07.05.2019.

DIZAINA UN ARHITEKTŪRAS IZSTĀDES

Ginta Grūbe. Kaklarota "Sirdsāķītis". Autortehnika. 2017 / Foto: publicitātes attēls

Tallinas ielas radošā kvartāla rezidenču un izstāžu mājā "Melnais caurums" tikai vienu nedēļu no 4. līdz 11. maijam skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas Metāla dizaina katedras studentu, absolventu un pasniedzēju darbu izstāde "Perfektā nekārtība". Vārds "metāli" cēlies no grieķu vārda "métallon", kas savukārt nozīmē raktuves. Sava veida talantu raktuves ir arī 1961. gadā dibinātā LMA Metāla dizaina katedra, jo tajā atrodamie meistari pārstāv dažādas kategorijas. Līdzās rotu mākslai top telpiskas instalācijas un dizaina priekšmeti. "Perfektā nekārtība" ir izejas punkts līdzsvara meklējumiem plašā diapazonā, kura viens gals sasniedz absolūtu harmoniju, bet otrs – haosu. Darbs ar metālu nozīmē nebeidzamas iespējas, bet arī nebeidzami garas stundas rūpīga darba. Metāls ir pamatmateriāls, ko apgūst katedras studenti, bet gatavajos darbos tiek izmantots plašs spektrs citu sintētisko un dabīgo materiālu. Izstādē piedalās: Arvīds Endziņš, Andris Silapēters, Rasma Pušpure, Ginta Grūbe, Nils Jumītis, Una Mikuda, Ilze Egle, Mārtiņš Skuja, Mirdza Guka, Sņežana Tirska, Darja Semjonova, Toms Vītols, Voldemārs Dzirkalis, Pēteris Ločmelis, Ieva Madara Krātiņa, Mārtiņš Pundurs, Toms Katkevičs, Jūlija Frolova, Keitija Janevica, Krišjānis Krūkliņš, Aleksandra Federika Krastiņa, Anastasija Bikova, Elizabete Cukura, Rūdolfs Kesenfelds, Mariya Tomchuk, Anna Monika Zaharenko.

Latvijas Mākslas akadēmija / Foto: publicitātes attēls

Latvijas Arhitektūras muzejā vēl līdz 14. maijam skatāma arhitektūras zīmējumu izstāde "Arhitektūras zīmējums. 18.–21. gadsimts". Informācijas tehnoloģiju laikmetā ar rokām radītas lietas kā zīmējumi un teksti kļūst par aizejošu parādību un reizē ar to iegūst citu vērtību. Izstāde ļauj hronoloģiski izsekot arhitektūras zīmējuma attīstībai Latvijā no 18. gs. beigām līdz mūsdienām, kad rokas zīmējumu lieto vairs tikai daži meistari. Izstādē pārstāvēts klasicisma pionieris Latvijā, par pirmo Rīgas arhitektu uzskatītais Kristofs Hāberlands, pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis. Izstādē var iepazīties ar Brāļu kapu pirmajiem metiem, kurus 20. gadsimta 20. gadu sākumā radīja Aleksandrs Birzenieks, var redzēt kā arhitektūras stilistiku un zīmējumu ietekmējis 20. gadsimta 30. gados valdošais autoritārisms, 60. gadu brīvību ilustrē slavenās Martas Staņas, Oļģerta Ostenberga un citu autoru darbi.

Ekspozīcija "Spožie astoņdesmitie" / Foto: publicitātes attēls

Modes muzejā no 15. maija līdz pat 13. oktobrim skatāma jauna ekspozīcija "Spožie astoņdesmitie", kas veltīta košajai un ekstravagantajai 80. gadu modei. Šim laikam raksturīgs jauns sievietes tēls un atmiņā paliekošs siluets ar platiem pleciem un apjomīgām frizūrām. Izstādē "Spožie astoņdesmitie" būs eksponēti ietekmīgu desmitgades dizaineru darbi (Yves Saint Laurent, Thierry Mugler, Emanuel Ungaro, Jean-Paul Gaultier, Comme des Garçons, Versace, Issey Miyake, Azzedine Alaïa), kā arī spilgtās un ekstravagantās ielu modes piemēri. Izstādē skatāms īpašs Modes muzeja krājuma jaunieguvums – elegantās franču kinodīvas Katrīnas Denēvas žaketes, ko dizainējis viņas tuvs draugs, izcilais modes mākslinieks Īvs Senlorāns (Yves Saint Laurent). Šie tērpi iegādāti gada sākumā notikušajā vērienīgajā aktrises tērpu izsolē, ko rīkoja "Christie’s". Neliela daļa ekspozīcijas veltīta arī 80. gadu modei Latvijā. Izstāde tapusi sadarbībā ar Aleksandra Vasiļjeva fonu.

Izstāde "Skaistā dzīve" / Foto: publicitātes attēls

Rīgas Jūgendstila centrā līdz 19. maijam skatāma īpaša izstāde, ko var raksturot ar dzīvi apliecinošo franču izteicienu "La belle vie" – Skaistā dzīve. Izstāde priecē ar izsmalcinātu formu un krāsu bagātību un stāsta par modes tendencēm trauku industrijā Eiropas manufaktūrās no Bīdermeijera līdz "Art Deco". Izsmalcinātas kafijas un tējas tasītes, apgleznoti un bagātīgi rotāti šķīvji bija neatņemama 19. un 20. gadsimta dzīves daļa. Daudzi no priekšmetiem tapuši Eiropā slavenās porcelāna fabrikās, kā, piemēram, Meisenē, Berlīnē, Limožā, Karlsbādē un citur. Daudzas no tām sen vairs nestrādā, bet to izstrādājumi ir spilgti rūpnieciskās mākslas paraugi – katrai lietai piemīt arī estētiska vērtība. Eksponētā privātkolekcija veidota vairāku gadu desmitu laikā.

Elīna Baltace / Foto: publicitātes attēls

23. maijā plkst. 18:00 "Rīgas mākslas telpā" norisināsies viens no Latvijas modes dzīves centrālajiem notikumiem – Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentu modes skate, kurā jaunie modes dizaineri demonstrēs savas spilgtākās tērpu kolekcijas. Šogad skates koncepcija vērsta nākotnē, kuru iecerēts paust ar efektīgām gaismas un tumsas saspēlēm, visam centrā par galveno izvirzot cilvēku. LMA studentu skatē jau ierasti tiks pieteikti gan kategorijas "gatavs valkāšanai" apģērbi, gan arī ekscentriski avangarda tērpi sievietēm un vīriešiem, kas modi raksturo kā daudzpusīgu kultūras un mākslas izpausmes veidu, aplūkojot vispasaules modes aktualitātes, vēršot skatu uz nākotnes tendencēm un ļaujot vaļu radošam ideju lidojumam. Modes skatē tiks izrādītas to Modes dizaina apakšnozares bakalaura un maģistra programmas studentu kolekcijas, ko akadēmijas pasniedzēju komisija maija sākumā būs atzinusi par spilgtākajām un daudzsološākajām. Šogad modes skates ietvaros studentu darbus pirmo reizi vērtēs arī pieredzējuši industrijas eksperti no Latvijas un ārzemēm. 2019. gada modes skates vizuālās identitātes autors ir Matīss Zvaigzne, un modes skates scenogrāfijas risinājumus īstenos plašu atzinību guvusī scenogrāfe un kostīmu māksliniece Berta Vīlipsone.

Izstāde "Japāņu lelles" / Foto: publicitātes attēls

Profesionālās izglītības kompetenču centra "Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola" izstāžu zālē līdz 29. maijam ir skatāma Japānas fonda ceļojošā izstāde "Japāņu lelles". Japānā laika gaitā izveidojusies bagāta un daudzveidīga leļļu kultūra. Katrai lellei ir sava nozīme un pielietojums, kas cieši saistīts ar ikdienas dzīvi. Senas japāņu tradīcijas, piemēram, Hina svētki jeb Meiteņu svētki palīdzēja leļļu daudzveidībai attīstīties. Lellēm tika veltīta īpaša uzmanība un tās uzskatīja ne tikai par bērnu rotaļlietām, bet arī par mākslas darbiem, ko izstādīt apskatei un apbrīnot. Arī populāras No un Kabuki teātra lugu tēmas tika iemūžinātas leļļu tēlos, radot dažādus leļļu stilus. Arī mūsdienās amatnieki tradicionālām, labi pārbaudītām metodēm veido japāņu lelles, kuras to īpašnieki rūpīgi glabā un augstu novērtē. Leļļu mākslā ienāk arī jauni mākslinieki, radot unikālus dekoratīvās mākslas darbus.

FOTOGRĀFIJAS UN MULTIMEDIJU IZSTĀDES

Katrīnas Neiburgas izstāde "Mati" / Foto: publicitātes attēls

KIM? Laikmetīgās mākslas centrā līdz 9. jūnijam skatāma Katrīnas Neiburgas (1978) personālizstāde "Mati". Virgin hair, mīlas lokas, matu virves, jaundzimušo mati, mirušo šķipsnas, matu tirgus, plikpauri, izkritušie mati, matu sāpes, bad hair days, mati ēdienā, parūkas, matu fetišs, miruši mati, matu ilgviļņi. Saņemti, sapīti, atglauzti, saķemmēti, aplūzuši, saslaucīti, izpūruši mati. Sausi, krāsoti, taukaini, mirdzoši. Blondi mati, melni mati. Un tad ir frizieri. Frizieri trendīgos salonos, frizieri dzīvokļos, frizieri mazpilsētu frizētavās un tirgus paviljonos. Frizieri virtuvēs, frizieri zem klajas debess un frizieri bāros. Māksliniece Katrīna Neiburga vairāku mēnešu garumā viesojās pie dažādiem šī aroda meistariem. Viņi veidoja Katrīnai frizūras pēc sejas konstrukcijas, pēc auras, zvaigžņu stāvokļa un noskaņojuma. Ponijus, šinjonus, vijīgas cirtas, bizes un astes. Stāstot tādu kā matu folkloru par sevi un klientiem, Neiburgas videodarbā šie frizieri līdzinās terapeitiem vai dziedniekiem. Ikviens, kurš atliektu galvu gaidījis, kamēr ūdens caur friziera rokās satvertiem matiem ieplūst izlietnes notekā, piekritīs, ka šajās attiecībās pastāv nenoliedzama intimitāte.

Vika Eksta "No sērijas "P"" (2019) / Foto: publicitātes attēls

Līdz 14. jūnijam galerijā "Alma" Rīgas Fotogrāfijas biennāles – "NEXT 2019" programmas ietvaros skatāma Vikas Ekstas izstāde "P.". Izstāde ir vizuāls vēstījums par miegu kā savdabīgu pastarpinājumu mākslinieka attiecībām ar modeli un nakts maiņas darba ietekmi uz cilvēka ikdienas dzīves ritmu. Māksliniece Vika Eksta apvērš ierastās dzimumlomas un piedāvā citu, neierastāku skatījumu intimitātei, kas atklājas starp mākslinieku un modeli. Attēlu tapšanas laikā tajos redzamais vīrietis "P.", kas bija arī mākslinieces dzīves biedrs, strādāja naktsmaiņā vidēji sešas dienas nedēļā un mājās laiku pavadīja aizmidzis vai miegains. Viņš arī piekrita tikt fotografēts miegā, tādējādi izslēdzot iespēju kontrolēt ķermeņa kustības un pozēt kameras priekšā. Šis uzstādījums padara viņu bezpalīdzīgu un ievainojamu, kamēr Eksta kļūst par vērotāju un dokumentē savu modeli, viņam to neapzinoties. Par spīti iesaistīto personu atšķirīgajiem apziņas stāvokļiem, šīs fotogrāfijas atspoguļo savdabīgu komunikācijas formu.

VIZUĀLĀS MĀKSLAS IZSTĀDES

Kristīnes Martinovas zīmējums izstādē "Daba" / Foto: publicitātes attēls

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu telpā līdz 10. maijam vēl skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras studentu bilžu grāmatu skatu izstāde "Daba" – studentu veidota bilžu grāmatu sērija bērniem un pusaudžiem. Visas sērijas grāmatas ir bilžu grāmatas bez teksta (angļu val. silent book), tādējādi stāsti par dabu tiek stāstīti tikai vizuālā valodā. Sērijas ietvaros jaunie ilustratori stāsta par dabu no dažādiem skatpunktiem, parādot to, cik dažāda ir dabas loma cilvēku dzīvē. Apjomīgajā 23 bilžu grāmatu izstādē aplūkojami ilustrāciju oriģināli, sniedzot izstādes apmeklētājiem iespēju salīdzināt oriģinālu ilustrāciju un tipogrāfiski drukāto versiju. Izstādē piedalās: Aija Pastare, Aleksandra Runde, Anita Rupeika, Anna Dzērve, Dina Danosa, Elīna Krima, Evija Pintāne, Guna Poga, Ingrīda Ivane, Jūlija Blaževiča, Katerina Namavīra, Katrina Eihe, Kristiāna Doroščonoka, Kristīne Martinova, Linda Jākobsone–Viškere, Līva Ozola, Mārtiņš Dziļums, Renāte Kloviņa, Santa Senkāne, Svens Neilands, Valentin Orange, Vivianna Maria Staņislavska.

Marko Mäetamm  "Your Sparkling Eyes" (2019) / Foto: publicitātes attēls

"Māksla XO" galerijas Mazajā zālē līdz 11. maijam skatāma igauņu multimediju mākslinieka Marko Mäetamm (1965) izstāde "Atbildi man!", kurā skatāmas rakstītas gleznas. Mākslinieks pieskaitāms pie igauņu laikametīgās mākslas klasiķiem, divas reizes pārstāvējis Igauniju Venēcijas biennalē. Marko Mäetamm par izstādi saka: "Šis projekts ir par komunikāciju. Vai drīzāk par komunikācijas zaudēšanu. Tas ir par sajūtu, kad es ar kādu sazinos ar īsziņu vai kāda cita sociālā tīkla palīdzību, vai e-pastiem. Cik ļoti citādāk izklausās mūsu domas, kad tās ir tikai burti uz mūsu viedierīces ekrāna."

Savukārt galerijas "Māksla XO" Lielajā zālē arī vēl līdz 11. maijam skatāma jaunā gleznotāja Klāva Lora (1988) personālizstāde "Iekšēji uz āru", kurš abstraktajās gleznās personificē dažādus iekšējos emocionālos un mentālos stāvokļus, piešķirot tiem būtņu apveidus un ķermeņus.

Alises Mediņas darbs izstādē "Pilsētas intonācijas" / Foto: publicitātes attēls

Galerijā "Jēkabs" līdz 17. maijam skatāma Alises Mediņas gleznu izstāde "Pilsētas intonācijas". Alise Mediņa (1984) ir jaunās paaudzes māksliniece, taču viņas gleznotajās ainavās jūtamas spēcīgas saknes tradicionālajā glezniecības skolā. Māksliniece balstās uz akadēmisku zīmējumu un strādā galvenokārt ainavas žanrā, klasiskajā glezniecības tehnikā uz audekla ar eļļas krāsām. Kā stāsta māksliniece, "izstādes galvenais iedvesmas avots ir Rīga – tās krāsas, faktūras kuras saskatu, gaisma, atspīdumi, dažādie gadalaiki un diennakts stundas."

Aija Jurjāne "Pašportrets ar dēlu" (1999) / Foto: publicitātes attēls

Galerijā Daugava līdz 18. maijam skatāma gleznotājas un mākslas pedagoģes Aijas Jurjānes (1944–2015) 75. jubilejas gadam veltīta izstāde "Jaunības avots". Ekspozīcija veidota kā liecība viņas atstātajam radošajam mantojumamun - redzamajam un arī ne tik viegli taustāmajam, kas turpina dzīvot ne tikai viņas atstātajos darbos, bet arī viņas bērnos, skolniekos, kolēģos un laikabiedros. Aijas Jurjānes glezniecība apliecina vērtības, par kurām viņa iestājusies, 40 gadus pasniedzot glezniecību un kompozīciju Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā, un par idejām, kuras attīstījusi savā glezniecībā.

Valērija Savčitsa "Lola" (2016) / Foto: publicitātes attēls

Galerijā "Careva" līdz 18. maijam skatāma mākslinieces Valērijas Savčitsas pirmā personālizstāde "There is no analogue yet there are copies" Latvijā, kas uzdod virkni jautājumu: "kas ir māksla? Vai tevi ir sāpinājis kāds, ko tu mīlēji? Vai tevi baida tava nākotne? Vai rozā ir meitenēm un zils ir zēniem? Vai viss jau ir radīts? Cik smaga ir māksla? Vai tavs smaids ir viltots?"

Zanes Balodes darbs izstādē "Tīklojums" / Foto: publicitātes attēls

Galerijā "Bastejs" līdz 19. maijam skatāmas divas izstādes – Zanes Balodes personālizstāde "Tīklojums" un Irēnas Lūses personālizstāde "Pāri". 
Zane Balode (1983) savos jaunākajos darbos pievērsusies kosmosa tīklojuma pētīšanai kā metaforai par radniecīgu dvēseļu mijiedarbību jeb tīklojumu, ko tās veido. Irēnas Lūses (1948) darbos viena no glezniecības galvenajām sastāvdaļām ir gaisma – vizuāli un saturiski, sarežģītā tehnoloģiskā procesā panākot daudzslāņainu un reizē trausli caurspīdīgu gleznojumu. Irēna Lūse strādā dažādās glezniecības tehnikās (eļļa, pastelis, akvarelis), ir viena no spilgtākajām pasteļa un akvareļglezniecības meistarēm Latvijā.

Juris Ģērmanis "Dežurante" (1996) / Foto: publicitātes attēls

Rīgas Sv. Pētera baznīcā līdz 26. maijam skatāma Jura Ģērmaņa izstāde "Izjustais un paveiktais". Jurim Ģērmanim (1941) raksturīgs perfekts zīmējums, mierīga, līdzsvarota kompozīcija un tonāls krāsu risinājums, kurā būtiska nozīme ir lazējumu izmantojumam. Juris Ģērmanis strādā dažādos žanros – glezno klusās dabas, ainavas, figurālas kompozīcijas, bet pēdējos gados pievērsies portreta un akta glezniecībai.

Izstāde "Pāri" / Foto: publicitātes attēls

Visu maija mēnesi līdz pat 1. jūnijam Mūkusalas Mākslas salona Lielajā zālē skatāma Zuzānu kolekcijas izstāde "Pāri", kurā eksponēti 10 mākslinieku pāri, kuru darbi veido konceptuālas, saturiskas, formālas vai tematiskas paralēles. Ekspozīcija ir arī sniegšanās pāri mākslas vēstures ierastajai hronoloģijai, metot tiltus starp dažādu laikmetu un paaudžu māksliniekiem. Izstādē skatāmi šādi mākslinieku pāri: Kārlis Vītols un Andris Grīnbergs, Jesena fabrika un Frančeska Kirke, Rūdolfs Pērle un Barbara Gaile, Boriss Bērziņš un Paulis Liepa, Ģirts Muižnieks un Daiga Krūze, Jānis Kalmīte un Andris Breže, Niklāvs Strunke un Līga Purmale, Izabella Krolle un Rasa Jansone, Sigita Daugule un Egons Spuris, Imants Tillers un Kristaps Ģelzis.

Savukārt Mazajā zālē līdz 1. jūnijam skatāma izstāde "Nekas nemainās. Politiskās dzīves hronika", kurā eksponēti Zuzānu kolekcijas darbi, kuros Ivars Poikāns (1952) ilustrē 20 gadus senus notikumus un konkrētus politiskos personāžus, kas tajos piedalījušies. Pazīstamā mākslinieka tēmu loks allaž rotējis ap sabiedrības sociālajiem procesiem un politiskajām aktualitātēm. Latvijai atgūstot neatkarību, Ivara Poikāna mākslā parādījās jauna niša – laikabiedru politiķu portreti, kas savu aktualitāti piedzīvoja ap 2000. gadu. Izstādei par iemeslu kļuva nejauša sastapšanās ar mākslinieka 2000. gadā veidotām ilustrācijām nedēļas laikrakstam "Domas".

Autore: Kristīne Markus

Titulattēls: Alises Mediņas darbs izstādē "Pilsētas intonācijas" (publicitātes attēls)

Reklāmkarogs: Kristīne Markus