16.09.2019.
DIZAINA, VIDES UN ARHITEKTŪRAS IZSTĀDES
Attēlā: Vizuālā identitāte / reklāmas plakāts Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja 30 gadu jubilejai veltītai izstādei “REDZĒTS – NEREDZĒTS – IZREDZĒTS”. 2019. Mākslinieks: Ģirts Reiniks
Līdz 29. septembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā skatāma muzeja trīsdesmit gadu jubilejai veltīta izstāde “REDZĒTS – NEREDZĒTS – IZREDZĒTS”. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (DMDM) tika atklāts 1989. gada 6. jūlijā, un šogad tas svin trīsdesmito dzimšanas dienu. Izstāde veidota kā stāstu cikls par to, kā priekšmeti nonāk muzejā. Šie ienākšanas ceļi ir atšķirīgi, un tos nosaka dažādi faktori: valsts kultūrpolitikas nostādnes, ekonomiskā situācija, vērtību un prioritāšu izmaiņas krājuma komplektēšanas politikā, arī dažādas nejaušības. Izstāde veidota pēc atklātā krājuma principa. DMDM kolekciju glabātāju atlasītie eksponāti (vairāk nekā 70 vienības) grupēti pēc to stāstiem par nonākšanu muzejā. Apmeklētājs izstādē jutīsies it kā atverot nezināmu dārgumu lādi, kur katrai lietai ir īpaša, noslēpumaina vēsture. Lielākā daļa ekspozīcijai atlasīto darbu publikai tiek demonstrēti pirmo reizi. Tie ir dāvinājumi (ģimenes relikvijas, mākslinieku vai mākslinieku tuvinieku un atbalstītāju dāvinājumi), iepirkumi (Kultūras ministrijas atbalstītie iepirkumi Latvijas PSR laikā un muzeja iepirkumi), restaurācija (no lūžiem atjaunotie priekšmeti), kā arī atgūtās vērtības un nejauši atradumi.
Attēlā: Publicitātes foto izstādei “Dizains Latvijas keramikā 21.gs.”
Līdz 8. oktobrim PIKC “Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola” skatāma Latvijas Dizaineru savienības (LDS) organizēta keramikas dizaina izstāde “Dizains Latvijas keramikā 21.gs.”. Keramika ir viena no nozarēm, kurai Latvijā ir sena vēsture un tradīcijas. Pārsvarā Latvijas keramika tiek asociēta ar keramikas darbnīcu izstrādājumiem, kuri turpina amatniecības tradīcijas Latvijas novados. Mūsdienu ekonomiskajā situācijā lielie keramikas ražošanas uzņēmumi savu darbību Latvijā ir pārtraukuši. Toties darbību ir uzsākušas individuālu dizaineru veidotas darbnīcas, kurās nelielās tirāžās tiek ražoti mūsdienīgi keramikas izstrādājumi, bet tie pazīstami samērā nelielam patērētāju lokam. Izstāde palīdz apzināt un parādīt mūsdienu dizaina keramikas izstrādājumu klāstu Latvijā. LDS konkursa izstāde atspoguļo atsevišķu autoru pēdējā laika veiksmīgākos darbus, bet nevar sniegt nozares kopainu. Izstāde ir ievadpasākums LDS rīkotajai Baltijas dizaina konkursa izstādei “Trauki”, kas risināsies no 18.-20. oktobrim Ķīpsalā, Rīgas starptautiskajā dizaina izstādē „Design Isle 2019”.
Attēlā: Publicitātes foto izstādei “136 kāpieni”. Andris Freibergs. 2016. Foto: Agnese Zeltiņa
No 19. septembra līdz 17. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles ARSENĀLS Radošajā darbnīcā skatāma scenogrāfa Andra Freiberga (1938) personālizstāde “136 kāpieni”. Izstādē Andris Freibergs summē reālās telpas dalījumu – 56 “Arsenāla” pakāpienus un sava dzīves laika dalījumu – 80 gadus, iegūstot autobiogrāfisku laiktelpu – “136 pakāpienus”. Ekspozīcijā ir iekļauts arī fragments no režisores Kristas Burānes filmas “Pasaka par tukšo telpu” (2017). Andris Freibergs ir veidojis scenogrāfiju vairāk nekā 200 iestudējumiem Latvijas teātros un ārzemēs. Viņš ir Latvijas Nacionālā operas un baleta teātra galvenais mākslinieks kopš 1993. gada. Pirms tam bijis Drāmas (tagad – Nacionālā) teātra mākslinieks-inscenētājs (1965–1973), Jaunatnes teātra galvenais mākslinieks (1973–1992). 1971. gadā Andris Freibergs kļuva par Latvijas Mākslas akadēmijas scenogrāfijas nodaļas pedagogu, 1994. gadā – par Scenogrāfijas katedras vadītāju (līdz 2013), tagad viņš ir emeritētais profesors. Saņēmis daudzus nozīmīgus apbalvojumus par scenofrāfiju, kā arī apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Attēlā: Publicitātes foto pasākumam Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā
24. septembrī plkst. 18.00 Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā izstādē “Latvijas gadsimts” ekskursija ar dizaineriem un Latvijas Mākslas akadēmijas profesoriem Ingunu un Holgeru Eleriem. Saruna izstādē būs ne tikai par dizainu un muzejiem, bet arī par Latvijas vēsturi ne-vēsturnieka acīm, personisko un ģimenes pieredzi Latvijas simts gados. Kā un kāpēc vēstures stāstā iedziļinās dizainers? Vai vēsture var būt aizraujoša? Kā eksponāta stāstu palīdzēt “aiznest” līdz skatītājam? Kuri bijuši interesantākie stāsti “Latvijas gadsimtā”? Ingunas un Holgera Eleru izveidotais dizaina birojs H2E ir iecerējis un īstenojis daudzus godalgotus projektus, to skaitā izstāžu un ekspozīciju iekārtošanu, Latvijā un ārzemēs, kas iemantojuši gan prestižu žūriju atzinību, gan apmeklētāju simpātijas.
Attēlā: Publicitātes foto izstādei “VEF īpašās izstrādes”
Līdz 7. oktobrim VEF Kultūras pils vestibilā skatāma izstāde “VEF īpašās izstrādes”, kas pievērsīsies VEF vēstures mazāk zināmajām lappusēm – tehnoloģijām, kas uzražotas nelielā apjomā kā prototipi tālākai inovāciju attīstībai VEF rūpnīcā. Izstādē eksponēti krājuma priekšmeti, kuri apliecina VEF rūpnīcas inženieru radošumu un uzņēmību, veidojot gandrīz utopisku realitāti jeb VEF kā atsevišķu pasauli pasaulē.
Attēlā: Publicitātes foto izstādei “Grēki Paradīzē”
Līdz 19. oktobrim Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā skatāma somu-latviešu vides mākslas izstāde “Grēki Paradīzē”. Izstādi rīko somu profesionālo vides mākslinieku grupa “Kasvisryhmä” (Dārza grupa) sadarbībā ar latviešu māksliniekiem. Mākslas darbi izstādīti Palmu mājas siltumnīcās un tās apkārtnē. Izstādes tēmu katrs mākslinieks interpretējis pēc saviem uzskatiem. Tēma atsaucas gan uz mūsdienu ekoloģijas problēmām – klimata pārmaiņām, gan uz kultūrvēsturisko mītu par cilvēka pirmatnējo dzīves vidi. Telpiskie mākslas objekti ir veidoti tekstila, keramikas, zīmējumu, fotogrāfijas vai jauktā tehnikā. Izstādē piedalās: Riikka Aresalo, Ipe Heinonen, Miia Kallio, Sunna Kangas, Kaarina Kellomäki, Agita Marackovska un Andris Marackovskis, Anu Miettinen, Leena Mäki-Patola, Inita Reimandova, Anu Nirkko, Otto Santala, Līga Skariņa un Ivanda Spulle-Meiere.
Attēlā: Publicitātes foto izstādei “Jūgendstils Rīgā. Kolekcijas desmitgade”
Līdz 10. oktobrim “Rīgas mākslas telpā” skatāma izstāde “Jūgendstils Rīgā. Kolekcijas desmitgade”, kas iepazīstina ar muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” desmit gadu laikā mērķtiecīgi un rūpīgi veidoto kolekciju. Izstāde ataino Rīgas jūgendstila kultūrvēsturisko mantojumu Eiropas kontekstā, iepazīstinot ar 20. gadsimta sākuma estētisko pasauli, kultūras un sadzīves tradīcijām. Plašās porcelāna, fajansa, stikla un metāla kolekcijas, interjera priekšmeti, greznie dāmu un kungu apģērbi un aksesuāri, grāmatas un periodika sniedz ieskatu rīdzinieku mākslas dzīvē, stāsta par kultūras centieniem un sadzīvi 20. gadsimta sākumā. No paaudzes paaudzē mantotie rokdarbi demonstrē rīdzinieču radošo meistarību. Fotogrāfijas un to albumi raksturo Rīgas foto darbnīcu tehniskās iespējas un ataino jūgendstila laika apģērbu, aksesuāru un frizūru modi. Muzeja glezniecības un grafikas kolekcijā skatāmi vairāki izcilu jūgendstila perioda mākslinieku – J. Rozentāla, B. Borherta, K. Brencēna u. c. – darbi. Izstāde sniedz ieskatu arī izcilo arhitektu Konstantīna Pēkšēna un Vilhelma Bokslafa radošajā darbībā. Aplūkojami arī 20. gadsimta sākumam raksturīgi jūgendstila viesistabas un ēdamistabas interjeri ar autentiskiem šī stila elementiem.
Attēlā: Publicitātes foto izstādei “Pēterburga-Rīga”
Līdz 3. novembrim Rīgas Porcelāna muzejā būs skatāma mākslinieku Ludmilas Nazinas un Sergeja Rusakova (Krievija) izstāde “Pēterburga-Rīga”, kurā skatāmi apgleznoti porcelāna šķīvji un plaketes – Rīgas un Pēterburgas pilsētainavas, kas reprezentē mākslinieku rokrakstu – veikls un virtuozs zīmējums apvienojumā ar glezniecisku laukumu dekorējumu. Izstāde reprezentē ne vien lieliskus keramikas darbus, bet arī saikni starp Rīgas un Pēterburgas kultūrvidi – izstādes konteksts ir gan laikmetīgā keramika un porcelāna dizains, gan glezniecība un arhitektūra. Mākslinieku pāris Ludmila Nazina un Sergejs Rusakovs ar porcelānu strādā kopš 1980. gada. Absolvējuši A. Štiglica Sanktpēterburgas Valsts mākslinieciski tehniskās akadēmijas Keramikas un stikla katedru.
Attēlā: Publicitātes foto izstādei “Infekcijas slimības padomju plakātos”
Līdz 3. novembrim Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā skatāma plakātu izstāde “Infekcijas slimības padomju plakātos”. Kopš 19. gadsimta beigām plakāts ir kalpojis par nozīmīgu informācijas un profilakses propagandas līdzekli. Arī Padomju Savienības vara plakātā saskatīja tā lielās iespējas. Nozīmīgā veselības tematika tika sapludināta ar sociāli - politisko reklāmu, veidojot cilvēka apziņu atbilstoši padomju varas vajadzībām. Izstādē apskatāmie plakāti no muzeja kolekcijas ataino infekciju slimību tematiku un aptver 20. gadsimta pirmo pusi, kad padomju propaganda visvairāk ietekmējusi medicīniska rakstura plakātu saturu un formu.
VIZUĀLĀS MĀKSLAS IZSTĀDES
Attēlā: Publicitātes foto izstādei “Academia”
No 20. septembra līdz 17. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas simtgades izstāde “Academia”. Izstādē plānots pārnest Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) vietas, atmosfēras un laika garu, veidojot ekspozīciju, kas būtu “dzīvā vēsture”. LMA studenti un mācību spēki piedalīsies izstādē katrs ar savu redzējumu par konkrēto nodaļu, kuru viņi pārstāv. Lai akcentētu radošās telpas un mākslas objektu radīšanas vietas mijiedarbi, ARSENĀLĀ tiks izveidota īpaša arhitektūra. Izstādes norises laikā šeit tiks noturētas lekcijas akadēmijas studentiem, bet dienas otrajā pusē norisināsies sarunu darbnīcas un diskusiju vakari apmeklētājiem.
Attēlā: Publicitātes foto izstādei “Es esmu”.
Līdz 5. oktobrim kultūras centra “Grata JJ” mākslas galerijas “MuseumLV” pirmajā stāvā skatāma gleznotājas Gitas Šmites (1973) personālizstāde “Es esmu”. Līdzās jaunākajām gleznām, skatāmas arī senākas, pat Latvijas Mākslas akadēmijas studiju laikā tapušās, veidojot savdabīgu stāstu par sievietes dzīvi un vērtībām. Gita Šmite beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju, prof. Imanta Vecozola un Viļa Ozola meistardarbnīcu. Izstādēs piedalās no 1995. gada. Māksliniece sarīkojusi 12 personālizstādes un veidojusi tērpus vairākām teātra izrādēm.
Attēlā: Helēnas Heinrihsones glezna “Marko & Marko”. 2019, audekls, akvarelis, 50x50 cm
Līdz 7. oktobrim Māksla XO galerijā skatāma Marko Mäetamm un Helēnas Heinrihsones izstāde “Kā Marko Mäetamm satika Helēnu Heinrihsoni”. Viens no Igaunijas ievērojamākajiem laikmetīgajiem māksliniekiem Marko Mäetamm (1965) un viena no spožākajām Latvijas gleznotājām Helēna Heinrihsone (1948) pirmo reizi satikās 1998. gadā mākslinieku rezidencē Litografiska Academia Tidaholmā, Zviedrijā. Ideja par kopīgu izstādi radās, abiem māksliniekiem atkal tiekoties pēc 20 gadiem - starptautiskā mākslas mesā Art Vilnius 2018.
Attēlā: Publicitātes foto Jaunās mākslas biennalei “Nākotnes māksla / Nākotnes zīmes”
Līdz 12. oktobrim abās Latvijas Mākslas akadēmijas zālēs būs skatāma vērienīga Jaunās mākslas biennāles vizuālās mākslas izstāde, kurā piedalīsies starptautiski atzīti jaunie mākslinieki un studenti. Jaunās mākslas biennāle “Nākotnes māksla / Nākotnes zīmes” (“Art Future / Future Signs”) ir starptautiska studējošo un jauno mākslinieku un dizaineru biennāle, kuras mērķis ir kulminēt Latvijas valsts un Latvijas Mākslas akadēmijas Simtgades svinības.
Attēlā: Publicitātes foto izstādei “Zvērīgā spēle”
Līdz 26. oktobrim galerijā “Daugava” skatāma mākslinieka Aigara Bikšes izstāde “Zvērīgā spēle”. “Šajā izstādē es aplūkoju cilvēka attiecības ar neizbēgamajām pārmaiņām, kas viņu nemitīgi sagaida. Skulptūrās attēloju totēmiskus dzīvniekus un putnus, kuri nokļuvuši saskarē ar avio bumbām, raķetēm un mīnām. Kaujas iekārtas, manuprāt, simbolizē to pārmaiņu spēku, kas atrodas jebkurā situācijā vai struktūrā jau no to rašanās brīža. Uz šīm attiecībām un nedrošību, kuras rodas cilvēkā, atsakoties pieņemt nenovēršamās pārmaiņas, balstās mūsdienu globālā militārisma pastāvēšana. Globālajā pasaulē lielvalstis sēž uz ieroču kaudzēm – tās vienā mirklī var iznīcināt visu cilvēci un šo planētu - Zemi. Bruņošanās ir ZVĒRĪGA SPĒLE,” par izstādes ideju stāsta Aigars Bikše.
Attēlā: Publicitātes foto izstādei “Jaunais Veiss”
Līdz 26. oktobrim Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā skatāma poļu simbolisma un ekspresionisma gleznotāja Vojceha Veisa (Wojciech Weiss (1875–1950)) jaunības gadu gleznu un grafiku izstāde no Ādama Mickeviča Literatūras muzeja (Polija) krājuma. Veiss ir strādājis glezniecībā un grafikā, daudz atveidojis ainavas, portretus un aktus. Bieži vien Veisa darbos tiek apcerētas tādas simbolisma mākslā plaši sastopamas tēmas kā cilvēka mūža ritējums, dzimšana un nāve, seksualitāte, liktenīgā sieviete – kārdinātāja.
FOTOGRĀFIJAS UN MULTIMEDIJU IZSTĀDES
Attēlā: Publicitātes foto izstādei “Pazudušas kodā”
Līdz 21. septembrim RIXC galerijā skatāma izstāde “Pazudušas kodā”, kurā piedalās trīs jauno mediju mākslinieces – Ieva Vīksne, Līga Vēliņa un Milda Ziemane. Kaut arī izstādes darbi ir radīti visdažādākajos digitālajos medijos, tos vieno jauno mākslinieču kopīgā interese par algoritmiem un kodu – datu estētiku, iespējām jaunu mākslas formu radīšanā un kultūras transformāciju. Mākslinieces ir studējušas jauno mediju mākslu Liepājas universitātē, apgūstot prasmes strādāt ar jaunākajām digitālajām tehnoloģijām un izmantot tās tādu mākslas darbu radīšanā, kas kritiski un padziļināti aplūko tehnoloģiju ietekmi uz mākslu, kultūru un sabiedrību.
Attēlā: Jans-Peters E.R. Zonntāgs (Jan-Peter E.R. Sonntag, Vācija). GAMMAvert. Kitchen Gallery, Ņujorka, 2006. Foto: Jans-Peters E.R. Zonntāgs
Līdz 22. septembrim RIXC Mākslas un zinātnes festivāla ietvaros Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā skatāma starptautiska laikmetīgās mediju mākslas izstāde “ZAĻŠ / Atmaskots”. Ekspozīcijas projekta kuratori Jenss Hauzers (Jens Hauser, Vācija / Francija), Rasa Šmite un Raitis Šmits (RIXC, Latvija) izvēlējušies 20 Latvijas un ārvalstu mākslinieku darbus. Izstādes kuratori un mākslinieki tiecas komplicēti pētīt un parādīt “zaļo” viņpus ierastajiem priekšstatiem. Zaļš tiek analizēts kā krāsa, bioloģiska parādība, materiāls medijs, dzīvesveida simbols, semantiska konstrukcija un ideoloģija. Izstādē autori veido jaunas attiecības ar dabu un vizuāli “izskaitļo”, cik zaļš ir mežs gada griezumā, rekonstruē 18. gadsimta slaveno “Parīzes zaļo” krāsu, kas tika izmantota glezniecībā un tekstilrūpniecībā, bet kuras sastāvā bija arsēns, kā arī pētī fizikālas parādības, tādas kā pēdējais stars, saulei rietot. Izstādē piedalās: Florāns di Bartolo (Florent di Bartolo, Francija), Rebeka Blesinga (Rebekah Blesing, ASV), Karīne Bonnevāla (Karine Bonneval, Francija), Ādams V. Brauns (Adam W. Brown, ASV), Bureau d´études (Francija), Santa France (Latvija), HeHe (Francija / Vācija / Lielbritānija), Roberts Hengevelds (Robert Hengeveld, Kanāda), Iodine Dynamics (Nīderlande / Francija / ASV / Lielbritānija), Voldemārs Johansons (Latvija), Eva Marija Lopesa (Eva-Maria López, Vācija / Francija), Francisko Lopess (Francisco López, Spānija), Annemarija Māsa (AnneMarie Maes, Beļģija), Agnese Meijere-Brandisa (Agnes Meyer-Brandis, Vācija), Džoana Molla (Joana Moll, Spānija / Vācija), Quimera Rosa (Spānija / Argentīna / Francija), Tāvi Suisalu (Taavi Suisalu, Igaunija), Rihards Vītols (Latvija), Jans-Peters E.R. Zonntāgs (Jan-Peter E.R. Sonntag, Vācija).
Attēlā: Publicitātes foto izstādei “Pazušana”
Līdz 22. septembrim Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma četru somu fotogrāfu – Mia Damberga, Esi Orpana, Tīna Palola, Patrisia Rodasa - izstāde „Pazušana”. Izstādē „Pazušana” tiek aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar pārkāpumiem un vardarbību, pazemošanu un kaunu, sevis apšaubīšanu, identitāti un tās zaudēšanu – pazušanu no citiem, kā arī no sevis.
Attēlā: Publicitātes foto izstādei “Visi satelīti reiz sadegs”
Līdz 11. oktobrim galerijā ALMA skatāma Mārtiņa Ratnika (1975) izstāde “Visi satelīti reiz sadegs”. Izstādē aplūkojamā video kompozīcija aizved ceļojumā starp nemitīgi mainīgajām redzamās un neredzamās enerģijas formām, ko spējam uztvert. Viss, ko redzam, ir jau mainījies un visi satelīti sadegs, vēl ilgi pirms laiks apstāsies. Darba kompozīcijā izmantoto skaņas materiālu veidojusi grupa Clausthome. Mārtiņš Ratniks strādā audio vizuālas performances, instalācijas un video mākslas jomās. Viņš ir elektroniskās mākslas un mediju centra “E-LAB” un jauno mediju kultūras centra “RIXC” biedrs un mākslinieku grupas F5 (“Famous Five”) dalībnieks, kuras sastāvā pārstāvējis Latviju 25. Sanpaulu biennālē (2002), 51. Venēcijas biennālē (2005). Jau vairāk kā desmit gadus sadarbojas ar ekspermentālu skaņu mākslinieku apvienību Clausthome, veidojot audivizuālas performances. Šobrīd Mārtiņš Ratniks ir mediju mākslas un grafikas dizaina pasniedzējs Latvijas Mākslas akadēmijā.
Attēlā: Inta Ruka fotogrāfija “Valdis Kamaldiņš”. 2018. No kolekcijas “Zem tām pašām debesīm”. Sudraba želatīna kopija. 43 cm x 43 cm
Līdz 26. oktobrim Mūkusalas Mākslas salonā skatāma Intas Rukas (1958) personālizstāde “Zem tām pašām debesīm”. Izstādi veido fotoportreti un tajos redzamo cilvēku dzīvesstāsti, kas tapuši un pierakstīti Balvos un to apkārtnē vasaras sezonā trīs gadu garumā. Rukas fotogrāfijās šie subjektīvo stāstu atklājēji portretēti uz tiem apkārt esošās vides un ainavas fona. Tā ir Latvijas iedzīvotāju pieredzēta un pašu stāstīta vēsture no Otrā pasaules kara gadiem līdz pēdējo desmitgažu emigrācijas vilnim. Inta Ruka konsekventi strādā melnbaltajā fotogrāfijā un portreta žanrā, fokusējoties uz konkrētu teritoriju iedzīvotājiem un viņu dzīvesstāstiem. Apjomīgā kolekcija “Mani lauku ļaudis” (1983–1998), kura dokumentēja Balvu rajona viensētu iemītnieku dzīvi vairāku gadu garumā, izstādīta Venēcijas biennāles Latvijas paviljonā (1999). Rīgas iedzīvotājiem veltītas kolekcijas “Cilvēki, kurus satiku” (1999–2004) un “Amālijas iela 5a” (2004–2008). 2011. gadā Inta Ruka nominēta Purvīša balvai par izstādi “Amālijas iela 5a”.
Foto: publicitātes attēli
Apskatu sagatavoja: Kristīne Markus
Reklāmkarogs: Kristīne Markus, izstādes “Visi satelīti reiz sadegs” publicitātes attēls