22.01.2024.

Kā angļu valoda ietekmē latviešu valodu un kultūru?

Jaunieši mīl angļu valodu. To mūsdienās, it sevišķi sarunvalodā, lieto daudz, bieži, reizēm nekritiski. Iespējams, gandrīz tikpat spēcīgi vecākās paaudzes šo tendenci nosoda, jo tā, šķiet, piesārņo dzimto valodu.

Tomēr citu valodu ietekme uz mūsējo nav jaunums. Kā teicis latviešu valodnieks Andrejs Veisbergs, “ja sāktu revidēt visus aizguvumus un meklēt to pirmsākuma formas, latviešu valoda mainītos līdz nepazīšanai.”  Visticamāk, izteikties kļūtu diezgan sarežģīti.

Vai angļu valodas ietekme uz mūsu dzimto mēli tiešām ir tikai nosodāma? Kāpēc šobrīd tā izpaužas tik izteikti? Vai pastāv angļu valodas lietojumu veidi, kas to apdraud vairāk? Kā varam vienlaikus rūpēties ne tikai par savu valodu, bet arī prātu un kultūru? Lasi tālāk, lai to uzzinātu!

Latviešu valoda kartē jeb kā citas valodas ietekmējušas mūsējo laika gaitā

Latviešu valoda mutvārdos radās 10.–12. gadsimtā, apvienojoties senajām Baltu ciltīm. Savukārt par latviešu valodā rakstītiem tekstiem un literārās valodas rašanos ir liecības no 16. gadsimta.  Taču jau no mūsu valodas pirmsākumiem tā lietota papildus, ietekmējoties un aizgūstot vārdus no citām.

Patiesībā Latviju ietekmējušas tik daudz valodas un kultūras, ka šajā ziņā mūsu valsts varētu būt lielisks pētījumu objekts, uzskata politiķe un valodas eksperte Ina Druviete. Latviešu valoda radusies un attīstījusies ciešā kontaktā ar igauņu, lietuviešu baltkrievu, krievu, poļu, zviedru, vācu un pat latīņu valodām. 
 

Vai vari noteikt, no kurām valodām izcēlušies vai aizgūti šie vārdi?*

1. klubs, humors, kedas, radars, horizontāls, vertikāls;
2. cilvēks, siers, istaba, valsts, zābaks;
3. amats, dienests, krogs, kleita, festivāls.

*Atbildi meklē raksta beigās!

“Nav cita reģiona Eiropā, kas būtu izdzīvojis tik lielas piespiedu etnodemogrāfiskās izmaiņas tik īsā laikā,” Druviete norāda. Tas nozīmē, ka ļoti vētrainos vēstures vējos esam pamanījušies saglabāt un turpināt izkopt valodu, kas nekad nav varējusi dominēt iedzīvotāju skaita vai, piemēram, ekonomiskās ietekmes dēļ.

Tagad šai ietekmei pievienojusies arī angļu valoda. Vai par to būtu jāuztraucas vairāk nekā iepriekš?

Kā un kāpēc latviešu valoda nonāca angļu valodas ietekmes zonā?

Angļu valodas ietekmei uz latviešu un citu pasaules valstu valodām ir sena vēsture. Tā saistīta ar britu koloniju veidošanu daudzviet pasaulē, tirdzniecības ceļiem cauri Londonai, jūras ceļojumiem un jaunu vietu atklājumiem. Angļu valoda kā starpniekvaloda jeb lingua franca pasaulē nostiprinājās angliski runājošo valstu, galvenokārt ASV, tehnoloģiskajās un ekonomiskās ietekmes dēļ. 

Izrādās, ka liela loma šajā ir Latvijas neatkarības atgūšana. Kad valstij beidzot izdevās atbrīvoties no vācu un krievu varām, angļu valoda kļuva par brīvās Eiropas simbolu.3 
Lai saprastos ar citās valodās runājošiem, latvieši biežāk sāka lietot angļu nevis krievu valodu. Tas bija gan attieksmes, gan principa, gan arī vēsturiskās traumas jautājums.

Taču tie nav vienīgie iemesli, kāpēc angļu valoda, it sevišķi braucot sabiedriskajā transportā, šķiet, pārņēmusi pasauli.

Kāpēc “piesārņojam” sarunvalodu

Mūsdienās angļu valoda dominē daudz jomās: tehnoloģijās, it sevišķi IT, medijos, reklāmā un mārketingā, zinātnē, sportā, populārajā kultūrā un saziņā ar citu tautību pārstāvjiem.  Katrs šī raksta lasītājs droši vien varētu nosaukt vēl vismaz dažas jomas, ko pamanījis pats.

Savā ziņā ir tikai dabiski, ka, skatoties lielākoties no Rietumu pasaules nākušas filmas un seriālus, klausoties mūziku un lietojot tehnoloģijas, sanāk pārņemt ne tikai pašu valodu, bet arī vērtības, idejas, emociju izpausmes un daudz cita.

Kāpēc angļu valoda vairāk patīk jauniešiem? Daļēji jau iepriekš minētās vēstures dēļ. Tāpat jaunieši nereti ir pirmie, kas pielāgojas jauniem valodas paradumiem, ir dumpīgi un radoši, norāda Kukle.

Es domāju, katra valoda, ko mēs apgūstam, iedod mums sava veida jaunu personību. Tā ir kā tāda vēl viena dzīve, ko varam izdzīvot. [..] Cilvēki arī nedaudz mainās, kad runā citā valodā. Dažkārt mainās balss tonis un tembrs, tāpat arī nedaudz mainās uzvedība. (Valodniece Aiga Veckalne)

Tomēr saruna parasti notiek arī ātrāk, neformālāk un tiešāk. Ja rakstot daļa cilvēku vēl aizdomāsies par pareizrakstību, komatiem un kļūdām, tad runājot svarīgākais ir saprasties. Tāpēc sarunās lietojam tos vārdus, kas pirmie nāk prātā, uzskata grāmatu redaktors un korektors Arturs Hansons.   Piemēram, runājot par datortehniku, latviskotos vārdus visi varētu nesaprast, turklāt daudzos datoros viss ir angļu valodā.

Hansons piebilst, ka arī latviešu valodā emocijas izteikt var būt grūtāk, jo “pajoliņš”, “mūjābelis” un “vai manu dieniņ” skan mazliet vecišķi.5 Tāpēc bieži lamājamies un paužam emocijas citās valodās. Jaunieši – vairāk angļu, bet vecākas paaudzes arī no krievu un vācu valodas aizgūtos izteicienos. 

Speciālisti norāda, ka angļu valoda nav lielāks drauds kā krievu vai vācu valodas iepriekš. (5) Turklāt, lai izdzīvotu, valodām jāturpina attīstīties, un tādā ziņā mūsu valodas “viena, pareizā” skanējuma iesaldēšana tai būtu pat kaitīga. (1)

Kur tad ir problēma?

Kādas kļūdas pieļaujam visbiežāk un kuras ir bīstamākas

Kļūdīties ir cilvēcīgi un normāli arī valodas jomā, un bez tā neiztiek arī augstākā līmeņa valodas lietotāji. Tāpēc labākā stratēģija liekas, nepareizas vai pārāk biežas angļu valodas iekļaušanā valodā nepavisam nav nosodījums vai publiska kaunināšana.

Tomēr ir kļūdas, kas ilgtermiņā var graut Latviešu valodu kā sistēmu. Ja vēlamies savu seno, izturīgo, spēcīgo valodu saglabāt un kopt, no šīm kļūdām jāmēģina izvairīties.

Atšķirīga sintakse: Eksperti ir vienisprātis par šo kļūdu nozīmi mūsu valodā, jo tā maina valodas lietojumu pašos pamatos. Piemēram, angļu valodā svarīga ir vārdu kārtība, bet latviešu valodā to varam brīvāk mainīt. Mums daudz ko izsaka vārdu galotnes un locījumi, kamēr angļu valodā tās aizstāj palīgvārdi un vietniekvārdi. 

Latviešu valodā labāk iesaka izvēlēties tikai tos vietniekvārdus (arī priedēkļus), bez kuriem tekstu būtu grūtāk saprast un atbilstoši mainīt vārdu galotnes. 
 

Cik vārdus, tavuprāt, varētu izsvītrot šajā tekstā, nezaudējot galveno domu?**

“Es nezinu, es vienkārši tāds esmu. Kad es biju jauns, es tiešā veidā politikā nemaisījos. Es piedalījos protesta demonstrācijās pret karu Vjetnamā, es dedzināju savu iesaukšanas pavēsti, es protestēju pret kodolieroču izplatīšanu – tādas lietas.” (5)

**Raksta beigās uzzināsi, cik saskaitījām mēs.

Lielie sākumburti: Angļu valodas ietekmē reizēm cilvēki sāk rakstīt dienu, mēnešu, tautību un valodu nosaukumus ar lielo burtu. Tomēr lielo sākumburtu lietojums abās valodās atšķiras, norāda valodniece Linda Lauze. (6)

Abreviatūru izruna: Saīsinājumu burtus labāk izrunāt savas valodas alfabētā. Piemēram, pareizi būs teikt “ītē” nevis “aitī” saīsinājumam “IT”.

Nevēlami anglicismi: Ja iespējams angliskās cilmes vārda vietā izdomāt latvisko, labāk lietot to.

Ko darīt, lai koptu savu valodu: speciālistu ieteikumi

Vislabāk savu valodas lietojumu stiprināt nevis meklējot tajā kļūdas, bet gan to “barojot” un stiprinot. Kā to izdarīt? Patērējot kultūru latviešu valodā, piemēram, lasot gan tulkoto, gan latviešu oriģinālliteratūru (7), rakstot, klausoties kvalitatīvus podkāstus un atļaujoties ar valodu arī eksperimentēt un rotaļāties .
 

Publicitātes attēls no Ineses Zanderes dzejas krājuma “Bērns, kas neiekrita”

Tikai katrs individuāli ar savu rīcību varam parūpēties, lai mūsu valoda pastāv, attīstās, lai latviešu valoda ir dzīva. (Aiga Veckalne)

Vecākiem Instagram konta “Tava valoda” vadītāja, skolotāja Dace Rēķe-Birkenšteina iesaka rādīt piemēru, lai bērni no viņiem mācītos gan valodu, gan tās vērtību. 

Raidieraksta “Piedzīvot lappuses” autore Aija Bremšmite papildina, ka vecākiem un pedagogiem vajadzētu bez komentāriem vai vērtējuma ļaut bērniem izvēlēties, ko viņi grib lasīt, ļaut mainīt grāmatas, ja lasītais nepatīk, un kopā doties uz bibliotēku vai grāmatu veikalu. Laba ideja ir arī pieaugušā vecumā turpināt mācīties lietot valodu pareizi un atsvaidzināt to kursos, ja nepieciešams.

Valodas ekspertu ieteiktie autori, grāmatas un citi noderīgi avoti:

● Gundega Repše,
● Vizma Belševica,
● Uldis Bērziņš
● Leons Briedis,
● Nora Ikstena
● Ineses Zanderes dzeja
● Skaidrojošā un sinonīmu vārdnīca Tēzaurs.lv
● Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls Termini.gov.lv
● Elektroniskā datubāze Valodaskonsultacijas.lv
● Frazeoloģijas un sinonīmu vārdnīcas (valodas bagātināšanai)
● Svešvārdu vārdnīca (nozīmes izprašanai)
● Elaipa.lv (latviešu valodas bezmaksas mācību kursi internetā)

* 1. Angļu, 2. krievu, 3. vācu.
** Septiņus

Rakstu autore: Elga Sīle 

Avoti: 

1. Andrejs Veisbergs, Kurp ej, latviešu valoda?, https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kurp-ej-latviesu-valoda-12814434

2. Latviešu valodas aģentūra, Vēsture, https://valoda.lv/valsts-valoda/vesture/

3. Ina Druviete, English in Latvia: Symbol of European Identity, Tool for Career Promotion or “the Third Force”?, https://www.degruyter.com/document/doi/10.1515/soci-2014-0008/html

4. Līva Kukle, Jā, that’s true: angļu valodas lietojums latviešu jauniešu saziņā, https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Rakstu_krajumi/lu.szk.1.rk.01-Kukle.pdf

5. Arturs Hansons, Vai angļu valoda būs jaunā latviešu valoda?, https://satori.lv/article/vai-anglu-valoda-bus-jauna-latviesu-valoda

6. Podkāsts “Pieturzīmes”, Pārmaiņas valodā un cilvēkos: saruna ar valodnieci prof. Lindu Lauzi, https://open.spotify.com/episode/0QfHrtqegr8AX8TmX252PE?si=EAI52dQ8QOiU9mGG0X2xSA

7. Podkāsts “Pieturzīmes”, Valodas diskusija ar Evelīnu Zilgalvi un Jāni Veckrāci, https://open.spotify.com/episode/58n073qid6X0Gp6mafNMme?si=HbHRAT5ES4aTLJKFDkpEzg

8. Elvis Jansons, Loreta Bērziņa, Anglicismi latviešu valodā - kurus paturēt, no kuriem atteikties, https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ka-labak-dziivot/anglicismi-latviesu-valoda-kurus-paturet-no-kuriem-atteikties.a102833/

9. Podkāsts “Pieturzīmes”, Īsa pamācība grāmatu mīlēšanā: saruna ar podkāsta “Piedzīvot” autori Aiju Bremšmiti, https://open.spotify.com/episode/00ztSu3uBjneIwn8TGq4kS?si=Hc0c0e8DQBCjmMuzkGQ-bA

10. Podkāsts “Pieturzīmes”, “Tava valoda” Instagram profila aizkulises un latviešu valodas aizkulises: stāsta Dace Rēķe, https://open.spotify.com/episode/5oc2PxHLfnExEr7UVaFsqL?si=v7RNI7ytShGJ9zzK-9vVzg