13.12.2018.

Rita un Kārlis Lauderi ir arhitektu biroja "Lauder Architects" īpašnieki un vadošie arhitekti, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) un biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas "RISEBA" pasniedzēji. Ar arhitektiem sarunājas Ilze Martinsone.

Kā nonācāt līdz arhitektūras studijām - vai jums bija kāda iepriekšēja mākslas skolu pieredze?

R.L. Esmu no Liepājas, kur mācījos vispārizglītojošā vidusskolā. Pirms studijām Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras fakultātē, gadu mācījos ainavu arhitektūru, bet sapratu, ka tas nebūs mans virziens. Veidojot ainavu, robežas ir izstieptas – noskaidroju, ka man patīk vides tēma, bet labāk jūtu ierobežotu telpu nekā bezgalīgo ārtelpu, un arhitektūra ir tā, kas ļauj sajust vidi gan apjomu ziņā, gan interjerā. Bet to, kā cilvēks nonāk līdz profesijas izvēlei, manuprāt, mazāk nosaka iepriekšējas skolas, vairāk veids, kā viņš ir skatījies uz lietām.
K.L. Esmu audzis mākslinieku ģimenē (Kārļa tēvs ir pazīstamais rotkalis Guntis Lauders, mamma Ingūna Laudere – modes dizainere – I.M.), no aptuveni astoņu gadu vecuma pats gatavoju rotaslietas, un turpināt mācības lietišķajos jeb Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā (PIKC "RDMV") likās pašsaprotami. Tomēr kādā brīdī sāku aizrauties ar matemātiku un iestājos Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā. Radošo turpinājumu izvēlējos tālākajām studijām. Ļoti palīdzēja tas, ka jau arhitektūras studiju 1. kursā abi sākām strādāt (Rita ir strādājusi pie arhitektes Ilzes Liepiņas, un par ļoti vērtīgu uzskatot Ilzes piedāvāto iespēju radoši izpausties, pēc tam – Reiņa Liepiņa birojā "Sudraba arhitektūra" un arhitektes Zanes Teteres birojā "Open AD", savukārt Kārlis profesionālo karjeru sācis Vēsmas Lukstiņas birojā, pēc tam strādājis pie arhitekta Uģa Šēnberga, kas bijis ļoti interesanti, jo Uģis tajā laikā realizējis nozīmīgus godalgotus projektus, sniedzot iespēju strādāt uzreiz pie liela mēroga projektiem – I.M.) un mācījāmies strādājot – tikām pie reāliem projektiem un pieredzes, beidzot fakultāti mums jau bija piecarpus gadu darba pieredze. Pirmajā kursā šī pieredze ir mazāk dodoša, nekā vēlākajos kursos. Strādājām pie interjeriem un konceptuāliem projektiem, un iespējams, tas bija iemesls, kāpēc varējām uzsākt paši savu praksi – arhitektūras projekti top lēni, un vēl jo ilgāk tiek realizēti, bet interjera projektus var īstenot ātri.

R.L. Vēl jo vairāk tāpēc, ka, manuprāt, interjera un arhitektūras projekti pēc būtības neatšķiras, jo balstās vienos – vides veidošanas – principos. Atšķirība ir tikai objekta izmērā.

Ķemeru Zinātnes un tūrisma centra projekts. 2017. 1. vieta starptautiskā konkursā. Autori: "Lauder Architects": Rita Laudere, Kārlis Lauders, Valdis Linde, Harijs Vucens, Betija Balode, Anna Līva Traumane, Viesturs Dille, Alvis Petrovskis; birojs "ALPS": Ilze Rukšāne, Marc Geldof, Evita Alle, Māris Bušs, Mētra Augškāpa, Sandra Sarkanbārde, Ieva Dimante, Eva Plaude, Agnese Rukšāne, Simone Riccomi.

Atkāpjoties mazliet atpakaļ, kāpēc studijām izvēlējāties tieši RTU?

K.L. "RISEBA" tajā laikā vēl nebija nodibināta, un ārzemju studijas vairāk tika īstenotas Erasmus programmas studiju apmaiņas projektu ietvaros.
R.L. RTU tobrīd bija vienīgā arhitektūras studiju iespēja Latvijā, dzīvojot Liepājā, finansiālu iemeslu dēļ man nebūtu iespēju studēt Rietumos.
K.L. Šajā jautājumā noteicošo lomu visdrīzāk spēlē iekšējā sajūta – vēlos studēt Latvijā vai ārpus tās. Pats neaizbraucu apmaiņas studijās, lai gan tagad nevaru pateikt kādēļ - šobrīd domāju, ka tā būtu bijusi laba pieredze.

Jautāju tādēļ, ka RTU izglītībai ir sava specifika – 19. gs. minētā mācību iestāde tika izveidota pēc Vācijas tehnisko augstskolu parauga, un arhitektu akadēmiskā izglītība tajā joprojām saglabā pirmkārt funkcionālu dabu, kamēr citur – piemēram, Tallinas un Vīnes Mākslas akadēmijās – noteicošā ir mākslas klātbūtne.

R.L. Ja runājam par atšķirībām, vāciski runājošajās valstīs eksistē ļoti skaidrs sadalījums, kuras augstskolas orientētas tehniski, kuras – mākslinieciski. Pati apmaiņas programmā studēju Lihtenšteinā, un nevaru precīzi definēt, kuram virzienam šī augstskola pieder – tur ir gan tehniskais, gan mākslas virziens. Taču papildus skatījums uz lietām noteikti ir vajadzīgs. To var iegūt dažādos veidos. Tobrīd, kad mācījos, Lihtenšteinas universitāte bija viena no top vietām, kur iespējams iegūt arhitektūras izglītību. Tostarp Lihtenšteina ir ļoti maza valsts, un studiju process bija atšķirīgs, tas pamatā bija vērsts uz kādu konkrētu vietu, kura tika attīstīta visu semestri, izvēloties atbilstošu virzienu – pilsētplānošanu, arhitektūru vai kādu citu nozari. Viena priekšmeta ietvaros tiek izstrādāts gan ēkas projekts, tas gan tiek integrēts ainavā, gan tam pievilkti tehniskie priekšmeti – tā ir laba pieeja, jo students sāk saprast uzdevuma komplekso būtību, izskata to no visiem skatpunktiem. Arī mums sākot strādāt pie kāda uzdevuma, ir svarīgi saprast, ka ēka un tās interjers nav dalīti – tie ir viens vesels, tāpat kā inženiertehniskās komunikācijas.
K.L. RTU visu darījām paši, rēķinājām konstrukcijas utt., tomēr savā ziņā tas arī bija labi, jo sapratām, ko dara konstruktori.

Skolas un sporta halles Valgā (Igaunija) projekts. 1. vieta starptautiskā konkursā. 2017. Autori: Rita Laudere, Kārlis Lauders, Valdis Linde, Harijs Vucens, Betija Balode, Anna Līva Traumane, Alvis Petrovskis, Viesturs Dille.

Eksistē pieņēmums, ka PIKC "RDMV" absolventiem turpināt izglītību arhitektūras jomā ir grūti, jo eksaktās zināšanas ir nepietiekamas.

K.L. Iestājeksāmenos RTU ir jānokārto eksāmens fizikā, kas "lietišķajiem" varētu radīt problēmas – šajā jomā ir jāņem papildstundas.
R.L. Domāju, ka attīstīt tehniskos priekšmetus arī radošā vidusskolā būtu tikai vērtīgi.
K.L. Interese par tehniskajiem priekšmetiem ir atkarīga no to pasniegšanas veida. Es pats nāku no radošas vides, un vienā brīdī pamanīju, ka tehniskas disciplīnas ir ļoti radošs process. Atšķirība ir tajā, kā tu skaties uz lietām – astotajā klasē man bija knaps četrinieks matemātikā, bet devītajā – desmitnieks. Tajā brīdī, kad tu to pieņem, viss izrādās ļoti vienkārši.

Neraugoties uz RTU funkcionālo orientāciju, jūsu diplomdarbs esot bijis ļoti māksliniecisks?

K.L. Labāks apzīmējums būtu "konceptuāls". Kopā ar Ritu veidojām to kā ideju Kolkasragam – pašā ragā, jūras krastā izvietotu vēja bāku un krasta stiprinājumu ar ūdens galeriju: kā vējš un ūdens caur arhitektūru rada mūziku. Bijām laimīgi, ka darba vadītājs bija Egons Bērziņš. Tas bija ārprātīgi grūti, pieņemt ideju, ka varētu darīt ko tādu, kā kaut ko būvēt tik kultūrvēsturiski nozīmīgā vietā. Nonācām pie domas, ka varētu īstenot ideju, kas būtu svarīga ne tikai Latvijai, bet arī Igaunijai, un spētu stiprināt saikni starp krastiem.
R.L. Diplomdarbam ir jābūt izaicinājumam, pirmkārt arī pašiem priekš sevis. Lai arī process ir grūts (periodiski pat negribas to atcerēties), pēc laika var saprast, kāds ieguvums tas ir bijis. Izgājām cauri konceptuālam risinājumam, milzu piepūlei un stresam. Atskatoties, tas ir bijis labākais, ko visu laiku mēģinām no sevis izvilkt.
K.L. Ar arhitektūras palīdzību mēģinājām Rīgas jūras līča ietvaros radīt enkurobjektu, kas varētu attīstīt Kurzemes reģionu un dotu ekonomisku pienesumu visai apkārtnei. Mums nebija intereses diplomdarbā veidot māju, jo to mēs jau pratām izdarīt. Analizējot vietu, nonācām pie secinājuma, kas Kolkasragā ir tas, ko cilvēki brauc skatīties – tā ir vieta, kur satiekas jūras viļņi un vējš. Mūsuprāt, tā ir mūzika, kas veidojas caur dabu.

Biroju ēkas Miera ielā 1, Rīgā, projekts. 1. vieta konkursā. 2016. Autori: Rita Laudere, Kārlis Lauders, Harijs Vucens, Betija Balode, Inese Gusta.

Esat ne tikai praktizējoši arhitekti, bet arī LMA un RISEBA pasniedzēji. Kāda ir jūsu pieredze šajā jomā?

R.L. Pēdējos trīs gadus Latvijas Mākslas akadēmija ir atjaunojusi studijas interjera specialitātē, kas tagad ir piesaistītas Dizaina nodaļai. Piedalījāmies programmas izstrādē.
K.L. Mēģinājām dot uzdevumus, kas ir saistīti ar arhitektūru.
R.L. Mūsu galvenais mesidžs ir tas, ka interjers nav telpu dekorēšana.
K.L. Kopumā nav pareizi, ka RTU un "RISEBA" pasniedz arhitektūru un LMA – interjera studijas, šīs lietas nav atraujamas viena no otras. Specialitāti vajadzētu saukt par "interjera arhitektūru".
R.L. Tieši tāpēc LMA ir svarīgi, ka šīs lietas tiek pasniegtas no arhitektu skatījuma.

Latvijas izpratnē jūsu birojs ir visai liels (tajā strādā pārdesmit cilvēku). Kā ar biznesa pusi –kā radoši cilvēki kļūst par uzņēmējiem? Vai esat kur īpaši mācījušies? Kā izvēlaties darbiniekus – meklējat augstskolu skatēs labākos?

K.L. Ir kolēģi, kuriem šajā ziņā lūgt padomu. Mums viss nav super sakārtots, Rita vairāk mēģina darboties radoši, savukārt es menedžēju uzņēmumu. Par darbiniekiem – lielākā daļa darbinieku ir sameklējuši mūs paši, un tas ir labākais.

Esat konkursu veiksminieki. Kur ir jūsu panākumu atslēga?

K.L. Panākumi slēpjas komandā. Projektus neizstrādājam direktīvi, bet komandā – ne tikai konkursos, bet vispār.
R.L. Viedokļi reizēm nesakrīt, tie saduras, bet viedokļus izanalizējot, nonākam pie kopīga redzējuma.

Ja jums būtu jāraksturo savs birojs, kāds būtu jūsu radošais kredo?

R.L. Ļoti domājam par to, kā cilvēks uztvers konkrēto vietu, vidi.
K.L. Mēģinām apkārtnes kontekstu izlaist caur savu vērtību un ideju skalu.
R.L. Cenšamies izspēlēt scenāriju, lai telpu padarītu dzīvojamu – vienalga, vai tā ir privātmāja vai publiska telpa, jāmēģina saprast cilvēku, kurš šo telpu lietos. Tad, kad lietotājs kļūst skaidrs, kaut kādā veidā vizualizējams, parādās gan funkcionāls, gan māksliniecisks problēmas risinājums. Telpa netiek projektēta abstrakti, bet gan konkrētam lietotājam. Arhitektūrā, protams, ir jārespektē arī vide un pilsētas mērogs - šīs lietas mēģinām izlaist caur savām sajūtām.

Cēsu Kosmosa izziņas centra projekts. 2017. 1. vieta konkursā. Autori: "Lauder Architects": Rita Laudere, Kārlis Lauders, Valdis Linde, Harijs Vucens, Anna Līva Traumane, Betija Balode, Viesturs Dille, Alvis Petrovskis; "ALPS": Ilze Rukšāne, Marc Geldof, Evita Alle, Mētra Augškāpa, Māris Bušs; "CMB": Maija Krizmane, Laura Gleizde; "Arvids Leimanis Acitektura": Ainārs Cikanovičs.

Autore: Ilze Martinsone

Attēli: "Lauders Architect"

Reklāmbaneris: Kristīne Markus, "Rhino Interiors Group Limited"