08.12.2020.

Par iespēju apmeklēt šeit pieminētās izstādes un par apmeklējuma ierobežojumiem saistībā ar koronavīrusa izplatības ierobežošanas pasākumiem, lūdzam, pirms izstāžu apmeklējuma noskaidrot noteiktos apmeklējuma drošības noteikumus pasākumu vietu tīmkeļvietnē vai viņu sociālajos kontos!

DIZAINA IZSTĀDES

Līdz 2021. gada 17. janvārim Rīgas Porcelāna muzejā norisināsies 14. starptautiskā mazo formu porcelāna izstāde “Asimetriskas kustības”. Reaģējot uz norisēm pasaulē un turpinot starptautisko mazo formu porcelāna izstāžu tradīciju, kas Rīgas Porcelāna muzejā aizsākās 2016. gadā, šogad izstādei izvēlēta tēma “Asimetriskas kustības”. Asimetrija kā ģeometrisks jēdziens plašākā nozīmē ietver ideju par pretējībām. Ik brīdi pasaulē notiek atšķirīgi, arī savstarpēji pretēji procesi. Pretmets starp simetrisko un asimetrisko nereti ir atšķirība starp cilvēka radīto un dabā sastopamo. Bieži cilvēku radītas lietas, tehnoloģijas un idejas tiek balstītas atkārtojumā un simetriskā jeb sistēmiskā uzbūvē. Dabā taisnas līnijas nepastāv, katrai lietai ir unikāla forma un pat cilvēka ķermenis nav simetrisks. Asimetrija kā koncepts ir sava veida skaistuma pamats. Atbilstoši savai iecerei un koncepcijas izpratnei, 75 autori pieteica savus darbus, kas realizēti no porcelāna 15x15x15 cm dimensijās ar mākslinieku izvēlētiem estētiskajiem izteiksmes līdzekļiem un tehniskajiem paņēmieniem. Darbus izstādei atlasīja žūrija, tās sastāvā strādāja Rīgas Porcelāna muzeja darbinieki: direktore Santa Dobele, galvenā krājuma glabātāja Iliana Veinberga, ekspozīcijas un izstāžu kuratore Ieva Nagliņa, muzejpedagoģe-māksliniece Rasa Jansone un māksliniece-keramiķe Elīna Titāne. Izstādē piedalās 33 autori no šādām valstīm: Anglijas, Brazīlijas, Bulgārijas, Čehijas, Čīles, Dānijas, Igaunijas, Japānas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, Polijas, Spānija, Turcijas un Vācijas.

No 2020. gada 15. decembra līdz 2021. gada 7. februārim Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA izstāžu ciklā “Āzijas mākslas stāsti” būs apskatāmas divas Japānas Sacumas keramikas pāra vāzītes, kas ļauj ne tikai iepazīt vienu no būtiskākajiem Japānas eksporta keramikas veidiem, bet arī redzēt un uzzināt plašāk par vienu no pirmajiem Āzijas mākslas dāvinājumiem 1920. gadā jaundibinātajam Valsts mākslas muzejam. Izstādē aplūkojamie priekšmeti izgatavoti Japānas Meidži periodā (1868–1912). Tas ir laiks Japānas vēsturē, kad mainījās politiskais un kultūras stāvoklis valstī. Japāna pēc vairāk nekā 200 gadu noslēgtības atvēra robežas un strauji kļuva par modernu, industriālu un savā veidā rietumniecisku valsti. Šajā periodā Sacumas keramika ieguva lielu popularitāti Eiropā un Amerikā. Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA izstāžu cikls “Āzijas mākslas stāsti” rosina atklāt un izprast noteiktu mākslas darbu sižetus, tehnikas, funkcijas, to filozofisko, reliģisko, estētisko un kontekstuālo nozīmi. Āzijas māksla vienmēr ir fascinējusi Rietumu skatītāju ar savu neparastumu, formas un funkcijas dažādību un tikai Āzijas kultūrām raksturīgo estētisko uztveri.

Joprojām turpinās:

Līdz 2021. gada 28. februārim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā skatāma vērienīga izstāde “Madernieka stils”, kas atzīmēs latviešu lietišķās mākslas un dizaina pamatlicēja Jūlija Madernieka 150 gadu jubileju.

Līdz 2021. gada 28. martam Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā ir skatāma izstāde “Iļģuciema stikls”, kurā pirmo reizi vienkopus redzama no 19. gadsimta beigām līdz 1960. gadam Iļģuciemā ražotā stikla produkcija.

VIZUĀLĀS MĀKSLAS IZSTĀDES

Līdz 19. decembrim galerijas Putti telpās mākslas un kultūras portāls Arterritory.com radījis pagaidu mākslas salonu/platformu, kur sarunāties, diskutēt, iedziļināties un ļauties mākslai, izstādot 17 mākslinieku/mākslinieku grupu darbus, kurus būs iespējams arī iegādāties. “Arterritory salona” idejiskais balsts ir pats jēdziens “salons”, kas mūsdienu pasaulē nonivelēts un zaudējis savu pirmatnējo saturu. Izstādes atskaites punkts ir salona sākotnējā daba, kuru veidoja un radīja 18. gadsimts, Apgaismības laikmets, kas to padarīja par filozofiskās un intelektuālās domas un diskusiju centru, kura būtiska iezīme bija ne tikai uzdrīkstēšanās strīdēties un kritizēt, bet arī iecietība pret citādo un vēlme sarunāties. “Arterritory salons” tapis projekta ATBALSTISSIMO ietvaros - pavasarī durvis vēra Arterritory.com virtuālā galerija kā atbalsta akcija māksliniekiem un reakcija uz visaptverošo krīzi. Projekta ideja ietverta nosaukumā ATBALSTISSIMO, kas sevī apvieno divus vārdus - itāliešu spirgto “bravissimo” un latviešu nopietno “atbalsts”, un tas iecerēts kā solidaritātes žests. “Arterritory salonā” tiks izstādīti Māra Bišofa, Andra Eglīša, Andra Grīnberga, Kaspara Groševa, Indriķa Ģelža, Helēnas Heinrihsones, Haralda Jegodzienska, Maijas Kurševas, MAREUNROL'S, Sarmītes Māliņas&Kristapa Kalna, Ģirta Muižnieka, Katrīnas Neiburgas, Elitas Patmalnieces, Daiņa Pundura, Zanes Hanneles Putniņas, Aivara Vilipsona, Artūra Virtmaņa darbi.

Līdz 2021. gada 10. janvārim  izdevniecības “Aminori” mākslas telpā skatāma gleznotājas Līvas Pakalnes-Fanelli personālizstāde “Dolce Far Niente”. Līva Pakalne–Fanelli ir latviešu māksliniece, kura pārcēlusies uz dzīvi Itālijā. Gleznotāja kopš 2003. gada regulāri piedalās grupas un personālizstādēs Latvijā, Francijā, Šveicē, Zviedrijā, Singapūrā un Itālijā. Māksliniece Līva Pakalne–Fanelli izstādi raksturo šādi: “Izstādes “Dolce Far Niente” ideja radās no pēdējā gada laikā uzgleznotajiem darbiem. Domājot par to, kas saista šīs manis radītās gleznas, uzreiz radās iespaids, ka tās atspoguļo Itālijā bieži lietoto frāzi dolce far niente, kas burtiskā tulkojumā nozīmē “saldā nekā nedarīšana”. Mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā termins “nekā nedarīšana” vai “dīkdienība” nes negatīvisma pieskaņu, tomēr patiesībā vārds “dīkdienība” izriet no latīņu vārda otium - termina, ko lieto, lai apzīmētu brīvu laiku, kad gremdēties radošajā dimensijā.”

Līdz 2021. gada 10. janvārim skatāma Latvijas Mākslinieku savienības ikgadējā vizuālās mākslas izstāde “Rudens 2020. Esošais skats”. Izstāde apskatāma Latvijas Mākslinieku savienības galerijā un tīmekļvietnē. LMS žūrija no mākslinieku iesniegtajiem pieteikumiem ekspozīcijai ir izvēlējusies 74 autoru darbus dažādos  mākslas veidos – glezniecībā, tēlniecībā, grafikā, instalācijās, tekstilmākslā u.c., kas radīti pēdējos 3 gados un uzrāda vizuālās mākslas laikmetīgās tendences, dominējošas tematikas un problemātiku.

Līdz 2021. gada 20. janvārim Latvijas Mākslinieku savienības “Kamergalerijā” skatāma Rasas Jansones personālizstāde “Trīs kārtas un vēl deserts”. Ekspozīciju veido jauns deviņu kolāžu cikls, kurā apvienota eļļas glezniecība un no krāsainajiem žurnāliem izgriezti attēli. Pavasara ārkārtējās situācijas laikā, kad kustība ārpus pārtikas veikaliem un aptiekām bija ierobežota, māksliniece sāka izgriezt attēlus no mājās atrodamajiem žurnāliem – nu jau bankrotējuša kulinārijas žurnāla “Četras Sezonas” un National Geographic. Pārsteidzoši, cik daudz šajos izdevumos bija atrodamas kosmētisko līdzekļu un luksuspreču smaidīgās reklāmu sejas. Estētiski izsmalcināti ir iespējams nodrukāt gan mandeļu piena kokteili, gan tropu mežu, un vienmēr – sievietes seju; tad to visu kopā ievākot možā aicinājumā uz veselīgu dzīvesveidu. Tomēr cik bieži radoša pašizpausme virtuvē kļūst par slazdu, kurā visvienkāršāk iekrist tieši sievietēm. Kolāžas eksponētas, apvienojot ikonas un vientuļi izgaismota virtuves skapīša estētiku, kā arī iekļaujot to “Kamergalerijas” aizkulišu daļu, kas citkārt galerijas apmeklētājiem bijusi neredzama. Rasa Jansone (1973) ir gleznotāja un instalāciju māksliniece. Nereti izmanto savā mākslā tekstus, regulāri publicējas Latvijas kultūras periodikā.


Līdz 2021. gada 24. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs norisinās Latvijas Laikmetīgās mākslas centra veidotā izstāde “Atceros, tātad esmu. Neuzrakstītie stāsti: mākslinieču arhīvi”, kas aktualizē atšķirīgu mākslas vēstures lasījumu caur sieviešu mākslinieču pieredzēm padomju perioda mākslas, sociālo un politisko norišu kontekstā. Pārdomājot Latvijas un Austrumeiropas 20. gadsimta otrās puses vēsturi, ko iezīmē padomju periods un tā kultivētā ilūzija par “dzimumu vienlīdzību”, izstāde piedāvā nesenās pagātnes interpretācijas iespējas, vēršoties pret pieņemtajām hierarhijām vēstures naratīvu veidošanā. Izstādes kodols ir mākslinieces Rita Einberga (1921–1979), Laima Eglīte (1945), Maija Eliase (1924–1991), Mudīte Gaiševska (1935), Ruta Kreica (1946), Rasa Kalniņa-Grīnberga (1936) un Olga Neimane-Kateņeva (1908–2001). Katra pārstāv atšķirīgas mākslinieciskās stratēģijas, kas saistītas gan ar alternatīvo kultūru un centieniem dažādot mākslas valodu, gan oficiālās mākslas scēnas radošo interešu diapazonu. Savukārt domājot par feminisma un dzimtes aspektiem šodienas kontekstā, izstādei jaundarbus veidojušas mākslinieces Anni Puolakka (FI) un Marta Trektere, Evita Goze, Rasa Jansone, Liliana Piskorska (PO).

Līdz 2021. gada 31. janvārim Kim? Laikmetīgās mākslas centrā skatāma grupas izstāde “Pārmērība un atteikums”, kurā piedalās mākslinieki Bī Ouklijs, Rebeka Džago, Sandra Kosorotova, Hanna Kiša, Agu Pilts, Pire Sova & Ando Naulainens, “Women’s History Museum”. Izstāde aplūko pārmērības un atteikuma jēdzienus kā mākslas un dzīves prakses. Abi jēdzieni patiesībā veido nejaušu pāri – pārmērība bieži tiek panākta caur atteikumu, un atteikums tiek veikts pārmērības dēļ.

Līdz 2021. gada 7. februārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē skatāma Latvijas Laikmetīgās mākslas centra veidotā starptautiskā izstāde “Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules”. Projekts izgaismo neērtās, bieži noklusētās tēmas Baltijas un Austrumeiropas reģionā un pievēršas sarežģītajam 20. gadsimta mantojumam, kas, lai gan izstumts no kolektīvās atmiņas, tomēr joprojām ietekmē mūsdienu realitāti. Izstādē piedalās mākslinieki no trim Baltijas valstīm, Ukrainas, Polijas, Čečenijas, Somijas un Nīderlandes. Viņu darbi pievēršas notikumiem un pieredzēm, kas bieži ir aizmirsti vai ignorēti un izslēgti no oficiālās vēstures, aicinot gan ieklausīties personīgos dzīvesstāstos, gan izzināt plašākus kultūras atmiņas slāņus. Izstāde notiek starptautiska un starpdisciplināra projekta “Izzināt sarežģīto pagātni” ietvaros, kas pievēršas jautājumiem par neseno pagātni un tam, kādu iespaidu šī pagātne atstājusi Baltijas reģionā un tā kaimiņvalstīs. Projekts tiecas attīstīt sadarbību un sinerģiju starp māksliniekiem, kuratoriem un pētniekiem, kuri, analizējot nesenās pagātnes neērto mantojumu, meklē jaunas pieejas un veidus tā izzināšanai un noklusējumu pārvarēšanai. Izstādes mākslinieki: Aslans Goisums (Aslan Ġoisum), Jāna Kokko (Jaana Kokko), Kvīnsijs Gario (Quinsy Gario), Lia Dostlijeva (Lia Dostlieva) un Andrijs Dostlijevs (Andrii Dostliev), Paulīna Puķīte (Paulina Pukytė), Ūlo Pikkovs (Ülo Pikkov), Vika Eksta, Zuzanna Hercberga (Zuzanna Hertzberg).

Līdz 2021. gada 21. februārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā norisinās izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” – vērienīgais visu triju Baltijas valstu simtgades kopprojekts, kas pirms tam ar ievērojamiem panākumiem bija izrādīts prestižajā Orsē muzejā Parīzē. Izstāde “Nepieradinātās dvēseles” piedāvā iepazīt simbolismu Baltijas mākslā no 19. gadsimta 90. gadiem līdz 20. gadsimta 30. gadiem. Simbolisms, kas dzimis Francijā 19. gadsimta otrajā pusē, iespaidoja visu Eiropas kultūru, arī Baltijas mākslas kopainu. Šī virziena tēmu loks, kas ietver mitoloģijas, folkloras, fantāzijas, sapņu un vīziju pasauli, dekadences noskaņas, uzskatāmi atspoguļojas izcilo latviešu mākslinieku Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Johana Valtera, Riharda Zariņa, Gustava Šķiltera, Teodora Zaļkalna, Pētera Krastiņa, Rūdolfa Pērles, Teodora Ūdera, Aleksandra Romana, Sigismunda Vidberga darbos. Savukārt Lietuvu izstādē pārstāv tādi spilgti simbolisma klasiķi kā Mikalojs Konstantīns Čurļonis (Mikalojus Konstantinas Čiurlionis), Ferdinands Ruščics (Ferdinandas Ruščicas / Ferdynand Ruszczyc), Petrs Kalpoks (Petras Kalpokas), Staņislavs Jarockis (Stanisław Jarocki), bet Igauniju – Kristjans Rauds (Kristjan Raud), Oskars Kalliss (Oskar Kallis), Konrāds Megi (Konrad Vilhelm Mägi) un citi.
 

Līdz 2021. gada 28. februārim mākslas centrs Zuzeum aicina uz brīvdabas izstādi – ziemas skatlogu ar stikla, porcelāna un glezniecības darbiem no Zuzānu kolekcijas. Ziemas skatlogs apmeklētājiem pieejams un aplūkojams bez maksas un ir iekārtots skulptūru dārzā esošajā oranžajā Siltumnīcā. Turpat skulptūru dārzā apmeklētājus sveicinās Tomasa Hausego Lielā soļojošā figūra un Entonija Gormlija domātājs uz ķieģeļu fasādes. Svētku skatlogu ar divām instalācijām par svētku galda, sapņu pils un ziemas sporta tēmu iekārtojusi māksliniece Darja Meļņikova un arhitekte Evelīna Ozola. Jauni glezniecības darbi no Zuzānu kolekcijas aplūkojami arī mākslas centra iekštelpās, kur pēc ekspozīcijas maiņas publiskajā zonā līdzās Gregora Hildebranta, Bārnabija Furnasa un Mark Sun Roz darbiem tagad apskatāmas arī Frančeskas Kirkes, Dainas Dagnijas un Kristapa Zariņa gleznas.
Līdz 2021. gada 10. janvārim ir atvērta arī izstāde “Mēs dzīvosim. Mūsdienu māksla Zuzānu kolekcijā”, kas iepazīstina ar kolekcijas jaunieguvumiem, kuru vidū ir Sindijas Šermenas, Klēras Taburē, Rašida Džonsona, Kaido Oles, Skuja Braden, Saņas Kantarovska, Ellas Krugļanskas, Dereka Fordžura, Ingas Melderes, Artūra Analta, Donnas Huankas un citu starptautiski atzītu mūsdienu mākslinieku glezniecības un tēlniecības darbi.

Līdz 2021. gada 3. janvārim Jūrmalas pilsētas muzejā skatāma igauņu, latviešu un somu mūsdienu mākslinieku darbu izstāde “Ziemeļu dimensija / Pohjoinen ulottuvuus/ The Northern Dimension”. Gan somu, gan latviešu mākslā nozīmīga ir vēlme pamanīt un novērtēt pieticīgo un patieso ziemeļu dabas krāšņumu. Pētot dabas noskaņas un gaismas un tumsas spēles gadalaiku mijās, mākslinieku apziņā ir izkristalizējies jēdziens ziemeļu dimensija, kas arī kļuva par kārtējā somu un latviešu mākslinieku sadarbības projekta vadmotīvu un nosaukumu. Visi mākslinieki tika lūgti šai izstādei radīt jaunus, iepriekš neizstādītus darbus. Izstādē piedalās latviešu mākslinieki: gleznotāji Arturs Akopjans, Barbara Gaile, Madara Gulbis, Elga Grīnvalde, Anita Kalniņa, Kristīna Keire, Guna Millersone, Zigurds Poļikovs, Māris Upzars, Signe Vanadziņa, Andris Vītols, Linda Zīvere, stikla mākslinieki Bārbala Gulbe un Ernests Vītiņš, fotogrāfs Egils Spuris, tēlnieks Kirils Panteļejevs. Igauniju pārstāv gleznotāji Juss Piho (Juss Piho) un Andress Korts (Andres Koort). Somu mākslu pārstāv gleznotāji: Luka Delgado (Luca Delgado), Miko Hallikainens (Mikko Hallikainen), Jani Huohvainens (Jani Huohvainen), Jari Jernstrēms (Jari Järnström), Jelina Rahikainena (Jelina Rahikainen), Jirki Rieki (Jyrki Riekki), Mika Vesalahti (Mika Vesalahti), tēlnieki Anna-Kaisa Ant-Vuorinena (Anna-Kaisa Ant-Wuorinen) un Jarmo Vellonens (Jarmo Vellonen) un pieredzējusī multimāksliniece Mia Vaire (Mia Waire).
 

Līdz 2021. gada 10. janvārim Ogres Vēstures un mākslas muzejā skatāma gleznotājas Zanes Lūses personālizstāde “Stāsti ar laimīgām beigām”. Zanes Lūses gleznām, kuru nosaukumi arī ir kā asprātīga vēstījuma atslēga, raksturīgi kariķēti cilvēki, stilizētas ainavas, dzīvnieku tēli, ironisks vēstījums un īpaša tēlainība. Tas raisa asociācijas ar Alisi un nokļūšanu Brīnumzemē, kur reizēm dzīvais šķiet tik nedzīvs un nedzīvais tik dzīvs, kur dzīvnieki mēdz būt kā cilvēki, savukārt cilvēki kā dzīvnieki. Taču atšķirībā no pasakas par Alisi tas nav izdomāts stāsts. Tā ir pasaule, kurā mēs dzīvojam, elpojam, domājam un izvēlamies gluži kā mākslinieces atainotie ežuki vai nu sadoties rokās, vai izvērst adatas aizsardzībai vai uzbrukumam. Māksliniece 2001. gadā ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas figurālās glezniecības nodaļā, izstādēs piedalās kopš 1999. gada.

Līdz 2021. gada 10. janvārim Bauskas muzejā skatāma Ievas Muzikantes gleznu izstāde “Latvija - Gadalaiki” - veltījums savai dzimtenei Latvijai. “Kas gan būtu Latvijas skaistā daba, ja nebūtu cilvēka? Tikai skaistu ainavu zeme. Gleznās redzami Latvijā ievērojami, man tuvi cilvēki, gan draugi, paziņas un viņu bērni. Un viņi visi mīl savu Latviju. Katram ir savs stāsts,” saka gleznotāja. Gleznu sērijā ir skatāmi lielformāta portreti. Tajos vienojošais elements ir saulesbrilles ar spoguļstikliem, kuros atspoguļojas Latvijas ainavas. Gleznu sērija veidota kā simbolisks cilvēka dzīves cikla atspoguļojums. Portretos attēloti dažāda vecuma cilvēki, no mazuļa līdz sirmgalvim cienījamā vecumā. Arī Latvijas ainavas, kuras redzamas saules brillēs ir asociācija ar cilvēka mūžu: agra bērnība - pavasaris, jaunība - vasara, brieduma gadi - rudens, vecumdienas - ziema. Visa cilvēka dzīve tiek pielīdzināta gadalaikiem Latvijas dabā. Vienojošais ciklam ir arī pozitīvais mākslinieces vēstījums - cilvēka mūžs ir skaists jebkurā vecumā, tāpat kā Latvijas daba katrā gadalaikā.
Vienlaikus Bauskas muzejā līdz 2021. gada 3. janvārim ir skatāma izstāde “Ziema gleznās no Bauskas muzeja krājuma”.

Līdz 28.janvārim Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas torņa izstāžu zālē skatāma Maijas Noras Tabakas izstāde “Dzimusi Jelgavā”. Maija Nora Tabaka (1939) ir viena no mūsdienu ievērojamākajām latviešu gleznotājām, kura prot atvērt skatītāju sirdis uz skaistumu, iekšēju pacilātību un apgarotību. Mākslinieces daiļrades cienītāji labprāt uzturas gleznotājas košo krāsu pasaulē, kur valda harmonija un labsirdība, neapvaldīta fantāzija un dzīvesprieks un kur sapņi un īstenība pastāv vienlaikus. To liecina arī paši jaunākie darbi - tajos māksliniece tēlo senlaicīgos apģērbos tērpušās dāmas sēžam eksotiskos dārzos, mazas meitenītes priecājamies par papagaiļiem Latvijas ainavā, svešinieku krāšņā ģērbā. Māksliniece mūs aicina uzturēties miera un klusumā valstībā. Maija Nora Tabaka 1969. gadā māksliniece pabeigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu un kopš 1970. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre. 2000. gadā apbalvota ar Triju zvaigžņu ordeni, 2008.gadā saņēmusi Latvijas Republikas Kultūras ministrijas gada balva par mūža ieguldījumu nacionālās kultūras kopšanā un 2017. gadā - Latvijas Republikas Ministru kabineta balva par ieguldījumu Latvijas mākslā un starptautiskajiem sasniegumiem.
 

Joprojām turpinās:

Līdz 31. decembrim Jūrmalas pilsētas muzejā skatāma izstāde “Ceļojuma piezīmes” no Jūrmalas pilsētas muzeja mākslas krājuma.
 

Līdz 4.janvārim Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA skatāma izstāde “Mūsu muzejs. Valsts mākslas muzejam 100”.
 

Līdz 2021. gada 9. janvārim ISSP Galerijā skatāma mākslinieces Diānas Tamanes (1986) personālizstāde “Rokas stiepiena attālumā”.
 

Līdz 2021. gada 21. februārim Žaņa Lipkes memoriālā skatāma Diānas Dimzas – Dimmes (1964) izstāde “Mājvieta”.

MULTIMEDIJU UN FOTOGRĀFIJAS IZSTĀDES
 

Līdz 12. decembrim galerijā LOW skatāma ISSP Skolas 2. kursa studentu kopīgi veidotā izstāde “Es nākšu rīt”. Tā taps autoriem secīgi radot un izstādot fotogrāfiskus objektus galerijā uz vietas. Kopdarba tēma ir kontrole – mēģinājumi prognozēt rītdienas un cilvēciskā panika, kas pavada šos kalkulējumus. Līdzīgi kā laika ziņu diktora vēstījums rada drošības izjūtu, bet sen vairs netiek uztverts kā solījums, izstādes tapšanas process galerijā uz vietas ir mēģinājums kontrolēt tās iznākumu, tomēr nepaļauties uz garantijām. Katram izstādes autoram galerijā ir dotas divdesmit četras stundas laika un uzdevums sekot rūpīgi kopā izstrādātajai instrukcijai. Izstādē piedalās: Anete Aramina, Anna Rutmane, Elīna Šteinberga, Elvīra Blumfelde, Elza Marta Ruža, Ieva Ozoliņa, Jana Uljanova, Jānis Škapars, Monta Gāgane, Monta Kurme, Sandis Liass.

No 20. novembra visā Daugavpilī ar papildinātās realitātes aplikāciju SAN ir redzama Ginta Gabrāna veidotā virtuālā skulptūra “Apaļā horizonta līnija. Rotko lifts”. Skulptūras centrs ir Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, kas kā izteikta vertikāle ir redzama no visām vietām Daugavpilī 10 km rādiusā un var kalpot par sava veida kompasu vai orientieri Rotko centra atrašanai. Tās kopējais augstums ir 45 km. Atrodoties 100 m rādiusā ap Marka Rotko mākslas centru, aplikācijā SAN ieslēdzas virtuālais lifts uz stratosfēru, un skatītāja skatapunkts sāk celties uz augšu – virs Rotko centra, virs pilsētas, un paceļas līdz stratosfērai 50 km augstumā, kur redzam zemi no augšas ar apaļu horizonta līniju. Ap centrālo asi (Rotko kosmisko liftu) vijas spirāles ar mākslīgā intelekta ģenerētām Rotko gleznu motīvu kompozīcijām. Par pamatu mākslīgā intelekta neironu tīkla apmācībai ir izmantoti Rotko gleznu attēli. Stratosfērā “Rotko lifts” noslēdzas ar apaļu caurspīdīgu orbitālo galeriju, kurā ir īpašas ar mākslīgo intelektu ģenerētas gleznas. Mūzikas autors virtuālajai skulptūrai ir Platons Buravickis, AR animāciju veidojis Aldis Kopštāls, 3D atmosfēras/gaisam autors ir Mārtiņš Upītis. Objekts tapis Publiskās mākslas programmas KOPĀ ietvaros.

Joprojām turpinās:

Tīmekļa vietnē www.atstatuvums.lv skatāma fotoizstāde “Atstatuvums”, kurā skatāmi sešu fotogrāfu (Andrejs Strokins, Kristīne Madjare, Reinis Hofmanis, Georgs Avetisjans, Ieva Balode un Iveta Gabaliņa) mākslas projekti.
 

Līdz 31.janvārim galerijā RIXC skatāma Rasas Šmites un Raita Šmita izstāde “Atmosfēriskais mežs”.
 

Līdz 27. decembrim Liepājas muzejā skatāma multimediāla dzīvo gleznu izstāde “Simbolisms”, kurā jaunās krāsās, skaņās un kustībā uzmirdz vairāk nekā 40 spilgtākās 20. gs. sākuma gleznas.
 

Apskatu sagatavoja Kristīne Markus

Reklāmkarogs: Kristīne Markus