07.11.2019.
DIZAINA, VIDES UN ARHITEKTŪRAS IZSTĀDES
Attēlā: Festivāla “Staro Rīga 2019” publicitātes foto
No 15. līdz 18. novembrim jau divpadsmito reizi norisināsies starptautiskais gaismas festivāls “Staro Rīga”. Šogad tā tēma būs 4D jeb gaismas mākslas četras dimensijas – laiks, telpa, cilvēks un gaisma, ko festivāla mākslinieki interpretējuši, katrs vadoties pēc savas radošās ieceres.Pavisam šogad festivālā būs apskatāmi 35 gaismas mākslas objekti, kas sadalīti divās programmās. Festivāla pamatprogrammai objekti tika izvēlēti mākslinieku konkursa kārtībā, bet otru programmu veidojuši “Staro Rīga” sadarbības partneri, un tajā iekļauti 12 objekti. Šī gada festivālā piedalās mākslinieki no sešām valstīm – Latvijas, Igaunijas, Dānijas, Vācijas, Francijas un Lielbritānijas. Objektu izvietojums būs gana intensīvs un viegli sasniedzams, pārsvarā lokalizējoties vecpilsētā un Rīgas centrā, taču trīs ne mazāk apskatīšanas vērti festivāla objekti atradīsies arī attālāk no pilsētas centrālās daļas – Starptautiskajā lidostā “Rīga”, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā un Āgenskalna tirgū. Visās četrās festivāla norises dienās tā objekti būs apskatāmi no pulksten 17.00-23.00.
Attēlā: Izstādes “Mīlestība un kompetence” publicitātes foto
Līdz 19. novembrim galerijā “Putti” skatāma Somijas laikmetīgo rotu mākslinieku Chao-Hsien Kuo (1973) un Eero Hintsanen (1972) dubultizstāde “Mīlestība un kompetence”. Mākslinieku pāris savā studijā Lahti – Somijā rada rotas, izmantojot dārgmetālus un dārgakmeņus. Rotas tapušas, balstoties uz tradicionālām juveliermākslas zināšanām un roku darbu, kas izkopts gadu gaitā. Abi mākslinieki savos darbos reflektē cilvēka un dabas tuvumu un to mijiedarbību. Chao un Eero līdzās strādā kopš 2005. gada. Piedalījušies daudzās izstādēs, dažādās pasaules valstīs. Eero ieguvis prestižo balvu “Goldsmith of the Year 2019”.
Attēlā: Izstādes “Trauslums un spēks” publicitātes foto
Līdz 30. novembrim galerijā “Apsīda”, Konventa sētā, skatāma Ineses Līnes (1959) personālizstāde “Trauslums un spēks”, kurā skatāmi porcelāna darbi. Izstāde var pārsteigt ar virmojošu formas valodu kā izteiksmīgu 3D grafiku un glezniecisko pieeju porcelāna darbu krāsainībā.
Attēlā: Izstādes “Dāma krinolīnā” publicitātes foto
Līdz 2020. gada 19. aprīlim Modes muzejā skatāma izstāde “Dāma krinolīnā”. Tā tapusi sadarbībā ar Aleksandra Vasiļjeva fondu un aptver divas desmitgades 19. gadsimta vidū – no 1850. līdz 1870. gadam. Par šī laikposma galveno modes priekšmetu un arī laikmeta simbolu kļuvis krinolīns – metāla stīpu konstrukcija, kas atgādina putnubūri. Izstādē apskatāmie tērpi ir Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas jaunieguvumi, kas tikuši eksponēti Francijā. Daudz uzmanības izstādē pievērsts ikdienas dzīvei un tradicionālajam vidusšķiras mājoklim, ģimenes dzīvei un bērnu audzināšanai. Izstādē redzami krāšņi 19. gadsimta vidus tērpi no Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas, kas ataino turīgas tā laika sievietes garderobi, sekojot dienas gaitai un tās dažādajām norisēm – no brīža, kad viņa sapošas pēc pamošanās, līdz pat vizītēm, pastaigām un vakara ballēm vai viesībām.
Joprojām turpinās izstādes:
Līdz 1. decembrim muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” sadarbībā ar Ungārijas vēstniecību Latvijā skatāma laikmetīgo porcelāna rotu izstāde “ZEMA”.
Līdz 8. decembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā skatāma pazīstamā latviešu modes dizaineru dueta MAREUNROL’S (Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops) izstāde “MAREUNROL’S. Paplašinātā realitāte”.
Līdz 15. novembrim Latvijas Arhitektūras muzejā skatāma arhitekta Pētera Venckoviča (1947) darbu izstāde “FOTO/GRAFIKA”.
VIZUĀLĀS MĀKSLAS IZSTĀDES
Attēlā: Laimas Puntules darbs “Omnea Mea Mecum Porto”. 2008. Audekls/eļļa/grafīts, 110x133 cm
Līdz 23. novembrim galerijā “Māksla XO” skatāma grupas izstāde “Cilvēki”. Izstāde ir iekļauti Janas Briķes, Laimas Puntules, Kristapa Ģelža, Maijas Kurševas, Helēnas Heinrihsones. Māra Subača, Ilmāra Blumberga, Artura Bērziņa, Roberta Dinera, Annas Heinrihsons, Ievas Iltneres, Džemmas Skulmes, Normunda Brasliņa, Kirila Panteļejeva, Ivara Heinrihsona un Kristapa Zariņa darbi. Par izstādes vadmotīvu izvēlēta cilvēka daba, ko precīzi raksturo Laimas Puntules gleznai dotais nosaukums – latīņu valodas izteiciens Omnea mea mecum porto / “Es visu nēsāju sev līdzi”.
Attēlā: Dagnes Ventiņas darbs “Esence”. 2019. Audekls/eļļa, 60x50 cm
Līdz 26. novembrim galerijā “ArtPegazs” skatāma starptautiska konkursizstāde “Dzīves garša”. Izstādās piedalās 34 dalībnieki no 9 valstīm. Izstādes rīkotāju ieskatā konkursa forma ir kā alternatīva dinamiskākai mākslas apritei pilsētā. Izstādes veidotāji uzdod jautājumus - vai esat kādreiz domājuši par to, kāda patiesībā ir Dzīves garša? Kā šī Garša mainās mūsu sajūtu, mūsu atrašanās vietas un pieredzētā iespaidā? Kā laikmetīgā māksla varētu par to reflektēt un to interpretēt?
Attēlā: Izstādes “Iedvesmojošas rindas” publicitātes attēls
Līdz 29. novembrim galerijā “Alma” skatāma Ernesta Kļaviņa (1977) personālizstāde “Iedvesmojošas rindas”. Tieksme sniegties pēc iedvesmojošajiem citātiem uz skaista fona kā pēc pašpalīdzības ir kļuvusi par populāru žanru mūsdienās. Iedvesmojošas rindas ierindojas sociālo portālu izplatītāko ierakstu augšgalā. Jebkura rinda var kļūt par plāksteri, ja vien tai dod iespēju. Ar šādām domu pērlēm ir pilns internets, speciālas grāmatas. Ir pienācis laiks tām parādīties arī izstāžu zālē. Ernests Kļaviņš strādā glezniecības, skulptūras, komiksa un karikatūras žanrā, bieži izpaužot sociālu kritiku, kuru uztver kā priekpilnas dzīves ainas. Jau vairāk kā 20 gadus piedalās izstādēs valsts un privātās izstāžu zālēs, kā arī veidojis karikatūras laikrakstiem “Ir” un “Diena”.
Attēlā: Izstādes “Kultūras Altāris” publicitātes foto
No 1. novembra Rīgas Mazākajā galerijā (K. K. fon Stricka villā) skatāma Kristiana Brektes (1981) personālizstāde “Kultūras Altāris”. Atsaucoties uz pilsētvidē dominējošo skatlogu kultūru, Rīgas Mazākā galerija pārtaps speciāli veidotā jeb site-specific scenogrāfijā, kļūstot par vienlaikus privāta un ikvienam garāmgājējam brīvi pieejama altāra atrašanās vietu. Par centrālo objektu izvēlēts neona uzraksts, ar kura palīdzību īsi un kodolīgi raksturota šī privātā altāra būtība un sasaiste ar ticības ambivalenci, tajā pat laikā, neona uzraksts kļūst par uzmanības piesaistes avotu un pamato šīs galerijas reālo telpisko funkciju.
Attēlā: Izstādes “No ūdens 2” publicitātes foto
No 9. līdz 30. novembrim Kalnciema kvartāla galerijā skatāma lietuviešu mākslinieces Urtės Bimbaitės personālizstāde “No ūdens 2”, kurā māksliniece atklās ūdens un cilvēka attiecības. Projekta galvenā ideja ir iepazīstināt ar ūdens tēmu, veidojot mākslas darbus uz ūdens bāzes. Izstādē galvenokārt iekļauti akvareļu mākslas darbi, kas bagātināti ar aerogrāfiju un montāžu, lai padarītu to mūsdienīgāku. Ar mākslas darbu palīdzību Urtė pēta ūdens un cilvēka attiecības.
Attēlā: Izstādes “Istabā sāk iemaldīties skudras” publicitātes foto
No 9. līdz 30. novembrim izstāžu zāles “Rīgas mākslas telpa” Intro zālē skatāma Ata Izanda (1986) personālizstāde “Istabā sāk iemaldīties skudras”. Izstādes ekspozīcijā būs skatāma mākslinieka radīta utilitāru priekšmetu saspēle, tiem piešķirot sakrālu nozīmi un pāraudzējot tos spēka imitācijas simbolos, tādējādi veidojot stilizētu, ikdienas sadzīvē maskētu patriarhālu mikropasauli. Savā otrajā personālizstādē mākslinieks eksponē pēdējā gada laikā tapušus objektus, tādējādi pilnībā atsakoties no glezniecības kā pamatmedija.
Attēlā: Maijas Tabakas darbs “Portrets interjerā”. 1995. Audekls/eļļa, 74.5x140.5cm
Līdz 7. decembrim galerijā “Daugava” skatāma leģendārās gleznotājas Maijas Noras Tabakas (1939) jubilejas izstāde. “Maijas Tabakas glezniecība ir krāšņa, brīžiem pat galvu reibinoša, jo mākslinieces fantāzija ir neierobežota, tai sekot ir interesanti, brīžiem pat neiespējami, tad atliek tikai paļauties un noticēt. Viņas audeklos saplūst diena ar nakti, mijas gadsimti un zemeslodes platuma grādi, tajos ir skumjas, smeldze, bezgalīgs prieks un mīlestība, gleznās pulsē visplašākā emociju gamma. Maija Tabaka šovasar gleznoja ziedus, katram no tiem ir sava uzbūve, māksliniece to sauc par arhitektūru. Ziedu gleznojumiem līdzās būs vairāki darbi no iepriekšējiem gadu desmitiem – mazāk redzēti, vai arī pat plašākai publikai neredzēti,” stāsta galerijas vadītāja Anda Treija.
Attēlā: Tobiasa Kaspara izstādes “Īpašums” publicitātes foto
Līdz 8. decembrim Kim? Laikmetīgās mākslas centrā skatāma Tobiasa Kaspara (Tobias Kaspar, 1984) izstādes “Īpašums” otrā daļa “Rudens”. Izstāde Kim? telpas pārvērš par arhitektonisku labirintu bez sienām ar nolūku līdzināties black box teātrim, kā rezultātā visi viesi attapsies esam uz skatuves, paši kļūstot par aktieriem un aktrisēm. Kolekcija, kurā iekļautas arī mēbeles no vasarnīcas un jaunradīti darbi, tapuši uz vietas vasaras izstādē, tiks izkārtota distopiskā instalācijā, piešķirot tai viegli grotesku fonu. Izstādē piedalās: Ēriks Apaļais, Tristans Berā, Gerijs Bibijs, Drū Kahuāina Broderiks, Stefans Burgers, Merlins Kārpenters, Nikolā Čekaldi, Džejs Čuns un Kū Takeki Maeda, Vija Celmiņa, Ramons Fellers, Ffixxed Studios, Džina Follija, Oļegs Frolovs, Liams Giliks, Dominiks Gonsaless-Fersters, Raians Ganders, Edgars Gluhovs, Guerilla girls, Karls Holmkvists, Daniels Horns, Vera Kaspara, Emils Maikls Klains, Moraga Keila, Freds Lonidīrs, MAY, Daniele Milvio, Džonatans Monks, Sveta Mordovska, Kārters Mjūls, Kerta Ojavē, Džozefīna Praida, Čincija Rudžēri, Hinrihs Zakss, Sindija Šērmena, Nolana Saimona, Šārona Steitona, Rirkrits Tiravanidža, Lukass Ulmans, Mirjama Visačka, Daņs Vo, Pedru Vircs, Marija Paskāla Velingere, Sejunga Juņa, Arturs Zmijevskis.
Attēlā: Izstādes “Mana laika zīmes” publicitātes foto
Līdz 2020. gada 4. janvārim kultūras centra GrataJJ mākslas galerijā MuseumLV skatāma Jura Dimitera (1947) jaunā personālizstāde “Mana laika zīmes”. Skatītājiem tā ir iespēja izsekot līdzi mākslinieka interešu lokam un viņa daudzpusīgajai radošajai darbībai no 60.gadu beigām līdz šim brīdim. Dimitera glezniecība, grafikas, fotogrāfijas, plakāti un tēlniecība iezīmē īpašus vēstures pieturas punktos, ko visa sabiedrība ir pārdzīvojusi laikā un telpā. Paradoksi, metaforas, asprātības - bijušu parādību nebijušas kombinācijas ir Dimitera laika zīmes.
Attēlā: Izstādes “SKAPĪ. Mums visiem ir kas slēpjams” publicitātes foto
Līdz 31. maijam Žaņa Lipkes memoriālā skatāma Pēterburgas mākslinieka un dizainera Daniila Vjatkina izstāde “Skapī. Mums visiem ir kas slēpjams”. Izstādi mākslinieks veltījis ļaunuma pievilcības tēmai, cilvēka psihes tumšajam un atsvešinātajam pieredzes laukam, un cilvēka traumu dažādībai, kā arī vientulības pārvarēšanai. Mākslinieks veidojis arī komiksu par bailēm un pilsonisko drosmi, tajā attēlots arī kāds īpaši sarežģīts Žaņa Lipkes ebreju glābšanas gadījums. Daniils Vjatkins ilgu laiku strādājis Laikmetīgās mākslas muzejā Erarta Museum par galveno dizaineru un grāmatu mākslinieku. Mākslinieka darbi atrodas privātkolekcijās Prāgā, Berlīnē, Rīgā un Minhenē. Viņš piedalījies starptautiskajās plakātu mākslas izstādēs Mehiko, Ļubļanā, Sofijā, Maskavā un citur. Vjatkina darbi izstādīti arī Valsts Krievu muzejā.
Joprojām turpinās izstādes:
Kultūras centra “GrataJJ” mākslas galerijā “MuseumLV” līdz 13. novembrim skatāma Jura Jurjāna (1944) personālizstāde “Mīlestības vēstījums”.
Līdz 17. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas simtgades izstāde “Academia”.
Līdz 2020. gada 5. janvārim Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA skatāma izcilā krievu mākslas skolas gleznotāja Ivana Aivazovska (1817–1900) daiļradei veltīta izstāde “Gaismas metafizika”.
Līdz 2020. gada 5. janvārim Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA Boses zālē skatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas izstāde “19. gadsimta marīnas”, kas ietver dažādu Rietumeiropas skolu, tajā skaitā Vācijas, Holandes, Francijas, Norvēģijas un Itālijas mākslinieku gleznotās jūras ainavas.
Līdz 2020. gada 12. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā skatāma izstāde “Aleksandra Beļcova (1892–1981). Glezniecība. Grafika. Darbnīcas “Baltars” porcelāns” – līdz šim lielākā mākslinieces darbu retrospekcija, kas visaptveroši parāda viņas daudzpusīgo radošo mantojumu.
FOTOGRĀFIJAS UN MULTIMEDIJU IZSTĀDES
Attēlā: Izstāde “Sardzē” publicitātes foto
Līdz 27. novembrim ISSP Galerijā skatāma latviešu mākslinieces Evitas Gozes (1984) personālizstāde “Sardzē”. Tās pamatā ir piecu gadu garumā tapusi fotogrāfiju sērija, kurā autore caur Jaunsardzes kustības vērojumiem pievēršas pieaugšanas un vīrišķības tēmām. Izstādē “Sardzē”, kuras pamatā ir daļēji antropoloģisks, daļēji iestudēts Jaunsardzes novērojums piecu gadu garumā, apskatāmas fotogrāfijas un stāstu papildinoši objekti no jaunsargu mācību procesa. Latviešu māksliniece, kuratore un žurnāliste Evita Goze absolvējusi fotogrāfijas nodaļu Braitonas Universitātē Lielbritānijā un ieguvusi maģistra grādu vizuālajā komunikācijā Latvijas Mākslas akadēmijā. Viņas galvenais izteiksmes rīks ir fotogrāfija, taču savos darbos Goze izmanto arī tekstu, vernakulāro fotogrāfiju un atrastus objektus. Gozes darbi bijuši izstādīti Latvijā, Lietuvā, Austrijā, Holandē, Indijā, Japānā, Kanādā, Lielbritānijā un Vācijā, publicēti Latvijas Fotogrāfijas gadagrāmatā, The Guardian, YET magazine, The Calvert Journal un citviet. “Sardzē” ISSP Galerijā būs Evitas Gozes pirmā personālizstāde Rīgā.
Attēlā: Izstādes “77 miljoni gleznu” publicitātes foto
Līdz 30. novembrim "Rīgas mākslas telpā” skatāma leģendārā britu multimākslinieka Braiena Īno (Brian Eno, 1949) skaņas un gaismas instalācija “77 miljoni gleznu”. Braienu Īno uzskata par elektroniskās ambientās mūzikas aizsācēju, taču viņš ļoti veiksmīgi darbojies arī populārās mūzikas laukā kā mūziķis (šogad uzņemts Rokenrola Slavas zālē kā kādreizējais grupas Roxy Music taustiņinstrumentālists), producents (U2, Coldplay, James u.c.), kā arī ir eksperimentēt mīlošs vizuālais mākslinieks. Jau gadiem ilgi Braiens Īno aizrāvies ar tehnoloģiju iespēju izpēti mākslas jomās. Mūsdienās tas novedis pie aizraujošu ģeneratīvo aplikāciju un instalāciju izstrādes. “77 miljoni gleznu” ir digitālās mākslas darbs, kas nozīmē, ka tas turpina attīstīties pats pēc mākslinieka izdomāta algoritma, bet ik pa laikam pārsteidzot arī pašu tā radītāju. Tomēr visiespaidīgākais veids, kā izbaudīt Braiena Īno radīto multimediālo kosmosu ir tieši instalācija, kurā nodrošināta precīza, mākslinieka telpiski līdz niansēm iecerēta skaņas, gaismas un vizualizāciju saspēle.
Attēlā: Mihails Palinčaks. No darbu sērijas “Bilateral rooms”
Līdz 8. decembrim Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma sešu ukraiņu fotogrāfu - Romāna Pjatkova, Valērija Miloserdova, Saša Kurmaza, Milas Tešajevas, Sergija Melničenko, Mihaila Palinčaka - izstāde “Ķermenis – propagandas veids”. Izstādē apskatāmas fotogrāfijas, kurās redzamas ķermeņa kulta izmaiņas pēcpadomju Ukrainā. Padomju Savienības sabrukums radīja iespēju jaunu virzienu attīstībai, kā rezultātā vārda un runas brīvība aktualizēja cilvēka ķermeņa lomu mākslā, fotogrāfijā un sabiedrībā. Izstādes uzmanības centrā ir pētījums par paralēlēm, kuras veidojas starp 20. un 21. gadsimtu, kā arī vizuālo saikņu un ietekmju atklāšanu. Vizuālie materiāli ietver tādus priekšmetus kā arhīvu fotogrāfijas, ikdienas fotogrāfijas no privātiem ģimenes albumiem, propagandas materiālus, plakātus un sešu mūsdienu autoru radītās darbu sērijas.
Attēlā: Izstādes “Iedvesmas prizma” publicitātes foto
VEF Kultūras pilī līdz 3. decembrim skatāmas četras fotomākslas izstādes - Dusetas pilsētas (Lietuva) Mākslas galerijas fotogrāfu radošā izstāde “Metamorfozes”, Latvijas Radošo fotogrāfu asociācijas mākslinieku izstāde “Iedvesmas prizma”, VEF Kultūras pils Fotokluba RĪGA izstāde “Plus balts” un Fotokluba RĪGA dalībnieka Ivara Salmaņa personālizstāde “Pastkarte no mājām”.
VEF Kultūras pils Izstāžu zālē izvietota Lietuvas pilsētas Dusetas Mākslas galerijas fotogrāfu radošā izstāde “Metamorfozes”. Šajā izstādē dabai un tās metamorfozēm veltītos autordarbus piedāvā astoņi Dusetas Mākslas galerijas fotogrāfi. VEF Kultūras pils Vestibila pirmajā stāvā skatāmā Latvijas Radošo fotogrāfu asociācijas mākslinieku izstāde “Iedvesmas prizma” piedāvā dažādu žanru mākslas foto darbus: ainavas, portretus, žanra fotogrāfijas, kā arī studijas darbus melnbaltā un krāsainā izpildījumā. VEF Kultūras pils Fotokluba RĪGA izstāde “Plus balts” aplūkojama Vestibila balkonā, kura turpina aizsākto stāstu par krāsu fotogrāfijā. Fotoklubs jau veidojis līdzīgas izstādes, akcentējot tādas krāsas kā sarkans, zils un zaļš. Šajā izstādē darbu galvenā tēma vai objekts ir baltā krāsā. VEF Kultūras pils Spoguļzālē apmeklētāji var iepazīties ar VEF Kultūras pils Fotokluba RĪGA dalībnieka Ivara Salmaņa darbiem. Mākslinieka personālizstādē “Pastkarte no mājām” izteiksmīgās krāsu fotogrāfijās atspoguļota Latvijas daba, jūra un mazās pilsētiņas.
Foto: publicitātes attēli
Apskatu sagatavoja: Kristīne Markus
Reklāmkarogs: Kristīne Markus, izstādes “Mana laika zīmes” publicitātes attēls