Galamērķis – Viļņa

20.12.2018.

 

Dizaina pieturvietas Viļņā iesaka lietuviešu dizainere Rasa Balaiše.

Rasa Balaiše (Rasa Balaišė) ir vispusīga lietuviešu dizainere, kas strādājusi mēbeļu dizainā, interjera dizainā, veidojusi izstāžu stendus un ekspozīcijas, kā arī traukus un rotas. Latvijā viņas radošo veikumu var iepazīt lietuviešu uzņēmuma "Lonas" pārstāvētajā produkcijā. Uzņēmums, kas ražo gultas, matračus un to aksesuārus, lepojas ar ģimeniskām vērtībām, savukārt produkcijas kvalitāti nodrošina rūpīgais roku darbs un personalizētā ražošana. Rasa veidojusi vienotu skatījumu gultu un matraču formas un apdares dizainā – lins, dabiskas krāsas un tekstūras, kuras veido saikni ar Lietuvas auduma apstrādes senajām tradīcijām (audumi ar šķērseniskām svītrām), gan veidojot korporatīvās identitātes materiālu - katalogu.  Lietuvā iemīļotas ir dizaineres radītās laikmetīgās rotas, kas veidotas no frēzēta akrilstikla. Par godu valsts simtgadei tapusi atstarotāju kolekcija – ar atstarojošo slāni pārklātas, stilizētas Baltijas vēsturisko rotu figūriņas – vienlaikus atgādinot par ikdienas drošību un piederību vēsturiskajām saknēm. Dizaineres tīmekļa vietne - http://www.rasadesign.eu.

 

KO APSKATĪT VIĻŅĀ?


Lietuvas Modernās mākslas muzejs

Iesakām rakstu "MO muzejs Viļņā".

 

Lietuvas Nacionālā mākslas galerija

Ievērības cienīgs apskates punkts, kuru vērts iekļaut katra Viļņas apmeklējuma laikā. Arī pašlaik te ir aplūkojamas divas nozīmīgas izstādes: pasaulslavenā Lietuvas fotogrāfa Antana Sutkus izstāde "Kosmoss", kurā redzami gandrīz 300 darbi, tostarp tādi, kas nekad iepriekš nav tikuši izstādīti (līdz 2019. gada 13. janvārim). Otra izstāde "Kolēģis no citas cilts. Mākslinieks satiek uzņēmēju" (līdz 2019. gada 10. februārim) runā par mākslas un uzņēmējdarbības saskarsmi, gan cenšoties saprast vai iespējama sadarbība, gan arī kā draudzīgs šaržs par vispārpieņemtiem stereotipiem.

Bet te - maza atkāpe šīs vasaras Lietuvas dizaina izstāžu kaleidoskopā.
Simtgade kā nozīmīgs posms, kurā atskatīties uz paveikto, devusi iespēju Lietuvas muzejiem piedāvāt skatītājam dažādu redzējumu par valsts dizaina vēsturi un attīstību. Līdzīgi kā Latvijā, arī kaimiņzemē Lietišķās mākslas un dizaina muzejs ir Nacionālās mākslas galerijas sastāvdaļa. Šķiet, tas ļāvis brīvi izpausties, skaidri un pārdomāti piedāvāt vairākas nopietnas un atšķirīgas ekspozīcijas, kas šī gada garumā vienu stāstu izklāsta no dažādiem skatpunktiem. Lielais pluss noteikti ir Nacionālās galerijas laikmetīgās telpas, kuru plašums, gaisma un telpu piemērotība ļauj vieglāk eksponēt dizaina objektus.

No jūlija līdz pat septembrim Lietuvas Nacionālajā mākslas galerijā bija skatāmas divas izstādes – "Lietu stāsti. Lietuvas dizains 1918-2018" teju askētiski skaidri izklāstot Lietuvā radīto priekšmetu vēsturi un otra – "Lietuva. Londona. 1968. Lietuvas dizaina Odiseja". Šī vēstures epizode ir gana interesanta, jo stāstīja par maz zināmu faktu - 1968. gada augustā Padomju Lietuvas paviljons ar tā laika sasniegumiem kultūrā, mākslā, zinātnē un industrijā tika eksponēts PSRS tautsaimniecības izstādē Ērlskorta (Earls Court) izstāžu centrā Londonā. Lai gan šis bija klajas Padomju propagandas piesātināts pasākums, kas notika Rietumos aukstā kara laikā, vienā no saspīlētākajiem politiskajiem brīžiem, Lietuvas pārstāvētie māksliniecisko un industriālo objektu ekspozīcija pārliecinoši reprezentēja laikmetīgu nacionālo kultūru.

Tolaik jaunā arhitekta Tada Baginska (Tadas Baginskas) veidotā koncepcija apvienoja Lietuvas etnogrāfijas simbolus ar minimālisma koncepciju. Centrālais akcents - stikla mākslinieka Algimanta Stoškus (Algimantas Stoškus) konstruētā kinētiskā vitrāžas instalācija ar nosaukumu "Viļņa", ko papildināja komponista Fēliksa Bajora (Feliksas Bajoras) avangardiskās elektro-akustiskās mūzikas skaņas. Izstādes grafisko zīmi, radīja Vaidilute Grušeckaite (Vaidilutė Grušeckaitė). Zīmē attēlota rutes lapa - augs, kura izcelsme meklējama Balkānu pussalā un Vidusjūras valstu piekrastes reģionā. Visticamāk, gadsimtu gaitā tas invazīvi aizceļojis līdz Lietuvai, kur kļuvis par nacionālas nozīmes simbolu. Interesanti, ka 2018. gadā, tieši pēc piecdesmit gadiem, grafiskā zīme piedzīvoja savu renesansi un atkal kalpoja kā Lietuvas atpazīstamības zīme Nacionālajam stendam Londonas grāmatu tirgū.

Atgriežoties pie Lietuvas dizaina Londonas iekarošanas sešdesmitajos, jāuzsver šīs norises nenoliedzamā ietekme uz jaunajiem radošajiem - izstādes dalībniekiem, kuriem iespēja tikt ārpus "dzelzs priekškara" ļāva iepazīt rietumnieciskas tendences, Londonas vibrējošo pilsētas dzīvi un mākslas pasauli kopumā. Politisko notikumu kontekstā izstādi slēdza četras dienas atrāk – naktī no 20. uz 21. augustu padomju tanki iebruka Čehoslovākijā, un Londonas protestētāji aicināja izstādi slēgt. 2018. gadā šos notikumus izstādē rekonstruējusi Karolina Jakaite (Karolina Jakaitė) kuratore izstādei "Lietuva. Londona. 1968. Lietuvas dizaina Odiseja". No Lietuvas paviljona saglabājušās daudz fotoliecību un joprojām dzīvo aculiecinieku stāsti, bet ne paši eksponāti. Lietuvas paviljonam veltītā izstāde tapa kā dizaina vēsturnieces pēdējo divpadsmit pētniecības gadu rezultāts. Karolīna Jakaite šobrīd strādā pie grāmatas "COLD WAR CAPSULE: Lithuanian Design in London in 1968", kuru izdevniecībā "LAPAS" Dizaina fonda paspārnē paredzēts izdot 2019. gadā. Karolinas Jakaites stāstījumu 11. decembrī bija iespējams dzirdēt Latvijā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja rīkotajā konferencē.

 

Lietuvas Lietišķās mākslas un dizaina muzejs

Šajā muzejā līdz gada nogalei iespējams aplūkot valsts dizaina vēstures pārskatu izstādē: "Lietišķā māksla un dizains 1918-2018". Precīzi, bagātīgi un godprātīgi atainojot Lietuvas dizaina attīstību simtgades griezumā. Tiesa, no šīs vēstures nevaram aizbēgt, bet, iespējams, tā vēl joprojām ir par "tuvu" vēsturiskā laika nogrieznī, lai varētu ar sajūsmas spiedzienu novērtēt tautisko ornamentu plūdenu iekļaušanos tekstilmākslā, reprezentatīvo keramiku, stikla mākslu, ādas maciņus, blociņus, kārbiņas un dzintara brošiņas. Te nāk prātā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā šobrīd skatāmās izstādes "Tieši laikā" mēģinājums "sakompresēt" vienā nelielā izstāžu telpā visu plašo tēmu loku, kas Lietuvā salīdzinoši veiksmīgi eksponēts, tematiski segmentējot vairākās atšķirīgās izstādēs, tā nododot skaidru vēstījumu.

Ja institucionalizētas nopietnības kļūst par daudz, izklaidi var turpināt iepazīstoties ar Lietuvas dizaina pieejamību Viļņas vecpilsētā un pat lielveikalu burzmā. Te - dažas no must-have adresēm:

 

Dizaina nams "LOCALS.LT"

Veikals piesaka sevi šādi: "vieta, kur atrast smalkākos un kārdinošākos vietējos radošos dizainerus, kurus vieno degsme un vēlme dalīties savās kaislībās. Dzīve ir par īsu, lai pirku garlaicīgas lietas". Šeit apkopotas Lietuvas dizaineru radītās lietas - apģērbi, aksesuāri, trauki un interjera elementi. Interesanti, ka piedāvāto preču klāstā iekļuvusi gan Latvijas keramikas zvaigzne Laima Grigone, gan zīmols "Vaidava". Meklējiet tirdzniecības centros "Europa", "GO9" un "Panorama".

 

Veikals "House of Naive"

Zīmols "House of Naive" piedāvā no dabiskiem materiāliem vietēji ražotu, minimālisma stilistikā ieturētu apģērbu, apavu un aksesuāru līniju - atsauce uz vēsturisko laiku nostaļģiju, perfekta krāsu harmonija, atbildība un ilgtspēja, pārdomāts dizains, elegance, kā arī atbalsts dabiski ražotu materiālu kustībai. Zīmola kredo - radīt katru produktu ar augstu pievienoto vērtību, kas satur gan atsauci uz tradīcijām, gan radoša dizaina un ilgtspējas elementus.

 

Rotu galerija "Terra recognita"

2009. gadā dibināta rotu galerija var lepoties kā viena no apmeklētākajām vietām Viļņas vecpilsētā: šeit var priecāties par mazo formu plastiku, rotām un konceptuālām instalācijām. Galeriju vada mākslinieks Sauliuss Vaitiekūna (Saulius Vaitiekūnas).

 

Interneta veikals "Zefyras"

Kā jau mazliet koķeti provocē šīs interneta vietnes nosaukums – "Zefīrs" ir gana kārdinošs un stilīgs. Nepieradināta, krāsaina, tekstūrām un formām bagāta pasaule. Spurainiem jauniešiem? Varbūt. Bet, visticamāk - tā ir laba izvēle jaunajiem turīgajiem trīsdesmitgadniekiem.

 

 

Autore: Daina Vītoliņa

Attēli: Viļņas Tūrisma informācijas centrs, Publicitātes foto

Reklāmkarogs: Kristīne Markus, Viļņas Tūrisma informācijas centrs