10.06.2020.
Beidzoties ārkārtas stāvoklim valstī, savu darbu atsākuši gan muzeji, gan galerijas, ievērojot visus joprojām noteiktos ierobežojumus un piesardzības pasākumus. Aicinām pirms izstādes apmeklējuma, iepazīties ar iespējamajiem izstādes apmeklējuma noteikumiem izstāžu tīmekļvietnēs.
DIZAINA IZSTĀDES
Līdz 27.septembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā skatāma vērienīga izstāde “Samsāra”, aicinot iepazīt daļu no starptautisku ievērību guvušā mākslas dueta Skuja Braden – latvietes Ingūnas Skujas un amerikānietes Melisas D. Breidenas – vairāk nekā divdesmit gadu laikā kopīgi radītajiem tēlniecības un glezniecības darbiem porcelānā. Izstāde tapusi, atzīmējot abu mākslinieču sadarbības 21 gadu kopš pirmās kopizstādes Rīgā 1999. gadā, kad izveidojās šis radošais tandēms. Ingūna Skuja (1965) un Melisa D. Breidena (Melissa D. Braden, 1968) mākslas pasaulē plaši pazīstamas kā Skuja Braden. Duets aktīvi darbojas gan Latvijā, gan Amerikas Savienotajās valstīs, izstādoties keramikas mākslas centros Eiropas valstīs, Āzijā un Austrālijā. Skuja Braden darbi atrodas vairāk nekā trīsdesmit kolekcijās Latvijā un visā pasaulē – muzeju krājumos, institūciju un organizāciju kolekcijās. Izstāde “Samsāra” raksturo to, kā Skuja Braden izprot un praktizē budismu, un tajā apvienoti vairāk nekā 200 mākslas priekšmeti no muzeju un privātajām kolekcijām. Sadarbībā ar virtuālās realitātes tehnoloģiju jaunuzņēmumu “Vividly” daļa no šīs ekspozīcijas ir digitalizēta un pieejama ikvienam interneta lietotājam platformā.
Līdz 28. jūnijam Siguldas novada kultūras centra “Siguldas DEVONS” Silvas zālē skatāma mākslinieka Egila Rozenberga (1948) lielformāta gobelēnu izstāde “Transfigurācija”. Katram laikmetam piemīt savas zīmes un simboli, un mākslinieks mēģina atrast mūsu laikam raksturīgos, kas slēpjas mikroshēmu “slepenajā dzīvē”. Egila Rozenberga lielformāta šķiedras mākslas objekti pārliecinoši apliecina, ka senajai audumu mākslai nemitīgi mainot ārējo formu un materiālus, kā arī izvēršot aktuālas idejas, ir iespējama radoši izvērsta nākotne. Egila Rozenberga personālizstādes “Transfigurācija” nosaukumu var izskaidrot trejādi. Pirmkārt, tas asociējas ar Bībeles teiku par Kristus apskaidrošanos, otrkārt, apzīmē sajūsmas pilnas, cildinošas pārmaiņas, bet, treškārt, ārējās formas maiņu – metamorfozi. Tieši trešais skaidrojums vistiešāk saistās ar mākslinieka daiļradi kopš pirmās izstādes 1968. gadā, ar nemitīgo rokraksta, tehniku un materiālu maiņu no klasiskā gobelēna līdz telpiskiem objektiem. Egils Rozenbergs studējis un absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu. Mākslinieks ar saviem darbiem uzrunā skatītājus gan Latvijā, gan citviet pasaulē, Egils Rozenbergs iepriekš izstādījies Grieķijā, Lielbritānijā, Čehijā, Francijā, Itālijā, ASV, Zviedrijā, Krievijā, Vācijā un tagad arī Siguldā.
Līdz 30. jūnijam Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” 2. stāva galerijas vitrīnās skatāma Rīgas Porcelāna muzeja krājuma izstāde “Rīgas porcelāna stāsts”. Izstādē var apskatīt dažādu tipu fajansa, pusfajansa, porcelāna, pusporcelāna, akmensmasas un māla izstrādājumus, kas pusotra gadsimta laikā ir apmierinājuši ikviena iedzīvotāja sadzīviskās vajadzībās – ir bijuši noderīgi virtuvē, pie svētku galda un īpašos sarīkojumos, mājās un sabiedriskās iestādēs, unikāli un tiražēti masveidā.
Līdz 31. jūlijam Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā skatāma Līvas Kaprāles personālizstāde “Pavasaris galvā”, kas iepazīstinās ar tekstilmākslinieces gleznieciskajiem darbiem radītiem plāna vilnas vēluma tehnikā. Lielākā daļa eksponēto darbu ir pašportreti, kas ar dažādu formu un krāsu izteiksmi kļūst par mainīgu, daudzveidīgu emociju atspoguļotājiem. Personības pašizteiksme un emociju atainojums tiek skatīts ciešā mijiedarbībā ar dabas motīviem un tekstilmateriāla pašvērtību: taktilajām un vizuālajām īpašībām. Tekstilmāksliniece specializējas tieši slapjās filcēšanas tehnikā. Tekstilmāksliniece beigusi Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Tekstila dizaina nodaļu, kā arī Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļas maģistrantūru. No 2012. gada ir Latvijas Tekstilmākslas asociācijas biedre, veidojusi gan personālizstādes, gan piedalījusies grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs.
VIZUĀLĀS MĀKSLAS IZSTĀDES
Līdz 16.augustam Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA skatāma izstāde “Kabuki 歌舞伎. Japānas 19. gadsimta ukijo-e”, parādot kabuki teātra aktiera attēlojumu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā esošajos Japānas Edo perioda krāsainajos kokgriezumos jeb ukijo-e. Zobenu cīņas un citi spraigi sižeti, cilvēka izmēra žurkas, izteiksmīgs, aktieru emocijas paspilgtinošs grims un žesti, krāšņi dekorēti tērpi ir tikai neliela daļa no tā, ko izstādes apmeklētāji ieraudzīs ukijo-e mākslinieku darbos. Tā būs Japānas Edo laikmeta (1603–1868) dzīve caur kabuki aktieru tēlojumu. Izstādē galvenokārt apskatāmi trīs 19. gadsimtā ražīgu un komerciāli veiksmīgu ukijo-e autoru darbi – Utagava Kuņisada (歌川国貞 / Utagawa Kunisada, 1786–1865), kurš bija arī viens no vadošajiem tendenču noteicējiem savā jomā, Kuņisadas skolnieks un aktīvs kabuki aktieru attēlotājs Tojohara Kuņičika (豊原国周 / Toyohara Kunichika, 1835–1900) un Utagava Kuņijoši (歌川国芳 / Utagawa Kuniyoshi, 1797–1861), viens no pēdējiem lielajiem Japānas ukijo-e meistariem. Izstādē skatāma 1964. gada filma “歌舞伎 KABUKI. Japānas klasiskais teātris” no Zinātnes filmu muzeja Japānā (Science Film Museum) kolekcijas, kas sniedz iespēju tuvāk iepazīties ar dažādiem kabuki teātra elementiem.
Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA tiek aizsākts jauns izstāžu cikls “Āzijas mākslas stāsti”, kas ar viena darba vai tēmas izklāstu līdz pat 13.septembrim iepazīstinās Austrumu galerijas apmeklētājus ar Āzijas mākslas dažādību. LNMM Āzijas mākslas kolekcijā glabājas vairāki tūkstoši mākslas darbu no tuvākām un tālākām Āzijas zemēm, bet Austrumu galerijā eksponēta tikai daļa no tiem. Pirmais cikla ietvaros eksponētais darbs ir Indijas Tandžoras skolas meistara gleznojums uz stikla “Maharadža”. Tas izceļas ne tikai ar savdabīgu izpildījuma tehniku un sižetu, bet arī ar apjomīgu restaurāciju.
Līdz 11. jūlijam Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā skatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Sieviete bez īpašībām”. Izstādē piedalās mākslinieces Elīna Brasliņa, Krista Dintere, Liene Mackus, Krista Dzudzilo un Sandra Krastiņa. Izstādes nosaukums ietver norādi uz pazīstamā austriešu rakstnieka Roberta Mūzila (Robert Musil) romānu “Cilvēks bez īpašībām” (Der Mann ohne Eigenschaften, 1943) un reizē piesaka feminisma filozofijas tēmu loku, kas atsedz Rietumu kultūrā pastāvošo pieņēmumu par vīrieti kā visu lietu (un pašas cilvēcības) mēru, sievieti uztverot kā vīrieša Citu, viņa fantāziju projekciju, “tumšo kontinentu” un neizsakāmo “tukšumu”. Literārajām un filozofiskajām atsaucēm tiek pievienota arī vizuāla norāde uz feminisma mākslas ikonogrāfiju, kas atklāj gan piederības sajūtu pāri paaudzēm, gan mirklim piesaistītu pašironiju: sieviete bez īpašībām ir kā gliemezis bez mājiņas – izplūdusi, nekonkrēta, anonīma, nesakārtota un šaubu pilna, taču reizē gana ietilpīga, lai tajā pietiktu vietas daudzajām (un nereti pretrunīgajām) kultūras radītajām lomām. Pievēršanās gliemeža atstātajai sliedei un vēlme to materializēt laikmetīgos mākslas darbos ir vēl viens izstādes radošais atskaites punkts. Savukārt norises vieta – vasarnīca, kurā kādreiz dzīvoja Aspazija, – simboliski uzsver feminisma (pagaidām tikai daļēji atklāto) ģenealoģiju Latvijas kultūrtelpā un mudina veidot jaunas – paplašinātas un atvērtas – feministiskās solidaritātes, sadarbības un satikšanās formas.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā līdz 23. augustam skatāmas divas izstādes: Jāņa Kraukļa personālizstāde “МЫ УЖЕ ДОМА, А ТЫ ЕЩЕ В ГОСТЯХ” un “Visa dzīvība zaļo” – sadarbības projekts, kurā piedalās mākslinieki Una Hamiltone Helle, Eltons Kūns, Uma Breakdown un kurators Ēriks Martinsons.
МЫ УЖЕ ДОМА, А ТЫ ЕЩЕ В ГОСТЯХ ir Jāņa Kraukļa (1993) pirmā personālizstāde. Izstāde apliecina mākslinieka interesi par zemi kā materiālu konceptuāliem vingrinājumiem, gan medija prakses ietvaros, gan – skulpturāli. 2019. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu. Studiju gados papildinājis zināšanas Roterdamā, Vilema de Kūninga akadēmijā un Antverpenē, Karaliskajā Antverpenes akadēmijā. 2017. gadā kļuva par vienu no Ināras Teterevas stipendiātiem mākslā. Krauklis ir viens no četriem mākslinieku grupas “3/8” dibinātājiem. Kopš 2014. gada izstādījis savus darbus grupu izstādēs – “Black Market”, Kim?, “NNN” un “Piezīmes par pašsaprotamām lietām” Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, “Sistēmas” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, arī “Private/Public” Gallerie Mitte Brēmenē, Vācijā u.c. 2019.gadā Krauklis tika atzīts par Open Kim? Call 2020 laureātu, kas sniedza viņam iespēju sadarboties ar un veidot izstādi Kim?.
Savukārt “Visa dzīvība zaļo” ir Unas Hamiltones Helles, Eltona Kūna, Uma Breakdown un Ērika Martinsona sadarbības projekts – izstāde, lasīšanas grupa un mākslinieku filmu seanss. Izstāde tiks veidota, ņemot vērā jautājumus par augu apziņu/darbību un starpsugu komunikāciju/empātiju. Izprotot šos konceptus kā “mistērijas”, projekts izmantos spēli kā izziņas veidu. Filma The Plants are Watching un tās 1970. gadu (pseido)zinātnes konteksts, būs izejas punkts, apvienojumā ar kritiku un iztaujāšanu. Metode ir sadarbības rezultātā izstrādāta trīsdimensionāla spēle, kas Kim? telpas iztēlojas kā spēles laukumu un vietu eksperimentiem. Atsauces punktos ietilpst tehnikas/pieejas no: LARP (Live Action Role Playing) , LAOG (Live Action Online Games), TTRPG (Table Top Role Playing Games), MMO (Massively Multiplayer Online Games) un televīzijas piedzīvojumu spēles. Izstāde apkopo: stilizētu pētniecības laboratoriju ar datiem, kas savākti projekta attīstītas fāzē; modulāra sintezatora ģenerētu skaņu; vienpersoniski vadītu meditāciju; trauku ar zemi; un Ficus Iyrata augu, novietotu uz zaļā ekrāna fona. Projektam un tā ietvaros ģenerētajai spēlei attīstoties, izstādes telpā piepulcēsies papildus elementi. Iegūtā spēle ņems vērā gan fiziskās, gan tiešsaistes spēles scenārijus un tiks publiski testēta, izstādei noslēdzoties. Iedomātie starpsugu komunikācijas ierobežojumi tiks uztverti par spekulatīva potenciāla pamatiem, un visai iesaistei ar dzīvām būtnēm, gan fiktīvām, gan citādām, tiks pieiets ar cieņu.
Līdz 25. oktobrim Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā skatāma Ķīnas abstraktās mākslas pārstāvja Sjao Ciņa (Hsiao Chin) retrospektīva izstāde “Mans sākums ir manas beigas”. Sjao Ciņs ir dzimis Šanhajā 1935. gadā, un viņa daiļradi piesātina dziļa izpratne par ķīniešu kultūru; tikpat lielā mērā no viņa gleznām staro zināšanas arī par Eiropas mākslas vēsturi. Divdesmitā gadsimta piecdesmitajos gados viņš kopā ar domubiedriem dibināja pirmo ķīniešu abstraktās mākslas apvienību – Ton-Fan mākslas grupu; viņš bija arī tas, kurš sešdesmito gadu sākumā Milānā (Itālijā) lika pamatus Eiropas avangarda kustībai “Movimento Punto”. Kopā ar tādiem māksliniekiem kā Lusio Fontana viņš palīdzēja veidot Eiropas abstrakto glezniecību. Rotko centrā eksponētajās mākslinieka gleznās ir sakausēti Rietumu un Āzijas glezniecības un kultūras elementi, radot dramatisku iespaidu caur Ķīnai raksturīgo otas triepienu satikšanos ar Eiropas glezniecības krāsu paleti, caur budisma un Rietumu modernisma valodu. Sešdesmito gadu beigās Sjao Ciņs devās uz ASV un 1968. gadā iepazinās ar Marku Rotko. Šī retrospektīva ietver darbus no 1959. gada līdz šodienai. Viņa darbi atrodami daudzos no pasaules lielākajiem muzejiem – no Ķīnas Nacionālā mākslas muzeja Pekinā līdz Metropolitēna muzejam Ņujorkā; no Nacionālās modernās mākslas galerijas Romā līdz Gimē Nacionālajam Āzijas mākslas muzejam Parīzē.
MULTIMEDIJU UN FOTOGRĀFIJAS IZSTĀDES
Līdz 17. jūlijam galerijā “Alma” skatāma mākslinieka Toma Harjo personālizstāde “Izredzes”. Ar šo izstādi Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2020 uzsāk savu šī gada programmu. Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 norises plānotas no 29. maija līdz 8. novembrim Rīgā, Cēsīs un Daugavpilī. Toma Harjo fotogrāfijas var dēvēt par inscenējumiem, kuros iemūžinātas dažādu vizuālu elementu veiksmīgi ģenerētas eksistenciālas daudznozīmības. Cilvēka tēls portretos ir tikai zīme, figurāls simbols, un caur kustībām, pozām un žestiem viņa ķermeniskais veidols rada nozīmi – vai šī ķermeniskā veidola neesamību. Skats uz ekspozīciju galerijā “Alma” pieejams 24 stundas diennaktī, pateicoties uz ielu vērstajām stikla sienām un diennakts apgaismojumam. Toms Harjo ir absolvējis ISSP Fotoskolu, līdz šim sarīkojis vairākas personālizstādes un piedalījies grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs. 2018. gadā viņš kļuva par Open kim? Call ieguvēju, kam sekoja viņa pirmā personālizstāde “Patiesībā” Kim? Laikmetīgajā mākslas centrā. Nozīmīgākās izstādes – Pāvilosta, Aicinājums, 2019 (VV fonds), Parīzē (JCE biennāle, 2017) un Lisabonā (Parallel Intersection, 2017). Kopš 2018. gada Toms Harjo studē Alvja Hermaņa vadītajā Jaunā Rīgas teātra aktieru kursā (LKA).
No 12. jūnija līdz 19. jūlijam Latvijas Fotogrāfijas muzejā skatāma leģendārā mākslinieka un fototehniku eksperimentētāja Ata Ieviņa (1946) personālizstāde “Faraona dārgumi”, kas notiks Rīgas Fotomēneša programmas ietvaros. Izstādē “Faraona dārgumi” redzamās asamblāžas ir pēdējā gada laikā Ata Ieviņa radītās vizuālās pasakas, kuru aizsākums meklējams autora interesē par Seno Ēģipti un konceptuālos mākslas eksperimentos. Atis Ieviņš ir latviešu mākslinieks un fotogrāfs. Absolvējis Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas dekoratīvās noformēšanas nodaļu 1965. gadā, no 1969. līdz 1974. gadam studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļā. Fotogrāfa karjeru Ieviņš aizsācis armijas dienestā un ilgus gadus strādājis kā fotoreportieris žurnālos “Pionieris”, “Padomju Latvijas Sieviete”, “Skola un Ģimene”, “Meža Dzīve” un laikrakstā “Neatkarīgā Rīta Avīze”. Nozīmīgākās solo un grupu izstādes bijušas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, “Arsenālā”, Rīgas Mākslas telpā, Latvijas Nacionālajā teātrī, Ojāra Vācieša memoriālajā muzejā, Rīgas Domē, galerijās “Antonija”, “Birkenfelds” (ar Juri Zvirbuli), “Garāža” (Maskavā, Krievijā).
Festivāla “Rīgas Fotomēnesis 2020” ietvaros līdz 4. jūlijam ISSP Galerijā notiks performatīva izstāde “1:1”, kurā piedalās četrus radošās darbības ziņā atšķirīgi, dažādu paaudžu Latvijas mākslinieki — Jānis Deinats, Ieva Balode, Linda Boļšakova un Toms Harjo. Katrs autors galerijā uzturēsies vienu nedēļu, sniedzot iespēju apmeklētājiem līdzdarboties viņu radošajā procesā, un padarīs pašu apmeklējuma pieredzi par notikumu. Izstāde aicina atkal satuvināties un pieredzēt mākslu klātienē, iesaistoties tās procesos.
Līdz 9. augustam Rīgas Sv. Pētera baznīcas Gaiļa zālē skatāma audiovizuāla instalācija “Latvijas kultūras alfabēts”, kas tapusi, atzīmējot Latvijas nacionālo kultūras, izglītības un zinātnes institūciju 100. gadadienu, kas iekļauta UNESCO svinamo gadadienu sarakstā. Izstādes idejas autore ir māksliniece Krista Burāne, izstādes dizainu un scenogrāfiju veidojis Rūdolfs Baltiņš sadarbībā ar operatoru Daini Juragu un skaņu režisoru Arti Dukaļski. Izstādē ietverti septiņi informatīvie stendi, iepazīstinot ar katru no institūcijām. Centrālais izstādes elements ir grāmata “Latvijas kultūras ābece”, kuras autores ir Krista Burāne un Laila Burāne, bet ilustrators – Reinis Gailītis.
Apskatu sagatavoja Kristīne Markus
Reklāmkarogs: Kristīne Markus