17.01.2020.
DIZAINA IZSTĀDES
Attēlā: Izstādes “Tekstils” publicitātes attēls
Līdz 19. janvārim VEF Kultūras pilī apskatāma mākslinieces Ivetas Vecenānes (1962) darbu retrospektīvu izstāde “Tekstils”. Tekstils, gobelēni un mazo formu darbi ar māksliniecei raksturīgo silto un košo pilnkrāsu sajūtu ieved fascinējoši telpiskā pasaulē, kur dabas elementi pārtop filozofiskos simbolos. Šajā izstādē mākslinieces daiļradi pārstāv darbi, kas tapuši laikā no 2006. līdz 2019. gadam – gobelēni izvietoti pils Izstāžu zālē un Vestibila pirmajā stāvā, savukārt filigrānie zīda apgleznojumi rotā Vestibila otro stāvu un Spoguļzāli. Izstādē var gūt ieskatu arī mākslinieces darināto rotu pasaulē. Iveta Vecenāne absolvējusi Latvijas Mākslas Akadēmijas Tekstila nodaļu. Viņas darbi iekļauti Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājumā Latvijā. Šogad Vecenānes gobelēni guva augstu novērtējumu izstādē Azarbaidžānā, Baku Modernās mākslas muzejā, savukārt 2018. gadā mākslinieces tekstila darbi ar dzintara diegiem tika prezentēti Ķīnā, Pekinas mākslas kompleksa Xin Dong Cheng laikmetīgās mākslas galerijā, izstādē “Dzintara noslēpumi”, kas bija viena no Latvijas Ārlietu ministrijas koordinētajām Publiskās diplomātijas programmas norisēm Latvijas valsts Simtgades svētkos.
Attēlā: Jiri Lastovicka “Biste”. 2019. Izstādes “Prāta fitness” publicitātes attēls
Līdz 19. janvārim Rīgas Porcelāna muzejā skatāma 13. starptautiskā mazo formu porcelāna izstāde “Prāta fitness”. Starptautisko mazo formu porcelāna izstāžu tradīcija aizsākās 2006. gadā. Šogad mākslinieki tika aicināti interpretēt tēmu “Prāta fitness”. Konkursa kārtībā tika izraudzīti izstādes dalībnieki, izvēloties pēdējo 2 gadu laikā tapušus mākslas darbus, kuri veidoti vismaz no 70% porcelāna un nepārsniedz 15x15x15 cm dimensijas. Tika saņemti 37 pieteikumi no 15 dažādām valstīm. Izstādē skatāmi 27 mākslinieku darbi no Baltkrievijas, Brazīlijas, Čehijas, Honkongas, Igaunijas, Japānas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Serbijas, Somijas, Taivānas, Turcijas un Vācijas. Latviju izstādē pārstāv Jānis Kupčs, Dainis Lesiņš, Inese Līne, Kristīne Nuķe-Panteļejeva, Valda Podkalne, Ainārs Rimicāns, Jekaterina Sazonova un Līga Skariņa.
Attēlā: Izstādes “Zvaigznes mirdzums tavā logā” publicitātes attēls
Līdz 11. februārim mākslas galerijā “Putti” skatāma starptautiska laikmetīgo un konceptuālo rotu izstāde “Zvaigznes mirdzums tavā logā”. Izstādē skatāmas itāļa Džidži Mariani (Gigi Mariani, 1957), japānietes Lisas Hašimoto (Liisa Hashimoto, 1969), ungāra Rekas Lorina (Reka Lorincz, 1978) un bulgāra Simeona Šomova (Simeon Shomov, 1985) rotas.
Attēlā: Edīte Pauls-Vīgnere “Korrida”. 1978. Vilna, lini, viskoze, kokvilna, metāliski diegi, gobelēns, jaukta tehnika. Publicitātes attēls
Līdz 1. martam Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā skatāma Edītes Pauls-Vīgneres (1939) personālizstāde “Kafijas kantāte”, veltīta tautā iemīļotās mākslinieces 80. dzimšanas dienai un viņas radošās darbības 50 gadu jubilejai. Edīte Pauls-Vīgnere ir viena no Latvijas vadošajām, talantīgākajām un arī populārākajām tekstilmāksliniecēm. Mākslinieces tekstilansambļi ir pasaules mēroga sasniegums. Retrospektīvā izstāde koncentrējas uz mākslinieces radošo mantojumu laika posmā no 1978. gada, kad māksliniece sarīkoja savu pirmo lielo personālizstādi, līdz pat mūsdienām. Izstādē skatāmi ap divdesmit lielformāta kompozīciju un tekstilansambļu. Ekspozīcijas scenogrāfija tapusi sadarbībā ar pašu mākslinieci (iekārtotājs – mākslinieks Jurģis Krāsons). Autores darbi sadzīvo kopā ar niansēm bagātu izgaismojumu un brāļa, komponista Raimonda Paula, mūziku. Izstādē iekļautas arī mākslinieces lielformāta fotogrāfijas (fotogrāfi Jānis Kreicbergs, Oļegs Zernovs) un līdz šim notikušo personālizstāžu plakāti.
Joprojām turpinās izstādes:
Līdz 19. aprīlim Modes muzejā skatāma tērpu izstāde “Dāma krinolīnā”.
VIZUĀLĀS MĀKSLAS IZSTĀDES
Attēlā: Valērija Makovoja retrospekcijas izstādes publicitātes attēls
Līdz 18. janvārim klasiskās mākslas galerijā “Antonija” skatāma gleznotāja, akvareļa tehnikas meistara Valērija Makovoja (1953) retrospekcija. Valērijs Makovojs dzimis Belaya Berezka ciematā Brjanskas apgabalā, Krievijā. 1983. gadā absolvēja Latvijas Mākslas akadēmiju. Strādājis par galveno mākslinieku slavenajā parfimērijas un kosmētikas uzņēmumā Dzintars, Latvijā. Makovojs strādājis grāmatu ilustrāciju jomā, sadarbojies ar Latvijas izdevējiem, un kopš 1995. gada sadarbojies ar Kaļiņingradas poligrāfijas uzņēmumu Amber Skaz, kur radījis darbus vairāk nekā 60 grāmatām.
Attēlā: Jānis Ziņģītis “Damaksnis”. 2019. Audekls/eļļa, 120x90 cm. Publicitātes attēls
Līdz 18. janvārim mākslas galerijā “Jēkabs” aplūkojama Jāņa Ziņģīša (1973) gleznu izstāde “Neiespējamais reālisms”. Izstādē eksponētas 15 pēdējā gada laikā tapušas gleznas. Izstādes ietvaros mākslinieks Jānis Ziņģītis meklē atbildi uz jautājumu – kā gleznā mēģināt attēlot īstenību, kas ir nepārtrauktā kustībā un attīstībā? Glezniecība kā medijs jau izsenis ir spēlējusi paslēpes ar reālismu, te tam pietuvojoties neticami tuvu, te atkal atvirzoties tālāk. Līdz ar fotogrāfijas parādīšanos glezniecības un reālisma attiecības ir kļuvušas vēl sarežģītākas. Jānis Ziņģītis ir viens no nedaudziem latviešu mūsdienu māksliniekiem, kurš ir uzticīgs reālisma žanram un izkopis to līdz pilnībai. Gleznotājs un pedagogs Jānis Ziņģītis ir apguvis glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā un papildinājis zināšanas Dienvidmenas universitātē, Portlandē, ASV. Laikā no 2006. līdz 2016. gadam bijis Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas direktors un kopš 2016. gada ir Nacionālās Mākslu vidusskolas direktors.
Attēlā: Izstādes “(ne)MĀKSLINIEKA STĀSTS” publicitātes attēls
Līdz 26. janvārim Latvijas Mākslas akadēmijas aulā skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un zinātnes apakšnozares 4. kursa studentu izstāde “(ne)MĀKSLINIEKA STĀSTS”. Izstādi organizē Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļas 4. kursa studenti Dr. art. Andra Teikmaņa vadībā. Šo izstādi organizatori piedāvā sākt ar filosofiskiem jautājumiem - kurā brīdī mākslas darba radītājs kļūst par mākslinieku? Cik svarīga loma mākslinieka tapšanā ir Mākslas akadēmijai kā izglītības iestādei? Vai akadēmiskās izglītības diploms ir vienīgais apliecinājums mākslinieka statusam? Vai gleznotājs bez atestāta ir mākslinieks, vai tikai amatieris, kaut reizēm talantīgs? Tomēr visus stāstus vieno viens - visas izstādē aplūkotās personības ir Latvijai nozīmīgas.
Attēlā: Jānis Murovskis “Piens”. 2014. Papīrs/sietspiede. Publicitātes attēls
Līdz 26. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs skatāma Jāņa Murovska (1961) izstāde “... un plūsma... Jānis Murovskis... sietspiede...”. Izstādes izejas punkts ir maza fotogrāfija, kurā fiksēta Latvijas–Krievijas miera sarunu delegācijas sagaidīšana Zilupes stacijā 1920. gadā. Toreiz no Maskavas Latvijas delegācijas sastāvā atgriezās Jānis Jējers, Jāņa vectēvs, kas tika piekomandēts kā sevišķo uzdevumu virsnieks. “Vectēvs-es-es-vectēvs,” saka Jānis Murovskis. Mākslinieka meditatīvajam pasaules vērojumam organiski piemērota ir sietspiedes tehnika. Meklējot jaunu izteiksmes valodu, 2009. gadā Jānis Murovskis atrada savu sietspiedes variāciju – zūdošo formu. Sietspiedē izpaužas krāsas tecējumu lineārā ekspresija, kontrastainu vai tuvu stāvošu krāslaukumu noskaņas. Ja vēlas, darbā var iegūt arī reljefu triepienu, faktūru, kas modelē formu un pauž individuālo žestu.
No 11. Līdz 31. janvārim Rīgas cirka ziloņu zālē skatāma izstāde “Marta Trektere (Elīna Vītola, Amanda Ziemele) — Pasūtījums”. Tā ir otrā izstāde Rīgas cirka ziloņu zāles jaunās sezonas izstāžu ciklā, kurā skatieniem pakļausies dažādu autoru sadarbības projekti. Mākslinieki veido personālizstādes – grupas izstādes hibrīdu, kurā mākslinieks pārņem kuratora funkcijas un savā mākslinieciskajā iecerē patvaļīgi iesaista arī citus autorus. Šoreiz Marta Trektere pasūtījusi izstādi izgatavot Elīnai Vītolai un Amandai Ziemelei, tādejādi pavisam nojaucot autorības robežas un ierasto mākslas darbinieku lomu sadalījumu. Marta Trektere (1994) ir Rīgā dzīvojoša performanču māksliniece, rakstniece un neatkarīga kuratore. Pašlaik vada mākslinieku veidoto galeriju 427. Trekteres darbi pievēršas sarežģītības vienkāršībai ikdienas dzīvē, kā arī dzīves, mākslas un teksta psiholoģiskām grūtībām. Māksliniece rada peroformances, tekstus, video un skaņu darbus.
Attēlā: Izstādes “I AM CONTEMPORARY” publicitātes attēls
Līdz 31. janvārim galerijā “Bastejs” skatāma galerijas 2019. gada noslēguma izstāde “I AM CONTEMPORARY”, kurā piedalās Helēna un Ivars Heinrihsoni, Artūrs Virtmanis, Frančeska Kirke, Henrijs Preiss, Rihards Delvers, Ritums Ivanovs, Ieva Maurīte, Anita Meldere, Sergejs Djomins, Egils Rozenbergs, Inese Vēriņa Lubiņa, Iveta Vecenāne, Irēna Lūse, Zane Balode, Pēteris Līdaka, Didzis Grodze, Jānis Purcens, Dita Lūse, Jānis Murovskis un Kristiāns Brekte.
Attēlā: Aijas Zariņas skice gleznai “Kā Veinemeinens gatavoja kanteli” (“Kalevala”). 2019. Papīrs/zīmulis. Publicitātes attēls
Līdz 2. februārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē skatāma Aijas Zariņas (1954) darbu izstāde “Mosties, mosties reiz, svabadais gars”. Izstādē eksponēti gleznotājas Aijas Zariņas 11 jauni lielformāta audekli, kas stāsta par pasaules radīšanu. Izstādes moto ir Eduarda Veidenbauma dzejas rinda “Mosties, mosties reiz, svabadais gars”, ko māksliniece jau izmantoja 2002. gadā konceptuālā teksta gleznojumā un tagad atkal atgriežas pie gara aktivitātes modināšanas idejas un aicinājuma uz pilsonisko vērtību pārmaiņu nepieciešamību šodien. Aija Zariņa pieder leģendārajai tā saukto “robežpārkāpēju” paaudzei. 20. gadsimta 80. un 90. gados viņa kopā ar citiem māksliniekiem veidoja Latvijas laikmetīgās mākslas avangardu, lauza padomju mākslas kanonus, radīja mietpilsoniskajai gaumei pāri stāvošus darbus.
Attēlā: Izstādes “trauslums/fragile” publicitātes attēls
Līdz 16. februārim LNMM Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA skatāma Frančeskas Kirkes (1953) izstāde “trauslums/fragile”. Projekts “trauslums/fragile” ir dialogs starp Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA ekspozīcijas artefaktiem un mākslinieces Frančeskas Kirkes radīto. Izstāde ir par bijību attiecībā uz muzejisko garu kā nemainīgu, konstantu un mūžīgu vienumu. Frančeska Kirke par izstādes ideju saka: “Mani vienmēr interesējuši mākslas darbi pirms restaurācijas, bojātas virsmas, uzslāņojumi, viss, kas saistāms ar LAIKA jēdzienu. Nesenie notikumi ar zudušiem Palmīras tempļiem, Parīzes Dievmātes katedrāles degšana tikai apstiprina manas izjūtas – nekas nav mūžīgs. Šī ZŪDAMĪBAS sajūta ir atslēgvārds visai ekspozīcijai, kur ar izstādes “karti” mēs izstaigājam muzeja stāvus: pie holandiešiem, Ķīnas porcelāna, Japānas un Indonēzijas kolekcijām, arī pie mūžīgi jaunajām nimfām, un viss muzejs kļūst par neuzkrītoša inscenējuma radīšanas vietu.”
Attēlā: Izstādes “Vieta. Tēls. Enerģija” publicitātes attēls
No 11. janvāra līdz 22. februārim kultūras centra Grata JJ mākslas galerijā MuseumLV skatāma Alekseja Naumova un Vilena Künnapu izstāde “Vieta. Tēls. Enerģija”. Aleksejs Naumovs (1955) ir latviešu gleznotājs, Vilens Künnapu (1948) – viens no ievērojamākajiem Igaunijas arhitektiem, kurš savā radošaja darbībā ir pievērsies arī glezniecībai. Šajā projektā Alekseja Naumova un Vilena Künnapu interešu lokā ir arhitektūra kā vietas un formas iemiesotāja un glezniecība, kurā krāsa ir sižets un tēls. Enerģiju mākslinieki uzņem no vides, transformējot caur savu personību, tā tiek materializēta un nodota skatītāju vērtējumam. Krāsas un vides formu attiecības veido izstādes iekārtojuma pamatideju. Darbi ir tapuši sadarbībā, gleznojot plenērā daudzās pasaules valstīs. Bieži abu mākslinieku radošā sinerģija ir burtiska - izvēlētas kopīgas glezniecības vietas. Mākslinieki satikās Latvijā, Užavas plenērā. “Vieta. Tēls. Enerģija” ir jau trešā abu autoru kopīgā izstāde. Iepriekš bija izstādes Tallinā “Fahle” galerijā un Losandželosā “Venice Beach”.
Attēlā: Nash Glynn “Love Earth (YOU USED ME)”. 2018. Video performance. Publicitātes foto
Līdz 23. februārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS skatāma Latvijas Laikmetīgās mākslas centra organizētā izstāde “Nenorunātās tikšanās”. Projekts Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros veltīts zinātniskās fantastikas žanra ietekmei mākslas teritorijā, ietverot gan vēsturisku izpēti, gan tēmas aktualitāti mūsdienu mākslinieku darbos. Izstāde pievēršas zinātniskās fantastikas iespaidam Latvijas kultūrtelpā pagājušā gadsimta otrajā pusē, kā arī aptver mūsdienu mākslinieku darbus, kuros, iztēlojoties alternatīvas nākotnes iespējas, izcelti šobrīd aktuāli feminisma, ekoloģijas un politikas jautājumi. Izstādē piedalās Ieva Balode, Antons Vidokle (Anton Vidokle), Kristaps Epners, Zenta Logina, Viktors Timofejevs, Deimants Narkēvičs (Deimantas Narkevičius), Artūrs Virtmanis, Pakui Hardware, Ilva Vesterlunda (Ylva Westerlund), Anna Lislegārda (Ann Lislegaard), Sīfa Vesterberga (Sif Westerberg), Vladislavs Šapovalovs (Vladislav Shapovalov), Neša Glinna (Nash Glynn), Driants Zeneji (Driant Zeneli), Arturs Riņķis, Auseklis Baušķenieks, Bahara Nūrizade (Bahar Noorizadeh) u.c.
Attēlā: Ieva Kraule-Kūna “Hot Babas”. 2019. Publicitātes foto
Līdz 23. februārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles ARSENĀLS Radošajā darbnīcā skatāma Ievas Kraules-Kūnas (1987) personālizstāde “Hot Babas”. Šīs izstādes stāsts aizsākas Creswell Crags alās, Lielbritānijā, 17. gadsimtā, kad vietējie iedzīvotāji sistemātiski veikuši skrāpējumus alas sienās, cenšoties sevi pasargāt no raganām. Brīdinājums par raganām – ļaunām, neglītām raganām. Bet kas gan ir šī tik baisā vecene, kas ir šī Baba ar līku degunu, kura dzīvo mājā uz vistas kājas, māk lidot uz slotas, apēd bērnus, atņem govīm pienu, izsauc krusu un vētru? Stāsts turpinās Gūtmaņalā, kuras sienu senākie gravējumi arīdzan tapuši ap 17. gadsimtu, taču to saturs ir daudz ikdienišķāks – vien apmeklētāju vārdi un gadskaitļi, bieži skolnieciski mīlas apliecinājumi. Vilks jēra ādā un naivais “Vaņa + Taņa = <3” patiesībā arī ir burvestība, ar ko aizburt sieviešu brīvdomību prom? Vispirms iniciāļi alas sienā (vai koka mizā), tad jau gredzens pirkstā un atslēgas uz septiņiem tiltiem, un tad jau kādas vairs kailas dejas mēnesgaismā, kāds sabats brīdī, kad bērnam nāk zobi?
Attēlā: Izstādes “Dzīvā ķēde” publicitātes attēls, grafiskais dizains: Rasa Jansone
Līdz 29. februārim Mūkusalas Mākslas salonā skatāma Zuzānu kolekcijas izstāde “Dzīvā ķēde”. Šogad tiek atzīmēta Baltijas ceļa trīsdesmitgade. Iedvesmojoties no Atmodas laika notikumiem, Mūkusalas Mākslas salona Lielajā un Mazajā zālē eksponēti 20. gadsimta 80. un 90. gadu mijas darbi no Zuzānu kolekcijas. Trauksmainais un pacilājuma pilnais laiks sakrita ar neoekspresionisma uzplaukumu – virzienu, kam raksturīgs kliedzošs izteiksmīgums un nepabeigtība formveidē, vērienīgums, mitoloģiski un alegoriski sižeti. Starp izstādē pārstāvētajiem autoriem ir Andris Breže, Sandra Krastiņa, Jānis Mitrēvics, Ģirts Muižnieks, Ojārs Pētersons, Edgars Vērpe, Aija Zariņa, Vilnis Zābers.
FOTOGRĀFIJAS UN MULTIMEDIJU IZSTĀDES
Attēlā: Vilis Rīdzenieks “Suns un kaijas”. 1934. Publicitātes foto
Līdz 2. februārim Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma fotovecmeistara Viļa Rīdzenieka (1884–1962) izstāde “Sejas un stihijas”. Vilis Rīdzenieks ir viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta pirmās puses latviešu fotogrāfiem, plaši pazīstams kā Latvijas Republikas proklamēšanas akta dokumentētājs, taču arī augsta līmeņa portretists un mākslinieks. Izstādi “Sejas un stihijas” veido divas daļas – portreti un ainavas fotogrāfijas. Portretu sadaļā skatāmas fotogrāfijas, kas lielākoties tapušas slavenajā Viļa un Marijas Rīdzenieku mākslas fotogrāfijas salonā “Klio” (1915–1935), mēģinot ieskicēt salona viesu plašo diapazonu un Rīdzenieka kā portretista rokrakstu un estētiskās kvalitātes. Maizes darbs fotosalonā savukārt bija platforma Viļa Rīdzenieka radošajiem eksperimentiem ainavas fotogrāfijas žanrā, kam veltīta izstādes otrā daļa. Četras tematiski simboliskas grupas – gaiss, uguns, ūdens un zeme – kā caurstrāvojošs dabas stihiju motīvs apvieno dažādos periodos tapušās Rīdzenieka ainavas, atgādinot par viņu ne tikai kā par cilvēku tēlu veidotāju, bet arī izcilu dabas portretistu.
Attēlā: Izstādes "Reference Metadata" publicitātes foto
Līdz 1. februārim RIXC galerijā skatāma Gustava Locika (1996) izstāde "Reference Metadata". Personālizstādē Gustavs Lociks apskata mākslīgā intelekta un informācijas pārblūzmas tiešo un netiešo ietekmi uz cilvēka psihi un sabiedrības diskursu. Izstāde sastāv no vizuālām grafiskām kolāžām, kuru veidošanā tika pielietotas vairākas klasiskas digitālās apstrādes un veidošanas tehnikas un mākslīgā intelekta ģeneratīvās iespējas, kā arī no skaņas instalācijas, kurā mākslīgais intelekts ģenerē skaņu, kas ir balstīta uz dažādām radio pārraidēm.
Apskatu sagatavoja: Kristīne Markus