26.05.2017.

Atgriežoties pie Milānas dizaina izstādes, izceļam vēl viena meistara daiļradi, kas šogad neatstāja vienaldzīgus nedz meses apmeklētājus, nedz pasaules dizaina medijus. Šoreiz pētīsim Rīgā dzimušā un Amsterdamā dzīvojošā dizainera Germana Ermiča krāsas un formas meklējumus.

Šogad Milānas dizaina nedēļas apmeklētājus Ermičs iepazīstināja ar ambiciozu jaunumu «Ombré Chair». Krēsls ir veltīts japāņu dizainerim Širo Kuramata (Shiro Kuramata) (1934 — 1991) un viņa kulta projektam «Glass Chair» (1976). Širo, būdams viens no produktīvākajiem pēckara Japānas dizaina skolas pārstāvjiem, savos darbos ilustratīvi vienoja austrumu kultūras tradīcijas ar rietumu jaunievedumiem. Tas atspoguļojas arī «Glass Chair» materiālu izvēlē — par krēsla iedvesmas avotu kļuva amerikāņu minimālista Dana Flavina (Dan Flavin) stikla skulptūras. Trauslās konstrukcijas realizēšanai Širo izmantoja septiņdesmito gadu jaunievedumu — līmi «Photobond 100», kas bija pietiekami izturīga, lai salīmētu sešas stikla plātnes bez savienojuma detaļām. Rezultātā «Glass Chair» ir tik diskrēts, ka saplūst ar telpu un šķiet levitējam gaisā. Arī Germana Ermiča funkcionālā skulptūra ir veidota no stikla, taču atšķirībā no Kuramata iecienītās materiāla caurspīdības, «Ombré Chair» papildina autora lielākā kaislība — jēgpilns krāsu lietojums. Līdzās «Ombré Chair» jaunajā kolekcijā šogad arī divi stikla paneļi. Lielāko no tiem rotā rozā, zilas un zaļas krāsas pāreja, savukārt otrs satur gaiši rozā un oranžu toni.

«Ombré Glass Chair», 2017 

«Wide Horizon Screen», 2017 

«Pēdējo divu gadu laikā mana darba pamatā ir eksperimenti ar vienkāršām stikla formām, kā arī padziļināta materiālu un krāsas mijiedarbības izpēte,» par pagājušā gada kolekciju «Shaping Colour (2015)» stāsta Germans. Ja rūpnieciskajā ražošanā produktus parasti krāso noslēdzošajā posmā, un krāsa veic apdares materiāla vai dekoratīvu funkciju, tad Germana nostāja ir pretēja. Viss sākas ar krāsu, un pats dizaina process ir pielīdzināms rūpīgai krāsas un formas attiecību veidošanai. Krāsa Germana studijā atdzīvojas un kļūst par reālu, gandrīz sataustāmu darba materiālu, ko var izstiept, pagriezt vai salocīt tā, it kā tā būtu telpiska forma. Tādējādi vienkārša, lineāra ģeometrija iemanto iespaidīgu vizuālo dziļumu, un sniedz daudzveidīgas interpretācijas iespējas gan pašam autoram, gan skatītājam. Krāsa nosaka objekta nozīmi, un pārveido atturīgas priekšmetu aprises ekspresīvos objektos.

Germans Ermičs ir dzimis Rīgā un pirms dizaina studijas dibināšanas 2014. gadā Amsterdamā ir veiksmīgi darbojies vairākās citās jomās. Vispirms viņš apguva dizainu Dānijā un pēc studiju noslēgšanas darbojās «Rasmus Koch Studio» Kopenhāgenā, kur pilnveidoja grafiskā dizainera iemaņas. 2006. gadā viņš kļuva par «Veto» žurnāla līdzdibinātāju un māksliniecisko vadītāju, gadu vēlāk uzsāka mācības Eindhovenas Dizaina akadēmijā «Man and Living» nodaļā. Studiju procesā dizainera fokusā bija mēbeļu un interjera dizains, kā arī eksperimenti ar materiāliem. Krāsu meklējumi un grafiskā dizaina lietojums trīsdimensionālos darbos Germanam sākās jau universitātē.

«Isometric Mirrors», 2011

Ermiča Eindhovenas Dizaina akadēmijas diplomdarbs ir spoguļu kolekcija «Isometric Mirrors» (2011). Lai arī kā atzīst autors, tajos nav ne nieka maģijas, bet tikai matemātika, spoguļi rada pārsteidzošu optisko efektu. Tie «sagroza realitāti», izaicina skatītāja uztveri un vedina domāt par Aizspoguliju kā eksistējošu vietu. Šķietami vienkāršais interjera aksesuārs pārsteidz ar negaidītu efektu, kas ir īpaši izteiks, ja vairāki spoguļi tiek novietoti viens otram līdzās.

«Ombré Mirrors», 2015 

Savukārt 2015. gada «Ombré Mirrors» kolekcija imitē diennakts cikla dažādību. Sēriju veido trīs stikla krāsojuma veidi «Dawn», «Dusk» un «Twilight», kas gan tiešā veidā, gan metaforisku sajūtu valodā atspoguļo debesis noteiktā diennakts laikā.

«Shaping Colour» galdiņš 

Foto: www.germansermics.com

Germans Ermičs

Raksta autore: Jeļena Solovjova

Attēls: Kristīne Markus