23.10.2020.

Nesen, oktobra sākumā, koronavīrusa dēļ 81 gadu vecumā mūžībā devās pasaulslavenais japāņu modes dizainers Kenzo Takada. Viņš bija pirmais dizainers no Japānas, kurš guva panākumus modes mekā - Parīzē. Kezno Takadas radīto modi raksturo dzīvesprieks un brīvība, kas tika ietērpta spilgtās krāsās un rakstu kombinācijās, brīvos piegriezumos un etniskās atsaucēs. Modes apskatnieki uzskata, ka Kenzo Takada modē ienesa poētisku vieglumu un saldas brīvības garšu.

Attēlā: Kenzo Takada un modele Kerola Labrī (Carol LaBrie), kurai mugurā Takadas preču zīme – svītru, rūtiņu un ziedu rakstu kombinācija. 1971. gads

Ceļš līdz Parīzei

Kenzō Takada (高田 賢 三) dzimis 1939. gada 27. februārī Himeji, Hjogo prefektūrā, Japānā. Uzaudzis daudzbērnu ģimenē, jau no mazotnes sācis aizrauties ar modi, īpaši pateicoties māsu žurnāliem. Takada centās īstenot savu sapni kļūt par dizaineru savā dzimtenē. Tolaik 50.gadu Japānas sabiedrībā nebija pieņemts būt radošam, un Japānā vīrieši netika uzņemti dizaina skolās. Viņa vecāki iebilda pret ideju, ka viņu dēls varētu darboties modes industrijā, tādēļ sākotnēji Takada apmeklēja Ārvalstu studiju universitāti Kobes pilsētā. Taču viņš pameta studijas, pēc tam kad nomira viņa tēvs, un pretēji savas ģimenes vēlmēm 1958. gadā iestājās Tokijas Bunka modes koledžā, kas tikko bija sākusi uzņemt studentus - vīriešus. Studiju laikā, 1961. gadā, Takada uzvarēja Japānas modes žurnāla Soen Award modes dizaineru konkursā. Šajā laikā Takada ieguva pieredzi kā meiteņu apģērbu dizainers, strādādams universālveikalā, mēnesī radot līdz pat 40 tērpiem.

Piecdesmito gadu beigās bija tikai viena modes galvaspilsēta – Parīze. Takadu tā ļoti iedvesmoja, it īpaši franču modes dizainers Īvs Senlorāns (Yves Saint Laurent). Interesi par Parīzi vēl vairāk veicināja viņa skolotāja, kura savu izglītību bija ieguvusi tieši Parīzē. Vēlāk kādā intervijā Takada atzinies, ka kāds reiz viņam teicis - tas nav iespējams, ka japānis varētu strādāt Parīzes modes industrijā. Kad 1964. gadā Japānas valdība nojauca viņa dzīvokli, lai atbrīvotu vietu olimpisko spēļu būvniecībai, pēc mentora ieteikuma Takada izmantoja kompensācijas naudu, lai nopirktu kuģa biļeti uz Parīzi.

Ceļojums uz Franciju ilga aptuveni mēnesi, un tā bija pirmā reize, kad Takada izceļoja no Japānas. Honkonga, Singapūra, Pompeji un virkne dažādu valstu un vietu jaunajam dizaineram bija kas jauns un absolūti neredzēts. Takada vēlāk izteicies, ka tas viņam bijis ļoti spēcīgs kultūršoks. Šis ceļojums izvedis viņu cauri daudzām kultūru un modes atšķirībām, kas vēlāk nopietni ietekmēja viņa Parīzē radīto daiļradi. Visbeidzot 1965. gadā Takada ieradās Parīzē, un Francija kļuva par viņa otro dzimteni.

Karjeras sākums

Takada ātri guva panākumus un atpazīstamību. Parīzes modes industrijā 20.gs. 70.gados jaunas vēsmas ienesa tieši mākslinieki no ārzemēm, tostarp Takada. Iesācis ar skiču pārdošanu modes namiem un kā stilists pie tekstilizstrādājumu ražotāja Pisanti, jau 1970. gadā viņš nodibināja pats savu zīmolu Jungle Jap ar norādi uz dzimto valsti un mīlestību pret džungļiem. Takadas Kenzo pirmais veikals atradās nelielās telpās Galerie Vivienne, Parīzē. Veikala sienas tika apgleznotas ar džungļu motīviem, atsaucoties uz izcilā franču naivista Anrī Ruso (Henri Rousseau) gleznu Sapnis (1910), jo tā esot bijusi viena no pirmajām gleznām, ko Takada redzējis Parīzē un kurā esot uzreiz iemīlējies. Tā bija iedvesmas avots veikala koncepcijai. Turpat arī notika Takadas pirmā modes skate, kurā tika prezentēta viņa pirmā izveidotā kolekcija. Tās tapšanai viņam tikpat kā vairs nebija naudas, tādēļ tērpiem audumus viņš iegādājās Senpjēras tirgū, Monmartrā un izmantoja audumus, ko bija atvedis līdzi no Japānas, kurus apvienojot, radīja eklektisku un drosmīgu sieviešu apģērbu kolekciju. Izteiksmīgie, neparastie audumu raksti bija Takadas pirmo panākumu iemesls. Veikals kļuva slavens pēc tam, kad viens no Takadas dizainiem tika publicēts uz žurnāla Elle vāka. Jau tajā pašā gadā viņa veikals pārvācās uz jaunām telpām Passage Choiseul, Parīzē.

Attēlā: Kenzo Takada ar palīgiem, iekārtojot savu pirmo veikalu Jungle Jap

Attēlā: Kenzo Takadas radīts tērps - balts, vilnas bikškostīms ar garām piedurknēm un oversize bereti, ko publicēja Vogue žurnālā 1971.gadā

Nākamajā gadā Kenzo Takadas tērpu dizaini parādījās Amerikas Vogue modes žurnāla lappusēs. Jungle Jap kolekcija debitēja Ņujorkā un Tokijā, pēc kuras ieguva Japānas modes redaktora balvu. Zīmola nosaukuma izvēle Amerikā izraisīja pretrunīgus viedokļus, ņemot vērā šī nosaukuma iespējamās asociācijas, un tas pat izraisīja juridisku cīņu, aicinot no zīmola nosaukuma noņemt vārdu Jap. Kaut gan Augstākā tiesa atbalstīja Kenzo Takadu, viņš tomēr izvēlējās pārdēvēt zīmolu, vēlāk dodot tam savu vārdu KENZO.

KENZO

1976. gadā Place des Victoires laukumā, Parīzē, Kenzo Takada atvēra savu pirmo KENZO veikalu. Takada savos dizainētajos tērpos atteicās no Rietumu prakses, kur apģērbs tika veidots uz auguma. Tā vietā viņš Eiropā ieviesa Austrumos pierastos, brīva piegriezuma apģērbus. Takada sieviešu modi atbrīvoja no šaura un ne pārāk ērta pieguloša apģērba, vietā piedāvājot apjomīgus siluetus, kas ļauj brīvi kustēties, piemēram, kimono stila apģērbus ar ziedu motīviem. Ziedu raksti plaši tika izmantoti kimono un tekstilizstrādājumos, un Japānas mākslā vienmēr ir bijusi spēcīga dabas klātbūtne. Viens no panākumu iemesliem bija arī kokvilnas audumu izmantošana, kas tajā laikā reti tika izmantoti augstajā modē. Tas ļāva Takadam spēlēties ar lielākām proporcijām un siluetiem. Blūzes ar uzpūstām piedurknēm, ielocītas harēma bikses un plūstoši ​​kimono bija brīvi un jauneklīgi apģērbi, kas ātri kļuva ļoti populāri.

Takadu aizrāva teātris, un viņš bija pirmais, kas radīja modes skati kā teātra izrādi. 1977. gadā KENZO modes skate norisinājās Brodvejas disko naktsklubā Studio 54, kurā dziedāja slavenā Greisa Džounsa (Grace Jones) un tērpus demonstrēja modele Džerija Hola (Jerry Hall). 1978. un 1979. gadā Takada skates rīkoja cirka teltī, noslēdzot tās ar jātniecēm, kuras valkāja caurspīdīgas formas, bet pats ieradās ziloņa mugurā. Turpmāko gadu laikā prese, pircēji un fani sāka pārpildīt viņa modes skates, jo KENZO skates bija kā krāšņi svētki. 1981. gadā Takadam pat radās iespēja režisēt filmu ar nosaukumu Yume, yume no ato.

80. gados KENZO radīja vairākas jaunas tematiskās apģērbu līnijas. 1983. gadā Kenzo Takada prezentēja savu pirmo vīriešu apģērbu kolekciju ar neierasti košiem uzvalkiem un krekliem. Nākamajā gadā KENZO izstrādāja patērētājiem pieejamāku apģērbu līniju priekš Amerikas apģērbu mazumtirgotāja The Limited Stores, ko nosauca par Album by KENZO. 1986. gadā tika prezentēta bērnu apģērbu līnija ar nosaukumu KENZO Jungle un sporta un brīvā laika apģērbu zīmols KENZO Jeans. 1987. gadā sāka izlaist mājas preču kolekcijas, bet 1988. gadā Takada uzsāka parfimērijas biznesu.

Attēlā: KENZO 1982. gada rudens/ziemas kolekcijas līgavas kleita

Attēlā: KENZO 1985. gada rudens/ziemas vīriešu apģērbu kolekcija

Attēlā: no KENZO 1991. gada rudens/ziemas kolekcijas

Pirmo reizi ar smaržu radīšanu Kenzo Takada eksperimentēja jau 1980. gadā, izveidojot smaržas King Kong, kas toreiz gan neguva atsaucību. Tomēr vēlāk viņš atkal pievērsās parfimērijai, un 1988. gadā viņa sieviešu smaržu sērijā tapa Kenzo de Kenzo (tagad pazīstamas kā Ça Sent Beau), Parfum d'été, Le monde est beau un L'eau par Kenzo. Pirmās vīriešu smaržas Kenzo pour Homme KENZO izlaida 1991.gadā. KENZO 2000. gadā pasauli iepazīstināja ar zīmola visu laiku slavenāko aromātu Flower by KENZO, kuru radīja smaržu meistars Alberto Morijas (Alberto Morillas). Savukārt 2016. gadā pats Kezno Takada tika uzaicināts radīt aromātu kopā ar diviem smaržu meistariem kosmētikas uzņēmumam Avon. Šīs sadarbības rezultātā tapa uzņēmuma smaržu dižpārdoklis Avon Life by Kenzo Takada.

Kenzo pamet KENZO

Kad KENZO sasniedza panākumu virsotni, 1990. gadā Kenzo Takada uzsāka sarunas par sava zīmola pārdošanu franču luksusa preču koorporācijai LVMH, kas to arī iegādājās 1993. gadā. Takada turpināja strādāt zīmola labā, līdz 1999. gadā 60 gadu vecumā no modes pavisam aizgāja. Savu lēmumu viņš pamatoja ar to, ka zīmols bija kļuvis pārāk komerciāls, mode un laika ritējums mainījās. Viņa pēdējā modes skate 1999. gadā bija liels notikums, kas svinēja viņa trīsdesmit gadu pieredzi modes pasaulē. Skate norisinājās stadionā un ietvēra plašu KENZO zīmola retrospektīvu, kuru demonstrēja pasaulslavenas modeles.

Attēlos: no KENZO rudens/ziemas kolekcijas 1995. gadā

Viņa darbu pārņēma dizaineri Rojs Krejbergs (Roy Krejberg) un Žils Rozjē (Gilles Rosier). Gadu gaitā KEZNO radošā dizainera amatā bijuši vairāki dizaineri, bet kopš 2019. gada KENZO radošais direktors ir Felipe Oliveira Batista (Felipe Oliveira Baptista). KENZO joprojām cenšas saglabāt zīmola dibinātājam raksturīgo stilu, izmantojot rakstu sajaukumu un drosmīgas krāsu kombinācijas. Īpaši jāpiemin KENZO sadarbība ar zviedru apģērbu lieltirgotāju H&M 2016. gadā. KENZO X H&M kolekcija bija īpaša ar to, ka tajā bija apvienots Kenzo Takadas stils, kāds tas bija, laikā, kad viņš izveidoja savu zīmolu, un mūsdienu KENZO, kurā darbojas dizaineri, kas pārņēma un turpināja Kenzo Takadas pamatvērtības. Kurš gan cits varētu labāk sajust Takadas radošo brīvību, ja ne mākslinieks Žans Pols Guds (Jean Paul Goude), kurš tika uzaicināts izveidot modes skates un visas kampaņas koncepciju. Viņam izcili izdevās iedzīvināt Kenzo Takadas pieeju modes skatei kā trakulīgai dejai un nebeidzamiem svētkiem.

Pēc vairākiem atpūtas un ceļojumos pavadītiem gadiem Kenzo Takada atkal pievērsās dizainam, tomēr šoreiz tas bija interjera dizains. 2005. gadā viņš prezentēja galda piederumu, mājas priekšmetu un mēbeļu zīmolu Gokan Kobo. Paralēli Takada turpināja gleznot, un 2010. gadā viņš savu glezniecību izrādīja publikai, Parīzē sarīkojot personālizstādi ar nosaukumu Un Certain Style de Vie. Tajā bija skatāmas figūras krāsainos, rakstainos tērpos gluži kā no KENZO modesskatēm.

2017. gadā Kenzo Takada sadarbojās ar Roche Bobois, piešķirot Mah Jong dīvānam jaunu redzējumu un krāsas, iedvesmojoties no japāņu kimono. Pēc aiziešanas no modes industrijas Takada laiku pa laikam atgriezās modē. 2019. gadā viņš veidoja kostīmus Tokijas Nikikai operas Madama Butterfly iestudējumam. 2020. gada janvārī Kenzo Takada paziņoja, ka kopā ar domubiedriem izveidojis jaunu luksusa mājas un dzīvesveida zīmolu ar nosaukumu K3, tādējādi līdz pat sava mūža beigām viņš bija radošs un vēlējās pasauli padarīt krāsaināku.
 
“Mans darbs vienmēr ir bijis saistīts ar brīvību un harmoniju,” Takada Vogue žurnālam teica 2000. gadā. “Es gribētu, lai mani atceras kā dizaineri, kurš mainīja nospraustās robežas.” Kenzo Takada pasauli darīja daudzkrāsaināku.

Raksta autore: Kristīne Markus

Reklāmkarogs: Kristīne Markus