16.07.2021.
Kamēr iespējas baudīt mākslu mums ierastajos formātos – izstāžu zālēs un muzejos – jorpojām ir ierobežotas, kādai izstādei piemeklēta vislielākā šobrīd visiem pieejamā izstāžu zāle – daba. Mākslas ceļvedis šoreiz ved uz Cēsīm, precīzāk, Ruckas muižas parku, kur brīvdabas izstādē ikviens apmeklētājs aicināts izjust ko līdzīgu sēņošanas azartam, tikai meklējot mākslas darbus, kas izvietoti visā parka teritorijā. Lai gan izstādes nosaukums “Apslēptie dārgumi” vedina domāt par dārgumu meklēšanu, tomēr ne visi atrodamie darbi ir taustāmi “dārgumi” un ne visi “darbi” klasiskā izpratnē ir atrodami. Ar atvērtu prātu un gatavību ieraudzīt mākslu jebkur, arī radot to savā iztēlē, jādodas uz Cēsim satikties ar 13 starptautisku mākslinieku radītajiem darbiem!
Šopavasar Ruckas rezidenču centrā norisinājās divas mākslinieku rezidences, kur dzīvoja un strādāja starptautiska trīspadmsit mākslinieku grupa no 10 dažādām valstīm. Pētīto tēmu lokā tika ietverta Cēsu pilsētas vēsture un ikdiena, ekoloģijas un dabas resursu jautājumi, un arī pati Ruckas muiža un parks. Šoreiz rezidencēs radītie darbi eksponēti turpat Ruckas muižas parkā, kur tie tapuši, nevis, kā ierasts pēc ikgadējām rezidencēm, aizceļojot prom kopā ar māksliniekiem. Izstādes kuratore Līga Lindenbauma vēlējusies parādīt, ko mākslinieki radījuši tepat Cēsīs, un reizē tas ir arī mēģinājums vēsturiskā parkā parādīt laikmetīgo mākslu. Laikā, kad potenciālajam mākslas baudītājam ir ierobeža piekļuve mākslas notikumiem, izstādes kuratore vēlējusies parādīt, ka arī šajos apstākļos māksla spēj pielāgoties un reflektēt par šīm tēmām, un ir jāmeklē veidi, kā tai kļūt pieejamai jaunajos apstākļos. Mākslinieki tika aicināti četru nedēļu laikā izveidot darbus eksponēšanai parkā, pievēršoties dabas un cilvēku mijiedarbības jautājumiem, vienlaicīgi arī turpinot Ruckas parka kā vietējās kultūrvietas attīstību.
Šobrīd Ruckas parks ikvienam apmeklētājam uztverams kā izstāžu zāle. Pie katras ieejas izvietoti informatīvi uzraksti par parkā esošo izstādi un tās dalībniekiem, bet parka vidū atrodama informatīva karte, pēc kuras var orientēties, lai atrastu visus “apslēptos dārgumus”. Darbi ir izkaisīti pa visu parka teritoriju, un to meklēšana dažbrīd var izvērsties par īstu piedzīvojumu. Brīžiem par kādu “apslēpto dārgumu” nodod viegli pamanāmās anotāciju plāksnītes, kas sniedz informāciju par darba autoru un darba ideju. Bet dažkārt ar šīm plāksnītēm ir par maz, lai ieraudzītu mākslas darbu, tāpēc var gadīties, ka skatītājam ir jāpieslēdz sava iztēle, lai pamanītu mākslinieka redzējumu. Kuratore norāda, ka izstādes nosaukums lielā mērā attiecināms arī uz pašu Ruckas parku, jo, lai gan tas atrodas Cēsu centrā, tas joprojām ir maz zināms un ir atklāšanas vērts dārgums. Izstāde ir aicinājums apstaigāt visu parku.
Izstādi ievada austriešu mākslinieka Alberta Allgaiera darba anotācija. Tiesa, pats darbs vairs nav apskatāms, jo tā bija izstādes atklāšanas dienas performance, kad mākslinieks uz nenoteiktu laiku slēdza Ruckas parka ieeju, norobežojot to ar lentu un pārdēvējot parku par “Sērena Kirkegora parku”. Darbs sakņojas anekdotē par slaveno dāņu filosofu Sērenu Kirkegoru, kurš no ikdienas pastaigas devies mājup brīdī, kas skats sasniedzis viņa mīļāko parku, tajā tā arī nekad neieejot. Viņaprāt, realitāte nekad nevarot pārspēt gaidas. “Aizslēdzot” parku, austriešu mākslinieks vēlējies, lai tas uz brīdi kļūtu par ideālo parku un apstādinātu cilvēkus viņu ierastajā gaitā, liekot padomāt par to, kas notiek parkā, ja reiz ir šāds norobežojums.
Jāsaka, ka šī darba doma varētu arī mazināt izstādes apmeklētāja vēlmi apskatīt pārējos darbus, jo katrs jau noteikti nāk ar savām gaidām, ko ieraudzīt šajā brīvdabas izstādē. Un ja nu cerības neattaisnojas? Kad šī doma ir pārvarēta un drosme saņemta nodoties “dārgumu” meklējumiem, tad var droši iebrist parkā un laiku pa laikam sastapties ar mākslas darbiem. Jau no attāluma pamanāmi fotoportreti, kas izvietoti uz Ruckas muižas sienām un kompleksa ēkas. To autore ir Berlīnē dzīvojošā un strādājošā itāļu fotogrāfe Laura Fioro (Laura Fioro). Viņas darbi uz Ruckas muižas sienām tapuši, iedvesmojoties no muižas vēstures, kad te no 1952. gada līdz 2005. gadam darbojusies tuberkolozes slimnīca. Darbi radīti, izmantojot fotogrāfijas no tuberkolozes slimnīcas laikiem, un veidoti kā goda parādīšana agrākās slimnīcas personālam un pacientiem, jo viņu dzīves un darbs tolaik diendienā noritēja šī brīža Covid-19 pandēmijai līdzīgā piesardzības gaisotnē. Vēl Laura Fioro veidojusi portretu Cēsīs dzimušajam māksliniekam Kārlim Johansonam (1890-1929), kurš 20. gadsimta 20. gados darbojās Maskavā un iekļāvās krievu avangarda un konstruktīvistu kustībā. Viņa galvenais veikums bija spriegumintegritātes jeb tensegrity struktūru atklāšana. Johansons mira jauns, un viņa darbi tika iznīcināti un aizmirsti. 20. gadsimta 50. gados spriegumintegritātes idejas tika atklātas no jauna un tām rasts pielietojums inženrietehniskās struktūrās. Lielformāta portrets radīts kā veltījums viņam kā atklāšanas vērtam Cēsu avangarda māksliniekam.
Attēlā: Lauras Fioro darbs “Darba terapija”. 2021. Foto: Kristīne Markus
Attēlā: Lauras Fioro darbs “Mūsu labākie”. 2021. Foto: Kristīne Markus
Attēlā: Lauras Fioro darbs “Kārļa Johansona portrets”. 2021. Foto: Kristīne Markus
Attēlos: Ievas Saulītes darbi “Mērķis < > Šķērslis”. 2021. Foto: Kristīne Markus
Arī latviešu mākslinieces Ievas Saulītes darbi tapuši, iedvesmojoties no konstruktīvista Kārļa Johansona, precīzāk – viņa citāta, ka mākslai jābūt ne tikai skaistai, bet arī noderīgai. Māksliniece materiālus – koka sastatnes, ko var izmantot būvniecībā - savam darbam ieguvusi tepat Ruckas klētī, tādējādi tie bijuši kā apslēpti dārgumi pašai māksliniecei, iekams viņa tos atradusi un iedzīvinājusi krāsainā mākslas darbā.
Sasaiste ar vietējo ir arī beļģu māksliniecei Tjorvenai Brunēlai (Tjorven Bruyneel), kura aizrāvusies ar augu vākšanu un ēst gatavošanu no dabā pieejamā. Rezidences laikā viņa vāca augus, no tiem gatavoja ēdienu, tāpēc arī viņas piedāvājums izstādei ir kā sava veida vākšana. Darbi “izkaisīti” pa parku, tās ir nelielas norādes ar QR kodu, kuru noskenējot, iespējams nonākt pie stāsta, kur māksliniece angļu valodā stāsta par augiem, to lietošanu uzturā, par dzīvi Ruckā. Savukārt latviešu māksliniece Sabīne Šnē rezidences laikā pētījusi zemes augsni, vēloties pievērst uzmanību dabas ekoloģijas jautājumiem. Mākslas darbā, izmantojot 3D skenēšanas tehniku, attēlotas astoņas dažādas Cēsīs sastopamās augsnes. Tās ir izceltas no zemes, krāsotas miesas toņos un uzliktas uz materiāla, ko veido plastmasas polimēri – vielas, kas arvien vairāk sāk parādīties apkārtējā vidē un veido jaunu slāni zemē. Darbs veidots kā pilsētas kartējums un ainavas attēlojums, kur vecpilsētas ielas un zaļus pakalnus aizstāj šis slānis.
Attēlā: Tjorvenas Brunēlas darbs “Visur redzu ēdienu”. 2021. Foto: Kristīne Markus
Attēlā: Sabīnes Šnē darbs “Zemes miesa”. 2021. Foto: Kristīne Markus
Šos un vēl daudzus citus “apslēptos dārgumus” Ruckas parkā iespējams atklāt līdz pat 30. septembrim. Brīvdabas izstādes “Apslēptie dārgumi” darbu autori ir Alberts Allgaiers (Albert Allgaier), Tjorvena Brunēla (Tjorven Bruyneel), Viktorija Eksta, Laura Fiorio (Laura Fiorio), Indra Gleizde, Gruppe Uno Wien, Rabota, Ieva Saulīte, Aleks Slota (Aleks Slota), Sabīne Šnē un Šarlote Tēmmese (Charlotte Thömmes).
Raksta autore: Kristīne Markus
Reklāmkarogs: Kristīne Markus