30.10.2020.

Varētu domāt, ka digitālajā laikmetā drukāta grāmata zaudēs savu ietekmi un nozīmi. Grāmatizdevēji seko laikmeta prasībām, un nu grāmatas var lasīt arī viedierīcēs. Tomēr gadsimtiem ilgās grāmatlasīšanas tradīcijas saglabājas, lai vai kādā formātā būtu ietverts autora teksts. Šoreiz par grāmatām, kas stāsta par mākslinieku dzīvesstāstiem un viņu laikmetu, un palīdzēs labāk izprast viņu radīto daiļradi. Monogrāfijās un albumos mēs lasām par mākslinieku daiļradi un neemocionāliem dzīves notikumiem, mazāk par cēloņsakarībām, kas noved pie tādas personības, kas radījusi pasaulslavenus mākslas darbus. Daiļliteratūra ir tas žanrs, kas, pievienojot autora laikmeta izjūtu un arī fantāziju, dažkārt lasītājam var likt sajust mākslinieka personību, emocijas un domas. Lai arī neviens nevar ielīst otra ādā, tomēr lasītājs var pietuvoties mākslinieka personībai un mazliet labāk izprast viņa radīto mākslu. Šāda mērķa labā, ja tā kaut vienu lasītāju aizvedīs pie intereses par mākslu, ikviens literārais sacerējums ir izpildījis mediatora lomu, lai lasītājs kļūtu arī par skatītāju.

Dienasgrāmatas

Mākslinieki bieži raksta savas dienasgrāmatas, dažādas piezīmes un pārdomas, vēstules draugiem vai ģimenes locekļiem. Pēc mākslinieka nāves itin bieži šos materiālus izmanto mākslinieka biogrāfijas veidošanā vai arī publicē kā grāmatas, piemēram, The Letters of Vincent van Gogh ar pasaulslavenā postimpresionista pārstāvja Vinsenta van Goga vēstuļu saraksti ar viņa brāli Teo. Mākslinieki mēdz rakstīt savas autobiogrāfijas. Viens no ekscentriskākajiem māksliniekiem, spāņu mākslinieks Salvadors Dalī 1942. gadā uzrakstīja autobiogrāfiju franču valodā La vie secrète de Salvador Dali  (tulkojumā no franču valodas - Salvadora Dalī slepenā dzīve), kura tika iztulkota un publicēta angļu valodā The Secret Life of Salvador Dalí.

Latviešu valodā tika izdota cita izcilā spāņu gleznotāja un sirreālisma pārstāvja Salvadora Dalī uzrakstīta grāmata. Apgāds Jumava 1999. gadā (atkārtots izdevums 2009.gadā) izdeva “Ģēnija dienasgrāmatu” (Journal d'un genie), kas aptver laiku no 1952. līdz 1958. gadam mākslinieka dzīvē. Pirmo reizi tā tika publicēta 1963. gadā Salvadora Dalī dzīves laikā. Tajā redzams savā ziņā atkailināts Dalī, kas ar baudu priecājas par savu tēlu, ar pārsteidzošu nekaunību kultivē pats savu personību. Taču aiz lielās pašslavināšanās saskatāms gleznotājs ar sakāpinātu mākslas apziņu, izteiktu precizitāti, kas robežojas ar neprātu, bet bez neprāta nav piedzīvojuma. Salvadors Dalī par sevi teicis: “Vienīgā atšķirība starp trako un mani ir tā, ka es neesmu traks.” Šī dienasgrāmata patiešām ir ļoti ekscentriska, bet vienlacīgi maksimāli atspoguļo mākslinieka personību, ko nespētu izdarīt neviens biogrāfs.

Biogrāfijas

Vērojumā no malas, vistuvāk mākslinieka personībai pietuvojas biogrāfijas, jo tās ir reāli dzīvesstāsti ar reāliem notikumiem, kurus izpētījis autors. Biogrāfija ir literatūras vai kādas citas mākslas formas žanrs, kurā ir kāda cilvēka dzīves hronoloģisks apraksts. Biogrāfijā tiek iekļauti svarīgi fakti, kā dzimšanas gads, izglītība, darbi, sasniegumi, attiecības ar citiem cilvēkiem, sabiedriskais stāvoklis un nāve. Savukārt biogrāfiskajā prozā tiek izstāstīta kāda konkrēta cilvēka dzīve. Rakstos vairāk tiek skarta cilvēka personība un pieredze. Šādi biogrāfiski stāsti par māksliniekiem tiek plaši izdoti gan pasaulē, gan Latvijā.

2014. gadā par godu mākslinieka 111. jubilejai Latvijā tika izdotas divas Marka Rotko dzīvei veltītas grāmatas. Izdevniecība Zvaigne ABC publicēja 2013. gadā sarakstīto franču akadēmiķes un kultūrvēsturnieces Annijas Koenas-Solalas (Annie Cohen-Solal) grāmatu “Marks Rotko” (Mark Rothko). Monogrāfijā aprakstīts Latgales ebreju zēna sarežģītais ceļš no imigranta līdz atzītam māksliniekam. Grāmata ir neparasts Rotko portrets, kas atklāj viņa sarežģīto dzīvesstāstu – centienus integrēties amerikāņu sabiedrībā, sava ceļa meklējumus, protestu pret mākslas komercializāciju, alkas pēc stabilitātes un vienlaikus bailes no pārlieku ērtas dzīves, finanšu grūtības, depresiju un beigās pašnāvību. Autore grāmatā pievērsusies Marka Rotko veikumam 20. gadsimta kultūras kontekstā.

Apgāds Jumava izdeva amerikāņu žurnālista un rakstnieka Džeimsa Breslina (James E. B. Breslin) uzrakstīto, 728 lappušu biezo Marka Rotko biogrāfiju “Marks Rotko. Biogrāfija” (Mark Rothko. A Biography), ko pirmoreiz publicēja 1993. gadā. Šī iespaidīgā grāmata ir pirmā tik apjomīga biogrāfija par vienu no izcilākajiem divdesmitā gadsimta māksliniekiem - cilvēku, kas ir tikpat aizraujošs, sarežģīts un saistošs kā viņa radītās gleznas. Pamatojoties uz ekskluzīvu piekļuvi Marka Rotko personīgajiem dokumentiem un vairāk nekā simts intervijām ar māksliniekiem, mecenātiem un tirgotājiem, Džeimss Breslins stāsta par dzīvi mākslā - personīgajām vērtībām un profesionālajiem triumfiem, ģēnija un ego saplūšanu, kultūras un komercijas sadursmi. Breslins lasītājam piedāvā ne tikai vilinošu skatienu uz Rotko kā cilvēku, bet arī bagātīgu, padziļinātu portretu no 30., 40. un 50. gadu Ņujorkas mākslas ainas - abstraktā ekspresionisma pasauli ar Marku Rotko, Džeksonu Polloku, Villemu de Kūningu un Īvu Kleinu, kuri ietekmēja nākamās mākslinieku paaudzes.

Meksikāņu gleznotājas Frīdas Kālo personība iedvesmo daudzus. Viņas skarbais dzīves stāsts viņai lika satikties ar mākslu un pašai kļūt par gleznotāju. Mūsdienās joprojām aktuāla māksliniece, kuras dzīves stāsts nu jau ir kļuvis ikonisks. Viņas portretus drukā uz T-krekliem un kladēm, sievietes labprāt pārģērbjas par Frīdu karnevālos un tematiskās mājas ballītēs, jo Frīda Kālo bija vispirms stipra gribasspēka cilvēks, un tikai vēlāk cīņā par savu dzīvošanu kļuva par mākslinieci. Latvijā ir izdotas divas grāmatas par Frīdas Kālo neparasto un grūto, bet iedvesmojošo dzīvi. 2010. gadā izdevniecība Zvaignze ABC izdeva Frīdas Kālo biogrāfiju “Frīda” (Frida: A Biography of Frida Kahlo), kuru 1983. gadā sarakstījusi amerikāņu vēsturniece un rakstniece Heidena Errera (Hayden Herrera). Šī biogrāfija atklāj oriģinālu sievieti un mākslinieci. Dzimusi netālu no Mehiko, viņa uzauga nemierīgajā Meksikas revolūcijas laikā un astoņpadsmit gadu vecumā cieta avārijā, kuras dēļ viņa kļuva par invalīdu un nespēja radīt bērnus. Atveseļošanās periodā pēc avārijas Kālo bija jāiemācās nekustīgi gulēt, un šajā laikā viņa sāka gleznot. Kālo unikālais talants padarīja viņu par gadsimta nesalaužamāko mākslinieci. Viņas autobiogrāfiskās gleznas bija tikai viens no bagātīgās un dramatiskās dzīves elementiem. “Frīda” ir arī stāsts par mākslinieces vētraino laulību ar meksikāņu gleznotāju Djego Riveru un sānsoļiem, par viņas iesaistīšanos komunistiskajā partijā, par viņas aizraušanos ar Meksikas folkloru un kultūru.

Otru Frīdai Kālo veltīto grāmatu “Es, Frīda” (The Incantation of Frida K.), kas tulkota latviešu valodā, izdevusi izdevniecība Tapals 2007. gadā. Tas ir biogrāfisks romāns, kurā amerikāņu rakstniece Keita Breivermena (Kate Braverman) izklāstījusi savu versiju par Frīdas Kālo dzīvi. Grāmata sākas un beidzas Frīdas Kālo prātā, 46 gadu vecumā uz viņas nāves gultas, vedot lasītāju cauri atmiņu un halucināciju kaleidoskopam gandrīz divsimt lappušu garumā. Romāna vārdos paustas Frīdas gleznu šausmas un poētiskums, kā arī spoži attēlota mākslinieces pretrunu plosītā dzīve.

Romāni

Brīžiem ir diezgan grūti novilkt robežu starp biogrāfisku romānu un fikciju, kas iedvesmojusies no reāliem notikumiem. Tāpēc šīs grāmatas ieteicams uztvert kā laikmeta liecības vai ieskatu mākslas pasaulē, bet biogrāfiskus faktus tomēr meklēt mākslinieku monogrāfijās un akadēmiskos izdevumos. Tomēr laikmeta un mākslinieku dzīves izprašanai šis žanrs ir izcili piemērots, jo lasītāju ieved citā laikā un telpā.

Ērvinga Stouna (Irving Stone) romāns “Dzīves alkas” (Lust for Life) par postimpresionisma mākslinieka Vincenta van Goga dzīvi latviešu valodā laiku pa laikam tiek izdots jau gadu desmitiem. Padomju gados tikusi publicēta arī izdevniecības Liesma sērijā “Ievērojamu cilvēku dzīve”, kas atrodas gandrīz katra latvieša grāmatplauktā. Jaunākais šīs grāmatas izdevums iznāca 2008. gadā, to izdeva apgāds Daugava. Arī pasaulē šī grāmata piedzīvo daudzus atkārtotus izdevumus un ir vislabāk pārdotais Vinsenta van Goga biogrāfiskais romāns. Kopš pirmās publicēšanas 1934. gadā Ērvinga Stouna grāmata piedzīvojusi ievērojamus panākumus – tā ir vairāku miljonu grāmatu eksemplāru dižpārdoklis un pēc tās motīviem radīta filma, kas saņēma Kinoakadēmijas nominācijas vairākās kategorijas un balvu. Šis vētrainais stāsts atspoguļo Vinsenta van Goga dramatisko dzīvi, drudžaino mīlestību, kā arī gleznas, par kurām viņš tika nolādēts, pirms tika pasludināts par ģēniju. Romāns lasītāju aizved no Vinsenta izmisuma dienām ogļu raktuvēs Beļģijas dienvidos līdz Parīzes slavenākajiem māksliniekiem un vēlāk radošākajiem gadiem Francijas dienvidos.

Vēl kāda pasaulslavena filma tapusi pēc kāda romāna motīviem, kas atspoguļo pasaulslavena mākslas darba tapšanu. Filmu, romānu un mākslas darbu vieno nosaukums. Tā ir “Meitene ar pērļu auskaru” (Girl With a Pearl Earring), ko 1999. gadā sarakstīja amerikāņu-britu vēsturisko romānu rakstniece Treisija Ševaljē (Tracy Chevalier). Latviski grāmatu izdeva apgāds Jumava 2001. gadā. Grāmata “Meitene ar pērļu auskaru” stāsta par notikumiem 17. gadsimtā Holandes pilsētā Delftā, kur dzīve rit savu ierasto gaitu, ievērojot sen zināmo kārtību – bagātie un nabagie, kungi un kalpi, katoļi un protestanti – katrs apzinās savu lomu un vietu sabiedrībā. Gleznotāja Jana Vermēra namā ienāk jauna kalpotāja, kas, darot ikdienas mājas darbus, klusi un nemanāmi kļūst par mākslinieka dzīves un mākslas daļu. Par šo neparasto dvēseļu tuvības apliecinājumu kļūst Vermēra gleznotais jaunās sievietes portrets – “Meitene ar pērļu auskaru”. Šī grāmata atspoguļo laikmetu un mākslinieka dzīvi, tā lomu un mākslas uzdevumu tolaik. Jāpiemin, ka filma, kas pirmizrādi piedzīvoja 2003. gadā,  ir vizuāls mākslas baudījums, kur katrs kadrs ir kā no Jana Vermēra gleznām.

Par mākslinieku dzīvi stāstījis arī latviešu rakstnieks Anšlavs Eglītis. 1943. gada 22. jūnijā laikrakstā “Tēvija” sākts Anšlava Eglīša romāna “Homo novus” publicējums turpinājumos. Kopš tā laika ir publicēti vairāki “Homo novus” romāna izdevumi grāmatas formātā. Tas ir stāsts par kādu jaunu un nabadzīgu, bet ambiciozu provinces mākslinieku Juri Upenāju, kurš no laukiem ierodas Rīgā, lai iekarotu savu vietu mākslas pasaulē. Jau pirmajā vakarā nokļūstot mākslinieku bohēmā un satiekot savu mīlestību, Jura pirmie soļi Rīgā izvēršas par komisku, reizēm aizkustinošu pārpratumu virknējumu. Romānā tiek attainota 20. gs. 30. gadu Rīgas mākslas vide. Interesants fakts, ka romāna galvenajos varoņos atpazīstami 30. gadu Latvijas pazīstamākie mākslinieki un literāti, tostarp nav noliedzama romāna galvenā varoņa Jura Upenāja tēla līdzība ar pašu autoru Anšlavu Eglīti. Pēc romāna motīviem 2018. gadā tapa kinofilma “Homo novus”.

Mazliet atgriežoties pie biogrāfiskiem romāniem, jāpiemin arī 1962. gadā Anšlava Eglīša sarakstītais autobiogrāfiskais atmiņu romāns “Pansija pilī”, kurā līdzās savu jaunības gadu attēlojumam, aprakstītas daudzas ievērojamas tālaika Latvijas kultūras personības, kā gleznotāji Konrāds Ubāns, Voldemārs Tone, Romāns Suta, dzejnieks Edvards Virza, komponists Volfgangs Dārziņš un daudzi citi, kas viesojušies pie Eglīšu ģimenes. Viņu attēlojums romānā sniedz spilgtu ieskatu 20.gs. 20. - 30. gadu Latvijas kultūras dzīvē.

Žurnālistiska pieeja

2014. gadā izdevniecība Neputns izdeva kultūras socioloģes un angļu rakstnieces Sāras Torntones (Sarah Thornton) grāmatu “Septiņas dienas mākslas pasaulē” (Seven Days in the Art World), kas oriģinālvalodā pirmoreiz tika publicēta 2008. gadā.

Grāmata piedāvā ielūkoties mūsdienu mākslas pasaulē, kas ir krietni mainījusies kopš pagājušā gadsimta. Grāmatas septiņas nodaļas ieskatās pa vienai dienai atšķirīgās mākslas norisēs. Tā ir diena Christies`s izsolē, ieskats CalArts kritikas grupas nodarbībā, Art Basel gadatirgus norisē, Tērnera balvā, žurnālā Artforum, mākslinieka Takasi Murakami darbnīcas apmeklējums un visbeidzot pasaules mākslas notikuma Venēcijas biennāles apmeklējums. Šī grāmata lauž stereotipus par mākslas pasauli, attiecībām starp mākslinieku un mākslas darba patērētāju, kur vairs nav vietas romantizētam stāstam par mākslinieku.

                       
Rakstā izmantotas grāmatu anotācijas

Grāmatu apskatu sagatavoja: Kristīne Markus

Reklāmkarogs: Kristīne Markus