14.10.2019.
DIZAINA, VIDES UN ARHITEKTŪRAS IZSTĀDES
Attēlā: MAREUNROL’S. Kolekcija “Īrnieks/Izpētes darbs Nr. 2”. Rudens/ziema 2014/15. Foto: Iveta Vaivode
Līdz 8. decembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā pirmo reizi būs skatāma vērienīga pazīstamā latviešu modes dizaineru dueta MAREUNROL’S (Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops) izstāde “MAREUNROL’S. Paplašinātā realitāte”. Izstāde piedāvā MAREUNROL’S kolekciju retrospekciju, papildinātu ar video materiāliem, fotogrāfijām, tēlnieciskiem elementiem un audio instalāciju. Autori katrai detaļai piešķir jēgu, viņu mērķis ir radīt apģērbu, kas pauž stāstu un dzīvo savu dzīvi līdzvērtīgi konceptuālam mākslas darbam. Izstāde iecerēta kā īpaša platforma ar sarunām, diskusijām un radošajām darbnīcām. MAREUNROL’S ir starptautiski pamanītākais latviešu modes zīmols. Piedalījies daudzos konkursos un festivālos, biennālēs un grupas izstādēs ārpus Latvijas. Kopš 2012. gada zīmols regulāri piedalās Parīzes modes nedēļā. Autori veidojuši tērpus daudzām teātra un operas izrādēm Latvijā un ārzemēs. 2013. gadā izdevniecības Phaidon almanahs Pattern ierindojis MAREUNROL’S starp 100 mūsdienu īpašākajiem jaunajiem dizaineriem.
Attēlā: Design Isle vizuālā identitāte
No 18. -20. oktobrim Ķīpsalas izstāžu zālē notiks ikgadējā Rīgas starptautiskā dizaina izstāde “Design Isle 2019”, kurā būs skatāmi Baltijas vadošo dizaina uzņēmumu, profesionāļu un Latvijas dizaina skolu un augstskolu studentu rūpnieciskā, modes, vides, interjera, foto un grafiskā dizaina darbi. Izstādē būs apskatāmas dizaina mēbeles, gaismas ķermeņi, apģērbi un aksesuāri, dzīvesstila produkti un citi oriģināli dizaina produkti. Izstādes ietvaros varēs aplūkot konkursa “Latvijas Dizaineru savienības balva dizainā 2018” izcilākos darbus četrās kategorijās – interjera, vides, lietu un saziņas dizains. Paralēli Design Isle Ķīpsalā norisināsies Baltic Furniture – ievērojamākā mēbeļu, interjera un apgaismojuma risinājumu izstāde Baltijā, kurā pārstāvēta Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Ukraina, Vācija, Somija.
Attēlā: RE:EX izstādes publicitātes foto
Līdz 22. oktobrim VEF kvartāla kultūras un mākslas telpā “Vasarnīca”, kas atrodas Ūnijas ielā 8, Rīgā, skatāma Latvijas Dizaineru savienības veidota dizaina izstāde “RE:EX”. Izstādē skatāms Latvijas Dizaineru savienības biedru pēdējo piecu gadu veikums, izmantojot dažādu žanru, stilu un tematu mijiedarbību. Dažādas dizaina jomas, kā interjera, vides, grafiskais un rūpnieciskais dizains, tiek izspēlētas caur underground tēmu, sajaucot veco ar jauno, glamūrīgo ar ikdienišķo. Izstādē piedalās dizaineri: Valdis Celms, Jānis Straupe, Ināra Liepa, Linda Gobeta, Gunārs Platpīrs, Iveta Šmita, Miks Pētersons, Raimonds Šiferis un citi. Izstādes laikā notiks arī performances un modes skates.
Attēlā: Riga Fashion Week publicitātes foto. Foto: Vika Anisko
No 29. oktobra līdz 2. novembrim jaunatklātajā Hanzas Peronā nosrisnāsies Latvijas svarīgākais notikums modes industrijā - Rīgas modes nedēļa/Riga Fashion Week, kuras ietvaros ietvaros norisināsies labāko Latvijas modes mākslinieku un no citām valstīm aicināto dizaineru 2020. gada pavasara-vasaras sezonas pret-a-porter sieviešu un vīriešu modes kolekciju prezentācijas, kā arī citi izglītojoši un izklaidējoši pasākumi. Lielas modes skates šajā sezonā piedāvās zīmoli Amoralle, Anna Led, Bergs Prive, Katya Katya London, MCouture, Natalija Jansone, Nolo, Noname Atelier un jaunpienācējs - Selina Keer. Tradicionāli Rīgas modes nedēļas noslēguma dienu atklās bērnu modes skate no Aristocrat Kids, Baronessa un Rock and Mouse. Ar savām prezentācijām un performancēm ārpus RFW galvenā podija piedalīsies tādi zīmoli kā Ksenia Danilova hats, Mareunrol's, One Wolf un Sin on the Beach.
Attēlā: Pētera Venckoviča fotogrāfija “Vīna darītava Lagardijā, Spānijā” (arhitekts Santjago Kalatrava). 2017
Līdz 15. novembrim Latvijas Arhitektūras muzejā skatāma arhitekta Pētera Venckoviča (1947) darbu izstāde “FOTO/GRAFIKA”. Arhitekta Pētera Venckoviča daudzajos ceļojumos viņa uzmanības centrā ir gaismas iekrāsota forma, kas tiek samērota ar vietas vēsturi, atmosfēru un cilvēku roku darbu – celtnēm. Vienu izstādes daļu veido fotogrāfijas, kas tapušas laikā no 2007. līdz 2019. gadam dažādās pasaules vietās. Otru daļu – plakāti, kuros grafiski analizētas un attēlotas mēroga un laika sakarības, sākot no renesanses laikmeta dižgariem mākslā, mūzikā un arhitektūrā (“Laiks”), franču 18. gs. arhitektiem – vizionāriem (“Bullē – Ledū”) līdz World Trade Center dvīņu torņiem Ņujorkā, Heopsa piramīdu un “Trīs brāļiem” Vecrīgā (“Mērogs 1995–2014”) u.c. Ekspozīciju papildina melnbalto attēlu kolekcija, kurā redzams gan strazdu spiets Krimā, gan krītoša zvaigzne Bostonā. Autors apgalvo, ka nav nedz fotogrāfs, nedz fotomākslinieks, tomēr savos darbos viņš atklāj tās vērtības, kas saista arhitektūru, mākslu un fotogrāfiju.
Attēlā: Izstādes “ZEMA” publicitātes foto
Līdz 1. decembrim muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” sadarbībā ar Ungārijas vēstniecību Latvijā skatāma laikmetīgo porcelāna rotu izstāde “ZEMA”. Nelielais ģimenes porcelāna rotu uzņēmums “ZEMA” ir radījis spēcīgu zīmolu, kas turpina attīstīt un popularizēt Ungārijas lepnumu – augstvērtīgo porcelānu – Ungārijā un ārpus tās robežām. Izstādē aplūkojamās rotas ir roku darbs, kurā savijas Ungārijas tradicionālā māksla un jaunrade. Porcelāna rotu apgleznošanā tiek izmantots arī zelts un platīns. Uzņēmuma vadītāja un dizainere Eržēbeta Pappa (Erzsébet Papp) stāsta, ka nozīmīga loma kolekciju veidošanā ir ungāru tautas vēsturiskajām rotām un ornamentiem, kā arī mākslas un dabas motīviem.
JOPROJĀM TURPINĀS IZSTĀDES:
Līdz 19. oktobrim Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā skatāma somu-latviešu vides mākslas izstāde “Grēki Paradīzē”.
Līdz 3. novembrim Rīgas Porcelāna muzejā skatāma mākslinieku Ludmilas Nazinas un Sergeja Rusakova (Krievija) porcelāna darbu izstāde “Pēterburga-Rīga”.
Līdz 3. novembrim Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā skatāma plakātu izstāde “Infekcijas slimības padomju plakātos”.
Līdz 17. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles ARSENĀLS Radošajā darbnīcā skatāma scenogrāfa Andra Freiberga (1938) personālizstāde “136 kāpieni”.
VIZUĀLĀS MĀKSLAS IZSTĀDES
Attēlā: Starptautiskā multimediāls mākslas projekta “Sāls pieskāriens” publicitātes foto
Līdz 26. oktobrim Kultūras centra “Grata JJ” mākslas galerijā “MuseumLV’ skatāms starptautisks multimediāls mākslas projekts “Sāls pieskāriens”.
Tas ir atšķirīgu tradīciju un pasaules redzējuma dialogs ar melnbalto foto un sievietes tēla atainojumu laikmetīgajā mākslā, apvienojot dažādus izteiksmes līdzekļus - fotogrāfiju, glezniecību, grafiku, instalācijas un performances. Izstādē piedalās mākslinieki no Latvijas (Ieva Caruka, Santa Vasiljeva), Lietuvas (Alvydas Šalkauskas), Igaunijas (Andrus Joonas), Krievijas (Diana Arslanova).
Attēlā: Publicitātes foto izstādei “Mākslinieku krīzes centrs”
Lai nodrošinātu atbalstu Fortūnas piekrāptajiem un Pegaza pakavu nospārdītajiem radošiem gariem, oktobra mēnesī galerijas LOW telpās durvis vērs “Mākslinieku krīzes centrs” - patversme nenovērtētiem mākslas darbiem un diennakts palīdzības dienests, kas sniegs patvērumu, atbalstu grūtā brīdī un nomierinās satrauktos prātus. Galerijas telpas būs neierasti mājīgas – salti balto sienu krāsojumu aizstās omulīgi bēši gleznojumi, mūžīgi smago jautājumu “Kur gan man likties izstādes atklāšanā?” atrisinās ērtu sēdmēbeļu izvietojums ierasti tukšajā telpā, un klusinātais apgaismojums ļaus noslēpt ne vien nepilnības nenovērtētajos māksliniekos un neveiksmīgajos darbos, bet arī skatītāju sejās. Šajās “uzlabotajās” galerijas telpās būs apskatāmas mākslinieciskas neveiksmes, kuras papildinās, četru kultūras darboņu vadītu, pasākumu sērija:
4. oktobrī: mākslinieku zupas virtuve “Burti bezsvara stāvoklī” ar Darju Meļņikovu
10. oktobrī: Raidījuma “Lejasmeijere” izbraukuma birojs ar Ievu Lejasmeijeri
16. oktobrī: bērnu vakars ar Ilmāru Šlāpinu
31. oktobrī: krīzes centra slēgšana ar mākslinieku Alekseju Gordinu un Monumentālās kafejnīcas torti.
Piedalās: Normunds Brasliņš, Anna Ceipe, F5, Flo Kasearu, Darja Meļņikova, Ojārs Pētersons, Ieva Putniņa, Kristīne Kursiša, Maija Kurševa, Klāvs Upacieris, Līva Rutmane, Līga Spunde, Kristaps Zariņš, Amanda Ziemele.
Attēlā: Katrīnas Avotiņas izstādes “Keep Calm & Carry On” publicitātes foto
Līdz 31. oktobrim “Galerijā M Māksla”, Modes un izklaides centrā “Rīga Plaza”, skatāma mākslinieces Katrīnas Avotiņas (1975) gleznu izstāde “Keep Calm & Carry On”. “Gleznu izstāde aicina izrauties no drūmās, pelēcīgās ikdienas, atrast kaut ko pozitīvu, priecāties, ceļot un mīlēt vienam otru, vienalga kurā pasaules malā mēs dzīvotu,” stāsta māksliniece. Māksliniece jau 15 gadus dzīvo un strādā Lielbritānijā, aktīvi piedalās dažādos starptautiskos projektos un izstādēs. Sadarbībā ar pazīstamo latviešu bērnu grāmatu autori Ievu Samausku ilustrējusi 3 bērnu grāmatas.
Attēlā: Anni Puolakkas izstādes “Parasitia” publicitātes foto
Līdz 8. novembrim galerijā “427” skatāma somu vizuālās mākslas un performaču mākslinieces Anni Puolakkas personālizstāde “Parasitia”. Biogrāfiski un dokumentāli kadri saplūst ar fiktīvām pasaulēm Puolakkas video darbos, performancēs, video instalācijās un attēlos. Tie spēlējas ar robežām un potenciālu cilvēkos, kas tajā pat laikā tiecas pēc jēgpilnas un dzīvīgas - dažkārt apdullinošas vai ambivalentas - sastapšanās ar citām būtnēm un objektiem. Mākslinieces nesenākās izstādes notikušas No Moon Ņujorkā, Kunsthalle Bratislavā, Le Lieu Unique Nantē, Kiasma Modernās mākslas muzejā, Helsinkos, un performance Space Sidnejā.
Attēlā: Jura Jurjāna personālizstādes “Mīlestības vēstījums” publicitātes foto
Kultūras centra “GrataJJ” mākslas galerijā “MuseumLV” līdz 13. novembrim skatāma Jura Jurjāna (1944) personālizstāde “Mīlestības vēstījums”. Juris Jurjāns piedāvā skatītājiem vēl neredzētus darbus un jau iemīļotas gleznas, kas ekspozīcijā veido jaunu kontekstu. Daudzi no izstādītajiem darbiem pārstāv mākslinieka daiļrades zelta fondu.
Attēlā: Aleksandra Beļcova “Pašportrets ar Austras Ozoliņas-Krauzes ģīmetni fonā”. 1927–1929. Papīrs, akvarelis, tuša. SBM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
Līdz 2020. gada 12. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā skatāma izstāde “Aleksandra Beļcova (1892–1981). Glezniecība. Grafika. Darbnīcas “Baltars” porcelāns” – līdz šim lielākā mākslinieces darbu retrospekcija, kas visaptveroši parādīs viņas daudzpusīgo radošo mantojumu. Aleksandra Beļcova (Александра Бельцова) Rīgā ieradās 1919. gadā un nodzīvoja šeit līdz mūža beigām. Gleznotājas daiļrade kļuva par Latvijas mākslas vēstures neatņemamu daļu, un viņa tiek dēvēta par vienu no pirmajām modernisma māksliniecēm Latvijā. Aleksandra Beļcova nebija tikai gleznotāja – viņa bija ilustratore, grafikas un porcelāna māksliniece porcelāna apgleznošanas darbnīcā “Baltars”. Savā daiļradē Beļcova deva priekšroku portreta žanram, attēlojot tuviniekus, draugus un paziņas, strādāja arī kā karikatūriste. Lielu daļu no mākslinieces radošā mantojuma veido zīmējumi skiču blociņos un albumos, kas šajā izstādē parādīts pirmoreiz. Izstādē eksponēti darbi no vairāku muzeju krājumiem un privātkolekcijām. Šī ir pirmā tik liela mēroga izstāde par godu māksliniecei, kas aptver jau uzskaitīto – glezniecību, grafiku un “Baltars” porcelānu.
Attēlā: Ivans Aivazovskis “Jūras krasts. Partenīts Krimas dienvidu krastā.” 1861. Audekls/eļļa. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija
Līdz 2020. gada 5. janvārim Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA skatāma izcilā krievu mākslas skolas gleznotāja Ivana Aivazovska (1817–1900) daiļradei veltīta izstāde “Gaismas metafizika”. Ivans Aivazovskis (Иван Константинович Айвазовский / Ованнес Айвазян), armēņu izcelsmes krievu mākslas skolas pārstāvis, kurš dzimis Feodosijā, ir plaši pazīstams visā pasaulē kā virtuozs jūras ainavu meistars, kuru jau dzīves laikā apbrīnoja laikabiedri. Mākslinieka popularitāte nav samazinājusies līdz mūsdienām, par ko liecina neskaitāmās izstādes un izdevumi, kā arī viņa mākslas darbu augstās cenas starptautiskās izsolēs. Ekspozīcijas kodolu veido gleznas, kuras apvieno viena tēma – apgaismojuma variācijas. Izstādei atlasīti 23 darbi dažādos žanros: marīnas, vēsturiskas kompozīcijas un ainavas. Pirmo reizi kopā ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja darbiem parādītas mākslinieka gleznas no Ukrainas un Igaunijas muzeju krājumiem, kā arī privātkolekcijas.
Attēlā: Karls Frīdrihs Šulcs (Carl Friedrich Schulz, 1796–1866) “Vētrainā jūra”. 1833. Audekls/eļļa. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija. Publicitātes foto izstādei “19.gadsimta marinas”
Līdz 2020. gada 5. janvārim Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA Boses zālē skatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas izstāde “19. gadsimta marīnas”, kas ietver dažādu Rietumeiropas skolu, tajā skaitā Vācijas, Holandes, Francijas, Norvēģijas un Itālijas mākslinieku gleznotās jūras ainavas. Ekspozīcijā iekļautās kompozīcijas raksturo 19. gadsimta populāros jūras ainavu motīvus: līdztekus vispārinātiem vētras skatiem, mākslinieki aizrautīgi glezno romantiskas ainavas ar klintīm saulrietā.
JOPROJĀM TURPINĀS IZSTĀDES:
Līdz 19. oktobrim pagarināta Māksla XO galerijā skatāmā igauņu mākslinieka Marko Mäetamm un latviešu mākslinieces Helēnas Heinrihsones izstāde “Kā Marko Mäetamm satika Helēnu Heinrihsoni”.
Līdz 26. oktobrim galerijā “Daugava” skatāma mākslinieka Aigara Bikšes tēlniecības izstāde “Zvērīgā spēle”.
Līdz 26. oktobrim Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā skatāma poļu simbolisma un ekspresionisma gleznotāja Vojceha Veisa (Wojciech Weiss (1875–1950)) jaunības gadu gleznu un grafiku izstāde.
Līdz 17. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas simtgades izstāde “Academia”.
FOTOGRĀFIJAS UN MULTIMEDIJU IZSTĀDES
Attēlā: Ilmāra Znotiņa izstādes “Latgales ļaudis” publicitātes foto
Līdz 3. novembrim Latvijas Fotogrāfijas muzejā skatāma Ilmāra Znotiņa (1966) izstāde “Latgales ļaudis”. Izstāde ir ļoti personisks projekts, jo izstādes autora tēvs bija no Latgales, un bērnībā vasaras Ilmārs bieži pavadīja laukos. Ierosmi fotografēt Latgalē viņš guva no sava drauga, dāņu fotogrāfa Stiga Stasiga, kurš, viesojoties viņa tēva mājās, teica: “Fotografē, drīz tā visa pirmatnējā, unikālā nebūs, mums Dānijā vairs nav.” Pirmie Latgales projekta attēli tapuši 1989. gadā, jaunākie – 2018. gadā. Ilmāra Znotiņa fotoprojekts ir balstīts uz vizuālu stāstu par vienkāršajiem, sirsnīgajiem Latgales cilvēkiem, par viņu dzīves ritmu, kurā svarīgu vietu ieņem ticība Dievam gan tagad, gan arī tad, kad baznīcā iet uzdrošinājās ne katrs. Cilvēks, Dievs, Darbs ir šo ļaužu pamats, uz tā balstās projekta vizuālā koncepcija. Ilmārs Znotiņš ir studējis Latvijas Universitātes Žurnālistikas nodaļā, specializējies Maskavas Universitātes Fotožurnālistikas nodaļā un absolvējis dažādus starptautiskus fotožurnālistikas kursus. 1991. gadā viņš bija viens no foto ziņu aģentūras A.F.I. dibinātājiem, bet no 1995 līdz 2006. gadam strādāja laikrakstā “Diena” par fotoreportieri. Viņš ir piedalījies daudzās fotoizstādēs Latvijā un ārvalstīs.
Attēlā: Jēkabs Voļatovksis. Darba fragments, tērauda spirāle no izstādes “Izmisuma apoloģija. Epigrāfs”. 2019. Publicitātes foto
Līdz 30. novembrim RIXC galerijā skatāma izstāde “Izmisuma apoloģija. Epigrāfs”, kurā piedalās Artūrs Punte (1977) un Jēkabs Voļatovskis (1971). Izstādē tērauda spirāles uztver un atskaņo tukša radio ētera radītos traucējumus, radot dziesmu, kas atklāj cilvēka dzirdes robežas un raisa stoiciskas pārdomas par dzīves ierobežotību, ko paralēli dzejā ilustrē izmisuma manifests. Izstādes mākslinieki Artūrs Punte un Jēkabs Voļatovskis ir iecerējuši objektu sēriju, kurus vieno ideja par skaņas mehāniskās dabas māksliniecisko izzināšanu eksistenciālās drāmas gaismā. Sērijas objekti, pirmais no kuriem tiks prezentēts RIXC galerijā, veltīti cilvēka dabiskiem uztveres ierobežojumiem, kuri kalpo kā metafora vispārīgai cilvēka dzīves ierobežotībai un pesimistiskām, bet stoiciskām pārdomām par to.
JOPROJĀM TURPINĀS:
Līdz 26. oktobrim Mūkusalas Mākslas salonā skatāma fotogrāfes Intas Rukas (1958) personālizstāde “Zem tām pašām debesīm”.
Foto: publicitātes attēli
Apskatu sagatavoja: Kristīne Markus
Reklāmkarogs: Kristīne Markus, izstādes “MAREUNROL’S” publicitātes attēls