kuru ekonomikas žurnāls Forbes 2018. gadā iekļāvis savā nozīmīgāko jauno uzņēmēju un slavenību sarakstā – “30 zem 30” –, savos darbos vērš uzmanību uz ūdens līmeņa celšanos un ledāju kušanu. Viņš uz aisbergu virsmām attēlo līdz pusei ūdenī iegrimušas sieviešu sejas Islandes un Ziemeļu polārā loka apgabalā.
3. Šons Joro, Brīdinājums (A'o'Ana), 2015., grafiti uz aisberga. Foto: https://edition.cnn.com/style/article/sean-yoro-glacier-art/index.html . Hula Ņujorkā veido arī sieviešu portretus uz tiltu balstiem un piemērotām sienām ūdens tuvumā tuvu pie pašas ūdens līnijas.
4. Šons Joro, Hina, 2015., grafiti, Ņujorka. Foto: https://www.theguardian.com/artanddesign/gallery/2015/jun/04/surfer-sean-yoros-eerie-waterside-murals-in-pictures
Reversais grafiti
Pilnīgākam vēstījumam par dabas saudzēšanu var palīdzēt arī izmantotie (vai drīzāk neizmantotie) materiāli. Viens no dabai nekaitīgiem grafiti veidiem ir reversais grafiti. Par reversā grafiti aizsācēju tiek uzskatīts mākslinieks Pols Kērtiss (Paul Curtis) ar pseidonīmu Moose. Atslēgas vārds šim mākslas radīšanas veidam ir tīrīšana. Reversais grafiti, pazīstams arī kā apvērstais grafiti, putekļu zīmēšana, tīrais grafiti, antigrafiti vai tīrā reklāma, ir metode, kā izveidot attēlus uz sienām vai citur, noņemot virsmas netīrumus, izmantojot lupatiņu vai spēcīgu ūdens strūklu, kā arī trafaretus. Pie šīs metodes pieder arī daļēja putekļu noslaucīšana no logiem vai transportlīdzekļiem. Piesārņotajā un putekļiem pilnajā pilsētvidē ir gana viegli atrast netīras virsmas uz kurām veidot zīmējumus, un vienīgais apgrūtinājums var šķist tas, ka mākslinieks nevar noteikt krāsu, kura atklāsies tīrīšanas rezultātā.
Pols Kērtiss ar reverso grafiti aizrāvās jau pusaudža gados strādājot kāda restorāna virtuvē. Tīrot netīru pleķi uz sienas viņš pievērsa uzmanību tam, ka siena ir tik ļoti netīra, ka uz tās var zīmēt. Šāds zīmēšanas veids kļuva par viņa hobiju. Pirmie lielizmēra darbi pilsētvidē parādījās ap 2000. gadu. Pret to protestēja vietējā pašvaldība, kas vēlējās pret Polu uzsākt tiesvedību un vietējā presē pauda nosodījumu šādām aktivitātem. Taču tas tikai piesaistīja vietējās mākslas kopienas uzmanību. Rezultātā viņu nolīga vairāki uzņēmumi, kuri vēlējās, lai ar šīs tehnikas palīdzību pilsētvidē tiktu radītas reklāmas un Moose šādi varēja savus grafiti legalizēt. Moose viens no vispopulārākajiem darbiem ar nosaukumu “Zaļie darbi” tapa 2008. gadā, kad viņu nolīga tīrāmā līdzekļa Clorox izplatītāji. Ar reverso grafiti tika izrotāts 120 pēdu garš lielceļa tunelis Sanfrancisko. Tajā bija attēloti vietējie koki un augi. Grafiti mērķis bija atgādināt garāmbraucējiem par to, kas kādreiz šeit audzis, kā arī mudināt braucējus izmantot zaļākus pārvietošanās veidus – velosipēdu, pastaigu, automašīnu koplietošanu.
5. Pols Kērtiss Moose, Zaļie darbi, 2008., reversais grafiti, Sanfrancisko. Foto: https://cargocollective.com/mialischer/Greenworks-Reverse-Graffiti
Pēc neilga laika parādījās arī citi mākslinieki, kuri apbruņojušies ar augsta spiediena ūdens padevēm, un tīrāmajiem līdzekļiem, devās ielās radīt savus reversos grafiti. Viens no šādiem māksliniekiem bija Aleksandrs Orions (Alexandre Orion), kurš līdzīgi kā Moose savai darbībai izmantoja lielceļa tuneli. Taču šī iniciatīva ar pašvaldību saskaņota nebija.
6. Aleksandrs Orions, Ossario, 2006., reversais grafiti, Maksa Feifera tunelis, San Paulu. Foto: https://www.alexandreorion.com/ossario#no9
Maksa Fefera tunelis tika atklāts 2004. gadā un jau 2006. gadā, tas bija kļuvis pilnīgi melns no izplūdes gāzu nosēdumiem. Tas bija laiks, kad Orions paņēmis ūdeni, lupatas un respiratoru, lai pasargātu sevi no putekļiem devās uz tuneli, kuru pēc viņa darbošanās rotāja bāli galvaskausi. Notikuma vietā ieradās policija, taču neko nevarēja padarīt, jo tehniski likums nebija pārkāpts. Lai likvidētu zīmējumu vietējā pašvaldība bija spiesta noalgot tīrītāju brigādi, kas notīrītu visu tuneli. Oriona sākotnējais mērķis – radīt tīrāku vidi –, bija sasniegts.
Reversā grafiti aktīvisma vilni sevis popularizēšanai izmantoja tīrīšanas līdzekļu kompānijas, piemēram, Ariel un Ajax.
7. Ariel reklāma, Ariel iztīra Londonu, 2005., reversais grafiti, Londona. Foto: Coloribus https://www.joelapompe.net/2017/10/23/reverse-graffiti-ariel-ajax/
8. Ajax reklāma, Spēcīgā tīrīšana, 2017., reversais grafiti, Londona. Foto: Cannes Lions Media bronze https://www.joelapompe.net/2017/10/23/reverse-graffiti-ariel-ajax/
Vēl viena reversā grafiti joma ir zīmējumi uz mašīnām. Šajā jomā ar apbrīnojamu virtuozitāti darbojas amerikānis Skots Veids (Scott Wade). Teksasas štatā gaiss vasaras sezonā bieži ir stipri putekļains, jo šos smilšu putekļus pāri Atlantijas okeānam atdzen vējš no Sahāras tuksneša. Tādejādi uz mašīnu stikliem izveidojas salīdzinoši bieza nosēdumu kārta, kas paver iespēju radīt daudz niansētākus mākslas darbus. Veids savu darbu radīšanai kā palīglīdzekli izmanto otas, lai izslaucītu laukumus iegūstot līdzīgu nokrāsu spektru, kādu varētu iegūt ar zīmuli uz papīra lapas.
9. Skots Veids, Mona Liza un Zvaigžņotā nakts, reversais grafiti. Foto: https://www.cultofmac.com/308134/dirty-car-art-scott-wade/
10. Skots Veids, pēc Džona Viljama Voterhūza gleznas Hila un nimfas, reversais grafiti. Foto: https://lifebeyondnumbers.com/scott-wade-dirty-car-art/
Krievu mākslinieks un ilustrators Ņikita Golubevs ar pseidonīmu proboynick, savus reversos grafiti veido Maskavā uz kravas mašīnām, jo to sāni un aizmugure mēdz būt visvairāk noputējusi. Mākslinieks savos darbos bieži attēlo dzīvniekus.
11. Ņikita Golubevs, Krokodils, sērija “Netīrā māksla” reversais grafiti, 2017. Foto: https://inhabitat.com/street-artist-transforms-dirty-cars-into-animal-art-with-reverse-graffiti/
12. Ņikita Golubevs, Pārstrādā savu mājdzīvnieku, sērija “Netīrā māksla”, reversais grafiti, 2017. Foto: https://inhabitat.com/street-artist-transforms-dirty-cars-into-animal-art-with-reverse-graffiti/dirty-art-by-nikita-golubev-10/
Taču aplūkojot šos vizuāli pievilcīgos darbus neviļus rodas jautājums – ja skaista māksla tiek radīta uz netīrām virsmām un cilvēki vēlas to saglabāt pēc iespējas ilgāk, vai arī netīrumu dzīve no tā kļūst ilgāka?
Autore: Krista Balode
Reklāmkarogs: Kristīne Markus
Izmantotā literatūra:
Gabe Randazzo, Lisa Lajevic, Cleaning Our World through Reverse Graffiti / Art Education, vol. 66:5, London: Routledge – 2013. P. 39-45
Routledge Handbook of Graffiti and Street Art ed. By Jeffrey Ian Ross
https://www.widewalls.ch/magazine/reverse-graffiti-method
https://www.huffpost.com/entry/nyc-graffiti_b_2527074
https://theconversation.com/not-all-graffiti-is-vandalism-lets-rethink-the-public-space-debate-38972
Dokumentālā filma “Exit Through the Gift Shop”, 2010 https://www.youtube.com/watch?v=IqVXThss1z4
http://www.at149st.com/hpart1.html
https://www.sprayplanet.com/blogs/news/a-history-of-graffiti-the-60s-and-70s
https://art-facto.today/eng-painting-murals-water-melting-arctic-iceberg-hula-sean-yoro-hawai/
https://inhabitat.com/street-artist-transforms-dirty-cars-into-animal-art-with-reverse-graffiti/
https://www.cultofmac.com/308134/dirty-car-art-scott-wade/