30.09.2020.

DIZAINA UN ARHITEKTŪRAS IZSTĀDES

1.oktobrī Rīgā norisināsies “Dizaina pastaiga”, kuru organizē “SEGD Riga Chapter” un dizaina birojs H2E. Tās ietvaros apmeklētājiem bez maksas būs iespēja ielūkoties 22 dizaina pieturpunktos visplašākajā pilsētas ģeogrāfijā un iepazīt dizainu no visdažādākajiem skatu punktiem. Šogad organizatori apzināti izvēlējās nevis izcelt kādu noteiktu jomu – grafisko vai produktu dizainu, bet parādīt dizaina daudzveidību. “Dizaina pastaigas” ietvaros savas durvis plašākam apmeklētāju lokam vērs ne tikai radošo un mākslas industriju pārstāvji (arhitektu, dizaina biroji u.c.), bet arī ražošanas un ar dizaina radīšanu ikdienā netieši saistīti uzņēmumi. Par dizaina un tehnoloģiju mijiedarbību būs iespējams uzzināt, apmeklējot enerģētikas un digitālo risinājumu uzņēmuma “Schneider Electric”, inovatīvā stikla ražotāja “Groglass” vai vadošā informācijas tehnoloģiju uzņēmuma “Accenture” mājvietas. Bet par digitāliem risinājumiem valsts sektora efektivitātes veicināšanā  stāstīs “SAP Latvia” pārstāvji. Viens no vadošajiem advokātu birojiem “Vilgerts” un tā IPR prakses vadītāja Brigita Tērauda sniegs ieskatu dizaina juridiskajos aspektos, piedāvājot lekciju “Padomi dizaina aizsardzībā”. Organizatori pastaigas digitālajā kartē piedāvā piecus dizaina maršrutus – katrs no tiem piemērots veselas dienas pastaigai, apmeklējot no 3 līdz pat  7 pieturpunktiem. Digitālā karte ir pieejama šeit. 

Līdz 18. oktobrim Jūrmalas pilsētas muzeja kamīnzālē skatāma Māras Mozgires un Daces Ziemeles jaunāko darbu izstāde “Jūra un mala”. Dace Ziemele un Māra Mozgire izstādēs aktīvi piedalās kopš pagājušā gadsimta 90.gadu beigām. No 2005. gada abas kopā veido izstādes, kurās dominē kontrasts - melnbaltais pret krāsaino. Ir bijušas izstādes “Melnbaltais un krāsainais” Rīgas porcelāna muzejā, Jūrmalas pilsētas muzejā un Aspazijas mājā Jūrmalā, Jēkabpilī, Rojā, Kuldīgā, Valmierā un Tukumā.

No 1. oktobra līdz 20. novembrim Latvijas Arhitektūras muzejā būs skatāma izstāde “Ziemeļvalstu ilgtspējīgās pilsētas”. Izstādē iekļauti 30 aktuāli risinājumi mūsdienīgai pilsētvidei, ko radījuši Ziemeļvalstu arhitekti un inženieri. Izstāde iztirzā piecas tēmas, kas saistītas ar ANO 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķiem – iedzīvotāju fizisko un garīgo labklājību, pielāgošanos klimata pārmaiņām, drošu un videi draudzīgu transportu, gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu un atkritumu pārvēršanu vērtīgā resursā. Šī izstāde apliecina, ka pilsētu problēmas un to risinājumi ir saistīti ar visiem ANO Ilgstpējīgas attīstības mērķiem, īpaši akcentējot 11. mērķi - padarīt pilsētas un apdzīvotas vietas iekļaujošas, drošas, pielāgoties spējīgas un ilgtspējīgas. Izstādi veidojis Dānijas Arhitektūras centrs (DK), Design and Architecture Norway (NO), ArkDes & Form/Design Center (SE), Islandes Dizaina centrs (IS) un Archinfo (FI).

Pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 18. septembrī atklāta unikāla vides instalācija – “Piemēslot nav māksla”. AS Latvijas valsts meži kopā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju akcijā “Piemēslot nav māksla” vēlas pievērstu sabiedrības uzmanību atkritumu piesārņojuma problemātikai Latvijas mežos. Instalācijā latviešu mākslinieka Riharda Zariņa ofortu var aplūkot caur “realitātes” jeb piesārņojuma filtru. Vides instalācijas pamatā ir Riharda Zariņa gleznas “Mūža mežs” (1900-1910) atainojums, kuru papildina vēl viens slānis: tīra, neskarta meža aina, kam priekšplānā ir atkritumi. Vides objekts simboliski ataino saikni starp mākslu un dabu, parādot cilvēka negatīvo ietekmi un ļaunprātīgās rīcības sekas. Izstādi “Rihards Zariņš (1869–1939). Ko Latvijas meži šalc” un vides objektu “Piemēslot nav māksla” varēs aplūkot līdz šī gada 25. oktobrim.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 23.-25. oktobrī norisināsies ikgādējā mēbeļu, interjera, apgaismojuma un dizaina izstāde “Furniture & Design Isle 2020”. Izstādē būs jaunākās mēbeļu, dizaina un gaismas ķermeņu kolekcijas no dažādām valstīm, nozares aktualitātes un semināri, konsultācijas ar interjera dizaineriem un citiem speciālistiem. Hallē “Design Isle” vienviet būs atrodami oriģināli dizaina priekšmeti, jaunākās mēbeļu un interjera kolekcijas no Baltijas un citām Eiropas valstīm, gaismas ķermeņi un mūsdienīgi aksesuāri. Sadarbībā ar Latvijas Dizaineru savienību varēs aplūkot labākos profesionāļu, skolu un augstskolu konkursa darbus. “Baltic Furniture” hallē vienkopus pulcējas vadošie mēbeļu ražotāji no Eiropas, piedāvājot savas jaunākās mēbeļu kolekcijas, interjera priekšmetus un gaismas ķermeņus.

Līdz 29. oktobrim Tukuma mākslas galerijā “Durvis” skatāma mākslas izstāde “Otrpus”. Izstādē skatāmas gan durvju miniatūras, gan arī leļļu kā ideoloģisko un psiholoģisko tēlu atainojums miniatūrā veidā. Savukārt 3. oktobrī plkst. 12.00 notiks klātienes tikšanās ar izstādes autoriem Edgaru Briedi un Janu Kļavinsku par miniatūru jēdzienu, to tapšanas procesu, kā arī miniatūru kopējo lomu cilvēka apziņā un uztverē. Izstādes darbus veidojuši mākslinieki – Edgars Briedis, Jana Kļavinska, Alise Tilaka. Visus trīs māksliniekus vieno ideja par spēju iedzīvināt pasauli miniatūrā veidā. Mākslinieks Edgars Briedis (1986) strādā par butaforu Latvijas Nacionālajā Operā un Baletā, savukārt Jana Kļavinska (1985) ir fotogrāfe un datorgrafiķe. Viņu abu interese par dažādu lietu jaunradi iesniedzas arī floristikas, apģērbu dizaina, tēlniecības, vides noformēšanas un daudzās citās jomās, kurās abi ir strādājuši. Otru mākslas izstādes daļu veido tēlu un leļļu mākslinieces Alises Tilakas darbi. Alise Tilaka (1986) strādā par grafisko dizaineri, maketētāju, izstrādā dekorācijas un nodarbojas ar dažādām citām mākslas radošajām izpausmēm.

Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā līdz 1. novembrim ir skatāma Daiņa Gudovska stikla darbu un akvareļu izstāde “Dzīves auduma materializācija”. Dainis Gudovskis ir viens no zināmākajiem Latvijas stikla mākslas pārstāvjiem – nepilnas trīsdesmit personālizstādes, piedalīšanās vairākos simtos grupu izstāžu gandrīz visos pasaules kontinentos, nominācijas, apbalvojumi un viņa radītie autordarbi muzeju krājumos, organizāciju un personu privātajās kolekcijās Latvijā un ārzemēs. Pedagogs un daudzu izcilu mākslinieku skolotājs. Akvareļos viņu saista dinamiskas formveides un krāsu valodas piesātinājumi, stikla darbu sacerē dod priekšroku monotonai krāsu gammai. Melns, balts, caurspīdīgs un materiāla tekstūru modulācijas akvarelī pievērš savu skatu krāstēlu valodai. Dodot izstādei nosaukumu “Dzīves auduma materializācija”, Gudovskis domā par laiku un tā neelastību. Nekas nenotiekot ātri, ar gadiem aizvien lēnāk. Mākslinieks ik dienu turpina dzīves ceļojumu ikdienas atklājumos, arī klišejās un atkārtojumos. Savos darbos apzināti abstrahējas no realitātes tiešas izpausmes.

No  2. oktobra līdz 22. novembrim Rīgas Porcelāna muzejā būs skatāma Vernera Lazdāna (1965) personālizstāde “Modeļi”. Mākslinieks savulaik sevi spēcīgi pieteicis glezniecībā, pēdējos gados pievērsies arī keramikai. Radītie tēli, kas balansē uz figuratīvas un abstraktas kompozīcijas robežas, iemiesojas gan divās, gan trīs dimensijās. Sākumā veidojumi kalpoja kā modeļi gleznām, pamazām kļuva par patstāvīgu izteiksmes formu, apgūstot arvien jaunus materiālus un dedzinājumus. Darbi top “alla prima” tehnikā jeb vienā piegājienā, tādējādi saglabājot dzīvo, pirmreizīgo pieskārienu, ko nav iespējams atkārtot. Verners Lazdāns absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu. Sarīkojis vairākas personālizstādes Latvijā, kā arī piedalījies grupas izstādēs. Izstādē skatāmi keramikas darbi, kas tapuši vairāku gadu periodā.

Joprojām turpinās:

Līdz 18. oktobrim Aptiekas ielā 21, projektā Kultūrtelpa TOČKA skatāma Latvijas Dizaineru savienības izstāde “LAIKS”, kurā piedalās dizaineri: Visvaldis Asaris, Aija Bāliņa, Dace Blūma, Česlija Čable, Varis Dzērve, Agris Dzilna, Aļona Fjodorova, Barbara Freiberga, Kristiana Kazarjana, Linda Lazdiņa, Ināra Liepa, Inese Līne, Guntars Ošenieks, Anita Rozīte, Miks Pētersons,  Jānis Straupe, Raimonds Šiferis, Iveta un Kaspars Šmiti, Jānis Vaivods, Kristaps Vāvere.

Līdz 20. janvārim Modes muzejā skatāma izstāde “No Fortuny līdz Versace. Itālijas modes 100 gadi”, kas veltīta Itālijas modei 20. gadsimtā.
 

VIZUĀLĀS MĀKSLAS IZSTĀDES

No 1. līdz 7. oktobrim galerijā “LOW” skatāma tekstu grupas “Orbīta” iztāde. Tās darbi tapa spembrī, kad “Orbīta” mākslinieki rezidēja galerijā. Izstāde veltīta universālajam principam, kuram šajā pasaulē viss pakārtots – vilnim. “Šī bangojošā jūra mūs ieskauj – gravitācijas viļņi deformē telpu, radioviļņi to caurstrāvo, rentgena viļņi – caururbj, bet vēja viļņi – piepilda. Gaisma ir viļņi, skaņa ir viļņi. Visumam ir stīgu, tātad arī viļņveidīga uzbūve. Viss ir viļņi. Šī fenomena bāzes apgūšana norit uz otrā pandēmijas viļņa iespējamās parādīšanās sliekšņa. Gan tepat blakus, gan kaut kur tālumā notiek viļņošanās ļaužu prātos. Bet neļaujieties garastāvokļa svārstībām – mēs visi esam saviļņojoši tuvu viļņu noslēpuma atklāšanai!”

Līdz 8. oktobrim Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā izstādē “Klātbūtne” aplūkojamas Ata Jākobsona (1985) gleznas no pēdējos gados tapušajiem cikliem “Frekvences”, “Mūžīgā kustība” un “Itinerantur”. Izstādē iekļautie darbi ir mākslinieka eksperimenti laikmetīgā portreta žanrā, kurus virza vēlme izprast pašam sevi caur citu un figurālās glezniecības medijā tvert cilvēku tā pretrunīgajā, starp galīgumu un bezgalību sarautajā esībā. Atis Jākobsons ir viens no savas paaudzes atzītākajiem latviešu gleznotājiem, kurš strādā arī grafikas, fotogrāfijas un instalācijas medijā. Mākslinieks dzīvo Rīgā un Berlīnē un pasniedz glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā. Viņa darbi ir tikuši izstādīti 11 personālizstādēs un vairākās grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs. 2017. gadā par personālizstādi “Dark Matter” (“Tumšā matērija”) Atis Jākobsons nominēts Purvīša balvai.

Līdz 11. oktobrim Kuldīgas Mākslas nama lielajā zālē aplūkojama Latvijas un Lietuvas laikmetīgās glezniecības izstāde “Sazobe”, kurā redzamas Latvijas un Viļņas mākslas akadēmiju pārstāvju gleznas. Latvijas Mākslas akadēmija un Viļņas Mākslas akadēmija sadarbojas vairākos Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona mākslas augstskolu tīklos, kā arī atbalsta viena otru kā partneraugstskolas. Abu akadēmiju sadraudzībā un kopēju projektu īstenošanā liela nozīme ir to rektoriem un personālam. Izstāde ir veltījums Baltu vienības dienai, un tajā, turpinot Latvijas un Viļņas mākslas akadēmiju darbošanos ciešā sazobē, apvienoti mākslas darbi, kuru autori ir trīs katras augstkolas pārstāvji. Latvijas Mākslas akadēmiju pārstāv rektors Kristaps Zariņš ar kolēģiem Normundu Brasliņu un Madaru Kvēpu, bet Viļņas Mākslas akadēmiju – rektore Ieva Skaurone, ar kolēģiem Pauļu Jušku un Žilivi Jasutīti.

Līdz 17. oktobrim klasiskās mākslas galerijā “Antonija” skatāma Aleksandra Lozovoja (1949) personālizstāde “Neredzamās saites”. Aleksandrs Lozovojs ir atzīts krievu neatkarīgais mākslinieks. Mākslinieka darbi tiek izstādīti Puškina Valsts tēlotājmākslas muzejā (Maskava), Valsts krievu muzejā (Sanktpēterburga), Maskavas Modernās mākslas muzejā, Zimmerli mākslas muzejā Ņūdžersijā (ASV), kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.
Lozovoja gleznas tika pārdotas MacDougall’s un Sotheby’s izsolēs. Lozovojs šobrīd ir vienīgais dzīvais krievu mākslinieks, kurš mācījās tieši pie krievu avangarda meistariem. Viņa skolotāja bija Varvara Bubnova (1886-1983), kura strādāja un piedalījās izstādēs kopā ar V. Kandinski, K. Malēviču, P. Filonovu, A. Rodčenko un citiem. Varvara Bubnova bija viena no ievērojamākajiem pasaules avangarda pārstāvjiem, latviešu mākslinieka Voldemāra Matveja sieva un līdzgaitniece. Bubnova savu dzīvi veltīja Matveja teorētiskā mantojuma saglabāšanai un viņa darbu publicēšanai. Aleksandru Lozovoju pilnā mērā var saukt par Voldemāra Matveja sekotāju. Viņa darbos ir neredzama saikne gan ar Matveju, gan ar Bubnovu. Viņa darbi kopš 1988. gada izstādīti Krievijā, Itālijā, Vācijā, ASV, Spānijā, Dienvidāfrikā, Šveicē, Grieķijā.

Līdz 18. oktobrim Jūrmalas pilsētas muzeja 2. stāva zālēs skatāma Kristīnes Kutepovas gleznu un grafiku izstāde “Brīnumzeme”. Izstādes telpa sadalīta divās pieredzēs, tās abas ir nedalāmas, vienlaikus pastāvošas, vienlīdz nozīmīgas. Dabas varenība atklājas gleznieciski, gara spēks piesaka sevi grafiski. Gara spēka telpa ir melnbalta, grafiska. Dabas varenības valoda ir gleznieciska, pasakaina. Ārējā telpā gleznās attēlota Indija, tās varenie zaļie kalni, svētā upe Ganga, enerģētiski spēcīgas vietas, kurās meditējuši svētie jogi. Piedzīvotais Indijā raisījis daudz jautājumu, uz kuriem atbildes tiek meklētas, tas bijis spēcīgs impulss sevis ieraudzīšanā. Ilūzijas vai realitātes spēles piefiksēšana, sistēmas “kļūdas” zem kurām ieraugāmas neizskaidrojamas, neparastas ikdienišķas situācijas, kas ļauj izjaukt iepriekš noteiktos rāmjus un robežas. Mūzika, ko radījis Artūrs Kutepovs, papildina un transformē izstādē atklāto tēmu.

Līdz 18. oktobrim Ventspilī, teātra namā “Jūras vārti” aplūkojama Kates Seržānes (1980) personālizstāde “Zem līmeņa”. Iedvesmas avots un neizsmeļams mākslinieces ideju fonds ir daba, kur tverti tēli un vīzijas, kur radusies mīlestība pret ūdeni, zivīm, vēju un makšķerēšanu. Izstādē atrodami senāki un pavisam jauni ogles un sēpijas zīmējumi. Lielizmēra darbiem līdzās stāv pavisam mazi, bet atlikušo telpu piepilda instalācija, kas tapusi uz vietas Teātra namā. Kate Seržāne absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju, iegūstot maģistra grādu vizuāli plastiskajā mākslā – grafikā. Izstādēs piedalās kopš 2009. gada.

No 2. līdz 21. oktobrim Kalnciema kvartāla galerijā būs skatāma jaunākā mākslinieka un režisora Kārļa Vītola personālizstāde “Ceļojums uz Ameriku”. Trīspadsmitajā solo skatē galvenais medijs ir kameras acs – fotogrāfiju un video formātā – kas nofokusēta uz ārpusē dzīvojoša indivīda vientulību. Mākslinieks ir radījis izstādi par nenotikušu ceļojumu uz Ameriku, sasaucoties ar pašlaik aktuālajiem izolācijas apstākļiem, kas izjauc plānus un liek samierināties ar iztēlē pieejamām izvēlēm. Melnbaltā akvareļa sērija apspēlē fotogrāfijai raksturīgos elementus – klasisko foto kvadrāta formātu, smalkās pelēkās krāsas gradācijas, pozēšanu kameras priekšā, neiekadrētas sejas un it kā attīstīšanas procesā iegūtas vienas kompozīcijas variācijas. Viņa iztēlē sastaptie tēli dreifē starp stilizētiem komiksa varoņiem, reāliem cilvēkiem un mākslinieka patentētajiem mutantiem. Sapulcējušies amerikāņi gaidpilni noraugās uz izstādes skatītāju, cerot uz mirkli, kad tie atdzīvinās viņus iztēlē un ļaus apdzīvot, ne vairs tikai apciemot savu vietu.

Līdz 28. oktobrim Mākslas galerija PUTTI telpās skatāma Elitas Patmalnieces (1964) personālizstāde “Apziņas skices”. Elita Patmalniece ir gleznotāja, kura pati saka: “Tā ir liela laime, ja tā padomā, – ka nav baigi jāmokās – vienkārši ņem un dari. Laime ir ikdienā.” Elita ir arī modes dizainere, kas veido tērpus skatuves māksliniekiem, teātra un operas izrādēm, viņa ir piedalījusies dažādos projektos TV, reklāmā, laikrakstos un žurnālos.

Līdz 1. novembrim Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) izstāžu telpā “Pilot” skatāma grupas izstāde “Vai mēs jau esam tur?/Are We There Yet?”. Līdzās Rīgas ekspozīcijai izstādes dalībnieku darbu kolekcija tiks prezentēta starptautiskajā laikmetīgās mākslas mesē “ArtVilnius'20”, kas notiks Lietuvā no 2. līdz 4. oktobrim. Ekspozīcija veidota kā šobrīd redzamāko mākslinieku jaunāko darbu parāde – tajā piedalīsies LMA absolventi, pasniedzēji un studenti, kuru darbi atzīti gan Latvijā, gan starptautiskā līmenī, tādējādi nojaucot hierarhiskās pasniedzēja, studenta un mākslinieka lomas: Jānis Šneiders, Līga Spunde, Kristians Brekte, Amanda Ziemele, Hanele Zane Putniņa, Annemarija Gulbe, Veronika Frolova, Jānis Dzirnieks, Estere Betija Grāvere, Brenda Jansone, Pēteris Ķimsis un Miķelis Mūrnieks. LMA galerija “Pilot” tika radīta ar mērķi sistemātiski atbalstīt jauno mākslinieku prakses. Tā atrodas Riharda Vāgnera ielā 3, Vecrīgā.

Līdz 30. novembrim galerijā “Daugava” skatāma Līgas Purmales (1948) izstāde “Tepat tuvumā”. Ekspozīciju veido mākslinieces pēdējo trīs gadu darbi. Ne jau laiks nosaka mākslas darba kvalitāti un vērtību, tikai izvērtē gan. Un Līga Purmale jau gadu desmitus ir mūsu mākslas grande dame. Daba un glezniecība, divi mūžīgie lielumi, kas uzrunā un suģestē viņas audeklos. Līgai Purmalei vienlīdz liels respekts, pat pielūgsme ir pret abiem šiem lielumiem. Mūslaika dinamika, troksnis, raibums vēl jo vairāk liek aizturēt elpu un izbaudīt mirkli pie katra viņas gleznojuma. Izstāde tiem, kas ir saglabājuši spēju redzēt, sajust, pārdzīvot. Vai arī vēlas šo spēju atgūt. Mākslinieces glezniecības motīvi tverti tepat tuvumā – Kurzemē, skatoties pa logu, dodoties pastaigās pa pļavām, vērojot dabu visās diennakts stundās.

Līdz 30. decembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 4. stāva galerijā apskatāma izstāde “Līniju arhīvs. Zīmējums un akvarelis Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā”. Izstāde turpina grafikas tehnikām veltīto izstāžu ciklu, šoreiz iepazīstinot ar 15.–20. gadsimta ārvalstu mākslinieku zīmējumiem un akvareļiem. Darbu izlase veidota no 850 vienību lielās Rietumeiropas zīmējumu kolekcijas, kas ir daļa no LNB ārzemju grafikas krājuma un pārstāv vācu mākslas zinātnieka un kolekcionāra Pētera Betgera (Peter Böttger) dāvinājumu bibliotēkai. No kolekcijas izstādei atlasītas vācu, holandiešu, itāļu, franču un citu nacionālo skolu mākslinieku 57 lapas, kas sniedz ieskatu akvareļa un dažādajās zīmējuma jomās – no garāmslīdošu mirkļu studijām un skicēm līdz pabeigtiem stājdarbiem. Izstādei no kolekcijas izvēlēti tādi mākslinieki kā Andrea del Sarto (Andrea del Sarto, 1486–1530), Daniele da Voltera (Daniele da Volterra, 1509–1566), Frederiks de Mušerons (Frederik de Moucheron, 1634–1686), Francs Kobels (Franz Kobel, 1749–1822), Jans Mateiko (Jan Matejko, 1838–1893), Adolfs fon Mencelis (Adolph von Menzel, 1815–1905). Par īpašu kolekcijas vērtību uzskatāmi Hansa fon Marē (Hans von Marées, 1837–1887) 12 darbi, no kuriem izstādē apskatāms, piemēram, sagataves zīmējums fresku ciklam Neapoles zooloģiskajā stacijā (1873–1874).

No 5. oktobra galerijā “Istaba” skatāma Sabīnes Vekmanes-Ābeles personālizstāde “Vai cilvēks uz zemes ir tīra gaismas enerģija vai vīruss?”. Mākslinieces darbos plankumi, glezniecības un grafikas kombinētā autortehnikā, stāsta par cilvēka piederības iespējamām interpretācijām. Ar minimāliem izteiksmes līdzekļiem Sabīne Vekmane-Ābele risinājusi visai būtiskus, taču arī retoriskus jautājumus par to, vai cilvēks pēc savas būtības ir daļa no pasaules pirmatnējuma un to, vai visuma pastāvēšana būs mūžīga. Sabīne Vekmane-Ābele vada atvērto sietspiedes darbnīcu “Luste”, strādā par lektori Latvijas Mākslas akadēmijā. Šī ir mākslinieces sestā personālizstāde.

Joprojām turpinās:

Līdz 9. oktobrim bijušajā tekstilrūpnīcā “Boļševička” norisinās jaunākās mākslinieku paaudzes grupas izstāde “Sintēze. Īstenības pētīšana caur kustību, attīstību un pretrunām”, kurā septiņi mākslinieki ar speciāli šai izstādei radītu darbu starpniecību risina jautājumus par totalitātes un totalitārisma ideju iespējamību mūsdienu kultūrā.
 

Līdz 18. oktobrim Tallinas ielas kvartālā skatāma Latvijas un Igaunijas atkritumu mākslas izstāde “PROM no acīm, PROM no prāta”, kurā skatāmi mākslas darbi, ko veidojuši 17 starptautiski atzīti mākslinieki ar mērķi pievērst uzmanību atkritumu problēmai un pārmērīga patēriņa dzīvesveidam.
 

Līdz 25. oktobrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā skatāma izstāde “Rihards Zariņš (1869–1939). Ko Latvijas meži šalc”, aptverot meistara daiļradi vairāk nekā 40 gadu garumā.
 

Līdz 25. oktobrim Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā skatāma Ķīnas abstraktās mākslas pārstāvja Sjao Ciņa (Hsiao Chin, 1935) retrospektīva izstāde “Mans sākums ir manas beigas”.
 

Laikmetīgās tēlniecības festivāls “Tēlniecības kvadriennāle Rīga 2020” šogad norisinās līdz 31. oktobrim, apskatot tēmu “Demokrātijas brīnumi” un piedāvājot skatīt 12 mākslas darbus pilsētvidē.
 

Līdz 1. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs norisinās izstāde bērniem “Rotaļāsimies?”, veltīta rotaļlietu attēlojumam mākslā, kurā atlasīti darbi no muzeja krājuma, Zuzānu kolekcijas un citām privātkolekcijām, aptverot laika periodu no 20. gadsimta sākuma līdz 21. gadsimta sākumam.
 

Līdz 1. novembrim Kim? Laikmetīgās mākslas centrā skatāma grupas izstāde “Nervozā gara faktūra”, kurā piedalās 0.0.01.0.0., Džeims Bridls, Merlins Kārpenters, Vanesa Gravenora, Lī Ledars, Voldemārs Matvejs, Viktorija Modesta, Ieva Rubeze, Aleksandra Samuļenkova, Elza Sīle.
 

Līdz 8.novembrim Zuzeum skatāma izstāde “Mēs dzīvosim. Mūsdienu māksla Zuzānu kolekcijā”, kurā skatāmi 43 starpautisku mākslinieku darbi, kas tapuši pēc 2000. gada.
 

Līdz 13. decembrim Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA skatāma izstāde “Mūsu muzejs. Valsts mākslas muzejam 100”.
 

MULTIMEDIJU UN FOTOGRĀFIJAS IZSTĀDES

No 2. oktobra līdz 1. novembrim Mākslas stacijā “Dubulti” skatāma fotoizstāde “Tohoku japāņu fotogrāfu acīm”. Galvenā motivācija izstādes organizēšanai bijusi postošā zemestrīce, kas skāra Japānu 2011. gada 11. martā. Par šiem notikumiem ziņoja visā pasaulē, un ziņas bija pilnas ar Tohoku reģiona vietvārdiem. Tajā pašā laikā, par reģiona vēsturisko un kultūras kontekstu nebija daudz ziņu. Par kuratoru šim projektam aicinot Kotaro Īdzavu, fotogrāfijas kritiķi, daudzu grāmatu autoru, leģendārā Tokijas fotožurnāla déjà-vu (1990-1995) dibinātāju un redaktoru. Ekspozīcija ir pārdomāts ieskats ne vien Tohoku reģiona ainavās un cilvēkos, bet arī Japānas 20. gs. otrās puses - 21.gs. sākuma fotogrāfijā. Izstādi veido deviņu fotogrāfu un viena kolektīva darbi. Izstādē aplūkojamas vairāk nekā simt fotogrāfijas, ko deviņi fotogrāfi un viena fotogrāfu grupa uzņēmuši Tohoku reģionā. Izstādes autori: Teisuke Čiba, Ičiro Kodžima, Hideo Haga, Masatoši Naito, Hiroši Ošima, Meiki Lins, Masaru Tacuki, Nao Cuda, Naoja Hatakejama, Sendai Collection (Toru Ito, Širo Ouči, Makoto Kotaki, Vataru Macutani, Hidekazu Katakura, Hisaši Saito, Riudži Sasaki, Reiko Anbai). Izstādi Latvijā organizē Japānas vēstniecība.

No 3. oktobra līdz 8. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē būs skatāma Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 izstāde “Par fotogrāfiskām būtnēm”. Izstāde pēta neizdošanos kaut ko attēlā notvert pilnībā. Izstādes mākslinieki Īvī Johova (Evy Jokhova, UK/RU/EE), Ode de Korta (Ode de Kort, BE) un Toms Lavleiss (Tom Lovelace, UK) rosina paraudzīties uz fotogrāfiskām būtnēm kā daudzdimensionālām, sarežģītām un nereti arī daudznozīmīgām. Izstādes kurators ir lietuviešu mākslinieks un teorētiķis Pauļus Petraitis (Paulius Petraitis). Ekspozīcijā iekļautos darbus var aprakstīt kā “fotogrāfiskus”, tomēr tie pārkāpuši ierastās medija robežas. Tie tiecas dekonstruēt priekšstatu par to, kas ir vai kas varētu būt fotoizstāde, tā vietā rosinot paskatīties uz fotogrāfiskumu kā uz maināmu objektīvu un kā uz nosacītu jēdzienu, ko radījusi kultūra. Ar šādas pieejas starpniecību projekts ne vien pēta fotogrāfisko darbu potenciālu atklāt daudzslāņaino procesu, kā objekts tiek tulkots par attēlu, bet arī pārbauda iespēju robežas tam, ko ļauj paveikt fotogrāfija.

No 3. oktobra līdz 27. decembrim  Liepājas muzejā būs skatāma unikāla dzīvo gleznu izstāde “Simbolisms”, kurā jaunās krāsās, skaņās un kustībā uzmirdzēs vairāk nekā 40 spilgtākās 20. gs. sākuma gleznas. Izstādē būs redzami tādu latviešu vecmeistaru kā Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Johana Valtera, Pētera Kalves, Rūdolfa Pērles u.c. autoru darbi, kas savulaik izstādīti Parīzē, Orsē muzejā. Pianists Andrejs Osokins ieskaņojis melodijas katram mākslas darbam un visam priekšnesumam kopumā, interpretējot triju izcilo latviešu simbolisma laika komponistu – Jāzepa Vītola, Emīla Dārziņa un Jāņa Mediņa darbus. Unikālo skaņu celiņu papildina Edvarta Virzas, Fallija un Zemgaliešu Birutas dzeja, ko ierunājuši aktieri Sandra Kļaviņa, Voldemārs Šoriņš un Jēkabs Reinis. Katra glezna tiek parādīta, izmantojot plašu mūsdienu tehnoloģiju klāstu – piemēram, klasiska stop-motion animācija, slāņu video apstrāde, telpiskas gaismas 3D modelēšana virtuālā telpā. Simbolismam veltīto izstādi veidojuši Latvijā un pasaulē atpazīstami videomākslinieki Māra Kalves vadībā, skaņu dizainu veidojis Ernests Ansons, bet producente ir Leonarda Ķestere.

Joprojām turpinās:

Līdz 18. oktobrim izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” skatāmi Rīgas Fotogrāfijas biennāles centrālie notikumi – divas starptautiskas izstādes – “Ekrāna ēra II: Ainava” un “6x6/36”.
 

Līdz 28. oktobrim ISSP Galerijā norisinās viens no Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 programmas kulminācijas notikumiem – latviešu mākslinieka Andreja Strokina (1984) personālizstāde “Kosmiskās skumjas”.
 

Apskatu sagatavoja Kristīne Markus

Reklāmkarogs: Kristīne Markus