13.09.2022.

Rietumukrainas pilsēta Ļviva izsenis ir bijusi pazīstama ar saviem grafiķiem, kuri strādā gan ar klasiskajām dobspieduma tehnikām – ofortu, mecotintu, akvatintu, sauso adatu, mīksto laku, tērauda un vara gravīru.
Lai arī Ukrainas poligrāfijas akadēmija (Українська академія друкарства) Ļvivā nodibināta 1930. gadā, plašāk zināmā Ļvivas grafiķu kopiena ar tai raksturīgajām pazīmēm izveidojās vēlāk – 20. gadsimta 70. gados. Vēl 60. gados Ukrainas mākslinieku vidū populārākā grafikas tehnika bija linogriezums. Oforts popularitāti ieguva tikai 80. gados un līdz tam bija sastopams salīdzinoši reti. Lielākā daļa mākslinieku savā darbībā izmanto vairāk kā vienu tehniku. Nereti oforta, mecotintas, akvatintas sausās adatas un mīkstās lakas tehnikas tiek savā starpā apvienotas. Ukraiņu grafiķi mēdz būt populārāki ārpus dzimtenes robežām, kas saistīts gan ar salīdzinoši zemo vietējo pierasījumu, gan pašu mākslinieku interesi par starptautisko vidi.
Plašāk pazīstamie 20.gs. ukraiņu grafiķi ir Olegs Deņisenko (Олег Денисенко, 1961-), Valērijs Demjanišins (Валерий Демьянишин, 1947-), Volodimirs Pinigins (Володимир Пінігін, 1941-2015), Igors Podolčaks (Ігор Подольчак, 1962-), Ivans Ostafijčuks (Иван Остафійчук, 1940-), Bogdans Soroka (Богда́н Сорока, 1940-2015), Oleksandrs Aksiņins (Олекса́ндр. Аксінін 1949–1985), Mirons Jatsivs (Мирон Яців, 1929-1996) u.c. Šajā grafiķu sarakstā loģiski iekļaujas arī Romana Romanišina (Роман Романишин, 1957-) vārds.

1. Olegs Deņisenko, Līdzsvars, 2012, oforts, rokas lējuma papīrs, 40x27 cm. Foto: https://ukrainianinstitute.org/event/oleh-denysenko/

2. Ivans Ostafijčuks, Arkāna deja, 1965, linogriezums. Foto: https://aksinin.com/art-milieu/25/

3. Volodimirs Pinigins, Krimas sala, 1987, 35x35 cm. Foto: https://artgreensofa.com/?p=3612&lang=en

4. Bohdan Soroka, Muzikanti, 2009, linogriezums. Foto:  https://bohdansoroka.com/catalogue/

5. Mirons Jatsivs, Kalnu valdnieki (Володарі гір), 1989, linogriezums. Foto: https://art.lviv-online.com/myron-yatsiv/

6. Valērijs Demjanišins, Krasts, 2018, oforts, 13,5×11,8cm. Foto: https://arthive.com/news/3548~Maski_i_tajnye_zhelanija_Luchshie_graficheskie_raboty_vybrali_na_triennale_Intaglio

7. Oleksandrs Aksiņins, Labā vēsts (Kristiana Selles ex libris), 1984, oforts. Foto: https://rostovchanka-media.ru/dosug-i-kultura/vyistavki/aleksandr-aksinin

Kamēr lielākā daļa Ļvivas skolas pārstāvju izvelējusies strādāt klasiskajā melni baltajā kolorītā, Romans Romanišins ir viens no retajiem un noteikti vispazīstamākais no Ļvivas grafiķiem, kura dobspiedumi ir krāsaini. Mākslinieks ir dzimis 1957. gadā Tlumačas pilsētā un beidzis Ļvivas Lietišķās un dekoratīvās mākslas institūtu 1982. gadā. Viņa pirmā personālizstāde notika Premislas pilsētā Polijā 1986. gadā. Nākamajā gadā mākslinieka darbi piesaistīja uzmanību “Jauno mākslinieku” (Молодість Краііні) izstādē Kijivā un viņš kļuva par Ukrainas mākslinieku savienības biedru. Sākās Romana Romanišina ceļš uz starptautisku atpazīstamību.
Jau kopš savas pirmās izstādes Ļvivā 1987. gadā Romanišins neatlaidīgi strādāja pie savas grafikas tehnikas izkopšanas, cenšoties panākt to, ka viņa darbu krāsas ir maksimāli piesātinātas un spilgtas. Pirmās darbu sērijas tapa oforta un mecotintas tehnikās. Tāpēc ka mākslinieks bija ļoti ražīgs, viņa nākamās personālizstādes sekoja viena pēc otras – Etnogrāfijas muzejā, Ļvivā 1990. gadā, “Szuper” galerijā Minhenē 1992. un 1993. gadā, “Susekullen Olofström” Zviedrijā 1994. gadā un citur.

8.Romans Romanišins, Čūsku cīnītājs, sērija “Senais motīvs” 1988., jaukta tehnika, 27х27 cm. Foto: https://lnam.edu.ua/files/Academy/nauka/specrada/Rozklad/05.2019/Дисертація%20Шепеть.pdf

9. Romans Romanišins, Rīts, 1992., krāsains oforts, 11,7x13,7cm. Foto: https://violity.com/104955680-roman-romanishin-kolorovij-ofort-ranok-12-39-11-7-16-h13-7-18-2-sm-1992r

10. Romans Romanišins, Alkas, 1995., oforts, 46 x 53 cm.  Foto: https://www.vitber.com/en/lot/49799

Lai gan figurālie tēli Romanišina darbos ir dominējoši, mākslinieks lielu uzmanību pievērš arī  abstraktām ģeometriskajām formām, kas veido kopējo mākslas darba kompozīciju.
Tematiski Romanišina darbi cenšas aptvert viņa pārdomas par vēsturi un literatūru, dzīvību, radīšanas procesu, nāvi un mūžību. Romanišins lielākoties savus darbus rada plašākās sērijās, māksliniekam ar vienu darbu it kā ir par šauru, lai izteiktu savas domas daudzslāņaino būtību. Darbi ir asociatīvi un piesaistīti kādām kultūras parādībām, kuras kalpo arī kā sākotnējais impulss darba radīšanai. Romanišina darbu sērijas lielākoties ir veltītas slavenu rakstnieku un dzejnieku darbiem, pasakām un arī bibliskām ainām. Romanišinam ļoti svarīgs ir civilizācijas radītais kultūras mantojums, viņš neuzskata, ka lai radītu labu mākslu, pietiek ar mākslinieka iekšējo pasauli vien. Daži no ukraiņu kultūras tēliem un elementiem savijas ar postmodernām pasaules mākslas apropriācijām. Mākslinieks to komentē sekojoši: “Kad britiem jautā kā viņiem izdodas izveidot tik ideālus zālienus, viņi piedāvā ļoti vienkāršu recepti – vajag griezt un laistīt, griezt un laistīt. Jums būs ideāls mauriņš. Pēc simts gadiem. Līdzīgi ir ar mākslinieka aktivitātēm. Vajag lasīt un ceļot, lasīt un ceļot. Tik ilgi un tālu cik vien iespējams.”
Sācis ar vietējo literatūru un folkoru, vēlāk Romainšins pievēršas pasaules literatūrai. 1996. gada pavasarī Francijas kutūras centrs Kijivā izstādīja Romanišina 40 grafikas darbus. Mākslinieks tajos bija iedvesmojies no 19.gs. franču dzejniekiem – Apolinēra, Rembo, Verlēna un Bodlēra. Katrs no darbiem bija veltīts kādam dzejolim. Vēlāk šie darbi tikai izstādīti arī Ženēvas galerijā “Saint Léger” un Ženēvas Laikmetīgās mākslas muzejs iegadājās 3 mākslinieka darbus savai kolekcijai.

Apolinēra dzejoļa “Pele” liriskais es ir jauns vīrietis, kurš skumst par laika neatgriezeniskumu (latviski šo dzejoli ir atdzejojis Klāvs Elsbergs krājumā ‘’Gājiens’’ (1985)):
La Souris
Belles journées, souris du temps.
Vous rongez peu à peu ma vie.
Dieu! Je vais avoir vingt-huit ans,
Et mal vécus, à mon envie.
Pele
Ai, saldie brīži, ai, peļu radi,
Kā jūs manu mūžu skrubināt!
Dievs! Man būs divdesmit astoņi gadi -
Un slikti nodzīvoti turklāt. 

1995. gadā Romanišina grafikas tika izstādītas arī Latvijā, galerijā “Rīgas Vīni”. Galerija toreiz iegādājās visus 22 izstādes darbus. Šie darbi nākamajā gadā tika demonstrēti Milānas un vēl pēc gada Ņujorkas mākslas mesē. Diemžēl, informācija par darbu saturu un to vēlāko likteni nav tikusi dokumentēta.
Ar laiku Romanišina fantāzija kļūst savdabīgāka, personīgā pieredze, savijoties ar senajām tradīcijām un zīmēm, rada jaunu redzējumu.  Šajās radītajās pasaulēs parādās gan ainavas elementi kā upe vai kalns, gan neparasti dzīvnieki. Romanišina darbos dota vieta tautas mākslai un primitīvismam ar izteiktu tēlu stilizāciju Darbiem raksturīga izsvērta kompozīcija – daudzo nelielo elementu haotisko izvietojumu harmonizē lielie masīvie laukumi un objektu izteiktās kontūras.

11. Romans Romanišins, Augusts (papuasi), sērija “12 mēneši”, 2012-2013, krāsains oforts, 8 x 19 cm. Foto: https://romanromanyshyn.com/graphics#/12months-series/

Sērijā “12 mēneši” katrs mēnesis veltīts kādai citu senai kultūrai – grieķu, arābu, eskimosu, acteku u.c. Tās ir pasaules rašanās pamats. Viņa kosmiskās un reizē arī piezemētas ainavas ir detalizētas un ar neskaitāmu nelielu elementu palīdzību rada aizraujošu un ievelkošu pasauli. Lai arī krāsas ir tonāli pieklusinātas, darbi nezaudē savu atraktivitāti. Romanišinam izdodas izvairīties no pašmērķīgas dekoratīvas laukumu aizpildīšanas, jo katram no darbiem apakšā ir stāsts un katram no tēliem šajā stāstā ir kāda loma. Noslēpumaini senu kultūru simboli mūs pievelk ar savu arhetipisko spēku. Grieķu vāzes, ēģiptiešu kapenes, Bizantijas un Austrumu ikonogrāfija ir savijusies ar modernā mākslinieka meklējumiem.
Ap 2014. gadu Romanišins sāk izmēgināt jaunu metodi – daļu sava darba neiekrāsot, veidojot tikai reljefu nospiedumu.

12. Romans Romanišins, I nodaļa – Spoguļu māja, sērija “Alise Aizspogulijā”, 2016, krāsains oforts, 13 x 10,3 cm. Foto: https://romanromanyshyn.com/graphics#/alice-series-through-the-looking-glass/

Romanišins savos darbos spēlējas arī sievietes tēlu. Tās ir gan literārās varones, kā Alise brīnumzemē, gan reālas vēsturiskas personas kā karaļa Henrija VIII sievas, gan vispārināts arhetipisks sievietes tēls. Mākslinieka iemīļotais tonis ir piesātināts sarkanais, kas dominē daudzos viņa darbos apvienojumā ar zaļo toni, kas simbolizē dzīvības noslēpumu. Mākslinieks pievēršas ne tikai sievietei, kā atsevisķai būtnei, bet arī dzimumu mijiedarbībai, piemēram, darbos “Ādams un Ieva. Ēgiptiešu stils”, “Mīlētāji vilcienā” u.c.

13. Romans Romanišins, Ādams un Ieva. Ēgiptiešu stils, sērija “Franču simbolistu dzeja”, 2000, Foto: https://lnam.edu.ua/files/Academy/nauka/specrada/Rozklad/05.2019/Дисертація%20Шепеть.pdf

14. Romans Romanišins, Mīlētāji vilcienā, sērija “Ceļojošie mīlētāji”, 2012, krāsains oforts. Foto: https://www.facebook.com/GreenSofaGallery/photos/a.1564030870329611/1666919746707389/

Lai arī slavens Romanišins ir kļuvis tieši ar savām grafikām, mākslinieks nodarbojas arī ar glezniecību un tēlniecību.  Viņa darbos izmantotā pieeja daļēji pārklājas, jo mākslinieku interesē grafikai tipiska reljefa veidošana uz dažādam virsmām. Par materiāla izvēli mākslā Romanišins saka: “Es vienmēr esmu izbaudījis materiālus, kuri ir primitīvi un vienkārši. Akmens, bronza, smagais gars, kurš atrodas vecā gleznojumā, senās ikonās, arhaiskā keramikā. Pašā materiālā ir ieslēpts tik daudz, ka pietiek vienkārši ar uzmanīgu ieklausīšanos tā melodijā. Kad podnieks virpo podu uz podnieka ripas, tad atbilstoši relativitātes teorijai no poda perspektīvas visa pasaule, ieskaitot podnieku, griežas ap to. Radīšanas process vienmēr tiek būvēts uz savstarpējas saprašanās un cieņas pamata starp mākslinieku un materiālu, kuru viņš lieto.” Glezniecībā Romanišins strādā ar baltu reljefo grunti, kas Austrumu tradīcijā pazīstama ar nosaukumu levkass, bet Rietumos to sauc par gesso. Levkass sastāv no smalka alabastra pulvera, kalcija sulfāta vai kalcija karbonāta maisījuma ar līmi, kas klāts vairākos slāņos. Levkass ir viegli mirdzošs, kas ļauj uz tās uzliktām krāsām izskatīties spilgtākām. Ukrainā to izmanto ikonu glezniecībā.

15. Romans Romanišins, Siesta, 2010, audekls, levkass, eļļa, 70x70 cm. Foto: https://romanromanyshyn.com/painting#/siesta/

Romanišina tēlniecības darbos reljefs zīmējums tiek izveidots uz bronzas vai akmens virsmas. Bieži vien tie ir kinētiski objekti. Piemēram, “Civilizācijas modelis” izveidots liela zvana fromā. Masīvais tukšais ķermenis šķietami karājās gaisā un nostiprināts no iekšpuses ar vienu vienīgu atbalsta punktu tā, ka visvieglākā kustība rada skaņu.

16. Romans Romanišins, Civilizācijas modelis, 2014, bronza, koks, augstums 110 cm. Foto: https://romanromanyshyn.com/sculpture#/civilisationmodel/

17. Romans Romanišins, Civilizācijas modelis (fragments), 2014, bronza, koks, augstums 110 cm. Foto: https://romanromanyshyn.com/sculpture#/civilisationmodel/

Romanišina daiļrade, lai arī ar skatu vērsta pagātnē, tomēr ir mūsdienīga un iederas starptautiskajos mākslas attīstības procesos. Noslēgumā var tikai novēlēt, lai piepildās mākslinieka teiktais: “Es mākslu redzu kā komunikācijas veidu. Un tai ir milzīga nozīme šajā pasaulē, kura ir pilna ar konfliktiem un pārpratumiem.”

Rakstu sagatavoja: Krista Balode

Izmantotā literatūra:
1. Darewych Daria, Images and Evocations of the Famine-genocide in Ukrainian Art // Canadian-American Slavic Studies vol. 37. No. 3, 2003. – P. 70.
2. Darewych Daria, Lviv artist Roman Romanyshyn gains recognition abroad / The Ukrainian Weekly, Feb 9. 1997. – P. 11.
3. Romanenkova Julia, Lvov Ex-Libris School as the Traditions Keeper of the Intaglio Printing Techniques in the Ukrainian Graphic Arts at the Turn of the XX and XXI Centuries. / Revista Inclusiones Vol 8. – 2021.
4. Шепет Тетяна Mikolayivna Миколаївна, Стакнова Графіка Львова 1990-2000 Років: Національна Специфіка та Європейський Містецький Контекст – Львів, 2019.
5. https://day.kyiv.ua/en/article/time-out/texture-sin
6. https://debica.tv/roman-romanyshyn-w-galerii-sztuki-mok/
7. https://ukrainianinstitute.org/event/roman-romanyshyn-miscellenea/
8. https://arthive.com/exhibitions/2620?_lang=EN
9. https://day.kyiv.ua/en/article/time-out/chronometry-roman-romanyshyn
10. https://kumfgallery.com/artists/contemporary/romanyshyn-roman/
11. https://koma.today/tag/dialogy/
12. https://tanjand.livejournal.com/888061.html
13. https://nml.com.ua/exhibition/roman-romanishin-perehrestya/