09.12.2016.

No šī gada 17. novembra līdz 2017. gada 29. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā ir skatāma Jura Dimitera personālizstāde “Priekškara paslēpes”.

Juri Dimiteru var uzskatīt par vienu no oriģinālākajiem sirreālisma stilistikā strādājošiem autoriem ar savdabīgu tēlu loku un glezniecības tehniku. Ekspozīcijā pārstāvēta daļa no vairākām mākslinieka darbu sērijām, kurās ar izteiktu rūpību un dokumentālu precizitāti gleznoti ikdienā bieži pielietojami sadzīves priekšmeti un augļi, to irreālas kombinācijas. Aloģiskas ainas – vispārzināmu objektu neierasti inscenējumi – būtībā ir Jura Dimitera tēlaini komentāri par indivīda, sabiedrības un varas, kā arī cilvēku – īpaši vīrieša un sievietes – savstarpējām attiecībām.

Skatītāja iztēles atbrīvošanai Jurim Dimiteram ļoti svarīgs ir negaidītības, pārsteiguma moments. Tādēļ viņš plaši izmanto tādus izteiksmes līdzekļus kā paradokss, asprātība, humors, ironija, metafora. Pārsteiguma efektu nodrošina arī “lietu teātrī” iesaistīto personāžu akcentētā forma un apjoms, kas nojauc tradicionālo priekšstatu par apkārtējo telpu, mērogiem un to patieso lielumu. Raksturīgi, ka vienus un tos pašus objektus autors attēlojis daudzkārt. Lai gūtu iespaidu, cik radoši veiksmīgas ir bijušas konkrētu tēmu un tēlu interpretācijas dažādos medijos, ekspozīcijā atsevišķi grupēti zīmējumi, gleznas, plakāti, scenogrāfija, fotogrāfijas, kā arī skices, kurās redzama daudzu ieceru un tēlu rašanās sākuma stadija. Kopumā izstādē, kas veidota kā Jura Dimitera vairāk nekā četrdesmit gadu ilgās radošās darbības retrospekcija, varēs ieraudzīt turpat 350 mākslas darbu.

Muzeja zāles centrā novietots Jura Dimitera savulaik veidotais priekškars Artura Konana Doila “Šerloka Holmsa” leģendārajam iestudējumam Dailes teātrī. Tālab priekškars šeit kļuvis par mākslinieka daiļrades metaforu vispār, lai atklātu spilgtas personības citas, mazāk zināmas radošas šķautnes. Pie tādām, protams, pieder Jura Dimitera melnbaltās fotogrāfijas, kurās dokumentētais pilsētas tēls noteikti sagādās vēl vienu no šī projekta pārsteigumiem.

Juris Dimiters beidzis Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (1965) un Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļu (1973). Kopš 20. gadsimta 60. gadu beigām mākslinieks vienlīdz aktīvi strādā vairākās jomās – glezniecībā, scenogrāfijā, grafikā, plakātā, fotogrāfijā. Piedalījies vairāk nekā 200 grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs, kur lielāko atzinību ieguvuši Jura Dimitera plakāti. Sarīkojis 20 personālizstādes. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1975. gada. Radījis scenogrāfiju Latvijas Nacionālajam teātrim, Valmieras drāmas teātrim un Dailes teātrim, kur leģendārie Kārļa Auškapa iestudējumi – Ādolfa Alunāna luga “Džons Neilands” un Artura Konana Doila “Šerloks Holmss” – kļuvuši par 20. gadsimta otrās puses teātra mākslas zelta klasiku.

Autora darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja krājumā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā, Ludviga Modernās mākslas muzejā Ķelnē, Kremona fondā Merilendā, Ņūorleānas Mākslas muzejā, Nensijas & Nortona Dodžu kolekcijā, Zimmerli Mākslas muzejā Ņūbrunsvikā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, ASV, Krievijā, Vācijā, Zviedrijā u.c.

Izstādes kuratore:
Irēna Bužinska, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore

Izstādes iekārtotāja:
Izolde Cēsniece-Suipe, māksliniece

Avots: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Attēls: Juris Dimiters. Plakāts “Teātris”. 1983. Kartons, guaša. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija