01.04.2019.
DIZAINA IZSTĀDES
Maija Kupča "Atmiņu pieraksti" (2018) / Foto: publicitātes attēls
No 1. marta līdz 22. aprīlim mākslas stacijā "Dubulti" norisinās projekts "Studentu dienasgrāmatas III. Tekstils", kas veltīts tekstilmākslai – Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Tekstilmākslas nodaļas studentu darbiem. Projekts ir unikāls ar to, ka skatītājs redzēs ne vien izstādi, bet varēs vērot un piedalīties atvērtajās darbnīcās visu izstādes laiku – katru dienu kāda no autorēm strādās izstāžu zālē, turpinot eksponēto darbu, stāstot par materiāliem, tehniskajiem paņēmieniem un idejas dzimšanu. Projekts akcentē tekstildarbam tradicionāli raksturīgo atvērto struktūru, neatņemamo "rokdarba" klātbūtni un laikmetīgās tekstilmākslas materiālu, tehniku un stāstu pārsteidzošo daudzveidību. LMA pozicionē Tekstilmākslu kā starpdisciplināru jomu, kurā iespējams darboties kā mākslas, tā dizaina laukā. Ekspozīciju veido vairāk nekā trīsdesmit darbi.
Projektā piedalās: Kintija Avena, Sabīne Azlauska, Lilita Bauģe, Elīne Buka, Theresa Büchle, Daniela Djubina, Laura Dzērve, Katrīna Eihe, Ilze Erba-Brenholma, Santa Grigus, Līva Ikkerte, Diāna Janušone-Bojāre, Elīza Kristīne Kleine, Kristīne Kligina, Elizabete Klints, Maruta Konceviča, Diāna Kokorēviča, Lauma Kokorēviča, Kristīne Krastiņa-Indāne, Maija Kupča, Kristīne Kutepova, Santa Leimane, Ella Mihailova, Tatjana Nežberte, Agnese Ondzule, Šarlote Paškevica, Annele Slišāne, Guna Stikāne, Iveta Šmita, Maryllis Teinfeldt, Agnese Tukāne.
Līgas Skariņas darbu cikls "Viena forma" (2018-2019). Formas autore - Taisija Poluikēviča (20. gs. 2. puse) / Foto: Gvido Kajons
No 8. marta līdz 12. maijam Rīgas Porcelāna muzejā skatāma Līgas Skariņas personālizstāde "Viena forma". Līga Skariņa porcelānā un citos keramikas materiālos strādā ne vien ar jutīgu virsmas apstrādi, bet arī gaismu. Māksliniece savās kompozīcijās ietver ažūru elementu ritmus, kā arī abstraktus un stilizētus tēlus. Izstādei muzejā tapusi jauna darbu sērija, kuras pamatā ir darbs ar Rīgas Porcelāna rūpnīcas vāzes formu "Kristīne". Formas autore ir māksliniece Taisija Poluikēviča. Mākslinieces izvēle uz rūpnieciskas formas bāzes veidot savu mākslas darbu sēriju ir apzināts konceptuāls virziens ˗ pretgājiens porcelāna priekšmeta izcelsmei un būtībai. Forma, kas tika radīta rūpnīcā un paredzēta multiplicēšanaim - pēc iespējas precīzākai, tajā skaitā arī vāzes dekora, atkārtošanai - šoreiz tiek izmatota kā bāze neskaitāmām variācijām un radošiem eksperimentiem. Līga Skariņa ilgus gadus strādā par pasniedzēju Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas katedrā, piedalās starptautiska un vietēja mēroga izstādēs, kā arī rīko personālizstādes.
Magdalēna Abakanoviča "Agora" (2006) / Foto: "Marlborough Gallery"
No 11. aprīļa līdz 30. jūnijam Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā skatāma ievērojamās poļu mākslinieces Magdalēnas Abakanovičas tekstila un tēlniecības darbu izstāde "Visumā. Tekstils un tēlniecība". Magdalēna Abakanoviča (Magdalena Abakanowicz, 1930–2017) ir viena no pasaulē vispazīstamākajām Polijas māksliniecēm. Meistare aktīvi strādāja tekstila, tēlniecības, glezniecības un zīmējuma jomās, nereti savos darbos apvienojot vairākus medijus. Magdalēnas Abakanovičas pieeja radikāli reformēja tekstilmākslu, apzināti atbrīvojot to no lietišķi dekoratīvajām funkcijām. Meistares telpiskās kompozīcijas – abakani – pilnīgi mainīja priekšstatu par tekstila plastiskajām iespējām, izmantojamo materiālu loku, mākslas darba un vides attiecībām, kas kopumā atstāja iespaidu uz nozares tālāko attīstību visā pasaulē. Vairumu trīsdimensionālu tekstiliju māksliniece radījusi 60.–70. gados, bet kopš 80. gadu sākuma Abakanoviča strādājusi galvenokārt tēlniecībā. Dominējošais motīvs viņas darbos ir abstrahētas cilvēku figūras un to grupas, arī savrupas galvas, rokas vai atsevišķu ķermeņu daļu fragmenti. Izstādē Rīgā redzami vairāk nekā 20 objekti – telpiskie tekstila abakani, skulptūras un figurālas kompozīcijas no vairākiem Polijas muzejiem un mākslinieces darbnīcas, kas lieliski raksturo viņas un novatorisko metodi un radošo darbību kopumā.
Tejo Remy "Rag Chair" / Foto: Kristīne Madjare
No 10. aprīļa līdz 12. maijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 3. stāva vestibilā skatāma mākslas un kultūras portāla "Arterritory.com" rīkota "Purvīša balvas 2019" satelītizstāde "Krēsls kā mākslas darbs. Galilas kolekcija, Beļģija", kurā eksponēta daļa no beļģu kolekcionāres un Purvīša balvas 2019 žūrijas locekles Galilas Barzilai-Olandē (Galila Barzilaï-Hollander) krēslu kolekcijas. Izstādes vizuālais koptēls tiek veidots kā monolīta lielformāta instalācija, izceļot katra eksponāta savdabību un unikalitāti. Iekārtojuma autors ir viens no Purvīša balvas 2017 ieguvējiem Krišs Salmanis, kura iedvesmas avots bijusi Stenlija Kubrika filma "2001: Kosmosa odiseja". Kopumā izstādei atlasīti 50 krēsli, kuru radītāju vidū ir arī tādi pazīstami autori kā Francs Vests (Franz West), Hanss-Peters Feldmans (Hans-Peter Feldmann) un industriālais dizainers Rons Arads (Ron Arad).
Nilss Hints "Ķemmes" / Foto: Nilss Hints
No 29. marta līdz 18. aprīlim Mākslas galerijā "Putti" skatāma Igaunijas laikmetīgo rotu mākslinieku grupas "ESTONISHING!" izstāde "MIGLA/UDUJUTT". Mākslinieku grupu veido 13 igauņu mākslinieki. Viens no izstādes kuratoriem, ievērojamais brazīļu galerists Tomass Kons (Thomas Cohn, 1934-2018) no Sanpaulu galerijas "Galeria Thomas Cohn" viesojoties Tallinā ievēroja un tik ļoti iemīlēja igauņu laikmetīgās rotas, ka vēlāk galerija piedalījās starptautiskajā laikmetīgo mākslas rotu izstādē "Schmuck 2016" Minhenē, Vācijā, pirmo reizi demonstrējot rotu izstādi ar nosaukumu "ESTONISHING!". Grupas ideoloģiskais fundaments ir divas spilgtas personības igauņu mākslā – Igaunijas Mākslas akadēmijas rotu nodaļas profesore, starptautiski atzīta igauņu rotu māksliniece Kadri Malke (Kadri Malk) un galvenais komunikācijas meistars, otrs izstādes kurators, Igaunijas Mākslas akadēmijas Dizaina fakultātes profesors, fotogrāfs un lektors, kā arī daudzu starptautisku izstāžu dalībnieks Tanels Vēnre (Tanel Veenre). Izstādē piedalās: Kadri Malke (Kadri Mälk), Nilss Hints (Nils Hint), Jūlija Marija Kīnnapa (Julia Maria Künnap), Ketli Tītsare (Ketli Tiitsar), Kristīna Lauritsa (Kristiina Laurits), Marija Valdma (Maria Valdma), Darja Popolitova (Darja Popolitova), Villu Plinks (Villu Plink), Tanels Vēnre (Tanel Veenre), Mārja Nīnemāgi (Maarja Niinemägi), Sofia Hallika (Sofia Hallik), Pireta Hirva (Piret Hirv), Eve Margusa-Villemsa (Eve Margus – Villems).
VIZUĀLĀS MĀKSLAS IZSTĀDES
Jānis Blanks "Klusā daba. Kaķis, putns un zivs" (2000) / Foto: Jānis Pipars
Joprojām līdz 14. aprīlim Mūkusalas Mākslas salona Lielajā zālē var paspēt apskatīt Zuzānu kolekcijas izstādi par ērmīgo - "Nebaidies". Izstāde pievēršas trauslajai robežai starp baiso un uzjautrinošo. Kāpēc mums kaut kas šķiet biedējošs vai smieklīgs? Kāpēc dažkārt jāsmejas, raugoties uz mākslu, kuras pamatmērķis nav likt mums smieties? Izstādē eksponētie glezniecības, grafikas, tēlniecības un lietišķās mākslas darbi radīti laika posmā no 19. un 20. gadsimta mijas līdz mūsdienām. Izvairoties no nopietnības, bet neapsolot izklaidējošus jokus, tie rada ērmīgu atmosfēru.
Kaspars Zariņš "Prieks gēns 4" (2019) / Foto: publicitātes attēls
No 13. marta līdz 13. aprīlim galerijā "Daugava" skatāma Kaspara Zariņa personālizstāde "Prieka gēns". Izstādē skatāmas abstraktas eļļas un akrila gleznas, kurās mākslinieks meklējis veidus, kā caur krāsu un kompozīciju attēlot prieka emocijas vizuāli viegli uztveramā veidā. Mākslinieks par izstādi saka: "Viena no galvenajām dzīves sastāvdaļām ir prieks. Mēs saprotam, ka prieks atspoguļojas cilvēka acīs, sejā, tās mīmikā un ķermeņa kustībās. Bet neviens nezina, kas ir tīra prieka emocija jeb prieka gēns - kāds tas izskatās vizuāli."
Lidija Auza "Talsi" (1970) / Foto: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājums
No 15. marta līdz 19. maijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" skatāma pirmā apjomīgā mākslinieces Lidijas Auzas (1914–1989) 40 gados tapušo darbu retrospekcija "Lidija Auza. Glezniecība". Lidijas Auzas glezniecības rokraksta brīvība saistīta ar īpašu plastiskumu. Māksliniece miksējusi krāsu ar PVA temperas veidotām reljefām formām un neierastiem materiāliem – metāla skaidām, spirālēm, plastmasas vāciņiem, zvejas tīkliem un spoguļa lauskām. Izstādē baudāmas 100 gleznas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja krājuma, Zuzānu kolekcijas, galerijas "Jēkabs" un ģimenes īpašumā esošo darbu kolekcijas. Vienreizējs notikums ir četru monumentālu Talsu sienas gleznojumu (triptihs "Kurzeme", "Deviņu pakalnu pilsēta") eksponēšana Rīgā.
Brigita Zelča-Aispure, Kristaps Grundšteins "Vietu vairāk nav" (2018) / Foto: publicitātes attēls
No 22. marta līdz 19. maijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" Radošajā darbnīcā skatāma Brigitas Zelčas-Aispures (1986) un Kristapa Grundšteina (1983) izstāde "Vietu vairāk nav". Izstādes autori uzdod jautājumu: "Ko darīt, kad vietu šķietami vairāk nav? Kādam tas ir izdevīgi, bet lielākajai daļai sabiedrības jārisina situācija, kā iekļauties jau noslēgtās struktūrās." Brigitas Zelčas-Aispures un Kristapa Grundšteina izstāde būs mēģinājums iespraukties jau vairāk nekā 186 gadu senajā Arsenāla ēkas arhitektūrā, to lietojot nevis kā ietvaru saviem darbiem, bet kļūstot par tās sastāvdaļu. Mākslinieku kopdarba rezultātā tiks izveidots objekts, kas burtiskā nozīmē izies cauri visai "Arsenāla" ēkai, pētot robežas starp vizuālo mākslu, arhitektūru un dizainu.
"Purvīša balvas 2019" grafiskā identitāte / Attēls: publicitātes attēls
No 23. marta līdz 9. jūnijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā skatāma jau sestā Purvīša balvas izstāde. Ekspozīciju veido glezniecības, grafikas, instalāciju, foto un videomākslas darbi, ko radījuši astoņi mākslinieki un autoru kolektīvi – Ēriks Apaļais, Ieva Epnere, Kristaps Epners, Gints Gabrāns, Romāns Korovins, Paulis Liepa, Rasa un Raitis Šmiti, tekstu grupa "Orbīta", kas izvirzīti sestajai Purvīša balvai par izcilāko sniegumu vizuālajā mākslā 2017. un 2018. gadā. Kopumā Purvīša balvas 2019 fināla atlasei tika nominēti 20 mākslinieki un mākslinieku grupas, kuru radošais veikums atzīts kā nozīmīgs notikums Latvijas vizuālās mākslas ainā laikposmā no 2016. gada 8. decembra līdz 2018. gada 31. decembrim. Purvīša balvas ieguvēju noteiks žūrija, izvērtējot minēto astoņu fināla kandidātu veikumu viņu kopējā izstādē. Sestā Purvīša balva tiks pasniegta 12. aprīlī īpašā ceremonijā mākslas centrā "Zuzeum". Laikā no ekspozīcijas atklāšanas līdz laureāta nosaukšanai apmeklētājiem būs iespēja balsot arī par savu favorītu, kas tāpat kā balvas ieguvējs taps zināms Purvīša balvas 2019 ceremonijā. Purvīša balva dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām. Balva tiek pasniegta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām.
Kristīne Luīze Avotiņa "Lidotprieks" / Foto: publicitātes attēls
No 23. marta līdz 21. aprīlim "Swedbank" centrālajā ēkā skatāma Kristīne Luīzes Avotiņas (1983) personālizstāde "Karnevāls". Izstādi veido pavisam jauna šajā gadā gleznota darbu kolekcija, kas tapusi Kristīnes Luīzes Avotiņas ģimenes lauku mājās Liezerē, Vidzemes augstienē. Būtisku lomu gleznās ieņem mūsdienu mitoloģijas tēli, kurus gleznotāja aizguvusi no savas meitas Lizelotes Annas mīļākajām multiplikācijas filmām. Kristīne Luīze saka: "Šie multfilmu tēli man ir palīdzējuši tuvāk izprast un iepazīt bērna pasauli. Un atgriezt sevī vairāk dzīves viegluma un bezrūpības, vienlaikus atgādinot, ka ir jāsapņo un sevi jāpilnveido, lai sapni piepildītu!"
Sandras Strēles personālizstāde "Nostaļģija" / Foto: publicitātes foto
No 28. marta līdz 19. maijam izstāžu zāles "Rīgas mākslas telpa" lielajā zālē skatāma Sandras Strēles (1991) personālizstāde "Nostalģija", kurā eksponēta lielformāta gleznu sērija. Nostalģijas jēdziens saistāms ar ilgām (parasti smeldzošām) pēc mājām vai pēc kā pagājuša un idealizēta, vēlēšanos atgriezties pagātnē. 17. gadsimtā tika uzskatīts, ka "nostalģija" ir ārstējama miesas slimība, bet vēlāk tā kļuva par filosofu un dzejnieku problēmu, no slimības pārvēršoties par emocionālu vājumu. Savā lielformāta gleznu sērijā "Nostalģija" māksliniece vizuāli interpretē nostalģisku, atmiņu raisošu stāvokli.
Skats no Daiņus Trumpja personālizstādes "Nojauta" / Foto: publicitātes foto
No 28. marta līdz 21. aprīlim izstāžu zāles "Rīgas mākslas telpa" Intro zālē skatāma lietuviešu mākslinieka Daiņus Trumpja (Dainius Trumpis, 1971) personālizstāde "Nojauta". Mākslinieka daiļradi nevar raksturot ar vārdu "glezniecība" klasiskā izpratnē - tā drīzāk ir pastiprināta interese par telpu kā "bildes" sastāvdaļu, kur bilde ir izslīdējusi no rāmja. Daiņus Trumpis, runājot par saviem darbiem, kā galvenās viņu interesējošās tēmas piemin "galējas realitātes stāvokli, dabas pretestību un tukšumu pret cilvēku kontrolēto objektu haosu, dažādu jutekļu atkārtošanās sajūtu un tuvās realitātes emocionālo stāvokli."
Izstāde “No pagātnes uz nākotni. Restauratora darbnīca” / Foto: publicitātes attēls
No 30. marta līdz 9. jūnijam Mākslas muzejā "Rīgas Birža" apskatāma Latvijas Restauratoru biedrības 30 gadu jubilejai veltīta izstāde "No pagātnes uz nākotni. Restauratora darbnīca". Mākslas darbi, kas muzeju ekspozīcijās un izstādēs izskatās skaisti un cēli, bieži vien pirms tam ilgu laiku atrodas restauratora darbnīcā, taču šī dzīves epizode paliek vērotājam nezināma. Restauratora darbs parasti paliek aizkadrā, lai cik nozīmīgs un komplicēts tas būtu bijis. Nevienu no materiāliem nevar saglabāt bezgalīgi, bet, rūpējoties par tiem sistemātiski, kvalitatīvi un ar atbilstošām zināšanām, iespējams paildzināt gandrīz katra priekšmeta mūžu. Latvijas Restauratoru biedrība savā jubilejas izstādē vēlas skatītājiem parādīt dažādas kultūras mantojuma izpētes metodes un restaurācijas nozares, kā arī restaurējamo objektu un materiālu daudzveidību, tādējādi iezīmējot Latvijas kultūrvēsturisko vērtību vidi un cilvēka lomu tajā atšķirīgos laika posmos aptuveni 1000 gadu garumā. Ekspozīcijā ir daudz objektu, kuru "dzīvības ir izglābtas" ar restauratoru zināšanām un meistarību: no arheoloģiskajos izrakumos atrastām lauskām rekonstruēts šķīvis un svētceļnieku trauks, kara un pēckara gados cietusi, nepiemērotos apstākļos rullī satīta glabājusies glezna, kurai tādēļ radušies grunts un krāsas slāņa zudumi un pamatnes plīsumi, vai tamborēts gultas pārklājs, kas no lietošanas kļuvis trausls, deformējies ar daudz plīsumiem un caurumiem. Izstādē piedalās 80 Latvijas restauratori ar 130 darbiem no Latvijas muzeju kolekcijām, Latvijas Nacionālā arhīva, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, privātkolekcijām un dievnamiem.
Emīls Melderis "Pāvila Rozīša portrets." (1921) / Foto: publicitātes foto
No 13. aprīļa līdz 2. jūnijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs skatāma ievērojamā latviešu tēlnieka Emīla Meldera (1889–1979) 130 gadu jubilejai veltīta izstāde. Emīls Melderis strādājis stājtēlniecībā un monumentālajā tēlniecībā, darinājis medaļas un zīmējis grāmatu ilustrācijas. Ekspozīcija atklās vecmeistara daudzveidīgo radošo sniegumu un nozīmi Latvijas tēlniecības un kultūras dzīves kopainā. Plašākai sabiedrībai būs skatāmi sen neredzēti un iepriekš neeksponēti Emīla Meldera ģimenes īpašumā esoši tēlniecības darbi no dažādiem vecmeistara daiļrades posmiem, sākot no studiju gadiem, grāmatu ilustrācijas, zīmējumu skices, pieminekļu fotoattēli un citi mākslinieka personīgie materiāli.
FOTOGRĀFIJAS UN MULTIMEDIJU IZSTĀDES
Annijas Muižules izstāde "Priecīgi uzņēmēji mētājas ar dokumentiem un izklaidējas birojā" (2016-2018) / Foto: publicitātes foto
No 5. aprīļa līdz 8. maijam ISSP Galerijā Berga bazārā skatāma Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2019 balvas "Meklējam jauno fotogrāfijā!" uzvarētājas Annijas Muižules personālizstāde "Priecīgi uzņēmēji izklaidējas birojā". Annija Muižule (1992) ir māksliniece un pētniece, kas dzimusi Latvijā un šobrīd dzīvo un strādā Nīderlandē. Savā daiļradē Muižule pēta, cik augsts patiesībā ir mūsu vizuālās pratības līmenis? Izstādē Annija Muižule piedāvā humoristisku un kritisku laikmetīgās fotogrāfijas analīzi. Viņa pielieto konceptuāli skaidru un vienkāršu pieeju, pievēršot uzmanību emociju attēlojumam fotogrāfiju kolekcijās (stock images) un vārdu izvēlei attēlu .jpg failu nosaukumos. Tādējādi viņas darbā mijiedarbība starp fotogrāfiju kolekciju piedāvājumu un mūsu gaidām kļūst par savdabīgu laikmetīgās fotogrāfijas izpētes metodi un ilustrē veidus, kā šie attēli ne tikai raksturo, bet arī veido mūsu pasaules izpratni.
Agņeška Hinca "UX" (2018) / Foto: publicitātes attēls
No 5. aprīļa līdz 12. maijam Latvijas Fotogrāfijas muzejā skatāma Polijas jauno mākslinieku izstāde "(NE)DABISKI ĶERMEŅI". Izstāde, izmantojot dažādas perspektīvas, pievēršas plašā jēdziena "(ne)dabiski ķermeņi" analīzei: tie ir individuāli vai kolektīvi, intīmi un jutekliski vai dramatiski sajaukušies kopīgā vēsturē (Otrais pasaules karš), metaforiski vai burtiski savijušies ar dabu, pazuduši digitālajā realitātē vai ilgojas pēc jutekliska apstiprinājuma. Darbu autori ir Poznaņas (Polija) Mākslas universitātes fotogrāfijas nodaļas studenti un absolventi. "(NE)DABISKIE ĶERMEŅI" apvieno mākslinieku darbus, kuros fotogrāfija nav ne galamērķis, ne arī vienīgais līdzeklis šī mērķa sasniegšanai. Visi mākslinieki ir rūpīgi izvēlējušies tādas šī medija attēlošanas formas, kas ne tikai sniedz galveno vēstījumu, bet vienlaikus piedāvā arī komentāru par paša medija būtiskākajām iezīmēm. Viņi veiksmīgi darbojas uz fotogrāfijas un citu mediju robežas, cenšoties tās paplašināt. Izstādē piedalās: Magdalena Andrinovska (Magdalena Andrynowska), Joanna Berga (Joanna Berg), Katažina Bojko-Šimčevska (Katarzyna Bojko-Szymczewska), Joanna Čarnota (Joanna Czarnota), Aurelija Fridriha-Zdanovska (Aurelia Frydrych-Zdanowicz), Agņeška Hinca (Agnieszka Hinc), Magdalena Mahņicka (Magdalena Machnicka), Pjotrs Zugajs (Piotr Zugaj).
Izstādes “Četri skaņdarbi” publicitātes attēls
Līdz 20. aprīlim RIXC galerijā joprojām skatāma un klausāma mākslinieku Kristas Dinteres un Ivo Tauriņa skaņas mākslas izstāde "Četri skaņdarbi", kura piedāvā daudzkanālu skaņas kompozīcijas un Ērika Ešenvalda skaņdarba "Saules krustcelēs" audiāli iegremdējošu skanējumu koklētāju ansambļa "Balti" izpildījumā. Izstādē skaņas instalāciju formā eksponētas daudzkanālu skaņas kompozīcijas, caur kurām māksliniece Krista Dintere pievēršas skaņas avotu izpētei, kas atklāj skaņas kā materiāla dažādo nozīmi, kā arī tiek pētīts balss fiziskais, akustiskais un metaforiskais veidols, un runa kā analoga signāla piemērs ārpus elektronikas robežām. Māksliniece pievēršas arī gaisam kā skaņas pārneses materiālam, kas skanējuma svārstības nogādā līdz klausītāju ausīm. Savukārt mākslinieks Ivo Tauriņš piešķīris zemūdens skanējumu slavenā latviešu komponista Ērika Ešenvalda skaņdarbam "Saules krustcelēs", ko izpilda Babītes koklētāju ansamblis "Balti". Savā oriģinālkompozīcijā "Burtnieku skaņas" mākslinieks caur lauka ierakstu un inscinētām skaņām radījis iedomātu Burtnieku skaņas ainavas kompozīciju, liekot atsauci uz teiku par Gaismas pili, kas guļ Burtnieka ezera dzelmē. Ivo Tauriņš caur eletroakustiskām instalācijām un imersīvu skanējumu atspoguļo paradigmu maiņu, kad ierakstītā skaņa no statiskiem atskaņošanas kanāliem ar skaņas objektu palīdzību tiek pārnesta trīsdimensiju telpā.
Autore: Kristīne Markus
Reklāmkarogs: Kristīne Markus