20.10.2017.
Divas paralēles Austrumos
Ex orienta lux – no Austrumiem gaisma... Šāda latīniska atziņa jau izsenis pauda ne vien ikrītu katram acīmredzamo un nenovēršamo faktu, bet arī tīri simbolisku domu, ka tieši Austrumos rodamas ja ne gluži visas galvenās un svarīgākās gudrības, tad noteikti to lielum lielais vairums. Bet šīs apceres ietvaros tikai pakavēsimies tajās "rītausmas" izteiksmēs, kas dāsni gaismo mūsdienu pasaules mākslu. Jo tā no Austrumu puses modernajā laikmetā izrādās aizvien konkurētspējīgāka, aizvien vairāk pārspēj Rietumu civilizācijas ierastās monopolpozīcijas visās jomās.
Pērn apcerējām slaveno ķīniešu mākslinieku un pasaules sabiedrisko skandālistu un nemiernieku Ai Veiveju. Viņa unikālā personība veidojās Mao komunistiskā totalitārisma dramatiskajos apstākļos, bet mākslinieciskā izteiksmība izauga rietumu avangarda kultūras augsnē. Savukārt cita Austrumu zvaigzne – japāniete Jajui Kusama – uzlēca it kā daudz brīvākas sabiedrības debesīs. Bet viņu likteņos rodami daudzi paralēlismi, gan ne mazāk traģiskos likteņa vijumos, gan ieskaitot Amerikas brīnuma piepildījumu, un vispasaules triumfu, un arī iekāpšanu miljonāru statusā... Lai gan māksliniece Jajui Kusma nekad nepiedzīvoja tādu trūkumu un sociālos pazemojumus kā Ai Veivejs.
Ziedi uzplaukst ģimenes drāmā
Viņa piedzima ļoti turīgu tirgotāju ģimenē 1929. gada 22. martā, Japānā. Precīzāk - Nagano prefektūras (kas atrodas pašā valsts viducī - Honsju salā) ceturtdaļmiljonu lielajā pilsētā Macumoto. Viņas vecākiem piederēja liela dēstu audzētava un sēklu ferma. Bet to attiecībās tēva sakāpinātās seksualitātes dēļ valdīja disharmonija un greizsirdība, kas dramatiski ietekmēja arī visu Jajui dzīvi. Māte pat lika meitiņai izspiegot tēva daudzos, dažkārt itin lopiskos, kreisos soļus. Tas atstāja smagu iespaidu uz mazo Jajui, kura šo rūgto pieredzi mēģināja balansēt ar nodarbēm mākslās un jau 18 gadu vecumā sāka rakstīt arī dzeju. Piedzīvotās psihiskās traumas Jajui uz mūžu radīja seksa un vīriešu fobijas, un izvērtās dziļās un nepārejošās mentāli slimīgās novirzēs ar uzmācīgām pašnāvības domām.
Desmit gadu vecumā Jajui sāka pieredzēt spilgtas gaismas uzliesmojumu, auru un dažādu spilgtu plankumu halucinācijas. Tostarp parādījās arī krāšņi un jautri runājoši ziedi. Tas viss mijās ar audumu ornamentu vīzijām. Apbrīnu un fantāzijas raisīja arī vecāku mājai tuvējās upes gultnes balto oļu klājums. Spilgtie vizuālie iespaidi pakāpeniski pārauga milzīgas mākslinieciskās iedvesmas neizsmeļamā avotā.
Kara traģēdijas ēnā
Japāna jau kopš 1937. gada atradās kara stāvoklī ar Ķīnu un veica tajā brutālu iebrukumu, kas izcēlās ar īpašu varmācību un civiliedzīvotāju slaktēšanu. Bet kopš slepeni gatavotā 1941. gada 7. decembra uzbrukuma ASV Jūras kara bāzei Pērlharborā Havaju salās Japāna pilnībā iegrima II Pasaules kara atvarā. Amerika tika atmodināta enerģiskam pretsparam. Un japāņi nu uz savas ādas dabūja "izbaudīt" visu kara nežēlību. Jajui Kusamai tobrīd bija tikai 13 gadu. Taču tas nekavēja atdot viņu Uzlecošās Saules zemes imperatora Hirohito (1901. - 1989.) dienestā. Meitene tika iekārtota darbā kādā kara rūpnīcā, kur viņu iesaistīja izpletņu ražošanā Japānas Gaisa spēku vajadzībām. Pusaudzes gadi ritēja striktas aptumšošanas režīmā un pa logu šķirbām izbīlī vērojot amerikāņu B-29 draudīgos uzlidojumus, kas par laimi tiešā veidā neskāra pašu Jajui, pietaupot jauno talantu nākamajiem triumfa apkampieniem jeņķu zemes pēckara kultūrparadīzē. Jajui Kusama vēlāk secina, ka tieši kara pārdzīvojumi modinājuši viņā personīgās brīvības un kreativitātes apziņu.
Japānas kara degsmi krasi atvēsināja pāris amerikāņu atombumbas, kas 1945. gada augustā tika uzmestas Hirosimai un Nagasaki. Samuraji skumji un bez bravūrīgajiem banzai saucieniem 1945. gada 2. septembrī padevās un uz ASV kreisera "Missouri" parakstīja kapitulācijas aktu. Imperatoru Hirohito mīļā miera labad atstāja tronī kā mierinājuma dekorāciju, bet okupācijas varas reālo vadību pārņēma visvarenais ASV ģenerālis Duglass Makarturs (1880. - 1964.).
Joga, halucinācijas un zirnīšu "brends"
Savukārt mierīgajā dzīvē, no kara pārdzīvojumiem atguvusies, Jajui Kusama aizdevās uz impērijas vēsturiski pirmo galvaspilsētu Kioto, kur iestājās Municipālajā Mākslas un Amatniecības skolā (varētu teikt RDMV radiniece). Tur jauniete pievērsās Nihonga glezniecības studijām. Ar Nihonga apzīmēja japāņu tūkstošgadīgās mākslas tradīcijas, tās tehnikas, materiālus, stilus... Jēdziens būtībā attiecās uz visu klasisku, tikai nosaukums Nihonga tika dots Meidzi periodā (1868.-1912.), kad agrāk ārpasaulei slēgtā valsts atvērās Rietumu kultūras, zinātnes, dzīvesveida izvērstai ietekmei. Un Japānas Impērijas periodā, kas noslēdzās 1947. gadā, ar šo terminu apzīmēja tradicionālās mākslas principiālo atšķirību no Rietumu kultūras. Pretmetā tam pastāvēja apzīmējums joga (nejaukt ar hinduistu filozofiju un vingrinājumu praksi), kas tika attiecināts uz Rietumu mākslu un tai sekojošiem japāņu autoriem. Jajui Kusami japāņu tradicionālisms jau pēc kāda studiju gada "piegriezās" un visas viņas intereses nu fokusējās uz jogu – Eiropas moderno mākslu un amerikāņu avangardismu. Tas nu izrādījās fundamentāli liktenīgs pavērsiens, kas vēlākā attīstībā virzīja Jajui uz pasaules atzinības Olimpu.
Jau 50. gados debitante uzstājās ar izstāžu virkni dzimtās Macumoto un pat Tokijas mākslas galerijās. Viņas akvareļos un guašas kompozīcijās, kā arī uz papīra pamata gleznotos eļļas darbos dabas formas mijas ar abstrakcijām. Viņa sāka noklāt ar krāsu jebkuras virsmas, sākot ar audekliem un turpinot to uz sienām, grīdām, apkārtējiem priekšmetiem un atkailinātiem cilvēkiem – asistentiem. Virsmu zīmējuma galvenais motīvs bija zirnīšu punktveida raksts. Tas kļuva par Jajui Kusimas mūža "brendu". Šos lielos un nebeidzamos zirnīšu raksta laukumus, kas dzima meitenes halucināciju dzīlēs, viņa dēvēja par "bezgalības tīklu". Un pirmais šāds zirnīšu motīvs Jajui zīmējumos tapa jau 10 gadu vecumā, 1939. gadā. Tur viņa attēloja savu māti kimono tērpā, kas bija noklāts ar rūpīgi izzīmētu punktiņu rakstu. Bet pirmie profesionālie lielizmēra darbi sasniedza jau 10 metru dimensijas un arī tie bija pilnībā noklāti ar "zirnīšu" rakstu.
1954. gadā gleznotos "Ziedus" Jajui Kusuma komentēja šādi: "Kādu reizi es vēroju uz galda uzklāto galdautu ar ziedu ornamentu. Pavēršot skatu uz griestiem, ievēroju, ka tas pats ziedu raksts klāj arī tos, un arī logus un sienas, visu istabu, un visu manu ķermeni, visu visumu... Man radās sajūta, ka es pašiznīcinos, pārvēršos mūžības bezgalībā, telpas absolūtā, pārtopu par neko. Šī jaunā realitātes izjūta mani biedēja. Es sajutu, ka ir jābēg, iekams sarkano ziedu burvība mani nav aprijusi. Es paniski aizsteidzos pa kāpnēm. Bet tās ielūza. Es kritu un lauzu potīti."
Jaunās pasaules vilinājums. Trakums kā tēls
50. gadu pirmajā pusē Jajui dzīvoja Tokijā, un tad kādu laiku pavadīja Francijā. Kā jau īsta Rietumu kultūras jeb jogas piekritēja. Un šī nostādne bija pamatā izšķirošajam lēmumam 1957. gadā pārcelties uz ASV. Jajui uzskatīja, ka japāņu sabiedrība ir "pārāk maza, pārāk verdziska, pārāk feodāla, pārāk sievietes noniecinoša". Pirmais gads Amerikā aizritēja Sietlā, kur Jajui paguva uzrīkot pat savu darbu izstādi. Tad viņa devās uz Ņujorku. To veicināja uzsāktā sarakste ar dižo amerikāņu modernisma māti, gleznotāju Džordžiju O'Kīfu (1887.-1986.). Japāniete vērsās pie viņas ar cerībām rast kādu morālu atbalstu un padomus dzīvei Jaunajā pasaulē. Jajui pierādīja savu neparasto māksliniecisko vitalitāti un Ņujorkā ātri guva avangarda līdera slavu. Atzinību viņai pauda pats anarhistiskais angļu mākslas kritiķis Herberts Rīds (1893.-1968.). Jajui iekārtoja savu studiju līdzās amerikāņu minimālisma "karaļa", tēlnieka un mākslas teorētiķa Donalda Džada (1928.-1994.) darbnīcai. Turpat strādāja arī Vācijā dzimusī ebrejiete, tēlniece Eva Hesse (1936.-1970.), arī ievērojama amerikāņu avangardiste, kura izcēlās ar sniegumu abstraktajā plastikā, minimālismā, procesu mākslā un radikālos eksperimentos ar sintētiskiem materiāliem. Jajui ar viņu saistīja tuva draudzība.
60. gadu iesākumā Kusama uzsāka apdarīt dažādus priekšmetus – kāpnes, apavus, krēslus... - ar baltiem falliskiem reljefiem. Tie bija teju mikroskopiski veidoti, taču tas viņai netraucēja izvērst vulkānisku produktivitāti. Savu darbu prezentāciju Jajui allaž papildināja ar fotografēšanos kopā ar jauno darinājumu. Turklāt katra mākslinieces publiska parādīšanās notika sakāpināti avangardiskā un krāsainā ietērpā un pārspīlētās parūkās. Viņa pauda "uzbāzīga mākslinieka" konceptu. Savās milzīgajās ambīcijās viņa spekulēja ar eksotiskas ārzemnieces statusu un vēl jo neparastāk – ar savām psihiskajām kaitēm un novirzēm. Visi iespējamie centieni tika virzīti uz spilgta publiskā tēla radīšanu.
Raksta autors: Jānis Borgs
Attēls: Kristīne Markus