04.02.2019.

DIZAINA IZSTĀDES

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā no 7. februāra līdz 31. martam viesosies izstāde "The Weather Diaries / Laika zīmju pieraksti", piedāvājot ziemeļu dabas skaistuma un skarbo laikapstākļu iedvesmotu Islandes, Grenlandes un Fēru salu mākslinieku skatījumu uz mūsdienu modi. Ekspozīcija aktualizē jautājumu par mākslinieka radošumu un faktoriem, kas to ietekmē – kultūras identitāte, tradīcijas, vide, dabas ainava, laikapstākļi, kā arī Ziemeļvalstu inovatīvā pieredze ilgtspējīgas modes radīšanā, izmantojot vietējos resursus. Projekta ietvaros apmeklētājiem būs iespēja tikties ar dažiem no izstādē pārstāvētajiem māksliniekiem, kas dalīsies savā pieredzē par dizainera lomu un atbildību ilgtspējīgas modes radīšanā. Izstāde tapusi sadarbībā ar māksliniecēm-kuratorēm Sāru Kūperi (Sarah Cooper, 1974, ASV) un Ninu Gorferi (Nina Gorfer, 1979, Austrija), kuras divu gadu garumā apmeklēja Islandē, Grenlandē un Fēru salās dzīvojošos modes māksliniekus un dizainerus, lai pētītu, kā salinieku vide, kultūras identitāte un tradīcijas ietekmē viņu radošumu. Izstādi "The Weather Diaries / Laika zīmju pieraksti" 2014. gadā veidojusi Ziemeļu māja Reikjavikā (Islande) 3. Ziemeļvalstu modes biennālei, kas notika Lietišķās mākslas muzejā Frankfurtē. Kopš tā laika ekspozīcija tikusi izrādīta Dānijā, Nīderlandē, Fēru salās, Islandē, ASV, Ķīnā, Zviedrijā un Grenlandē, bet 2019. gadā viesosies Rīgā, Viļņā un Tallinā. Izstādē pārstāvēti 11 modes mākslinieki un dizaineri: Barbara I Gongini, "Guðrun&Guðrun" (Fēru salas); Bibi Chemnitz, Nikolaj Kristensen, Najannguaq Lennert, Jessie Kleemann (Grenlande); "STEiNUNN" (Steinunn Sigurðardóttir), "JÖR" (Guðmundur Jörundsson), Kría, Mundi, Shoplifter a.k.a. Hrafnhildur Arnardóttir (Islande).

Izstāde "The Weather Diaries / Laika zīmju pieraksti" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā / Foto: publicitātes attēls

Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā līdz martam skatāma izstāde "Linu audums tradicionālajā apģērbā", kurā aplūkojami dažādi priekšmeti no muzeja Etnogrāfijas nodaļas Apģērbu un tekstila kolekcijas. Izstādē var uzzināt par mūsdienās joprojām aktuālā lina materiāla ieguves un apstrādes tradicionālajiem principiem, kā arī lina apģērba nēsāšanas tradīcijām Latvijā. Izstādē var iepazīt ne tikai 19. gs. Latvijas teritorijā dzīvojošo vīriešu un sieviešu apģērba elementus no lina – kreklus, brunčus, jakas, snātenes*, galvas lakatiņus, vīriešu svārkus un bikses, bet arī skatīt linu apstrādē izmantotos darbarīkus un priekšmetus. Liecības par lina kultūru saglabātas arī Pieminekļu valdes ekspedīciju laikā uzņemtajos fotonegatīvos, no kuriem daudzi iekļauti UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā. Fotogrāfijas ilustrē gan lina novākšanas un apstrādes procesu, gan to, kā dažāda vecuma latvieši nēsāja lina apģērbu darbā un ikdienā.

Izstāde "Linu audums tradicionālajā apģērbā" Latvijas Nacionālajā Vēstures muzejā / Foto: publicitātes attēls

Modes muzejā līdz pat 21.aprīlim joprojām skatāma izstāde "1918. Brīvības šiks". Tā aptver laikposmu no 1912. līdz 1924. gadam, kas bija pretrunu pilns laiks sabiedrībā. Līdz 1914. gadam aristokrātija un turīgā vidusšķira baudīja pārticību un greznību, turpinājās Belle Époque jeb "Skaistais laikmets", kurā sievietei lielākoties tika atvēlēta smalka rotājuma loma. Līdz ar Pirmo pasaules karu 1914.gadā, mainoties arī modei, greznos, bagātīgi rotātos un no dārgiem audumiem šūtos tērpus nomainīja daudz praktiskāks apģērbs, stingro korsešu vietā parādījās brīvāks siluets, greznības vietā – taupība un funkcionalitāte. Pēc kara rodoties virknei nelielu, neatkarīgu valstu, tajā skaitā arī Latvijai, modē (kā piegriezumā, tā rakstos un rotājumos) strauji uzplauka nacionālo motīvu pārbagātība, tērpiem arvien paliekot elegantiem, redzams daudz vienkāršāks piegriezums, kas asociējas ar brīvību. Izstādē apskatāmi tērpi, aksesuāri un mēbeles no ietekmīgiem šī perioda modes namiem un dizaineriem, kā, piemēram, "Worth", "Redfern", "Callot Soeurs”, "Jean Patou", "Erté", un skatāmi arī tērpi, kas tikuši valkāti Rīgā.

Izstāde "1918. Brīvības šiks" Modes muzejā / Foto: publicitātes attēls

Muzejā "Rīgas Jūgendstila centrs" līdz 24. martam skatāma Ineses Brants porcelāna darbu izstāde "Vij ziedus ap galvu..." – aizraujoša laikmetu un materiālu pārtapšana un savienošanās trauslajā porcelāna pasaulē. Veidojot izstādi, Brants iedvesmojusies no jūgendstila perioda izšuvumiem, to motīvus interpretējot porcelāna apgleznojumos. Māksliniece, atdarinot izšuvumus uz porcelāna, ir pievērsusies arī nosacītai apmāna mākslai. Brants stāsta: "Mani vienmēr ir valdzinājušas klasisko mākslas stilu refleksijas tautas mākslā. Spilgtas un pārsteidzošas jūgendstila izpausmes glabā daudzi 19. un 20. gadsimta mijā lietotie sadzīves priekšmeti. Mans iedvesmas avots ir jaunības laikiem raksturīgā priekšmetiskā vide, kurā apvienojas pilsoniskās vides modes un stila izpratne ar vienkāršās tautas ilgām pēc skaistā. Amplitūdā no Aspazijas un Emīla Dārziņa līdz pieliekamās telpas rūķiem."

Izstāde "Vij ziedus ap galvu..." Rīgas Jūgendstila centrā / Foto: publicitātes attēls

Latvijas Arhitektūras muzejā līdz 15. martam skatāma profesionālās izglītības kompetences centra "Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola" audzēkņu diplomdarbu un kursa darbu izstāde "Vietas izjūta", kurā eksponēta daļa no 2018. gada diplomdarbiem un 2018./2019. mācību gada kursa darbiem. Izstādē aplūkojams plašs dizaina priekšmetu klāsts – gaismas ķermeņi, trauki, apģērbi, stikla izstrādājumi, mēbeles un rotas, kuru risinājumos izmantoti dažādi materiāli un tehnoloģijas. Daļa no Arhitektūras muzejā redzamajiem darbiem tikuši eksponēti Londonas dizaina nedēļas izstādē "London Design Fair 2018", kur izpelnījās lielu skatītāju interesi.

Keita Augstkalna "Telpaugu laistītājs" (2018) / Foto: žurnāls "Dezeen"

VIZUĀLĀS MĀKSLAS IZSTĀDES

No 16. februāra līdz 31. martam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs ciklā "Paaudze" skatāma Rīgā dzimušā latviešu mākslinieka Henrija Klēbaha (1928–1998) gleznu izstāde "Pasaules malā", kas tapusi sadarbībā ar māksliniekiem Artūru Arni (1981) un Lieni Mackus (1984).
Henrijs Klēbahs ir pazīstams kā pilsētu, lauku un skarbo ziemeļu ainavu gleznotājs, kuru visa mūža garumā nodarbināja jaunu motīvu un noskaņu meklējumi. Izstādē pārsvarā būs skatāmas 20. gs. 60. un 70. gados radītas monumentālās ziemas ainavas, kā arī liriskāki pilsētu skati. Tāpat, iedvesmojoties no vecmeistara gleznām, izstādē būs skatāmas Artūra Arņa un Lienes Mackus instalācijas. Aktualizējot vecmeistara radošo mantojumu, kā arī atzīmējot Klēbaha deviņdesmit gadu jubileju, ir tapusi dialoga formāta izstāde, ļaujot pagātnes mantojumam sintezēties ar mūsdienu mākslinieku redzējumu.

Izstāde “Pasaules malā” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā / Foto: publicitātes attēls

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) līdz 24.februārim Latvijas simtgadei veltīta projekta ietvaros joprojām skatāma izstāde "Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme", kas izvirza jautājumu par portreta žanra statusu 20. gadsimtā un mūsdienās. Projekts norisinās vienlaicīgi trīs vietās – LNMM galvenās ēkas Lielajā zālē, izstāžu zālē ARSENĀLS un Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā. Latvijas Nacionālajā muzejā skatāmi 20. gs. pirmās puses gleznotāju darbi, kuru autori ir Janis Rozentāls, Johans Valters, Gustavs Šķilters, Jēkabs Kazaks, Jāzeps Grosvalds, Teodors Zaļkalns, Oto un Uga Skulmes, Valdemārs Tone, Ludolfs Liberts un citi.

Izstādes turpinājums apmeklētājus ved uz izstāžu zāli ARSENĀLS, kur Lielajā zālē līdz 24.februārim var iepazīties ar 20. gs. otrās puses portreta kopainu. Izstādē skatāmi darbi, kurus radījuši Jānis Pauļuks, Džemma Skulme, Imants Lancmanis, Miervaldis Polis, Līga Purmale, Maija Tabaka, Boriss Bērziņš, Biruta Baumane, Lea Davidova-Medene, Kārlis Zemdega, Kārlis Baumanis, Arta Dumpe, Jānis Mitrēvics, Gļebs Panteļejevs, Egons Spuris, Gunārs Binde un Inta Ruka un citi. Projekta izstādēs skatāmi vairāk nekā 1100 eksponāti – glezniecība, grafika, tēlniecība, fotogrāfija, objekti, videodarbi un instalācijas, sniedzot pārskatu par žanra attīstību, stilistiskām interpretācijām, Latvijas mākslinieku-portretistu ieguldījumu personas vai grupas atklāsmē.

Niklāvs Strunke "Galvas konstrukcija. Ivo Pannadži portrets" (1924) / Foto: publicitātes attēls

Savukārt izstāžu zāles "Arsenāls" Radošajā darbnīcā līdz 24.februārim skatāma izstāde "MELOS", kas tapusi kā sadarbības projekts starp trim jaunajām māksliniecēm Annu Ceipi, Viku Ekstu un Līgu Spundi. Grieķu vārda "melos" saknes jāmeklē indoeiropiešu valodu saimes vārdā "mel", kas norāda uz daļu no veseluma. Vēlāk to sāka attiecināt uz melodiju vai lirisku dzejoli, kas paredzēts izdziedāšanai. Tieši šī vārda skanīgā nozīme saistāma ar melodrāmas jēdzienu, kas savukārt zināma kā specifisks, emocijām un jūtām piesātināts žanrs. Izstādes pamatā ir pētnieciska vēlme dekonstruēt kino melodrāmu pamatelementus, un, apvienojot tos telpiskā kompozīcijā, ļaut apmeklētājam būt melodrāmas pasaulē. Izstāde piedāvās iejusties kādas melodrāmas varoņa galvenajā lomā, cerot, ka mīla dzīvē pēc tam valdzinās vairāk nekā mīla kino.

Izstāde "MELOS" izstāžu zālē "Arsenāls" / Foto: publicitātes attēls

Mākslas muzeja "Rīgas birža" Lielajā izstāžu zālē visu februāri līdz pat 10.martam joprojām skatāma izstāde "Boriss Lurje un NO!art", kura veltīta NO!art kustībai, kas veidojās 20. gs. 50. gadu beigās un 60. gadu sākumā kā pretmets mākslas komercializācijas tendencei. Viens no kustības iniciatoriem un dibinātājiem ir bijušais rīdzinieks Boriss Lurje (Boris Lurie, 1924–2008), kurš kopā ar Semu Gudmenu (Sam Goodman, 1919–1967) un Stenliju Fišeru (Stanley Fisher, 1926–1980) alternatīvajā "March" galerijā Ņujorkā rīkoja politiski un sociāli asas izstādes. Ar NO!art kustību saistīti tādi vēlāk slaveni mākslinieki kā kā Elans Keprovs (Allan Kaprow, 1927–2006), Jajoi Kusama (Yayoi Kusama, 1929), Žans Žaks Lebels (Jean-Jacques Lebel, 1936), Mišela Stjuarte (Michelle Stuart, 1938), Erro (1932), Volfs Fostels (Wolf Vostell, 1932–1998) un citi. Pateicoties Borisa Lurje Mākslas fondam Ņujorkā, kura darbinieki glabā, pēta, popularizē šīs unikālās mākslas parādības mantojumu, Rīgā ir iespēja skatīt šīs kustības daļu no tolaik eksponētajiem darbiem. NO!art amerikāņu mākslinieku darbi ierosina paskatīties uz dažiem tā perioda pretējās politiskās sistēmas – bijušā padomju sektora – Baltijas reģiona principiālajiem brīvdomātājiem. Muzeja Boses zālē varēs aplūkot Baltijas nonkonformistu, piemēram, latvieša Visvalža Ziediņa, lietuvieša Vinca Kisarauska (Vincas Kisarauskas), igauņa Andresa Tolta (Andres Tolts) radošos meklējumus, kas bija laikmeta garam atbilstoši un sasaucās ar kopējo pasaules elpu.

Izstāde "Boriss Lurje un NO!art" muzejā "Rīgas birža" / Foto: publicitātes attēls

Latvijas Fotogrāfijas muzejā līdz 24.februārim skatāma Somijā dzimušās zviedru fotogrāfes Ninas Korhonenas (Nina Korhonen, 1961) izstāde "Anna – Amerikas vecmāmiņa". Izstāde ir stāsts, kas ir arī veltījums Ninas Korhonenas mīļotajai vecmāmiņai Annai - sievietei cienījamos gados, kura meklēja citu dzīvi un to atrada Amerikā. Kopš astoņu gadu vecuma ceļojums uz Ameriku bijis Ninas vecmāmiņas lielais sapnis, kuru viņa arī kādu dienu piepildīja, ar pāris simtiem dolāru kabatā un nelielām angļu valodas zināšanām viena pati dodoties pāri okeānam ar lidmašīnu uz Ņujorku. Nina regulāri apmeklēja vecmammu un fotografēja viņu savās mājās un iemīļotajās vietās līdz pat viņas nāvei. Fotogrāfijas ir tapušas Ņujorkā un Floridā laika posmā no 1993. līdz 1999. gadam. Darbos atainota ikdienas dzīve, tie ir jutekliski un sirsnīgi fotoattēli, kuros ir arī daudz humora.

Izstāde "Anna – Amerikas vecmāmiņa" Latvijas Fotogrāfijas muzejā / Foto: Nina Korhonena

*snātene - 1. Linu plecu lakats, arī, parasti linu, seģene. 2. Plāna auduma sieviešu svārki.

Autore: Kristīne Markus

Titulattēls: publicitātes foto

Reklāmkarogs: Kristīne Markus