24.03.2017.

Tālās sendienās Lielupe šeit esot vienojusies ar Daugavu. Tagad tur – Iļģuciema pusē joprojām plešas Spilves pļavas. Tām reiz bijusi itin svarīga loma Rīgas vēsturē. Tikai 15. gadsimtā mitrā zemiene, kurā dāsni auga grīšļi jeb spilve (no kā tad šķiet arī tas nosaukums nāk), kļuva izmantojama kā ganības un siena ieguves vieta. Bet vēlāk tur iemājoja vesela čupa Pierīgas muižiņu.

“MŪSĒJO” UZVARA

Uz lielās vēstures skatuves Spilve parādās tikai 18. gs. sākumā. Tuvā Rīga tolaik vēl ir lielākā pērle Zviedrijas kronī. To iegūt tīko daudzi “konkurenti”, tostarp gan sakši, gan arī krievi, kuriem akurāt šeit cērtams “logs uz Eiropu”. Tāpēc notiek Ziemeļu karš, un visi minētās “pērles” pretendenti aplenc Rīgu. Bet tiem pretī stājās Eiropas kara ģēnijs – 19-gadīgais zviedru karalis Kārlis XII, kurš pērn pie Narvas, vēl būdams knapi pilngadīgs tīneidžars, jau paguva “samizot” paša krievu cara Pētera Lielā armiju.

1701. gada 9. jūlija rītausmā Spilves pļavās notika dižkauja starp “mūsējiem” – zviedru 7 000 vīriem un krievu sabiedrotajiem – Saksijas un Polijas – Lietuvas karaļa Augusta II Stiprā 19 000 karotājiem. Bet pārspēks tos neglāba. Zviedri savu artilēriju uzstādīja uz plostiem (tie vēlāk kalpoja Rīgai kā tilts), un latvju zvejnieki Jāņa Nauriņa vadībā un dūmu aizsegā pārveda tos pāri Daugavai. Zviedri pārsteiguma uzbrukumā sakšus sakāva trijās stundās. Cīņas karstumā Kārlis XII Spilvē esot pazaudējis savu zābaku. Taču to atrada un izstādīja Melngalvju namā.

Spilves lidosta

PĻAVAS PĀRTOP LIDLAUKĀ

Jau pirms I Pasaules kara aviācijas entuziasti Spilvē iemēģināja dažādus lidaparātus. Taču lidlauka nozīmi Spilvei atnesa tieši karš. Pirmie regulāru lidošanu podporučika Lerhes vadībā 1916. gadā šeit uzsāka Krievijas kara aviācijas 12. pulka lidaparāti - Sikorski, Ņupori, Morani... 1919. gadā te kādu laiku bāzējas gan Stučkas lielinieku lidmašīnas, gan vācu Saksenberga eskadra. Bet jau tā paša gada nogalē Spilve tapa par jaunās Latvijas gaisa spēku galveno bāzi. Te attīstījās arī civilā satiksme un regulāri tika rīkoti Aviācijas svētki. Starptautiskos reisus jau kopš 1922. gada Spilvē iekopa Igaunijas Aeronam, Polijas LOT, Zviedrijas Aerotransport, Vācijas Lufthansa un Deruluft...  30. gadu nogalē no Spilves jau lidoja tuvu un tālu zemju 36 virzienos. Bet 1938. gadā pēc arhitekta Dāvida Zariņa projekta uzcēla modernu funkcionālisma stila lidostas ēku. Taču tās mūžs izrādījās gauži īss, tikai kādi 3 gadi. 1940. gada 17. jūnijā lidostu ieņēma seši sarkanarmijas tanki un sākās padomju “saimniekošanas” gads. Bet jau kara pirmajā dienā – 1941. gada. 22. jūnijā Spilvi pamatīgi sabumboja vācu Luftwaffe. Ienākot vāciešiem, tā te “gruntīgi” ieviesās uz visiem kara gadiem. Lidostas atjaunošanu veica simtiem nacistu ieslodzītie vergi. Taču “jaunās kārtības” ieviesēju optimisms izrādījās priekšlaicīgs, jo 1944. gada rudenī atkal strauji tuvojās sarkanie, un vērmahtam nu nācās ķerties pie totālas spridzināšanas nedarbiem.

Spilves lidosta

GULBJA DZIESMA

Spilves “gulbja dziesma” izskanēja jau staļiniskās ēras norietā. 1954. gadā pēc arhitekta S. Vorobjova projekta uzcēla jaunu lidostas ēku. Tā iemiesoja tolaik vienīgo iespējamo padomju klasicisma jeb “Staļina ampīra” stilu. Tieši šī celtne visai novēloti ievadīja līdzīgā garā veidotu būvju virkni Rīgā. Impēriskā pompa mākslinieciskā valoda pauda režīma ideoloģiju un bija visnotaļ politiski motivēta. Jo jaunajiem Rīgas gaisa vārtiem bija jāvēstī par ierašanos “sociālisma paradīzē”. Viss tika veikts kvalitatīvi un ar iedvesmu – gan mākslinieciskā, gan būvnieciskā nozīmē, padarot šo objektu par stila un laikmeta paraugdarbu. Te varam runāt ja ne gluži par nacionālu vērtību, tad par nozīmīgu kultūrvēsturisku pieminekli gan.

Interjeru greznība vainagojās ar Latvijā varbūt lielāko un joprojām saglabājušos socreālisma gleznojumu – alegoriju par latvju līksmo kopību PSRS tautu saimē. Gleznošanas un citus mākslinieciskos darbus jaunajā lidostā veica Elerts Treilons, Egons Cēsnieks, Eduards Pika un citi kombināta Māksla meistari. Pretēji tagadējiem pieņēmumiem par totāli pretlatvisku režīmu tika sakāpināti akcentēts “tautiskums”, ko vērojam lidostas interjeru veidolā, bija ļoti raksturīgs staļiniskajai kultūrai. Propagandas nolūkos tur vēstīja par vietējā etnosa un darbaļaužu atbalstu padomju sistēmai. Tas arī atbilda vienam no deklarētajiem socreālisma pamatprincipiem – mākslai jābūt tautiskai pēc formas un sociālistiskai pēc satura.

Socreālisma gleznojums Spilves lidostā

Spilves lidosta tika veidota ar tolaik neierastu ērtību pildījumu. Tur atradās iecienīts un garšīgs kaukāziešu restorāns. Tad vēl nepazina nekādu gaisa terorismu, nepastāvēja arī drošības kontrole. Uz lidmašīnu varēja ierasties ar taksi tieši pie trapa, un lidojumi ritēja kā tramvaja brauciens. Galvenais – iegādāties superlēto biļeti.

Dzīvība Spilvē sāka lēnām dzist, līdz ar tagadējās lidostas Rīga izbūvi 70 -o gadu vidū. Atjaunotajā Latvijā tur ilgu laiku valdīja klusums un pamestība, pavērās skumja sabrukuma aina, ko pastiprināja dažādo prihvatizētāju kriminālais bezsaimnieciskums. Lidostas fasādi vēl joprojām simboliski vainago Rīgas publiskajā telpā domājams vienīgais “izdzīvojušais” PSRS ģerbonis. Tā paiet pasaules godība!

1990. gados šo lidlauku privātajiem lidojumiem un izpletņlēcēju treniņiem izmantoja Aviācijas centrs "Spilve". 2001. gadā lidostas ēkā uzdarbojās Latvijas Jaunā teātra institūta aktieri ar izrādi "Izslāpušie putni" un veica festivāla "Homo novus" noslēguma pasākumus. Rīgas Domes īpašumu departaments 2002. gadā Spilves lidostas ēku uz 25 gadiem iznomāja SIA "Baltijas projektu birojs". Tad lidostas ēkā kopš 2012. gada tika iekārtots “Rīgas Namiem” piederošs Aviācijas muzejs. Dažādie bijušās lidostas izmantošanas plāni nav realizēti, un arhitektoniski interesantā lidostas termināla ēka atrodas visai bēdīgā stāvoklī. Tālab Spilves ēka apmeklētājiem šobrīd slēgta, jo tur tiekot veikti tehniskās pārbaudes darbi. Un Spilves lidostas ēkas liktenis šobrīd vēl ir gana neskaidrs. Visi it kā atbildīgie vienbalsīgi atzīst, ka turpmākā Spilves ekspluatācija prasa nopietnu renovāciju. Tiesa – Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ēku iekļāva jau 2012. gadā. Bet no tā Spilve nekļuva īpaši pasargātāka. Savukārt uzsāktā muzeja attīstībai no Rīgas pašvaldības esot pietrūcis atbalsta. Bet „Rīgas nami” sola teritorijas atjaunošanai nepieciešamās izmaksas aplēst jau šīs vasaras laikā. Lidlauka teritorijā gan joprojām darbojas mazā aviācija. Taču tās darbība ir visai ierobežota, lai netraucētu Starptautiskajai lidostai „Rīga”.

Tātad Spilvē joprojām valda liela nenoteiktība – ko īsti darīt ar šo kultūrvērtību?

Raksta autors: Jānis Borgs

Attēls: Kristīne Markus