11.06.2019.

DIZAINA UN ARHITEKTŪRAS IZSTĀDES

Līdz 11. jūnijam mākslas galerijā "Putti" skatāma dizainera un PIKC "Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola" pedagoga Māra Šustiņa (1970) jauno rotu kolekcija "Maija. Ilūzija", kas piedāvā iespēju nokļūt noslēpumainā pasaulē, apskatīt sirreālus un mistiskus fantāziju tēlus. "Kustība, plūdums, mainīgums un atmošanās ir kā atslēgas vārdi, kuru vēstījumu centos iekodēt savu darbu kompozīcijās. Skaistas lietas radīt ir liela atbildība. Katra rota radīta kā neliela iluzorās pasaules sastāvdaļa ar savu stāstu un noslēpumu," par izstādi stāsta Māris Šustiņš.

Līdz 12. jūnijam Ogres tehnikuma Dizaina un mākslas nodaļā ikviens aicināts iepazīties ar Latvijas Dizaineru savienības jubilejas izstādi, kurā atspoguļots Latvijas dizaina veidošanās process 30 gadu garumā. 1998. gadā dibinātā Latvijas Dizaineru savienība pērn svinēja 30 gadu jubileju, un par godu šim notikumam ir izveidota izstāde.

Līdz 14. jūnijam Rīgas Fotomēneša ietvaros Latvijas Arhitektūras muzejā skatāma fotogrāfes Evas Saukānes (1988) izstāde "Mets", kas iepazīstina ar kādreiz iecerēto Rīgas metro, izmantojot dokumentālus vēsturiskus materiālus, taču veidojot daļēji fiktīvu stāstu. Latviešu fotogrāfe Eva Saukāne izstādē pievēršas Rīgas metro projektam, izceļot tā unikalitāti gan utopiski tehniskajos risinājumos, gan arī tā nozīmi politiski sociālajos procesos Rīgā 20. gadsimta 80. gadu beigās. Izstāde ir ceļojums laikā un telpā, vizualizējot metro ideju no tās tapšanas līdz norietam. Kā viens no izstādes saistošajiem notikumiem ir Evas Saukānes organizētā un Mārtiņa Eņģeļa vadītā interaktīvi izglītojošā fotoekspedīcija "Zasulauks – VEF 12 minūtēs", kurā septiņi uzaicināti ekspedīcijas dalībnieki vizuāli pieredzēja metro staciju apkaimi pirmās apstiprinātās metro līnijas garumā. Eva Saukāne absolvējusi ISSP fotogrāfijas skolu un ieguvusi maģistra grādu fotogrāfijā Mid Sweden Universitātē Zviedrijā.

No 5. jūnija līdz 28. jūnijam galerijā "Apsīda" Skārņu ielā 10/20 (Konventa sētā), Rīgā skatāma rūpnieciskās dizaineres Daces Blūmas (1959) mākslas darbu izstāde "Pretstati". "Tie visi ir kā pretstati. Gaišs pret tumšu. Balts pret melnu. Daba pret arhitektūru. Akmens masa pret porcelānu. Apgleznojums pret formu. Iedvesmu saviem šajā izstādē redzamajiem darbiem esmu guvusi mūzikā un ikdienas vidē ap mums. Vairākus darbus varētu parakstīt ar koncerta, komponista vai mūziķa vārdu nosaukumā. Liela daļa darbu savukārt ir iecerēta, sēžot sastrēgumos un vērojot pilsētu aiz loga. Šoferis nedrīkst runāt pa telefonu, bet satiksmes noteikumi neliedz, sastrēgumā sēžot, zīmēt skices…" par savas izstādes darbiem stāsta Dace Blūma.

Līdz 7. jūlijam Rīgas Porcelāna muzejā skatāma Rimmas Pancehovskas personālizstāde "Porcelāna deja". Tēlnieces Rimmas Pancehovskas (1928) daiļradē darbs ar porcelānu ieņem nozīmīgu vietu. Smalkākajā no keramikas materiāliem tēlniece spējusi atveidot elegantas, vitālas sieviešu figūras. Tās ir gan Argentīnas, indiešu vai ēģiptiešu dejotājas dažādos eksotiskos tērpos, gan tautu meitas un pasaku tēli, tāpēc sastopami tādi darbu nosaukumi kā "Pelnrušķīte", "Šeherizade", "Karmena", "Princese Gundega". Izstādē “Porcelāna deja” skatāmi galvenokārt mākslinieces autordarbi, kā arī rūpnieciski tiražētie darbi Rīgas Porcelāna rūpnīcā, kur Rimma Pancehovska radīja veselu sēriju paliekošu vērtību latviešu porcelāna sīkplastikā, kaut gan daudzu viņas darbu izmēri pārsniedza sīkplastikas mērogus un drīzāk pieskaitāmi tēlniecībai.

Līdz 1. augustam laukumā pie tirdzniecības centra "Origo", Rīgā, skatāma lielformāta brīvdabas izstāde "Latvijas Dizaina gada balva 2019". Izstāde piedāvā iepazīties ar dizaina risinājumiem, kas šogad guvuši Latvijas un starptautisku žūrijas pārstāvju atzinību "Latvijas Dizaina gada balvas" konkursā. Izstādē apskatāmas 20 finālistu darbu fotogrāfijas, apraksti, autoru vēstījumi un žūrijas sniegtie komentāri.

Līdz 31. augustam Raiņa un Aspazijas mājā skatāma izstāde "Tapetes" – Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras studentu versija par Raiņa un Aspazijas dzeju, kuru jaunie mākslinieki pārtulkojuši ar grafikas izteiksmes līdzekļiem. Sadarbībā ar Raiņa un Aspazijas mājas muzeja speciālistiem 29 jaunie grafiķi tikuši katrs pie sava Raiņa vai Aspazijas dzejoļa, kuru linogriezuma tehnikā pārveidojuši simbolā. Katrs no simboliem savukārt vairākkārtīgi drukāts uz lielizmēra papīra loksnes, veidojot savdabīgu, unikālu, ar roku drukātu tapešu raksta fragmentu. Apjomīgajā Raiņa un Aspazijas dzejai veltītajā izstādē piedalās: Anete Bajāre-Babčuka, Aina Bikše, Ivita Brūdere, Jūlija Blaževiča, Dina Danosa, Kristiana Doroščonoka, Mārtiņš Dziļums, Katrīna Eihe, Ingrīda Ivane, Linda Jākobsone-Viškere, Dace Guska, Maija Kikuste, Renāte Kloviņa, Elīna Krima, Rebeka Lukošus, Kristīne Martinova, Katerīna Namavīra, Svens Neilands, Valentin Orange, Liva Ozola, Evija Pintāne, Guna Poga, Aleksandra Runde, Santa Senkāne, Sanita Skalbe, Sanita Skvarnaviča, Patrīcija Māra Vilsone.

VIZUĀLĀS MĀKSLAS IZSTĀDES

Līdz 17. jūnijam pirmo reizi Rīgā "Māksla XO" galerijā skatāma ievērojamā ungāru metafiziskās glezniecības meistara Tamás Soós (1955) personālizstāde "Melanholija", kurā iekļauti visjaunākie mākslinieka darbi – gleznas, papier-mâché skulptūras un gleznojumi uz avīzēm, kas gatavoti īpaši izstādei Rīgā. Tamás Soós dzimis Budapeštā, Ungārijā. Beidzis Mohoja-Naģa Mākslas un dizaina universitāti. Izstādēs piedalās kopš 1985. gada, piedalījies vairāk nekā 100 grupas izstādēs un sarīkojis 37 personālizstādes.

Līdz 21. jūnijam Vāgnera zālē skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēju kopizstāde "Vāgners – konstrukcija". Lai pievērstu Saeimas deputātu un valdības uzmanību Vāgnera zāles šī brīža stāvoklim, ar atbalsta akciju tika atklāta Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēju kopizstāde pašā Vāgnera zālē, strikti ievērojot pieminētos pieļaujamā cilvēku skaita ierobežojumus. Tā ir unikāla iespēja pēc 13 pārtraukuma gadiem aplūkot daļu no vecākā Rīgas teātra interjera un novērtēt nepieciešamību pēc tā kapitālatjaunošanas. Izstādē "Vāgners – konstrukcija" piedalās Aigars Bikše, Kristians Brekte, Andris Teikmanis, Andris Vītoliņš un Kristaps Zariņš. Izstādes ietvaros mākslinieki konstruē savu redzējumu par Vāgneru un viņa mitoloģiju. Akcijas mērķis ir panākt, ka tiek atjaunota teātra zāle, piemērojot to kamerkoncertu un teātra uzvedumu vajadzībām, kā arī izveidot Riharda Vāgnera muzeju.

Līdz 26. jūnijam galerijā "Istaba" Mārtiņa Heimrāta personālizstādē "Bet" skatāmas autortehnikā tapušas kolāžas. Mākslinieks izstādei devis nosaukumu "Bet", kas ir atslēgvārds vienam no viņa ikdienas rituāliem, kam Heimrāts piešķir mākslinieciskas kvalitātes un izpausmes veidus. Latvijā ir vasara, BET citur ziema. Kāds mīl, BET kāds nīst. Kāds ēd, BET citi badojas. Dažs dzīvo pagātnē, BET dažs nākotnē. Vienam patīk meita, BET otram māte. Daudzi dzimst, BET daudzi mirst. Kādam veicas, BET kādam neveicas. Viens domā latviski, BET otrs holandiski. "aber", "но", "but", "mais". "Desmit lasāmo grāmatu izvēlēšana ir viens no maniem vecākajiem rituāliem. Nu jau ilgāku laiku vienlaicīgi lasu desmit grāmatas, tikai man zināmā kārtībā. Esmu konstatējis, ka desmit grāmatas var kļūt par vienu grāmatu, ka dažkārt tās saplūst, ka tās mēdz papildināt viena otru, ka reizēm tās sasaucas, bet visbiežāk tās katra dzīvo savu dzīvi, tāpat kā mēs, cilvēki. Katra mēneša pirmajā datumā es izrakstu fragmentu no tobrīd lasītām desmit grāmatām. Katru rindkopu iesāku ar sakārtojuma saikli "bet" tajā valodā, kādā ir grāmata. Taču "bet" reizēm kļūst par "tomēr"", stāsta Heimrāts. Mārtiņš Heimrāts absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera nodaļu. Ekspozīciju veidošana muzejos un izstāžu zālēs joprojām ir sfēra, kur mākslinieks gūst lielāko radošo gandarījumu.

No 3.–28. jūnijam Kronvalda bulvārī 4, bijušajā Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, skatāmi Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) 2018./2019. mācību gada absolventu diplomdarbi mākslas festivālā "Svaiga gaļa kritikai". Tas ir jauns formāts LMA izstāžu praksē – pirmais LMA mākslas festivāls, kurā plašāka publika pirmo reizi vienuviet var iepazīties ar visu apakšnozaru bakalaura un maģistra programmu absolventu diplomdarbiem, aptuveni 160 jauno mākslinieku radošā procesa rezultātiem. Tik apjomīga jauno mākslinieku skate Latvijā notiek pirmo reizi. LMA diplomdarbu festivāls sāksies ar diplomdarbu aizstāvēšanām bakalaura un maģistra programmās, tām sekos dažādi pilotprojekti, tikšanās ar žurnālistiem, mākslas kuratoriem un nozares pārstāvjiem. Festivāla nosaukumā iekļauta ne vien asprātīga ironija par jaunā mākslinieka attiecībām ar mākslas pasauli un tās visdažādāko nozaru speciālistiem, bet arī ar pārējo sabiedrību – sākot ar potenciālajiem pasūtītājiem un beidzot ar tiem, kuri, redzot ko neierastu un, viņuprāt, mākslai neatbilstošu, parasti nosaka – es arī tā māku. Ar LMA diplomdarbu festivāla izstādi aizsāksies LMA simtgades svinību posms.

Līdz 30. jūnijam Rīgā norisinās Laikmetīgās mākslas Festivāls "Survival Kit 10.1." Šogad tas pirmo reizi norisinās Pārdaugavā, bijušajā Latvijas Universitātes (LU) "fizmatu" fakultātē Zeļļu ielā 25. Baltijā vērienīgākā ikgadējā laikmetīgās mākslas festivāla Survival Kit 10.1 starptautiskajā izstādē un pasākumu programmā piedalās 34 ārvalstu un Latvijas mākslinieki. Tā organizators Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs kopā ar kuratorēm Solvitu Kresi, Ingu Lāci un Anželsu Miraldu (Àngels Miralda) pēta jēdzienu "outlands" (tulkojumā no angļu val. - ''ārpuszemes, svešzemes"), apšaubot tradicionālo ģeopolitisko un kultūrtelpas dalījumu centrā un perifērijā un izgaismojot sarežģītos identitātes veidošanās procesus. Arī šoreiz par festivāla norises vietu izraudzīta kāda Rīgas tukšā ēka, lai pievērstu cilvēku uzmanību tās nākotnes attīstīšanas potenciālam. Bijusī LU fakultāte uzcelta 1888. gadā un vispirms kalpojusi par vācu bāreņu namu, bet vēlāk - milicijas skolu.

Survival Kit 10.1 mākslinieki: Amina Ahmeda (Amina Ahmed), Kaspers Ahojs (Kasper Akhoj), Meriča Algina (Meric Algün), They Are Here, Džūdija Bluma-Redija (Judy Blum Reddy), Skuja Braden, Izolde Cēsniece, Onedžuns Če (Onejoon Che), Sari Embera (Sári Ember), Inga Erdmane, Kasiuss Fadlabi (Cassius Fadlabi), Karla Garlaši (Carla Garlaschi), Behzads Khosravi Nuri (Behzad Khosravi Noori), Romāns Korovins, Inga Meldere / Maira Dobele, Adrians Meliss (Adrian Melis), Santjago Mostins (Santiago Mostyn), Kristina Normana (Kristina Norman), Orbīta, Pinara Egrendži (Pınar Öğrenci), Mohammeds Omers Halils (Mohammed Omer Khalil), Andress Pereira Pass (Andrés Pereira Paz), Maithu Pereta (Mai-Thu Perret), Bita Razavi (Bita Razavi), Janeks Simons (Janek Simon), Anastasija Sosunova (Anastasia Sosunova), Andrejs Strokins / Deniss Hanovs, Diāna Tamane, Vladimirs Tomičs (Vladimir Tomic), Aleksejs Jakovļevs (Alexey Yakovlev).

Līdz 30. jūnijam Rīgas Sv. Pētera baznīcā skatāma "Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā" 2018. gada galvenās balvas ieguvēja mākslinieka Jāņa Plivdas izstāde "Padebeši". Debesis ir vienojošais elements izstādes darbos. Izstādē skatāmas ainavas no mākslinieka dzimtās vietas – Latgales, kas tapušas vairāku gadu garumā, gleznas ar Preiļu, Rēzeknes, Krāslavas un to tuvākās apkārtnes skatiem, kā arī pagājušajā gadā tvertās impresijas no jūras piekrastes. Eksponētie darbi atspoguļo mākslinieka radošo periodu pēc atgriešanās no Itālijas, kas būtiski ietekmēja viņa motivāciju nodoties glezniecībai.
Izstādē skatāmas arī Jāņa Plivdas draugu un domubiedru, Latgales mākslinieku – Agras Ritiņas, Vijas Stupānes, Vēsmas Ušpeles, Ilzes Griezānes, Aivja Pīzeļa, Voldemāra Kokoreviča, Osvalda Zvejsalnieka, Anatolija Zelča, Ingas Onževas, Elgas Pauras, Jolantas Jonikānes un Vjačeslava Fomina – gleznas. Jānis Plivda ir dzimis Preiļos. Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles Glezniecības nodaļu un ieguvis humanitāro zinātņu maģistra grādu.

Līdz 13. jūlijam mākslas centrā NOASS skatāma Laimdotas Malles (1988) personālizstāde "Kāds savāds, garš milzis", kas veidota sadarbībā ar mūziķiem Frediju Mērfiju (Freddie Murphy) un Čiara Lī (Chiara Lee) no itāļu avangarda apvienības "Father Murphy". Attēlu, zīmējumu, fragmentu, nospiedumu un skaņu kompozīcijas veido četras instalācijas, kas, dažādu mediju ietvaros, rekonstruē kāda netverama pirmtēla, parādības agrāko veidolu. Laimdota Malle ir ieguvusi maģistra grādu Manchester School of Art (Manchester Metropolitan University) un Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā. Kopš 2007.gada māksliniece piedalās grupu izstādēs un projektos Latvijā un starptautiski. Fredijs Mērfijs un Čiara Lī 15 gadus darbojušies nu jau noslēgtajā projektā "Father Murphy", caur skaņu reflektējot par katoļu vainas apziņu. "Father Murphy" veidojuši mūziku Lukas Dipjero (Luca Dipierro) animācijas īsfilmām, režisoru Alesandro Aronadio (Alessandro Aronadio's) un Davides Maldi (Davide Maldi ) debijas filmām.

Līdz 27. jūlijam galerijā "Daugava" skatāma Daces Lielās personālizstāde "Gleznas", kurā skatāmas lielformāta ainavas. "Gleznoju ūdens agregātstāvokłi un garastāvokli - tā es varētu teikt par savām gleznām. Pavasarī gleznoju rudeni, rudenī vasaru, ziemā pavasari un visu laiku ir brīniškīgi. Gaisma, materialitāte un mūžīgās pārmaiņas dabā, ir tas ko mēģinu aptvert vizuāli," tā Dace Lielā ieskicē savu jauno izstādi.

No 7. jūnija līdz 25. augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" skatāma vērienīga starptautiski atzītā igauņu mākslinieka Kaido Oles (1963) personālizstāde "Dejas vientuļo siržu klubā". Kaido Ole ir viens no nozīmīgākajiem un spilgtākajiem Baltijas mūsdienu mākslas pārstāvjiem, kura darbi kļuvuši aktuāli pasaules laikmetīgās mākslas kontekstā. Radošo karjeru viņš sāka 90. gadu sākumā pēc Tallinas Mākslas akadēmijas Glezniecības un dizaina nodaļas absolvēšanas. Kopš 1992. gada Kaido Ole sarīkojis vairāk nekā 40 personālizstādes un piedalījies daudzās grupu izstādēs muzejos un galerijās Igaunijā, Vācijā, Somijā, Polijā, Krievijā, ASV, Zviedrijā, Austrijā, Beļģijā un citās valstīs. 2003. gadā kopā ar Marko Mētamu Kaido Ole pārstāvēja Igauniju 50. Venēcijas mākslas biennālē. Mākslinieks dzīvo un strādā Tallinā.

No 15. jūnija līdz 25. augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs būs skatāma Hildas Vīkas (1897–1963) gleznu un zīmējumu izstāde. Hildas Vīkas (Hildegarde Natālija Vīka-Eglīte) radošais mantojums ir visai plašs: filigrāni izstrādātie melnbaltie zīmējumi un smalkie, daudzkrāsainie akvareļi, īpatnēji stilizētie ainavu, portretu un aktu gleznojumi. Viņa rakstīja arī dzejoļus, stāstus un romānus, kurus pati ilustrēja. Izstāde, kas veidota no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un privātām kolekcijām, atainos Hildas Vīkas izcilo radošo veikumu glezniecībā un grafikā.

Visu vasaru līdz pat septembra sākumam Andreja Upīša memoriālajā muzejā skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Grafikas nodaļas studentu komiksu izstāde "Pie bagātās kundzes" pēc filmas scenārija motīviem. Šī gada 8. septembrī apritēs 50 gadu kopš kinorežisora Leonīda Leimaņa (1910–1974) izcilās mākslas filmas "Pie bagātās kundzes" pirmizrādes Rīgas Kino namā. Filma ir uzņemta Rīgas kinostudijā 1969. gadā pēc Andreja Upīša (1877–1970) romāna "Smaidoša lapa" (1937) motīviem. Šī gada septembrī notiks virkne pasākumu, kas atzīmēs izcilās filmas jubileju, bet Andreja Upīša memoriālajā muzejā tā aizsākās jau maijā ar komiksu izstādi pēc filmas scenārija motīviem. Melnbaltās kinofilmas "Pie bagātas kundzes" Leonīda Leimaņa izveidoto scenāriju 20 jaunie mākslinieki ilustrējuši melnbaltā komiksā. Katrs no LMA Grafikas nodaļas studentiem ilustrējis četras oriģinālā scenārija lappuses, brīvi spēlējoties gan ar galveno tēlu vizuālo izskatu, gan notikumu norises vietu scenogrāfiju. Ar izteiksmīgu melnbaltu līniju zīmējumu filmas scenārijs tiek parādīts jaunā interpretācijā, atklājot gluži citu skatupunktu uz labi zināmo latviešu kino klasikas darbu. Neietekmējoties viens no otra, mākslinieki iztēlojušies filmas scenārija ainas un vizualizējuši tās katrs savā noskaņā. Izstādē piedalās: Jūlija Blaževiča, Dina Danosa, Mārtiņš Dziļums, Anna Dzērve, Katrīna Eihe, Ingrīda Ivane, Linda Jākobsone-Viškere, Renāte Kloviņa, Kristīne Martinova, Katrīna Namavīra, Svens Neilands, Valentin Orange, Līva Ozola, Aija Pastare, Evija Pintāne, Guna Poga, Aleksandra Runde, Anita Rupeika, Santa Senkane, Vivianna Marija Staņislavska.

MEDIJU IZSTĀDES

Līdz 28. jūlijam RIXC galerijā skatāma Eirika Brandala (Eirik Brandal) interaktīvo darbu izstāde "Elektroniskās skulptūras". Eiriks Brandals (1991) ir Norvēģijā dzimis mākslinieks un komponists, kurš pašlaik dzīvo Rīgā. Studējot mūzikas kompozīciju, māksliniekam radusies interese par elektronisku skaņas skulptūru veidošanu, kurās atklāts elektrisko shēmu iekšējais skaistums. Shēmas, izvietojot arhitekturālā veidā, no funkcionāliem objektiem pārtop par mākslas objektiem. Izstādē aplūkojamas skulptūras no sērijām "Ihscale", "Exmouth" un "Lawrence".

Līdz 10. augustam Doma laukumā skatāma multimediāla izstāde "Izcilie modernisti. No Monē līdz Kandinskim". Izstādē var apskatīt 16 nozīmīgāko modernisma pārstāvju – Kloda Monē, Edgara Degā, Pola Gogēna, Anrī Ruso, Anrī de Tulūza-Lotreka, Gustava Klimta, Pola Sinjaka, Pīta Mondriāna, Amedeo Modiljāni, Vinsenta van Goga, Pjēra Ogista Renuāra, Huana Grīsa, Paula Klē, Franča Marka, Kazimira Maļeviča un Vasilija Kandinska – darbus. Kopā tiks parādīti ap 5000 darbi no vairāk nekā 20 pasaules muzejiem. Pateicoties multimediālajai videi - HD un Dolby Surround tehnoloģijām, izstāde sola nebijušu pieredzi daudziem, ļaujot burtiski ienirt tā laika mākslas atmosfērā. Projekts apvieno 20. gadsimta modernisma mākslas galvenos virzienus - impresionismu, ekspresionismu,  abstrakcionismu, sirreālismu un supremātismu, kā arī demonstrē to, kā mākslinieki, kuri strādājuši dažādos stilos, reaģēja uz pagājušā gadsimta pirmās puses satricinājumiem. Sesijas ilgums ir 60 minūtes.

Foto: publicitātes attēli

Apskatu sagatavoja: Kristīne Markus

Reklāmkarogs: Kristīne Markus, mākslas festivāla "Svaiga gaļa kritikai" publicitātes attēls