23.03.2015.
Lietuviešu mākslinieku Daļas Laučkaites-Jakimavičienes (Dalia Laučkaitė-Jakimavičienė) un Rīta Jakimaviča (Rytas Jakimavičius) darbu izstāde Rīgas Porcelāna muzejā skatāma no 2015. gada 27. marta līdz 17. maijam.
Daļas Laučkaites-Jakimavičienes darbi ietilpst lielākā darbu sērijā Noctuidae. Kolekcija. Tās centrālais tēls ir naktstauriņš un naktstauriņu kolekcija. Naktstauriņš ir cieši saistīts ar gaismu – tas lido uz gaismu kā vēlamo mērķi, kaut tas patiesībā nozīmē nāvi. Kristīgajā ikonogrāfijā tauriņš simbolizē nemirstību un augšāmcelšanos; tauriņa dzīvescikls sastāv no trīs posmiem – dzīves, nāves un augšāmcelšanās. No otras puses, pateicoties tā skaistumam un īsajai dzīvei, tauriņš tiek uzskatīts par iedomības simbolu. Tauriņu var uztvert gan kā ļoti skaistu radību, gan kā matainu briesmoni. Tādējādi tauriņa tēls ir ļoti pretrunīgs.
Daļas Laučkaites-Jakimavičienes pasaule ir pilna ar absurdiem salīdzinājumiem, dīvainām metaforām, daudznozīmību, kuru var uztvert tikai intuitīvi. Tā kalpo par sākumu sirreālismam – stratēģijai, kas lielā mērā ir Daļas Laučkaites-Jakimavičienes darba pamatā. Viņas darbā atspoguļojas zemapziņas, personīgo mājienu un fantāziju impulsi. Dekonstruējot masveidā izgatavotus dekolus (novelkamos attēlus), māksliniece rada individualizētu darbu; pie tam, pēdējo desmit gadu laikā ar fotogrāfiju palīdzību māksliniece ir sākusi veidot dekolus pati savam darbam. Viņa ir viena no pirmajām Lietuvas keramiķēm, kas lieto digitālās tehnoloģijas, datorprogrammas un lāzerizdrukas, kas viņai ļāvis izveidot unikālu dekolu klāstu, kas veidoti, balstoties uz autobiogrāfisku mitoloģiju. Sarežģītākais Daļas Laučkaites-Jakimavičienes darbā ir viņas arvien klātesošā balansēšana starp attēliem no mākslas vēstures ar tiem piemītošo skaistumu, saldmi un kiču, sirreālo zemapziņas pasauli un iekodētajām autobiogrāfiskajām zīmēm. Māksliniece veiksmīgi apvieno šīs dažādās pasaules savā mākslā, kuras kopējo iespaidu vēl vairāk paspilgtina viņas elegantā un precīzā izpildījuma tehnika. (No grāmatas: Laima Surgailienė, Biogrāfiskie kodi mākslā, Dalia Laučkaite-Jakimavičiene / Mūsdienu lietuviešu mākslinieki, Viļņa, Artseria, 2009).
Rīta Jakimaviča porcelāna skulptūru sērija Visa gada garumā ir telpā un šķietami arī laikā izveidots gājiens. Tas attēlo rāmās un lēnās pārmaiņas dabā. Šeit izmantota arī kristiešu ikonogrāfija – jērs (Dieva jērs), koks un trauks.
Vairums no šiem darbiem ir radīti Starptautiskajā Keramikas studijā (ICSHU), Kečkemetā, Ungārijā, izmantojot izcilas kvalitātes Limožas porcelānu. Visi kompozīcijas elementi ir skulpturāli, bet daudzi no tiem vienlaicīgi ir arī funkcionāli, tie ir skulpturāli trauki.
R.Jakimavičs pārstāv mākslinieku paaudzi, kuras mākslinieciskie uzskati tika formulēti deviņdesmito gadu sākumā, kad Lietuvas mākslā īpaši stipras bija pašreflekcijas tendences. Līdz ar to nav pārsteidzoši, ka Jakimaviča radošā enerģija ir vairāk vērsta uz viņa individuālā pasaules skatījuma atspoguļošanu, nevis funkcionālu vai tehnoloģisku problēmu risināšanu. Mākslinieks uztver šīs divas polarizētās attieksmes („tīro“ un “pielietojamo“ mākslu) kā pilnīgi saprotamu lietu un organiski tās pielāgo keramikā. Viņa darbos pazūd robežas un zīmes, kas senāk skaidri atšķīra „augsto“ no „zemās“ mākslas un neļāva sasaistīt „tīrās“ mākslas idejas ar ikdienas vajadzībām (no Culture).
Abas izstādes daļas ir saistītas ar dzīves cikliem, mainīgajiem gadalaikiem un laika plūdumu.
Avots: Rīgas Porcelāna muzejs